Kopš 2004. gada nevalstiskajām organizācijām (NVO) no valsts budžeta piešķirti 73 miljoni latu. Tā kā nav vienotu noteikumu, kas regulētu NVO finansēšanu no valsts līdzekļiem, ministrijas, izvēloties, kuras organizācijas un ar cik lielu naudu atbalstīt, vadās katra pēc saviem principiem, vēsta Latvijas Avīze šodien publicētajā pētījumā.
Liela daļa NVO valsts finansējumu saņem, uzvarot projektu konkursos, taču ir arī virkne tādu, kas pie naudas tiek ārpus konkurences – piemēram, ja ministriju vadītāju skatījumā uz tām attiecināms "izcilības jēdziens" vai naudas piešķīrumi gadu gaitā vienkārši kļuvuši par tradīciju. Ministrs Oskars Kastēns, valdībā pārrunājot ziņojumu par NVO, nesen izteicās, ka būtu nepieciešams radīt vienotus noteikumus šo organizāciju finansēšanai no budžeta. Taču šai idejai gan nepiekrita citi ministri, iebilstot, ka tādus radīt nav iespējams un izlemt, kuras organizācijas atbalstīt, – tā ir politiska izšķiršanās."
Tikmēr Ministru prezidents Ivars Godmanis nācis klajā ar iniciatīvu paplašināt valsts sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, "deleģējot tām vairāk valsts funkciju". Nododot NVO pārziņā daļu uzdevumu, ko patlaban veic ierēdņi, viņaprāt, varētu samazināt pārvaldes aparātu un sabiedriskās organizācijas tos pašus darbus paveiktu lētāk un efektīvāk.
Nav vienotu kritēriju, kā nevalstiskajām organizācijām dalīt valsts naudu. Bet joprojām spēkā ir šie: "pazīšanās", "skaistas acis", "tradīcijas" un "politiskās simpātijas"
Lielākā daļa organizāciju – vairāk nekā pieci tūkstoši – reģistrētas Rīgā un Rīgas rajonā. Nākamā sabiedriskajām organizācijām bagātākā pilsēta ir Liepāja, kur to vairāk nekā 600, bet citos rajonos organizāciju lielākoties nav vairāk par diviem simtiem. Piemēram, viszemākais NVO skaits vidēji uz 1000 iedzīvotājiem ir Ludzas rajonā, proti, divas organizācijas uz 1000 iedzīvotājiem.
Ar ko šīs organizācijas nodarbojas? Tā saucamā nevalstiskā sektora aktivitātes iesniedzas gandrīz visās nozarēs: sākot no politikas un dažādu personu grupu tiesību aizstāvības līdz paraplanierismam un briļļu nēsāšanas popularizēšanai. Savas NVO ir kailsauļošanās piekritējiem, anonīmajiem alkoholiķiem, amatniekiem, ārstiem, invalīdiem, pensionāriem un simtiem citu interešu grupu. Nevalstisko organizāciju klāstā ir viss, ko vien var iedomāties: Latvijas Tranzīta biznesa asociācija un dzīvnieku pansija "Ulubele", "Krievu sabiedrība Latvijā" un "Daugavas vanagi Latvijā", organizācija "Īsta mīlestība gaida" un lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība "Mozaīka", Nacionālā Latvijas loču asociācija un Nodokļu maksātāju tiesību un interešu pārstāvības biedrība, organizācija "Pūks un draugi" un Zemnieku saeima, Latvijas Tirgotāju asociācija un Arābu kultūras centrs, Latvijas Pensionāru federācija un Rīgas Ekstremālo sporta veidu klubs, "Sorosa fonds – Latvija" un bāreņu biedrība "Saules bērni", Latvijas Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācija un biedrība "Latvijas industriālā mantojuma fonds" utt., u. t. jpr.
Taču precīzas ziņas par to, kurās jomās darbojas skaitliski visvairāk sabiedrisko organizāciju, nav iegūstamas, jo Sabiedrisko organizāciju reģistrā NVO netiek iedalītas pēc darbības virziena.
