Lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku izveidei uzņēmēji rezervējuši trīs reizes vairāk saražojamās elektrības apjomu nekā Latvijā vispār ir vajadzīgs pat maksimālajā pīķī ziemā.

Elektroenerģijas pārvades operators “Augstsprieguma Tīkls” laikus brīdina, ka ne visi uzņēmēji tamdēļ spēs gūt cerēto peļņu, 11.jūlijā vēstīja TV3 Ziņas.

Līdzīgi kā “Sadales Tīklam” transformatoru apakšstaciju ierobežotās kapacitātes dēļ sāk trūkt brīvās ģenerācijas jaudas un tamdēļ ne visur var izveidot saules paneļu elektrostacijas, problēmas sagaida arī lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku attīstītājus, kuriem vajadzīgs saskaņojums no elektroenerģijas pārvades operatora “Augstsprieguma Tīkls”. Arī augstsprieguma līniju infrastruktūru caurlaides spējas ir ierobežotas. Saules un vēja enerģijas parku uzņēmējiem tad pašiem par saviem līdzekļiem var nākties finansēt apakšstaciju pārbūvi summās no diviem līdz sešiem miljoniem eiro.

Ņemot vērā iedzīvotāju publiski izskanējušās bažas par jaunajiem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apliecina, ka tarifi izvērtēti ar augstu rūpību, uz tiem attiecinot tikai pamatotās izmaksas.

Vērtēšanas gaitā izmaksas abiem operatoriem samazinātas kopumā par 176,1 milj. eiro no sākotnēji operatoru iesniegtajiem tarifu projektiem.

“Likums uzliek par pienākumu Regulatoram noteikt ekonomiski pamatotus tarifus, lai sniegtu lietotājiem drošu, nepārtrauktu un kvalitatīvu pakalpojumu. Tas nozīmē, ka ar tarifiem ir jāsedz pamatotās izmaksas, lai uzturētu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu infrastruktūru valstī. Regulatoram nav tiesību veikt sociālo funkciju,” uzsver SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, vienlaikus aicinot politikas veidotājus plānot un ieviest iespējamus atbalsta instrumentus, kas pasargātu un atbalstītu tos iedzīvotājus, kuriem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izraisītais izmaksu pieauguma slogs ir pārlieku liels.

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

SIA "Birznieki Industrial Solutions" sadarbībā ar Olaines novada pašvaldību un AS "Augstsprieguma tīkls" Jaunolainē sākuši jaunas augstsprieguma apakšstacijas būvniecību ar kopējo jaudu 60MW industriālā parka attīstībai, kas ir viens no pirmajiem lieljaudas atjaunīgās enerģijas projektiem Latvijā.

Projekta attīstītāju investīcijas apakšstacijas izbūvei sasniedz 10 miljonus eiro.

"Šis pirmais tik lielas jaudas saules elektrostacijas projekts Latvijā, kas tiks pieslēgts pārvades tīklam un ir nozīmīga investīcija ne tikai Olaines novadā, bet arī valsts mērogā. "Augstsprieguma tīkls" ir prieks būt sabiedrotajiem tajā un ceram, ka šim projektam drīz sekos citi, dodot būtisku pienesumu Latvijas atjaunīgās enerģijas tirgus attīstībā," uzsver AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Daugulis.

Augstsprieguma apakšstacijas būve ir tikai maza daļa no vairāk nekā 300 hektāru liela industriālā parka projekta, ko plānots attīstīt Jaunolainē.

"Man vienmēr ir bijis sapnis radīt ko lielu un nozīmīgu ar pienesumu Latvijai. Pēc vairāk nekā 10 gadu rūpīga un pacietīga darba esmu gandarīts, ka tas īstenojas. Ar laika kapsulas ielikšanu topošās apakšstacijas pamatos uzsākam industriālā parka būvniecību," stāsta SIA "Birznieki Industrial Solutions" valdes priekšsēdētājs Juris Rūsa.

