Lielākā daļa valūtu tirgus ekspertu prognozē eiro cenas samazināšanos un ASV dolāra vērtības pieaugumu

Atšķirīgajam eirozonas un ASV ekonomikas veselības stāvoklim joprojām pēc lielākās daļas valūtu tirgus ekspertu domām vajadzētu nozīmēt to, ka nākamo 12 mēnešu laikā eiro/dolāra kurss noslīd zemāk. Šonedēļ ASV ekonomikas dati atklāja, ka ASV bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī sarucis līdz 6,1% atzīmei (no 6,3% maijā) un dažādos tautsaimniecības sektoros darbvietu skaita pieaugums bijis samērā straujš. Vēl aptuveni pirms diviem gadiem ASV bezdarba līmenis gozējās nedaudz zem 8,5% atzīmes. Kopumā viss notiekošais tirgus dalībniekiem liek rēķināties, ka pasaules lielākās tautsaimniecības izaugsme būs straujāka, kas ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) var likt domāt par ātrāku ekonomikas stimulēšanas pasākumu izbeigšanu un dolāru procentlikmju palielināšanu.

Oktobrī Rīgā ir notikušas nelielas vidējās cenas izmaiņas neremontētu sērijveida dzīvokļu segmentā, un tā sasniegusi 604 eiro par vienu kvadrātmetru, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri ir par 4,3% vairāk, liecina Ober Haus dati.

Neremontētu sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas populārākajos mikrorajonos, piemēram, Teika, Purvciems, Pļavnieki, Ziepniekkalns, Imanta un Āgenskalns, vienistabas dzīvokļiem oktobrī saglabājās vidēji no 23 tūkstošiem līdz 30 tūkstošiem eiro, divistabu dzīvokļiem - no 32 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem eiro, trīsistabu dzīvokļiem - no 36 tūkstošiem līdz 47 tūkstošiem eiro un četristabu dzīvokļiem - no 45 tūkstošiem līdz 52 tūkstošiem eiro.

Pēc Zemesgrāmatas datiem, Rīgas pilsētā reģistrēto dzīvokļu pārdošanas darījumu skaits šā gada oktobra mēnesī bija strauji pieaudzis un veido 895 darījumus, kas, salīdzinot ar septembri, ir par 15% vairāk.

Pērn graudu kopējā raža sasniedza 1,9 miljonus tonnu, kas ir par 175,7 tūkstošiem tonnu jeb 8,3% mazāk nekā 2012.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2012.gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē tika iegūta vislielākā graudu kopraža – 2,1 miljons tonnu. Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu ietekmē pērn graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 37 centneriem no hektāra 2012.gadā līdz 33,4 centneriem no hektāra (ha). 2013.gadā ar graudaugiem apsēti 583,9 tūkstošiem ha, kas ir par 9,3 tūkstošiem ha jeb 1,6% vairāk nekā 2012.gadā.

Vasarāju graudaugu kultūru platības, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugušas par 20,3 tūkstošiem ha jeb 7,7%, tai skaitā vasaras kviešu – par 21,4 tūkstošiem ha jeb 22,2%.

Ziemāju sējumu platības samazinājušās par 11 tūkstošiem ha jeb 3,5%, tai skaitā rudzu – par 7,9 tūkstošiem ha jeb 21,3%, ziemas kviešu – par 4,4 tūkstošiem ha jeb 1,7%.

Šā gada pirmā pusgada beigās aizņemto darba vietu skaits bija 872,5 tūkstoši, kas ir par 2,2 tūkst. jeb 0,2% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Jūnija beigās privātajā sektorā bija par 0,6 tūkstošiem jeb 0,1% mazāk aizņemto darba vietu nekā pirms gada, sasniedzot 585 tūkstošus, bet sabiedriskajā sektorā aizņemto darba vietu skaits saruka par 1,6 tūkstošiem jeb 0,5%, samazinoties līdz 287,4 tūkstošiem.

Aizņemto darba vietu skaits visstraujāk samazinājās finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē – par 3,3% (samazinājums par 0,4 tūkstošiem), apstrādes rūpniecības nozarē – par 3% (3,5 tūkstošiem), valsts pārvaldes un aizsardzības nozarē – par 2,8% (1,8 tūkstošiem).

