Lietuvas Seims pieņēmis grozījumus vairākos likumos, kas ļauj izslēgt no Lietuvā izsludinātajiem publisko iepirkumu konkursiem naidīgu valstu uzņēmumus vai lauzt ar tiem jau noslēgtos līgumus.
Šie grozījumi, kas būs spēkā līdz 2025.gadam, ir daļa no soļiem, ko Lietuva vērš pret Krieviju un Baltkrieviju, reaģējot uz Kremļa iebrukumu Ukrainā.
"Šis ir ļoti nozīmīgs solis, kura mērķis ir dot Lietuvas iepirkumu rīkotājiem iespējami lielāku brīvību pēc saviem ieskatiem lauzt līgumus vai noraidīt iesniegtos piedāvājumus, kas saistīti ar tādām valstīm kā Krievija vai Baltkrievija," norādījusi ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.
"Tāpēc mēs jau tuvākajā laikā iesniegsim valdībā apstiprināšanai to naidīgo valstu sarakstu, uz kurām varēs attiecināt šos noteikumus. Tas būs viens no ceļiem, kā apturēt jebkāda veida finansējumu agresīvi noskaņotām valstīm," viņa piebildusi.
Jaunie noteikumi mobilizācijas, kara vai ārkārtējo situāciju gadījumā tiks attiecināti uz ūdenssaimniecības, enerģētikas, transporta, pasta, kritiskās informācijas infrastruktūras pārvaldības un vēl dažu citu pakalpojumu uzņēmumiem.
Tie ļaus elastīgāk izlemt, kad noraidīt piedāvājumus un lauzt jau noslēgtos līgumus, ja tas vajadzīgs, lai mazinātu apdraudējumu valsts drošībai.
Grozījumi attieksies arī uz uzņēmumiem, kas iekļauti droša valsts datu pārraides tīkla lietotāju sarakstā.
Šo regulējumu paredzēts attiecināt uz vitāli svarīgām institūcijām, kas darbojas valsts drošības un aizsardzības jomā un pieder pie droša tīkla. Tiktu izvērtēti tehnoloģiskie un programmatūras iepirkumi, kas varētu būt saistīti ar risku, un nebūtu atļauti iepirkumi no valstīm, kuras varētu radīt apdraudējumus.
Kā norādījis Lietuvas aizsardzības ministra vietnieks Marģiris Abukevičs, jaunie grozījumi attiektos uz dažiem simtiem organizāciju un tos īstenot nebūtu sarežģīti.
Pašlaik Lietuvas valdības komisija, kas izvērtē stratēģisko uzņēmumu darījumus, katru gadījumu izskata atsevišķi.