Sabrūkot piestāvu dzīvojamajai mājai, Mumbajā piektdien drupās, domājams, iesprostoti vairāki desmiti cilvēku. Pataban zināms, ka viens cilvēks gājis bojā.

«Mēs domājam, ka iesprostoti līdz pat 70 cilvēkiem,» ziņu aģentūrai AFP norādīja Nacionālā katastrofu vadības centra pārstāvis.

Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju sniegtajām ziņām ēkā dzīvojuši 40 līdz 60 cilvēki, bet centra rīcībā esošie dati liecina, ka mājā mitinājušās 22 ģimenes.

Līdz šim no drupām dzīvi izvilkti aptuveni 20 cilvēki.

Sagruvusī ēka piederēja Mumbaja pašvaldībai. Aljazeera vēsta, ka māja bijusi aptuveni 35 gadus veca.

Pēdējo mēnešu laikā Mumbajā vai tās apkaimē sabrukušas vēl piecas dzīvojamās ēkas.

Aprīlī šādā nelaimē dzīvību zaudēja 74 cilvēki.

«Ielidojot Mumbajā, pirmais, ko ierauga, lidmašīnai vēl esot gaisā, ir vizuāli skaistas graustu rindas. Es vienmēr pret graustiem un to iedzīvotājiem esmu izturējies ar cieņu,» savā blogā raksta Reuters fotogrāfs.

Katrā metropoles pilsētā (vismaz Indijā) ir grausti, jo arvien vairāk cilvēku pārceļas uz pilsētām, meklējot labākas iespējas. Diemžēl ne visiem paveicas.

Mumbajā ir daudz graustu rajonu, no kuriem lielākais ir Dharavi. Faktiski tas ir arī viens no Āzijā lielākajiem graustu rajoniem.

«Es sāku fotografēt Dharavi graustus, kad pārcēlos uz Mumbaju pirms diviem gadiem. Es mēģināju izpētīt graustus - bloku pēc bloka, rindu pēc rindas. Es joprojām neesmu ticis pusē,» raksta fotogrāfs.

Indijas finanšu galvaspilsētā Mumbajā otrdien musonu lietusgāžu laikā sagāžoties mūrim, dzīvību zaudējuši vismaz 15 cilvēki, pavēstīja varasiestādes.

Mumbajas graustu rajonā Tanadži Kamblē plkst.2 sagāžoties būvei, vēl 69 cilvēki ievainoti, apliecināja Mumbajas pašvaldības katastrofu seku likvidācijas dienesta amatpersona.

Traģēdija notikusi, Mumbajā lietusgāzēm turpinoties otro dienu pēc kārtas, kas pilsētas dzīvi faktiski paralizējušas.

Varasiestādes otrdien izsludinājušas brīvdienu un ieteikušas iedzīvotājiem palikt mājās. Skolas un augstskolas slēgtas, bet reisi no Mumbajas lielākās lidostas novirzīti uz citām lidostām.

Naktī uz otrdienu vairākos Mumbajas rajonos nokrišņu daudzums sasniedzis 100 milimetrus, bet pilsētas zemākie apvidi palikuši zem ūdens.

Tā kā lietus ūdeņi daudzviet appludinājuši sliedes, dzelzceļa satiksme, kas ir būtiski svarīga pilsētas iedzīvotiem, ierobežota.

Aizvadītās nedēļas nogalē visas planētas iedzīvotāji tika aicināti vienu stundu simboliski izslēgt apgaismojumu uz vienu stundu. Daudzās pasaules lielpilsētās un starptautiski atpazīstamos objekts tika izslēgts apgaismojums. Piedāvājam fotogalerijā aplūkot ievērojamas celtnes, kas vienu stundu netipiski grima tumsā.

Zemes stunda, kas tika atzīmēta jau astoto reizi, notiek visās laika joslās vienlaicīgi marta pēdējā sestdienā. Šogad tas notika 29. martā.

Pasaules Dabas fonds (PDF) informēja, ka Zemes stundas 2014 centrālais notikums Latvijā bija Latvijas Universitātes jauktā kora Juventus un Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga «Pavasara nakts koncerts» Latvijas Universitātes Lielajā aulā.