Aizņemto darba vietu skaits visstraujāk palielinājās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 9,4% (pieaugums par 2,2 tūkstošiem), veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 6,1% (3,5 tūkstošiem), nekustamo īpašumu nozarē – par 2,7% (0,7 tūkstošiem).

Iekšlietu ministrijas (IeM) resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, teikts Valsts kontroles (VK) šodien publiskotajā ziņojumā.

Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, IeM Informācijas centrs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija starp iestādēm, kam Ministru kabinets ārkārtējās situācijas laikā deva atļauju nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai. Nepieciešamos finanšu līdzekļus iestādes varēja pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Revidenti norādīja, ka IeM resora iestādēs individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un to iepakojuma iegādes veiktas ārkārtējās situācijas sākumposmā, līdz ar Covid-19 krīzi saistīto individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu un centralizēto iepirkumu veikšanu pārņēma Aizsardzības ministrija. Šim mērķim IeM resora iestādēs izlietoti 258 036 eiro no kopumā paredzētajiem 474 025 eiro.

AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca plāno iegādāties vairākas jaunas iekārtas, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kā liecina kompānijas skaidrojums Nasdaq Riga, uzņēmums plāno īstenot projektu Kompleksi risinājumi AS Rīgas Elektromašīnbūves Rūpnīcas energoefektivitātes paaugstināšanai.

Uzņēmums par 95 tūkstošiem eiro iecerējis pirkt abrazīvās attīrīšanas kamera virsmu attīrīšanai pirms krāsošanas. Par 12 tūkstošiem ieplānots iegādāties presi ar matricu komplektu uzgaļu montāžai, bet par 45 tūkstošiem – žāvēšanas krāsni.

Par 250 tūkstošiem eiro uzņēmums plānojis iegādāties hidroabrazīvās griešanas iekārtu, bet par 60 tūkstošiem - kompaundštanci vilces elektrodzinēja statora lokšņu sagatavju izciršanai.

Trīs ceturtdaļas Latvijas ministrijās strādājošo ir sievietes, kuru vidējā alga ir par 11 % mazāka nekā saņem ministrijās nodarbinātie vīrieši.

Vidējā aprēķinātā alga pērnā gada decembrī ministriju ierēdņiem ir 699.61 lati, savukārt sadalot pa dzimumiem iezīmējas atšķirības – vidējā aprēķinātā alga sievietēm ir 677.73 lati, bet vīriešiem – 758.64 lati, kas ir par 11.27 % vairāk.

Skatoties ministrijas atsevišķi, lielākā atšķirība vidēji aprēķinātajām algām decembrī ir Iekšlietu ministrijā, kur vīriešiem vidējā aprēķinātā alga – 735.40 lati – ir par 16.8 % lielāka nekā sievietēm aprēķinātie 621.55 lati. Cieši pa pēdām seko Labklājības ministrija ar 15.7 % jeb 105.87 latu atšķirību.

Pretējā tendence valda Kultūras ministrijā, kur vīriešiem aprēķinātās algas ir par 0.3 % jeb 1.97 latiem mazākas nekā sievietēm aprēķinātās algas.

Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju dzīves ilgums ir vidēji par desmit gadiem lielāks nekā vidēji pasaulē – sievietēm vidējais dzīves ilgums ES ir vidēji 82,1 gads, bet vīriešiem – 76,1 gads, ziņo ES statistikas birojs Eurostat.

Vidēji pasaulē pēc 2005. - 2010. gada datiem dzīves ilgums sievietēm ir 70,1 gads, bet vīriešiem – 65,7 gadi.

Augstākais vidējā dzīves ilguma rādītājs starp G20 jeb lielākajām pasaules ekonomikām, neņemot vērā ES, ir Japānā (86,1 gads sievietēm un 79,3 gadi vīriešiem), Austrālijā (83,8 gadi sievietēm un 79,1 gads vīriešiem), Kanādā (82,8 gadi sievietēm un 78,2 gadi vīriešiem) un Dienvidkorejā (83,3 gadi sievietēm un 76,5 gadi vīriešiem).

Zemākie vidējā dzīves ilguma rādītāji no visām G20 valstīm bija Dienvidāfrikā (52,1 gads sievietēm un 50,1 gads vīriešiem), Indijā (65,7 gadi sievietēm un 62,8 gadi vīriešiem), Krievijā (74,0 gadi sievietēm un 61,6 gadi vīriešiem) un Indonēzijā (69,4 gadi sievietēm un 66,3 gadi vīriešiem).

Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve cenu kāpuma dēļ izmaksās 53 573 008 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), sadārdzinoties par 15 476 766 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) dokumenti, kas iesniegti saskaņošanai.

Valdības protokollēmuma projekts paredz atļaut VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņemties finansiālās saistības par prioritāri ierīkojamo posmu 83,9 kilometru garumā uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu par kopējo summu 53 573 008 eiro ar PVN, tostarp būvniecības ieceres izstrādes izmaksas paredzētas 2 002 618 eiro apmērā, būvdarbu - 51 394 214 eiro apmērā, bet autoruzraudzības izmaksas - 176 176 eiro apmērā.

Lai nodrošinātu IeM papildu nepieciešamo finansējumu 2022.gadā, valdība plāno atbalstīt IeM priekšlikumu par apropriācijas pārdali 2022.gadā no budžeta programmas "Valsts robežas infrastruktūras izveide" uz IeM budžeta apakšprogrammu "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 1 946 753 eiro apmērā, kā arī finansējuma piešķiršanu IeM (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1 321 993 eiro apmērā.

Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties. Šā gada maijā Latvijā dzīvoja 1 997 500 cilvēki, informē Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) pārstāvji.

Šā gada sākumā divu miljonu robeža uz negatīvo pusi vēl nebija pārkāpta, un Latvijas iedzīvotāju skaits bija 2,003 miljoni.

Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2013.gadā bija 1,10%, 2012. gadā – 1,03%.

No visiem iedzīvotājiem 917,1 tūkstotis jeb 45,8% bija vīrieši un 1084,4 tūkstoši (54,2%) – sievietes.

2013. gadā Latvijā piedzima 20,6 tūkstoši, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku. Dabiskās kustības rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8,1 tūkstoti (2012. gadā – par 9,1 tūkstoti).

Ilgtermiņa starptautiskās migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 14,3 tūkstošiem (2012. gadā – par 11,9 tūkstošiem). 2013. gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 8,3 tūkstoši iedzīvotāju, bet emigrēja 22,6 tūkstoši cilvēku.

Pircēji interesējoties par sērijveida dzīvokļiem, priekšroku dod tiem īpašumiem, kuri atrodas Zolitūdē un Purvciemā.

Pieprasītākie ir divistabu un trīsistabu dzīvokļi 119. sērijas ēkās ar vidējo cenu līdz 40 tūkstošiem eiro, liecina Ober Haus dati.

Martā Rīgā nav notikušas vidējās cenas izmaiņas neremontētu sērijveida dzīvokļu segmentā. Tās ir saglabājušas stabilitāti un sasniedz 582 eiro par vienu kvadrātmetru, norāda eksperti.

Kā liecina Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodaļas dati, janvārī tika reģistrēti 705 dzīvokļu īpašumu iegādes darījumi, februārī – 687, bet martā - 697 darījumi.

Salīdzinot šī gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto dzīvokļu pārdošanas darījumu skaitu ar attiecīgo periodu pērn, tas ir pieaudzis par 12%.

Laika posmā no 2000. līdz 2010. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis aptuveni par 340 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes precizētie dati pirms diviem gadiem notikušās tautas skaitīšanas kontekstā.

Aprēķini liecina, ka gadsimta pirmajā desmitgadē iedzīvotāju skaits kopumā Latvijā samazinājies par 307 tūkstošiem jeb 12,9%, tai skaitā par 115 tūkstošiem negatīva dabiskā pieauguma dēļ un 192 tūkstošiem migrācijas rezultātā.

Straujš demogrāfiskais pasliktinājums bijis arī 2011.gadā, kad iedzīvotāju skaits samazinājās par 33 tūkstošiem, tai skaitā par 10 tūkstošiem negatīva dabiskā pieauguma un 23 tūkstošiem migrācijas dēļ.

Minētā statistika uzskatāmi apliecina, ka valsts makroekonomisko rādītāju strauja uzlabošanās nav atturējusi iedzīvotājus no emigrācijas un varētu arī vēstīt par to, ka plaisa strap bagātajiem un mazāk turīgajiem iedzīvotāju slāņiem kļūst plašāka.