Latvijas sabiedrisko organizāciju ieņēmumi kopā ņemti, veido prāvu summu: pērn tie bija aptuveni 113 miljoni latu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. Turklāt iepriekšējie gadi organizācijām bijuši vēl ienesīgāki – 2006. gadā biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības no dažādiem avotiem saņēmuši vairāk nekā 160 miljonus, bet 2005. gadā ap 118 miljoniem latu.
Biedru naudām organizāciju budžetos pārsvarā nav būtiska īpatsvara. No pagājušā gada 113 miljonu ienākumiem biedru maksājumi organizācijām nesuši apmēram 19 miljonus latu, bet pārējos gandrīz 100 miljonus pērn nodrošinājuši ziedojumi un dāvinājumi, ieņēmumi no saimnieciskās darbības, valsts un pašvaldību dotācijas un citi ieņēmumi.
Lai precīzi noskaidrotu, cik naudas un kurām organizācijām pēdējos gados atvēlējusi valsts, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS) I. Godmaņa uzdevumā šopavasar apkopojis datus no visām ministrijām. Ziņojumā valdībai sekretariāts vēstīja, ka no 2004. līdz 2008. gadam valsts nevalstiskām organizācijām piešķīrusi gandrīz 94 miljonu latu. Apmēram 73 miljoni no šiem līdzekļiem nākuši no valsts budžeta, bet aptuveni 31 miljons ir valsts institūciju administrētais ārvalstu finansējums.
Nesen notikušajā Saeimas un NVO forumā, kur sabiedrisko organizāciju pārstāvji tikās ar parlamentāriešiem, tostarp arī Budžeta un finanšu komisijas deputātiem, komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns, sākdams sarunu par valsts finansējumu NVO, pauda, ka "94 miljoni nav maz". "Atceros, ka deviņdesmit piektajā sestajā gadā, panākt, ka valsts piešķirtu kaut 30 tūkstošus mazpulkam? To tolaik uzskatīja par neiespējamu! Tolaik bija pavisam cita attieksme pret valsts budžeta izlietojumu šādiem mērķiem," viņš gremdējās atmiņās.
Jāpiebilst, ka dotācijas un projektu konkursi nav vienīgais veids, kā valsts finansiāli atbalsta NVO – valsts nauda netiešā veidā organizāciju kasēs nokļūst arī no nodokļu atlaidēm. Aptuveni 1000 Latvijas sabiedrisko organizāciju ir ieguvušas sabiedriskā labuma statusu, kas nozīmē, ka uzņēmējiem, kuri tām ziedo, par ziedoto summu pienākas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide 85 procentu apmērā. Sabiedriskā labuma statusu var iegūt organizācijas, kuras nodarbojas ar labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu, slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu. Šādu statusu ir liegts iegūt arodbiedrībām, par ko neapmierinātību izteicis Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
ĪUMSILS apkopotie dati liecina, ka visdāsnākā, atbalstot sabiedriskās organizācijas, pēdējos piecos gados bijusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
IZM no 2004. līdz 2008. gadam NVO atvēlējusi aptuveni 41 miljonu latu, tātad "apsaimniekojusi" gandrīz pusi visa finansējuma, kas no valsts maka pārceļojis organizāciju kasēs. Salīdzinājumam: Zemkopības ministrija šajā laikā savas nozares NVO atbalstījusi ar nepilniem diviem miljoniem latu, Kultūras ministrija sabiedriskām organizācijām piešķīrusi trīs, bet Vides ministrija – 2,5 miljonus latu.
