Iespējams, IIN vietā varētu tikt samazināts sociālais nodoklis; citos jautājumos domas nesakrīt
Tā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Viņa arī atzīmēja, ka sociālais nodoklis varētu tikt samazināts gan darba ņēmējiem, gan devējiem. Tomēr sēdes vadītājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers bilda, ka labāk gan budžetam, gan arī darba ņēmējiem būtu, ja tiktu samazināts sociālais nodoklis darba ņēmējiem. Jāmin, ka sēde noslēdzās, tā arī nespējot panākt vienošanos par visiem priekšlikumiem, tāpēc 28. augustā tiks sasaukta NTSP Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēde, kurā vēl tiks diskutēts par strīdīgajiem jautājumiem un Latvijas Darba devēju konfederācijas iesniegtajiem alternatīvajiem priekšlikumiem budžeta ieņēmumu palielināšanai.
Negrasās atkāpties
Karstākās diskusijas un viedokļu atšķirība sociālo partneru un valdības starpā ir tieši par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu un solidaritātes jeb tā saucamā bagātnieku nodokļa ieviešanu. Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Ilmārs Šņuciņš NTSP sēdē klātesošajiem norādīja, ka diferencēts neapliekamais minimums ir efektīvs darbaspēka nodokļu progresivitātes palielināšanas instruments, kas ļauj palielināt zemo algu saņēmēju ienākumus, kā arī tiek pildītas Eiropas Komisijas rekomendācijas. Proti, nodokļu plaisas rādītājs zemo algu grupā samazinās no 43,6% 2012. gadā līdz 39,5% 2021. gadā, atzīmē FM. I. Šņuciņš arī uzsvēra, ka ir paredzēts piecu gadu pārejas periods, līdz ar to notiks pakāpeniska neapliekamā minimuma samazināšana. Kā viens no iespējamiem riskiem, ieviešot šo sistēmu, tika norādīts, ka nav pozitīvas ietekmes uz ēnu ekonomiku. Uz ko FM atbildēja, ka šobrīd esošais augstais nodokļu slogs cilvēkiem ar zemiem ienākumiem kavē oficiālo nodarbinātību, līdz ar to, samazinoties nodokļu slogam, tiks veicināta arī šo cilvēku iesaiste darba tirgū. Arī finanšu ministrs Jānis Reirs norāda: «Mēs uzturam ideju par diferencēto neapliekamo minimumu, un mēs turpināsim uzstāt uz neapliekamā minimuma progresivitāti.» Viņš arī atzīmēja, ka sēdē panākta vienošanās turpināt diskusiju par galvenajiem jautājumiem, proti, saistībā ar solidaritātes nodokli, izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un citiem jautājumiem. Runājot par solidaritātes nodokli, ministrs norādīja: «Sociālajiem partneriem attiecībā uz solidaritātes nodokli ir savi aprēķini, mums ir savi. Diemžēl ir tā, ka mēs pēc kopējiem Eurostat datiem esam vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur ir regresivitāte nodokļos. Proti, jo lielāks atalgojums, jo mazāk procentuāli ir nodokļi. Līdz ar to mums ir savi argumenti, darba devējiem ir savi un arodbiedrībām savi. Ieņēmumi no solidaritātes nodokļa nonāktu pamatbudžetā.»
Vecpuiša modelis
Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Pēteris Leiškalns DB uzsvēra: «Diferencētais neapliekamais minimums ir radies tādēļ, ka kāds no politiķiem nav izlasījis Eiropas rekomendācijas pietiekami cītīgi, kur ir skaidri un gaiši pateikts – samazināt zemo ienākumu grupu nodokļu slogu.
Plašāk lasiet rakstā Nenonāk līdz zelta vidusceļam ceturtdienas, 27. augusta, laikrakstā Dienas Bizness (8. lpp.)!