Reaģējot uz izskanējušo informāciju par jaunā sadales tarifa projekta ietekmi uz saules enerģijas ražotājiem, jāņem vērā daži būtiski fakti. Pirmkārt, AS "Sadales tīkls" izmaksas pieaugušas par 183 miljoniem eiro - primāri pārvades tarifa un elektroenerģijas cenas pieauguma dēļ.

Uzņēmums vairs nespēj izmaksu pieaugumu akumulēt un pirmo pusgadu ir noslēdzis ar zaudējumiem. Otrkārt, jaunā tarifa struktūra iespējami tuvināta pakalpojuma izmaksām. Tāpēc faktiskais izmaksu pieaugums var būt atšķirīgs atkarībā no konkrēta pieslēguma un klienta patēriņa paradumiem.

Jaunie tarifi sagraus saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās 

AS Sadales tīkli izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus...

Vai saules paneļi joprojām ir izdevīgi?

Jā. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums

Tarifa izmaiņas skars visas mājsaimniecības - gan tradicionālos patērētājus, gan t.s., aktīvos klientus - elektrības ražotājus mikroģenerācijā; tas būs atkarīgs no pieslēguma jaudas un elektrības patēriņa paradumiem. Mikroģenerācijas klientiem tāpat kā līdz šim tiks piemērots tāds pats tarifs kā citām mājsaimniecībām ar atbilstošiem pieslēguma parametriem – ne lielāks un ne mazāks. Tomēr tieši mājsaimniecības, kas uzstādījušas saules paneļus, iespējams, saņēmušas arī valsts atbalsta programmas maksājumu vairāku tūkstošu eiro apmērā, pauž īpašu satraukumu par tarifa kāpumu, pat 700% apmērā.

Te nepieciešams viest skaidrību. Ir tiesa, ka mājsaimniecībām ar 3 fāzu pieslēgumu tieši tarifa fiksētās daļas jeb maksas par pašu pieslēgumu sadales tīklam sadārdzinājums būs diezgan būtisks. Jā, tas skars arī mikroģenerācijas klientus. Tomēr kopējo maksu par sadales pakalpojumu veido gan fiksētā, gan mainīgā tarifa komponente. Fiksētā - par pieslēgumu, mainīgā - par pārvadītajām kilovatstundām. Piemēram, mājsaimniecība ar trīs fāzu 32A pieslēgumu un vidējo patēriņu 500 kWh mēnesī, līdz šim par sadales pakalpojumu maksāja 26,78 EUR, no tiem 6,4 EUR fiksētā daļa, 20,38 EUR mainīgā. Atbilstoši izmaiņām maksa pieaugs par aptuveni 145% un būs 65,44 EUR, no kuriem 47,27 EUR fiksētā daļa un 18,18 EUR mainīgā. Ja skatāmies uz pārliecinoši lielāko klientu grupu, aptuveni 600 tūkst. mājsaimniecībām, ar vienas fāzes pieslēgumu un patēriņu ap 100 kWh mēnesī, izdevumi par sadales pakalpojumu varētu pieaugt par 6 līdz 8 EUR.

Ja mājsaimniecība pilnīgi visu sev nepieciešamo elektroenerģiju saražo pati un neko nenodod tīklā, tad, protams, tā maksās tikai fiksēto pakalpojuma daļu - tātad mazāk nekā citas mājsaimniecības, kuras arī saņem elektroenerģiju no tīkla un attiecīgi maksā gan tādu pašu fiksēto tarifa daļu, gan arī mainīgo - atbilstoši patēriņam. Atsakoties no saules paneļiem, mājsaimniecība maksātu gan šo fiksēto, gan mainīgo tarifa daļu, gan turklāt vēl iegādātos elektroenerģiju no tirgotāja. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums.

Tarifa projekta pamatotību vērtēs SPRK. Arī “Sadales tīkls” cer, ka tā apspriešanas periodā elektroenerģijas cenas prognoze vēl samazināsies, un tas atstās pozitīvu - izmaksas mazinošu iespaidu uz tarifa projektu. Papildus tam, ja tarifa piemērošanas laikā elektroenerģijas cenas turpinās kristies, tad regulējuma projekts paredz sistēmas operatoram pienākumu jau nākamajā gadā koriģēt tarifa vērtības uz leju. Tomēr tas nekādā veidā nemaina faktu, ka sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai ir konkrētas izmaksas (tīkla uzturēšana, atjaunošana, attīstība u.tml.) un ka maksa tiek attiecināta uz tiem, kuri šo pakalpojumu izmanto.