Maijā Rīgas tipveida dzīvokļu pircēju aktivitāte samazinājās, palēninot arī mājokļu vidējo cenu pieauguma tempu, liecina jaunākais Latio mājokļu tirgus pārskats.

Sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena maijā salīdzinājumā ar aprīli augusi par vienu eiro un bija 625 eiro. Iepriekš šogad kvadrātmetra vidējā cena palielinājās par 5–7 eiro ik mēnesi. Attiecībā pret 2013.gada maiju Rīgas tipveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena ir pieaugusi par 4,5%, bet kopš šā gada janvāra – par 3,1%.

«Dzīvokļu cenu mērenāks kāpums maijā saistāms gan ar zemāku pircēju aktivitāti, iestājoties vasarīgiem laika apstākļiem, gan arī ar straujāku cenu pieaugumu iepriekšējos mēnešos. Sērijveida dzīvokļu pircēju maksātspēja atbilst sasniegtajam dzīvokļu cenu līmenim, tādēļ īpašumu meklētāji atturīgi reaģē uz piedāvājumiem ar paaugstinātām cenām. Lai gan joprojām ir ierobežota labu tipveida dzīvokļu izvēle, iedzīvotāji nav gatavi maksāt neatbilstošu cenu un darījumi nenotiek. Pircēji turpina piemērota tipveida dzīvokļa meklējumus, savukārt ģimenes ar labākām finansiālajām iespējām izvēlas jauno projektu mājokļus,» skaidro Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties - līdz 2020. gadam nodarbināto skaits varētu pieaugt vidēji par 0,2 – 0,7 % gadā, bet bezdarba līmenis samazināties līdz 6,1 %.

Vienlaikus vidējā termiņā arvien izteiktākas kļūs neatbilstības starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu – veidosies speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, savukārt nepietiekams būs dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu piedāvājums.

Sagaidāms, ka pieprasījums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu jomu speciālistiem līdz 2020. gadam varētu pieaugt par aptuveni 20 tūkstošiem. Tikmēr, saglabājoties esošajai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, atbilstošās kvalifikācijas speciālistu piedāvājums varētu palielināties vien par 1,3 tūkstošiem. Tādējādi kopumā pieprasījums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu jomu speciālistiem 2020. gadā varētu būt par gandrīz 14 tūkstošiem lielāks nekā piedāvājums.

Rīgas sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena pērnā gada decembrī bija 600 eiro un salīdzinājumā ar 2012.gada pēdējo mēnesi tā ir pieaugusi par 2,9%, liecina Latio jaunākais mājokļu tirgus pārskats.

Galvaspilsētas tipveida dzīvokļu cenu līmenis pie 600 eiro par kvadrātmetru atzīmes ar nelielām ikmēneša svārstībām bija gandrīz nemainīgs vairāk nekā divus gadus. 2013.gadā dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena nedaudz auga katru mēnesi, tomēr gada nogalē tai atkal bija raksturīgas svārstības. Decembrī salīdzinājumā ar novembri dzīvokļu vidējā cena samazinājās par 0,8%.

«2014.gadā Rīgas tipveida dzīvokļu tirgū nav gaidāmas būtiskas pārmaiņas, tādēļ mājokļu cenas saglabāsies līdzšinējā līmenī. Iespējams, izteiktāka kļūs dzīvokļu segmentācija, straujāk pieaugot kvalitatīvu un pircēju pieprasītu mājokļu cenām, taču samazinoties sliktā stāvoklī esošu īpašumu cenām. Līdzīgi kā 2013.gadā, arī šogad Rīgas sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieaugums varētu būt 3% robežās. Neraugoties uz optimistiskām ekonomiskās attīstības prognozēm, pagaidām ir maz faktoru, kas tuvākajā laikā varētu veicināt jūtamu vietējo pircēju pieprasījuma pieaugumu,» skaidro Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Komericalizācijas reaktors (CommercializationReactor), kurā uzņēmīgi cilvēki var meklēt gatavas idejas tehnoloģiju un zinātnes jomā jauna biznesa uzsākšanai, Latvijā bāzējies vairāku iemeslu dēļ, tostarp tādēļ, ka cilvēki šeit runā vairākās valodās, turklāt te ir labs klimats uzņēmējdarbībai, Db.lv stāsta CommercializationReactor pārstāvis Deniss Belajevs.