Pasākumi tika organizēti vairākās vietās Latvijā, piemēram, Tērvetes novadā iedzīvotāji tika aicināti pulcēties pie Augstkalnes pagasta pārvaldes ēkas, lai klausītos novada domes priekšsēdētājas Daces Reinikas uzrunu un kopā dotos latviskās rotaļās. Limbažos iedzīvotāji tika gaidīti Baznīcas laukumā un Baumaņu Kārļa laukumā 1, kur notika gan radošās darbnīcas un laukumu izgreznošana ar svecītēm un lukturiem. Tāpat pasākumi norisinājās, piemēram, Cēsīs, Baltinavā, Ķegumā, Amatas novadā, Dobelē un citur.

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Par pasaulē dārgāko pilsētu dzīvošanai šogad atkārtoti atzīta Singapūra, secināts mediju grupas Economist Group pētījumu un analītikas struktūrvienības Economist Intelligence Unit (EIU) veiktajā pētījumā.

Tikmēr par dzīvošanai vislētāko pilsētu atzīta Zambijas galvaspilsēta Lusaka, kurai seko Bengalūra un Mumbaja Indijā.

Šajā pētījumā par pamatu ņemta dzīves dārdzība Ņujorkā, salīdzinot dažādu preču groza izmaksas 133 pilsētās.

Lai arī Singapūra atzīta par dzīvošanai dārgāko pilsētu, dzīves dārdzība tajā salīdzinājumā ar Ņujorku gada laikā nokritusies par 10%.

Kopumā EIU norāda, ka dzīves dārdzība pasaulē šogad bijusi ievērojami nepastāvīga, ņemot vērā dažādus ekonomiskos faktorus, tostarp ASV dolāra vērtības pieaugumu, naftas un citu izejmateriālu cenu kritumu, kā arī ģeopolitisko neskaidrību.

Dārgāko pilsētu TOP 6 skatiet raksta galerijā!

Eiropas parlaments (EP) atbalstījis pretrunīgi vērtēto vienošanos, kas paredz lidsabiedrībām par pienākumu sniegt Vašingtonai pasažieru datus, kuri dodas uz ASV.

ASV tiks nodoti pasažieru vārdi, adreses, kredītkaršu informācija, telefonu numuri. ASV būs tiesības datus uzglabāt un izmantot piecus gadus, taču pasažieru vārdi tiks izdzēsti pēc sešiem mēnešiem. Pēc tam datus ar stingrākiem noteikumiem drīkstēs uzglabāt vēl desmit gadus.

Tāpat būs atļauts izmantot arī datus, kuri informē par pasažiera rasi, reliģisko pārliecību, veselības stāvokli vai seksuālo orientāciju, kurus lidsabiedrības iegūst reģistrējot pasažiera maltītes izvēli, ja tā atbilst noteiktām reliģiskajām tradīcijām, vai pasažiera prasību sniegt īpašu palīdzību veselības stāvokļa dēļ.

Šādi dati būs pieejami tikai sevišķi īpašos gadījumos un tos uzglabās tikai 30 dienas no to reģistrācijas.

Pēc Lielbritānijas bankas Barclays iniciatīvas ceturtdien Viļņā tiek atklāta starptautiskā finanšu tehnoloģiju sadarbības kopiena Rise Vilnius, kas piedāvās šīs jomas jaunuzņēmumiem gan fiziskas darba vietas, gan tiešsaistes konferenču un citu pasākumu iespējas.

Rise Vilnius atklās Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, pasākumā piedalīsies ārlietu ministrs Lins Linkevičs, finanšu ministre Rasa Budberģīte un Barclays pārstāvji.

Rise jau darbojas Londonā, Mančestrā, Ņujorkā, Keiptaunā, Telavivā un Mumbajā. Rise Vilnius sadarbības telpā strādās un virtuālās sadarbības priekšrocības izmantos Lietuvas un visa reģiona finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi, kas tādējādi iegūs pieeju ietekmīgāko pasaules finanšu tehnoloģiju sistēmu informācijai, programmām un darba vietām četros kontinentos.