Jaunā tarifa struktūra veidota tā, lai mudinātu klientus izvēlēties efektīvu pieslēgumu, samērojot tehniskās iespējas jeb pieslēguma jaudu ar savām faktiskajām vajadzībām. Joprojām samērā liela klientu daļa uztur lielāku pieslēguma jaudu nekā nepieciešams, tas sistēmai rada papildu slogu un palielina izmaksas, kā arī liedz jauniem klientiem izmantot jau izbūvēto, teorētiski aizņemto, bet faktiski nenoslogoto jaudu. Tāpēc aicinām ikvienu klientu pārskatīt savus patēriņa paradumus un attiecīgi nepieciešamo pieslēguma jaudu.

Viena no izskanējušām bažām ir par to, ka mājsaimniecības, uzstādot saules paneļus, tika piespiestas palielināt pieslēguma jaudu, lai varētu saņemt valsts atbalstu, bet tagad būs spiestas maksāt vairāk. Jāņem vērā, ka jaudas ierobežojumi VARAM atbalsta saņēmējiem veidoti, lai nodrošinātu optimālu balansu starp iekārtas ražošanas jaudu, klienta patēriņu un potenciālo ietekmi uz tīklu un tā attīstības izmaksām. Piemēram, lai saules paneļus uzstādīt un saņemt arī valsts atbalstu varētu pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits, turklāt vasarās neveidotos tīkla pārslodze. Gadījumi, kad klients ir izvēlējies palielināt pieslēguma jaudu, lai uzstādītu lielākas jaudas mikroģeneratoru un vienlaikus saņemtu valsts atbalstu, ir ļoti reti, saskaņā ar "Sadales tīkla” datiem tie ir mazāk nekā 1% gadījumu.

Šīs mājsaimniecības ietekmēs sadales tarifa fiksētās daļas pieaugums, bet tas nenozīmē, ka kļūst neizdevīgi saules paneļi. Saules paneļi neaizvieto sadales pakalpojumu, saules paneļi aizvieto nepieciešamību pirkt elektrību no kāda cita.

Vai plānotās tarifa izmaiņas būs šķērslis lielo zaļās enerģijas projektu attīstībai?

Ir tiesa, ka zaļās enerģijas ražošanas komerciālajiem projektiem (ne mikroģenerācijas klientiem un tiem, kuri ražo elektrību primāri savam pašpatēriņam) tarifs pieaugs par 570%. Par šo arī mēs paši esam pauduši bažas, un turpināsim to darīt. Iemesls ir vienkāršs. AS “Augstsprieguma tīkls” nepiemēro “Sadales tīkls” ražotāju tarifu, attiecīgi par visām jaudām tiek maksāts patērētāju tarifs. Arī situācijās, kad jaudas būtu mazināmas, jo patērētājiem tās nav nepieciešamas, ražotāju rezervētās jaudas liedz samazināt transformatoru jaudas.

Attiecīgi uz ražotājiem ir pamatoti attiecināt tādu izmaksu apjomu, kādu “Sadales tīkls” par jaudu maksā “Augstsprieguma tīkls”. Faktiski "Sadales tīkls" tālāk ir spiests novirzīt šīs izmaksas uz ražotājiem, jo būtu nepamatoti šīs izmaksas izlīdzināt pa dažādām patērētāju grupām. Esam vērsuši gan pārvades operatora, gan SPRK uzmanību, aicinot AS "Augstsprieguma tīkls" pārskatīt šos, mūsuprāt, netaisnīgos izmaksu attiecināšanas principus, jo citiem pārvades operatora klientiem ģenerācijas komponentes maksa ir pat samazināta. Tarifam saskaņā ar Eiropas rekomendācijām ir iespējami jāseko izmaksu struktūrai, jābūt pamatotam un caurspīdīgam. Tāpēc šobrīd tarifa priekšlikumā sadales sistēmai pieslēgtajiem klientiem tarifa pieaugums atbilst pārvades tarifa maksai, kas iekļauta sadales pakalpojumā.