Tiesa, no tā gan neizriet, ka IZM būtu tāda kā visu NVO "zelta ādere": aiz miljonu skaitļiem slēpjas nevis masveida atbalsts tūkstošiem izglītības vai zinātnes sabiedrisko organizāciju, bet gan mehānisms, kādu valsts jau gadiem ilgi izmanto sporta finansēšanai. Proti, apmēram 32 miljoni no 41 miljona finansējuma piešķirti kā dotācijas sporta organizācijām. Apmēram simt saņēmēji ik gadus ir vieni un tie paši: dažādo sporta veidu federācijas, apvienības, savienības un asociācijas, sākot no futbola un basketbola līdz pat loka šaušanai.
Visvairāk – 20 miljonus piecos gados – saņēmusi nevalstiskā organizācija "Latvijas Olimpiskajā komiteja", kas pēc valsts finansējuma ir rekordiste ne tikai starp sporta, bet arī visām pārējām nevalstiskajām organizācijām. Tāpat katru gadu vairākus simtus tūkstošus latu saņem arī Latvijas Sporta federāciju padome un Latvijas Hokeja federācija. Kā skaidro IZM Sporta departamenta sporta politikas vadītājs Edgars Severs, valsts finansējuma sadali sportam regulē Sporta likums, kas noteic, ka "atzītajām sporta federācijām ir tiesības saņemt finanšu līdzekļus no valsts budžeta".
Ik gadus IZM iedala finansējumu arī vairākām sabiedriskajām organizācijām, kuru darbība saistīta ar izglītību. Piemēram, 61 tūkstoti latu no budžeta un 182 tūkstošus no ārvalstu finanšu līdzekļiem ar dotācijām un projektu konkursos ieguvusi Latvijas pieaugušo izglītības apvienība. Tāpat, piedaloties projektu konkursos, vairākus tūkstošus latu saņēmusi biedrības "Mālpils tautskola", "Izglītības attīstības centrs", "Izglītības iniciatīvu centrs" un citas.
Sporta organizācijas atbalsta arī Aizsardzības ministrija (AM), kas piecos gados tām iedalījusi gandrīz piecus miljonus latu. Visbagātīgāk AM palīdz dažādiem sporta klubiem. Piemēram, hokeja klubam "ASK Ogre" kopš 2004. gada piešķirti 700 000 latu. Tāpat, sākot no 2006. gada, no AM budžeta atbalstīts basketbola klubs "ASK Rīga", kas no šīs ministrijas saņēmis 970 000 latu.
Līdztekus sporta organizācijām AM ik gadus dotē arī vairākas ar citām nozarēm saistītas nevalstiskās organizācijas. Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai piecos gados piešķirti nepilni 90 tūkstoši latu, Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai – 120 tūkstoši latu, bet Latvijas Ārpolitikas institūtam – gandrīz 140 tūkstoši latu.
Dažas sporta organizācijas, kuras dotē AM, vienlaikus saņem naudu arī no IZM. Piemēram, Latvijas Vieglatlētikas savienībai AM 2008. gadā piešķīrusi divreiz vairāk naudas (216 tūkstoši latu) nekā sporta nozares pārraudzītāja IZM (98 tūkstoši latu).
Nesen valdības sēdē, iepazīstinot ministrus ar ĪUMSILS ziņojumu par valsts atbalstu NVO, integrācijas lietu ministrs Oskars Kastēns norādīja uz vairākiem trūkumiem organizāciju finansēšanas sistēmā, kā vienu minot "teorētisku iespēju, ka viena un tā pati nevalstiskā organizācija ar vienu un to pašu projektu var pieteikties uz finansējumu vairākās ministrijās un no visām saņemt naudu". Tādēļ sekretariāts jau esot ierosinājis elietu sekretariātam izveidot vienotu datu bāzi, kur varētu redzēt, kādas organizācijas saņem valsts naudu un vai atbalsts nedublējas.