«Zinātnieks tikai ļoti retos gadījumos var pārtapt par uzņēmēju, bet uzņēmīgs cilvēks atrodas ļoti tālu no tehnoloģijām, un abas puses šķir bezdibenis. Tiltu pāri to būvējam ar reaktora palīdzību. Turklāt reaktorā jaunos uzņēmējus pavada pieredzējis cilvēks, kas pilda pavadoņa lomu un palīdz jaunajiem,» stāsta D. Belajevs.

CommercializationReactor par vietu, kur regulāri notiek speciāli pasākumi, kuru laikā kopā tiek «savesti» uzņēmēji un zinātnieki, izvēlējies Rīgu, un drīzumā gaidāms reaktora septītais pasākums, kurā varētu piedalīties ap 200 – 250 dalībniekiem, kā arī vēl aptuveni 30 eksperti un zinātnieki. Latvija reaktora «mītnes» vietai izvēlēta, jo «uzņēmīgie cilvēki šeit prot gan krievu, gan angļu valodu, šeit ir labs klimats uzņēmējdarbībai, Latvija atrodas Eiropas Savienībā un tai nav starptautisku tirdzniecības ierobežojumu, kā arī aktīvu atbalstu idejas īstenošanai sniegusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA),» Db.lv skaidro D. Belajevs, valdes priekšsēdētājs biedrības Komercializācijas laboratorija cLab, kas darbojas CommercializationReactor ietvaros.

Rīga kā reģionālā metropole izceļas ar radošākiem ļaudīm un atvērtību jaunajam

Kafejnīcu ķēdes Coffee Inn līdzīpašnieks Nids Kuberis (Nidas Kiuberis) par sava biznesa pamatu uzskata kafijas un urbānās kultūras maisījumu.

Jūs iepriekš teicāt, ka bieži esat Rīgā ne tikai savu kafejnīcu dēļ, bet arī lai tiktos ar plašāku «kafijas kopienu». Kas tā ir?

Fakts ir tāds, ka, jo vairāk tu zini, jo patiesībā mazāk tu zini. Ar katru nākamo soli atklājas, ka ceļš uz kafijas un kafijas kultūras saprašanu ir daudz garāks un bagātāks, nekā tikko šķita. Un es esmu ļoti dedzīgi noskaņots uzzināt vēl vairāk. Svarīgākais šai ziņā ir saprast, ka kafija – tie ir cilvēki. Cilvēki, kas gatavo kafiju un kam kafija ir kaislība. Tie, kas grauzdē kafiju, importē to, brūvē un arī dzer. Man kopš bērnības patīk sarunāties ar cilvēkiem, tāpēc ir dabiski, ka arī mūsu četru čaļu kafijas kompānijā esmu atbildīgais gan par komunikāciju, gan pašu kafiju. Es sāku pamatīgāk iepazīties ar Rīgu, šķiet, pirms sešiem gadiem. Mans biznesa partneris pusgadu dzīvoja Rīgā, lai saprastu šo pilsētu un tajā tiešām ieietu.

Lai Latgalē un Latvijā veiksmīgi attīstītos uzņēmējdarbība, lai vairotos veiksmes stāstu skaits, jaunā paaudze uzņēmējdarbībai jāsāk gatavot jau no «autiņiem», - apkopojot tikšanos ar Latgales skolu jauniešiem rezultātus, secinājuši Latgales uzņēmējdarbības centra un Latgales plānošanas reģiona (LPR) vadības pārstāvji.

«Bērnudārzos tas darāms caur spēlēm un rotaļām, skolās - vienkāršā un visiem saprotamā veidā sniedzot jauniešiem informāciju par uzņēmējdarbības pamata lietām, līdzīgi kā tas ir daudzās attīstītajās vecās Eiropas valstīs,» šādu pārliecību Latgales uzņēmējdarbības centra organizētajā noslēguma pasākumā pauda Latgales plānošanas reģiona (LPR) administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.

Ar jauniešiem ir jāstrādā, viņi ir jāiepazīstina ar uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem, jādod iespēja apmeklēt šos uzņēmumus un iepazīties ar to darbību, lai jaunieši reālajā dzīvē redzētu, kā notiek ražošana, produkcijas eksports un viss pārējais. Tā viņus var ieinteresēt pievērsties uzņēmējdarbībai.