Rise Vilnius sadarbībā ar Barclays arī attīstīs programmas, kas palīdzēs risināt šābrīža lielākos finanšu pakalpojumu izaicinājumus. Tas ļaus jaunuzņēmumiem ātrāk pārvērst jaunus biznesa modeļus izmantojamos produktos un pakalpojumos.

Pretēji plašsaziņas līdzekļos un tirgū valdošajiem uzskatiem, ekonomiskā situācija eirozonā uzlabojas un to veicinājuši dalībvalstu pieņemtie pasākumi, pavēstījis Eiropas finanšu stabilitātes mehānisma (EFSF) izpilddirektors Klauss Rēglings.

Runājot Indijas pilsētā Mumbajā notiekošas konferences laikā, K. Rēglings uzsvēra, ka kopš parādu krīzes sākuma situācija esot uzlabojusies un, neskatoties uz valdošo skepsi, eirozonas valstīm ir izdevies samazināt makroekonomisko nelīdzsvarotību, vēsta The Hindu.

Starp eirozonas valstīm «visgrūtākā» ir Grieķija, sacīja EFSF vadītājs. Viņš atzina, ka Atēnām esot daudz citādākas problēmas nekā citām parādu krīzes nomocītajām valstīm. «Grieķijai ir problēmas ar maksātspēju, turpretī citām valstīm ir problēmas ar likviditāti,» sacīja K. Rēglings. Viņš akcentēja, ka Grieķijā bijusi daudz smagāka ekonomiskā situācija, augstākais parādu līmenis un lielākais konkurētspējas zaudējums.

Trīs dienas pēc 500 (6,80 eiro) un 1000 (13,60 eiro) rūpiju banknošu izņemšanas no apgrozības, Indijā vērojamas garas rindas pie bankām un bankomātos beigusies nauda, ziņo BBC.

To, ka bankomāti ir, vai nu slēgti, vai bez naudas, BBC konstatēja Deli un Mumbajā.

Negaidītais valdības lēmums par konkrēto banknošu izņemšanu no apgrozības pieņemts, lai cīnītos ar korupciju un nodokļu nemaksāšanu.

Konkrētās banknotes vairs nav likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet iedzīvotāji līdz gada beigām tās var apmainīt pret jaunām bankās vai pasta nodaļās, vai noguldīt banku kontos.

Grieķijas starptautiskās aizdevuma programmas nosacījumu mīkstināšana būs atkarīga no aizdevēju secinājumiem, pavēstījis Eirogrupas prezidents Žans Klods Junkers. Viņš arī uzsvēra, ka Grieķijai ir jāpaliek eirozonā, jo tās izstāšanās smagi ietekmētu gan Eiropu, gan pašu valsti.

Tiekoties ar Grieķijas premjeru Antonisu Samaru, Ž. K. Junkers arī uzsvēra, ka ir pilnībā pret Atēnu aiziešanu no Eiropas monetārās savienības. Eirogrupas prezidents arī norādīja, ka Grieķijai jānostiprina savas finanses, bet nākamais aizdevuma maksājums būs atkarīgs no uzticamas taupības politikas stratēģijas.

«Bumba patlaban atrodas Grieķijas laukuma pusē. Patiesībā tā ir pēdējā iespēja, un Grieķijas iedzīvotājiem tas ir jāzina,» sacīja Ž. K. Junkers. Paredzēts, ka starptautisko aizdevēju pārstāvji savu ziņojumu par situāciju Grieķijas finansēs sniegs septembra beigās.

Db.lv jau vēstīja, ka iepriekš Grieķijas premjers Antonis Samars (Antonis Samaras) norādījis, ka viņa valstij nepieciešams «atelpas brīdis» - vairāk laika izdevumu samazināšanai un reformu ieviešanai.

Zviedrijas mēbeļu mazumtirgotājs IKEA atvēris savu pirmo veikalu Indijā, Haidarābādu pilsētā. Gatavošanās veikala atklāšanai ilga piecus gadus.

Veikals Indijā atklāts, orientējoties uz valstī augošo vidusšķiru. Cenas Indijas veikalā ir zemākas cenas nekā citos reģionālajos tirgos, lai apmierinātu vietējos patērētājus, vēsta CNN.