"Sadales tīkls" joprojām ir gatavs darīt visu, lai pieņemtu tīklā ikvienu zaļās enerģijas kilovatstundu, un tam jānotiek sabalansēti gan izmaksu, gan investīcju ziņā, lai ieguvēji ir gan zaļās enerģijas ražotāji, gan patērētāji.

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tarifi no nākamā gada 1.marta varētu pieaugt 4,3 līdz 4,9 reizes, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais paziņojums par tarifu projektu.

Paziņojumā teikts, ka AST 15.oktobrī iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Projekts paredz, ka lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu (kV), līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu (kW) gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd.

Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, elektroenerģijas pārvades tarifs plānots 0,00891 eiro par kWh, kas ir pieaugums gandrīz 4,5 reizes, bet maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 15,115 eiro par kW gadā, kas ir pieaugums par 50%.

Līdz jauna valdes priekšsēdētāja/-as iecelšanai elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīs viens no AST valdes locekļiem Imants Zviedris, informēja AST pārstāve Elīna Grīvāne.

Šobrīd norisinās konkursā saņemto pieteikumu izvērtēšana un kandidātu atlases process. Kandidātu atlase notiek kopumā četrās kārtās un to ietvaros padziļināti tiek vērtētas šādas kompetences - stratēģiskais redzējums, pārmaiņu vadīšana, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, orientācija uz attīstību, komandas vadīšana, lēmumu pieņemšana un atbildība.

AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone atstās amatu 

No 2023. gada 1. augusta AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) valdes priekšsēdētājas amatu...

Kandidātu atlases procesu sadarbībā ar personāla atlases kompāniju "Amrop" nodrošina AST padomes izveidotā nominācijas komisija piecu locekļu sastāvā. Komisijas priekšsēdētājs ir AST padomes priekšsēdētājs Kaspars Āboliņš, nominācijas komisijas locekļi - AST padomes loceklis Aigars Ģērmanis, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne, Biedrības "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts" vadītāja Dace Helmane un Latvijas arodbiedrības "Enerģija" priekšsēdētājs Aivars Āboliņš.

Jau ziņots, ka konkursā uz AST valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem saņemti kopumā 53 pieteikumi

No tiem 26 iesniegti uz valdes priekšsēdētāja amatu, savukārt 27 uz valdes locekļa amata pozīciju.

AST padome 24.maijā izsludināja publisku kandidātu pieteikšanās procedūru uz AST valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa (Juridiskais un atbilstības virziens) amatiem, nosakot pieteikšanās termiņu līdz 13.jūnijam.

Tāpat ziņots, ka no 1.augusta AST valdes priekšsēdētājas amatu atstās Gunta Jēkabsone. Lūgta komentēt ar amata atstāšanu saistītos iemeslus, Jēkabsone sacīja, ka to sīkāk nekomentēs.

Jēkabsone par AST valdes priekšsēdētāju iecelta 2021.gada 15.jūlijā, iepriekš sešus gadus vadījusi Latvijas lielāko degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumu "Circle K Latvia".

AST koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 351,128 miljoni eiro, kas ir par 92,7% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna peļņa pieauga par 60,1% un sasniedza 16,165 miljonus eiro.

Vienlaikus mātessabiedrība AST 2022.gadā strādājusi ar 295,997 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2021.gadā, kamēr tās peļņa samazinājusies piecas reizes un bija 11,017 miljoni eiro.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" ir veiksmīgi noslēguši Latvijas – Igaunijas 330 kilovoltu (kV) augstsprieguma starpsavienojuma Valmiera – Tartu pārbūvi.