ASV ražo idejas, indieši tās realizē līdz galam; Latvijas IT nozare no amerikāņiem var mācīties pašpārliecību, bet no indiešiem – ambīcijas strādāt ar lieliem projektiem.

ASV un Indija informācijas tehnoloģiju (IT) jomā ir lielvalstis, un atšķirībā no Latvijas tām nav problēmu uzņēmumos vienlaicīgi nodarbināt tūkstošiem IT speciālistu. Katrai valstij ir savas stiprās un vājās puses. Iepriekš (DB, 19.08.2013.) tika apskatītas iespējas, ko Latvijas IT nozare var mācīties no igauņiem un leišiem, bet šobrīd pievērsīsimes Indijai un ASV. No amerikāņiem Latvijas IT nozare varētu mācīties pašpārliecību – spēju aizstāvēt savu ideju. No indiešiem varam mācīties ambīcijas strādāt ar lieliem projektiem. Vēl varam no indiešiem mācīties to, kā valsts mērogā attīstīt jaunus eksporta tirgus – Indijā IT ir viena no svarīgākajām eksporta nozarēm, DB norāda Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

Ņemot vērā izmaiņas likumdošanā, mikrouzņēmumu rentabilitāte varētu pasliktināties, norāda Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Mikrouzņēmumu skaits patlaban Latvijā ir ļoti liels, un 47% mikrouzņēmumi ir izveidojušies pēdējo piecu gadu laikā, pateicoties pozitīvam regulējumam, bet nākotnē rentabilitātes rādītāji jauno izmaiņu dēļ var atkal pasliktināties.

Vēl pirms divām nedēļām Eiropas Komisija Latviju uzslavēja par mikrouzņēmumu attīstību, bet pēc tam tika pacelts mikrouzņēmumu nodoklis, kas pasliktina šo kompāniju darbību, tomēr cerams, ka šo lēmumu, uzklausot nozari, pārskatīs, saka E. Egle.

Viņa norāda, ka, ja tiks pieņemtas jaunās izmaiņas – mikrouzņēmuma nodoklis tiks palielināts, kā arī pacelta nodeva autogāzei, pieņemtas izmaiņas saistībā ar uzņēmumu valdes locekļiem un vēl citi jauni regulējumi, uzņēmumi meklēs jaunus statusus un risinājumus, kā iziet no šīs situācijas.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija 217,5 miljonu eiro liels pārpalikums. Taču, ja šā gada piecos mēnešos vēl bija vērojams bilances uzlabojums, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, tad pusgada griezumā pārpalikums ir samazinājies par 58,4 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta izdevumu pieauguma temps šā gada sešos mēnešos bija straujāks nekā ieņēmumu pieauguma temps. Kopbudžeta izdevumi pirmajā pusgadā bija 4 368,6 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 281 miljonu eiro jeb 6,9%. Izdevumu kāpums vērojams gandrīz visās izdevumu pozīcijās. Savukārt, kopbudžeta ieņēmumi šā gada sešos mēnešos bija 4 586,1 miljons eiro, kas ir par 222,6 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn. Lielāko pieaugumu (par 160,7 miljoniem eiro jeb 4,9%) nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kā arī saņemtie ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības, kas pirmajā pusgadā bija par 60,1 miljonu eiro jeb 9% vairāk nekā pērn.

Gandrīz divus gadus (līdz pērnā gada rudenim) strādājot par ekspertu ES projektā Krimas tūrisma izglītības attīstības jomā, uzkrājies gana daudz vērojumu. Mani vērojumi Krimā, piedevām vēl pašreizējo notikumu kontekstā, iespējams, var likt aizdomāties vairāk arī mūsu uzņēmējiem.

Sākšu ar vērtībām, misiju, vīziju.