Veikala izveidē Indijā IKEA jau ir ieguldījis 4,5 miljardus eiro (5,2 miljardus ASV dolāru), taču paredzams, ka investīcijas turpināsies, jo uzņēmums plāno izplesties arī citas pilsētās, kā arī e-komercijā.

Plānots, ka nākamais IKEA veikals nākamā gada vasara tiks atvērts Indijas pilsētā Mumbajā, bet 2020. gadā - Bengalūru.

Ķīnas ekonomikas izaugsme varbūt arī bremzējas, bet valsts patērētāju ar vidējiem ienākumiem armija kļūst tikai lielāka. Turpinoties šādai tendencei, Ķīnas korporācijām varētu aizsākt jaunu ēru, kurā aizvien svarīgāka loma būs zīmolam, teikts Milward Brown Optimor un WPP Brandz veiktajā pētījumā.

Pētījumā, kurā apkopota informācija par 50 vērtīgākajiem Ķīnas zīmoliem, secināts arī, ka visstraujāko vērtības pieaugumu piedzīvojoši tieši tehnoloģiju zīmoli. Tas skaidrojams ar to, ka Ķīnas patērētāji aizvien vairāk laika, kā arī naudu, tērē internetā un izmantojot mobilās tehnoloģijas.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka aizvien biežāk Ķīnas zīmoli savu klātbūtni nostiprina arī ārvalstīs, kas to vērtību tikai palielina.

Ķīnas vērtīgāko zīmolu TOP 10:

10. Sinopec. Vērtība - 12,5 miljardi ASV dolāru.

Sinopec ir naftas un dabasgāzes kompānija, kas 2012. gadā ir parakstījusi līgumus aptuveni 10 miljardu ASV dolāru vērtībā. Ķīnas enerģētikas gigants arī iegādājies 49% Kanādas uzņēmuma Talisman Energy, tādējādi iegūstot arī tiesības pētīt dabasgāzes un naftas laukus Kanādas rietumos.

Jau pagājušajā nedēļā pasaules lielākajos finanšu tirgos omu bojāja Ķīnas koronavīrusa izplatīšanās. Ja sākotnēji bija zināmas cerības, ka šis vīruss tiks nosacīti ātri iegrožots, tad šobrīd šāda veida pārliecība ir krasi mazinājusies.

Tas licis sarukt vairāku riska aktīvu cenai. Piemēram, naftas vērtība pēdējo dienu laikā pakritusi zem 60 ASV dolāru par barelu atzīmes. Strauji pēdējo dienu laikā sarukusi arī dzelzs rūdas vērtība.

Evakuē no rūpnīcām

Ķīna, kam nu ir liela ietekme uz pasaules kopējo tautsaimniecību, ziņojusi, ka vīrusa izplatīšanās tomēr var paātrināties, kas dažādiem ekspertiem ar jaunu sparu licis apcerēt scenārijus par to, kā notiekošais var ietekmēt ekonomiku. Ierobežot nāvējošo vīrusu apgrūtina tas, ka ar to inficētie cilvēki sākotnēji var nedemonstrēt nekādas saslimšanas pazīmes. Turklāt šis vīruss ir lipīgs arī tā inkubācijas periodā, kas esot aptuveni 10 dienas (tā ir būtiska atšķirība no SARS epidēmijas izraisītāja).

Fokusējoties uz pamatdarbības attīstību, tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" ir pieņēmis lēmumu par meitasuzņēmuma "T2T" pārdošanu starptautiskajam programmatūras uzņēmumam no Igaunijas – "Helmes".

Darījums noslēgts 3. augustā. Pārdošanas cena netiek atklāta.

""Tet" galvenais stratēģiskais tuvāko gadu uzdevums ir attīstīt uzņēmuma pamatdarbību un tās papildinošos servisus, īstenot vērienīgu uzņēmuma digitālās transformācijas procesu un investēt jaunākajās tehnoloģijās. Savukārt "T2T" ir programmatūras risinājumu uzņēmums, kas jau kādu laiku darbojas autonomi no "Tet" un kam ir vēlme un potenciāls augt un attīstīties, startējot lielos starptautiskos projektos. Pieredzējušais stratēģiskais akcionārs nodrošinās straujāku izaugsmi, vienlaikus arī nesot Latvijas vārdu pasaulē. Tajā pašā laikā "Tet" un "T2T" saglabās ciešas sadarbības attiecības," skaidro "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Tīmekļa vietne ceļotājiem piedāvā iespēju apmeklēt visas pasaules mantojuma vietas pasaulē viena divus gadus ilga maršruta ietvaros, raksta telegraph.co.uk.

