Arī Eiropas bagātākās valstis sāk pārskatīt savus izdevumus veselības aprūpē, domājot par to samazināšanu un efektivitāti. Par to liecina tas, ka vairākas Rietumeiropas valstis vai nu jau ir atteikušās, vai plāno atteikties no homeopātisko medikamentu kompensācijas.
2017. gadā to izdarīja Lielbritānija, bet Francijas veselības ministre Agnese Buzēna paziņojusi, ka pašreizējo kompensāciju homeopātiskām zālēm 30% apmērā 2020. gadā samazinās līdz 15%, bet 2021. gadā to pārtrauks vispār. Francijas pieejai grasās sekot arī Vācija. Jāpiebilst, ka Latvijā homeopātiskie medikamenti nekad nav tikuši kompensēti. Šādi valstu lēmumi liecina, ka sabiedrības novecošanās un ienākumu nevienlīdzība ir radījusi tik milzīgu slogu veselības aprūpes budžetam, ka arī bagātākās valstis nopietni sāk izvērtēt savu izdevumu efektivitāti. Francijas Veselības ministrija šā gada jūnijā savā paziņojumā ir norādījusi, ka homeopātiskie medikamenti nenodrošina pietiekamus ieguvumus sabiedrības veselībai, lai būtu attaisnojama to finansēšana no valsts budžeta. Tāpat norādīts, ka šīs zāles nav pierādījušas savu efektivitāti slimību ārstēšanā, kā arī to lietošana nav samazinājusi nepieciešamību pēc tradicionālajiem medikamentiem. Protams, pacienti, kas to vēlēsies, arī pēc 2021. gada varēs iegādāties homeopātiskos medikamentus, taču tos vairs neapmaksās valsts. Jāpiebilst, ka tas ir drosmīgs solis valstī, kur, saskaņā ar statistikas datiem, šos medikamentus lieto 60% iedzīvotāju. Jau izskan protesta balsis, tiek norādīts, ka tam būs arī ekonomiskas sekas, jo tādējādi tiek apdraudētas darbavietas šo zāļu ražotājā Boiron. Tomēr lēmums pieņemts, pateicoties ārstiem. Jau 2018. gadā 124 ārsti atklātā vēstulē laikrakstam Figaro vērsās pret homeopātisko zāļu apmaksāšanu no valsts budžeta. Kāds franču ārsts arī izteicies, ka ir nepieņemami laikā, kad valsts saprātīgos termiņos nevar visiem bērniem nodrošināt zobārsta pakalpojumus, līdzekļus izmantot «cukurūdens» apmaksai. Arī Vācijas Obligātās veselības apdrošināšanas Ārstu asociācija, kas pārstāv 150 000 mediķu, ir vērsusies ar aicinājumu pie veselības apdrošināšanas kompānijām neapmaksāt homeopātiskos pakalpojumus. Faktiski tas ir apliecinājums tam, ka, aizvien pieaugot izdevumiem veselības aprūpē, valstis aizvien rūpīgāk sāk izvērtēt šo izdevumu efektivitāti un pamatotību. Pozitīvi ir tas, ka tā nav tikai ierēdņu iniciatīva, bet ārstu sabiedrība ir tā, kas atklāti un skaļi pauž savu viedokli. Līdzīgs precedents, lai arī mazākā apmērā, ir bijis Latvijā, kad onkologu asociācija atklāti pauda sašutumu un neapmierinātību par Rigvir (kas gan nav homeopātisks medikaments) iekļaušanu kompensējamo medikamentu sarakstā. Šie gadījumi ir apliecinājums tam, ka efektivitāte veselības aprūpē ir ne tikai ierēdņu, bet vispirms arī ārstu lieta. Gribētos, lai arī Latvijā par to satrauktos ne tikai atbildīgais ministrs un ierēdņi, bet arī paši mediķi.