Otrajā vietā pēc nevalstiskajām organizācijām piešķirto līdzekļu apjoma aiz IZM ierindojas integrācijas lietu sekretariāts, kas piecos gados NVO atbalstījis ar vairāk nekā 12 miljoniem latu (no valsts budžeta un ārvalstu līdzekļiem). Tiesa gan, ĪUMSILS atbalstu NVO gan ir grūti salīdzināt ar IZM un AM, jo būtiski atšķiras līdzekļu iedalīšanas principi. Izglītības un Aizsardzības ministrijas naudu NVO pārsvarā piešķir "valsts dotāciju" veidā, savukārt ĪUMSILS lielākoties finansē projektu konkursos uzvarējušās organizācijas. Turklāt aptuveni desmit no divpadsmit miljoniem, kas ziņojumā "pierakstīti" kā ĪUMSILS atbalsts NVO, sabiedriskajām organizācijām piešķīris nevis pats sekretariāts, bet gan Sabiedrības integrācijas fonds.
Arī Kultūras ministrija, finansējot sabiedriskās organizācijas, izmanto "projektu konkursu" un "projektu finansējuma" metodes. Tā katru gadu projektu konkursā 2 – 4 tūkstošus latu no KM iegūst, piemēram, Latvijas Rakstnieku savienība, līdz 20 tūkstošiem saņem Latvijas Mākslinieku savienība. Projektu konkursos KM finansē arī Latvijas Teātra darbinieku, arhitektu, dizaineru, kinematogrāfistu, žurnālistu un citas savienības. Savukārt vairākiem desmitiem Latvijas baznīcu draudžu Kultūras ministrija katru gadu iedala "projektu finansējumu" vairāku tūkstošu latu apmērā.
"Pašlaik nepastāv vienota valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtība, līdz ar to ministrijas izmanto dažādus NVO atbalsta mehānismus, kā arī atbalsta ne savai darbības jomai piekritīgus NVO projektus," tā ziņojumā valdībai norādījis ĪUMSILS. A. Knabe stāsta, ka arī atskaitīšanās kārtība par sasniegtajiem mērķiem un iztērēto naudu katrā ministrijā atšķiras – dažās kontrole stingrāka, citur vaļīgāka.
O. Kastēns, valdībā pārrunājot ĪUMSILS ziņojumu, izteicās, ka "būtu nepieciešams radīt vienotus noteikumus NVO finansēšanai no budžeta."
Šai idejai gan nepiekrita citi ministri, iebilstot, ka "tādus radīt nav iespējams". Helēna Demakova atzina, ka "šeit esam uz plāna ledus", kā piemēru minot Kultūras ministriju, kas no nevalstiskajām organizācijām atbalstot daudz baznīcu draudžu: "Ir skaidrs, ka no baznīcām Rīgas Doms un Aglona vienmēr būs privileģētāki nekā citi, tos mēs vienmēr atbalstīsim. Tur nekāda "vienota principa" nevar būt, jo jāņem vērā, ka pastāv arī tāds jēdziens kā "izcilība"." Kultūras ministrei pievienojās arī finanšu ministrs Atis Slakteris, kurš atsaucās uz savu "milzīgo pieredzi sadarbībā ar NVO". "Saprotu Kastēna kunga vēlmi, bet jau iepriekš varu teikt, ka kādus vienotus uzstādījumus radīt – tas ir diezgan bezcerīgi. Izlemt, kuras organizācijas atbalstīt: tā ir politiska izšķiršanās."
Jāpiebilst, ka arī pašu nevalstisko organizāciju pārstāvji ir minējuši, ka, piešķirot valsts finansējumu, pret NVO ir nevienlīdzīga attieksme.
Nodibināt sabiedrisku organizāciju nav sarežģīti. Piemēram, lai reģistrētu biedrību, kas Latvijā ir visizplatītākā nevalstiskās organizācijas forma, pietiek ar diviem dibinātājiem.
Likums par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām noteic, ka to statūti nedrīkst būt pretrunā ar Latvijas Satversmi. Ja konstatēta organizācijas darbības mērķu neatbilstība valsts pamatlikumam, Uzņēmumu reģistram ir tiesības atteikties reģistrēt organizāciju. Nevalstiskajām organizācijām arī aizliegts apbruņot savus biedrus un organizēt militāras mācības vai veidot militarizētas vienības.