Episko ceļojumu piedāvā VeryFirstTo.com un tas nav lēts - ikvienam interesentam jāsagādā 801 tūkstotis latu.

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā patlaban iekļautas 962 vietas visā pasaulē, to skaitā arī Rīgas vēsturiskais centrs. Dažas no nozīmīgākajām vietām ir Stonhendža, Gīzas piramīdas, Lieldienu sala, Maču Piču, Notredama Katedrāle un Vatikāns.

Lai gan šobrīd ceļojumi uz vairākām pasaules mantojuma vietām, piemēram, Alepo Sīrijā, Pasargadae Irānā, Leptis Magna Lībijā un Jemenas galvaspilsēta Sanā, netiek rekomendēti, kompānija sola, ka centīsies izpildīt arī to cilvēku vēlmes, kuri uzstās uz katras saraksta vietas apmeklēšanu.

Šā gada augustā T2T pievienojās starptautiskajam programmatūras izstrādes uzņēmumam Helmes. T2T fokusējas uz radošu un elastīgu programmatūras risinājumu izstrādi, un 2019. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 6,5 miljoni eiro.

Helmes mērķtiecīgi orientējas uz eksporta attīstību, un arī šī darījuma mērķis bija paātrināt uzņēmuma izaugsmi un piesaistīt jaunus talantus un stratēģiskos klientus.

“Mums ir svarīgi, lai mūsu darbinieki justos iedvesmoti nepārtraukti mācīties un uzlabot savas prasmes, lai viņi turpinātu savu profesionālo izaugsmi un lai viņi saņemtu labu atalgojumu par savu darbu. Helmes uzņēmums strauji aug, un plānojam, ka līdz šī gada beigām mēs jau nodarbināsim vairāk kā 1000 cilvēku,” uzsver Helmes izpilddirektors Jāns Pillesārs (Jaan Pillesaar).

T2T valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Viesturs Bulāns papildina: ”Mūsu misija ir radīt cilvēcīgas IT sistēmas, kas padara ikdienu vieglu un aizraujošu. Ikdienā cilvēki izvēlas izmantot ērtas, funkcionālas un viņu vajadzībām atbilstošas lietotnes un programmas, un šo principu mēs iedzīvinām arī darba vidē: izstrādājam un ļaujam uzņēmējiem, organizācijām un viņu darbiniekiem izmantot tādus darba instrumentus, kas atvieglo, nevis apgrūtina, pienākumu veikšanu. IT sistēmām ir jāatvieglo darba procesi, kā darbiniekiem, tā biznesam, ļaujot veikt tiem svarīgos procesus maksimāli efektīvi. Lielākajai daļai mūsu klientu neder standartizētas sistēmas. Tā ir vakardiena! Strauji mainīgajos mūsdienu apstākļos ieguvēji ir tie, kuri spēj pielāgoties, piemēram, Covid-19 izraisītajiem apstākļiem. IT sistēmām jābūt elastīgām, ātri pielāgojamām un transformējamām tāpat kā birojam un darba videi.”

Indijas pirmā pilnmetrāžas filma Raja Harishchandra tika laista klajā 1913. gadā, uz ekrāniem nonākot 3. maijā Mumbajā. Tās producents un režisors Dhundirajs Govinds Phalke tiek raksturots kā Indijas kino tēvs.

Raja Harishchandra bija 40 minūtes gara mēmā filma, bet par pirmo Indijas filmu ar skaņu kļuva Alam Ara 1931. gadā.

Raja Harishchandra stāsta par taisnīgu Indijas karali, kurš nekad nemeloja. Tā galvenokārt uzņemta Phalkes mājvietā.

Kopš tā laika Indija ir kļuvusi par lielāko filmu ražotāju pasaulē, un Indijas kino, ieskaitot Bolivudu, tagad ir miljardiem dolāru vērta industrija.