Krimā ar tūrisma uzņēmējdarbību nodarbojas teju vai katrs, kam nav slinkums. Gluži kā padomju gados, pirms jebkuras pilsētiņas jūras tuvumā no pavasara līdz rudenim, bet jo īpaši īsajā Krimas tūrisma sezonā (paši viņi uzskata, ka sezona sākas pēc 25. jūnija un beidzas ar 1. septembri) redzēsiet ne vienu vien 70- to gadu «Žiguli», uz kura stāv kartona vai finiera plāksne ar uzrakstu «Жильё у моря» - «miteklis pie jūras». Jaltā slavenās 80 km garās trolejbusa līnijas galapunktā, no trolejbusa izkāpjot, jūs arī pat tīri fiziski aiz rokas grābs mitekļa piedāvātāji. Cenas, kas tiek prasītas par mitekli, liek domāt, ka tiksiet izmitināts ja ne 4, tad 3 zvaigžņu viesnīcā jau nu noteikti. Tas, kas ir piedāvājumā gan būs istaba vai dzīvoklis (ja esat vairāki) visparastākajā padomjlaika mājā vai arī kāda nu kuram tā mājiņa ir. Servisa- nekāda, par brokastīm nesapņojiet, nereti arī palagi un dvieļi- jūsējie, protams. Nav zināms, vai ūdens būs katru dienu, visu dienu, varbūt būs tikai naktī, varbūt jau no plkst.22 nebūs. Interjers- pārsvarā jau sen lietots padomju laika mēbelējums.

2015. gadā 98,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 9,5 tūkstošiem jeb 8,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,6 % un 11,1 %).

2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu un bija 9,8 %. 2015. gada 4. ceturksnī 98,1 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,2 tūkstošiem jeb 1,2 % vairāk nekā 3. ceturksnī.

Kopš 2014. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja, bet 2015. gada 1. ceturksnī tas bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2 %). 2015. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,0 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (2015. gada 4. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,4 %, bet Lietuvā – 8,8 %).

No Latvijas Bankas Kredītu reģistra izveides līdz 2014. gada 31. decembrim tajā iekļautas ziņas par 3,565 miljoniem saistību (kopā spēkā esošās un izbeigušās saistības), liecina centrālās bankas dati.

Kredītiestādes bija iekļāvušas ziņas par 2,211 miljoniem saistību (62%), saistītās komercsabiedrības – par 1,3 miljoniem saistību (36,5%), krājaizdevu sabiedrības – par 51 tūkstošiem saistību (1,5%), un apdrošinātāji – par 420 saistībām (0,01%).

Pērnā gada 31. decembrī reģistrā bija ziņas kopā par 1,064 miljoniem personu, tajā skaitā, par 982 tūkstošiem fizisko personu rezidentu (92.3% no visu personu skaita), 12 tūkstošiem fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57,8 tūkstošiem juridisko personu rezidentu (5.4%) un 11 tūkstošiem juridisko personu nerezidenu (1,1%).

Spēkā esošas saistības, kuras uzskaitītas dalībnieku bilancēs 31. decembrī bija 648 tūkstošiem personu.

Pērn apsīcis piecus gadus vērojamais darba ņēmēju skaita nelielais ikgadējais pieaugums

Salīdzinot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultātus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem par darba ņēmējiem, nākas sparīgi kasīt pakausi. CSP šonedēļ nāca klajā ar prieka vēsti, ka 2015. gadā Latvijā bija nodarbināts 896,1 tūkstotis iedzīvotāju, kas ir par 11,4 tūkstošiem vairāk nekā pērn. Pavisam citas toņkārtas dziesmu dzied VID, tā apkopotie dati pat ir pretēji CSP izplatītajiem. Dienests apkopojis tikai un vienīgi informāciju par nodokļus maksājošajiem darba ņēmējiem, kas sausi, bet, jādomā, reāli rāda nodarbinātības ainu.

Tā pēc VID ziņām Latvijā pērn decembrī bija 785,5 tūkstoši darba ņēmēju, kas ir par «nieka» 114,6 tūkstošiem mazāk, nekā gada nogalē saskaitījusi CSP. Uz brīdi noliekot malā CSP apsekojuma rezultātus un pievēršoties VID apkopotajai statistikai, redzams, ka 2014. gada pēdējā mēnesī darba ņēmēju skaits bija 789,1 tūkstotis. Tātad VID informācija raida brīdinājumu, ka darba ņēmēju pulks gada laikā samazinājies par 3661 cilvēku (nevis pieaudzis par 11,4 tūkstošiem, kā apgalvo CSP). Samazinājums pret iepriekšējo gadu bijis katrā no aizvadītā gada mēnešiem, janvārī tas sasniedza pat 6667 nodarbinātos.