Vācijas Centrālā banka (Deutsche Bundesbank) Baltijas reģionam nozīmējusi atsevišķu pārstāvi, kurš pastāvīgi ziņos par ekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmu reģionā, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas centrālo banku sadarbību un paplašinātu minēto valstu tautsaimniecību sadarbību.

Ar sava pārstāvja nozīmēšanu Vācija ir paudusi skaidru ekonomisko interesi par Baltijas reģionu, tā palielinot valstu potenciālu piesaistīt starptautisku kompāniju interesi un kapitālu, veicinot inovācijas, kļūstot interesantākiem augsti kvalificētam darba spēkam, attīstot banku sektoru, kā arī atvieglojot jaunu starptautisku biznesa projektu uzsākšanas procesus.

Trešdien, 31. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Vācijas Centrālās bankas valdes locekli Burkhardu Balcu (Burkhard Balz) un tikko nozīmēto bankas pārstāvi Baltijas valstīs Nikolu Marcinko (Nikola Marcinko). Tikšanās laikā puses apsprieda aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un Baltijas reģiona priekšrocības.

Jau desmit gadus latvietis Guntars dzīvo Sjerraleonē, kur viņš nonācis, dodoties glābt savas investīcijas dimantu biznesā, kuras veicis laikā, kad vēl strādājis Krievijas banku nozarē.

Šobrīd Guntaram, kuru satikt bija devies Latvijas Playboy žurnālists Ivars Āboliņš, Sjerraleonē ir savs birojs, sava komanda, sava māja labā pilsētas rajonā un aiz muguras akcionāri, kuru vārdus mūsu tautietis gan vēlējies paturēt noslēpumā.

Vietējie viņu pazīst kā «misteru Džonu», jo izrunāt vārdu Guntars šejieniešiem esot neiespējamā misija.

«Jūtos šeit ļoti labi. Esmu absolūti relaksēts un nodarbojos ar to, kas man patīk. Es pērku dimantus, pārdodu dimantus un nodarbojos ar visu, kas saistīts ar dimantiem. Tas, protams, joprojām ietver arī ieguvi un tālāku apstrādi. Esmu dimantu biznesā un esmu šeit, Sjerraleonē - laimīgs,» saka Guntars.

ASV žurnāls veicis pasaules pilsētu «godīguma» pētījumu. Tā ietvaros izdevuma reportieri 16 pasaules pilsētās uz ielas, parkos, cilvēku pilnās vietās utt. izlikušies, ka pazaudē makus.

«Pazaudētajos» makos atradušies dažādi kuponi, biznesa kartes, ģimenes fotogrāfijas, telefona numurs un 50 ASV dolāriem līdzvērtīga summa vietējā valūtā. Katrā pilsētā, dažādās vietās atstāti divpadsmit maki.

Pasaules godīgākā pilsēta eksperimenta rezultātā izrādījusies Somijas galvaspilsēta Helsinki, kurā no 12 atstātajiem makiem īpašniekiem tikuši atgriezti 11 maki. Helsinkiem sekojusi Mumbaja (deviņi no divpadsmit), Ņujorka un Budapešta (astoņi no divpadsmit), Maskava un Amsterdama (septiņi no divpadsmit), kā arī Berlīne un Ļubļana (seši no divpadsmit «pazaudētajiem» makiem). Kopumā atgriezti tikuši 47% no visiem pilsētās atstātajiem makiem.

Labrīt!

Šodien Rīgā gaidāma lietaina diena - Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdina, ka galvaspilsēta pieredzēs ilgstošu un stipru lietu. Latvijā rīta stundās pastiprināsies ziemeļrietumu, rietumu vējš, kura ātrums brāzmās var sasniegt 20 metrus sekundē.

Šorīt DB raksta par nodokli neveselīgai pārtikai. Šai iecerei draudus saskata informācijas trūkumā un administrēšanā, kas var būt smagnējs process. Līdz decembra vidum diskusijās ar pārtikas ražotājiem ir plānots noskaidrot iespējamos scenārijus.

Tikmēr lauksaimniecībai un lauku attīstībai Latvija no Eiropas saņems ap 2,7 miljardiem eiro, kas ir par miljardu jeb 58% vairāk nekā šajā plānošanas periodā.