"Pārvades tīkla stiprināšana ar Igauniju ir viens no priekšnosacījumiem sekmīgai Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu, jaunās augstsprieguma līnijas atklāšana jau tagad ir uzlabojusi abu valstu elektroapgādes drošumu un devusi papildus iespējas elektroenerģijas tirgum – sagaidāms, ka cenu starpība starp Igauniju un Latviju mazināsies, jo būs lielāka iespēja importēt elektroenerģiju no Skandināvijas un eksportēt Latvijas atjaunojamo enerģiju", teica Latvijas Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars.

"Esmu gandarīta, ka šī projekta pirmo daļu, līnijas Valmiera - Tartu pārbūvi ir izdevies paveikt laikā, un esmu pārliecināta, ka arī šī projekta otrās daļas - līnijas no Valmieras uz Tsirgulīnu Igaunijā pārbūve noritēs saskaņā ar plānu, lai sekmīgi realizētu Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, neskatoties uz loģistikas un materiālu piegādes izaicinājumiem. Kopā ar uzticamajiem "Elering" kolēģiem esam veiksmīgi sadarbojušies šī projekta realizācijā", norāda AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Apskatot tuvāk jaunos “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” iesniegtos tarifu projektus, skaidri redzams, ka galvenais lielo izmaksu kāpuma cēlonis abos gadījumos ir viena pozīcija – izmaksas tīkla zudumu kompensēšanai.

Elektroenerģijas iegādi šo zudumu kompensēšanai operatori joprojām iecerējuši iepirkt par Nord Pool biržas spot cenām tā vietā, lai fiksētu šīs izmaksas, kas plānoto izmaksu kāpumu spētu samazināt par vairākiem desmitiem miljonu eiro.

Tīkla zudumi, kas rodas, pārvadot elektroenerģiju pa vadiem līdz galalietotājiem, kā fizikāls process ir ne tikai neizbēgami, bet arī iespaidīgi: “Augstsprieguma tīkls” tam izmanto aptuveni 170 gigavatstundu gadā, bet “Sadales tīkls” – aptuveni 255 gigavatstundas elektroenerģijas gadā.

Abu tīkla operatoru zudumu apjomi ierindo tos valstī lielāko elektroenerģijas patērētāju saraksta pašā augšgalā. Attiecīgi ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiska pašpatēriņa apjoma saistītā iepirkuma izmaksas ir vienas no lielākajām izmaksu komponentēm abos tīkla operatoru iesniegtajos tarifu projektos. Šobrīd “Augstsprieguma tīkls” tam paredz aptuveni 46 miljonus eiro gadā jeb 66% no kopējo izmaksu pieauguma, bet “Sadales tīkls” – 68 miljonus eiro gadā jeb 20% no kopējo izmaksu proporcijas jaunajā tarifu projektā.

No 2023. gada 1. augusta AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) valdes priekšsēdētājas amatu atstās Gunta Jēkabsone, un jau tuvākajā laikā AST padome plāno izsludināt atklātu konkursu uz valdes priekšsēdētāja amatu.

“Augsti vērtējami gan AST sasniegtie rezultāti Guntas Jēkabsones vadīšanas laikā, gan arī viņas ieguldījums uzņēmuma pārmaiņu procesu vadībā. Vissvarīgākais, ka šajā ģeopolitiski sarežģītajā laikā ir nodrošināta Latvijas elektroapgādes sistēmas droša un stabila darbība, pilnībā pārtraukts elektroenerģijas komerciālais imports no Krievijas un ir veiktas visas nepieciešamās darbības, lai nepieciešamības gadījumā tiktu realizēta ārkārtas sinhronizācijas procedūra ar Eiropas elektrotīkliem. Papildus jāatzīmē AST veiksmīgā debija kapitāla tirgū, sekmīgi realizējot zaļo obligāciju emisiju 100 miljonu eiro apmērā un panākot divkārt augstāku investoru interesi nekā prognozēts. Arī no nākamā AST valdes priekšsēdētāja sagaidu ilggadēju pieredzi un izpratni par pārmaiņu vadību augsti komplicētā nozarē ekonomiski un ģeopolitiski saspringtos apstākļos,” skaidro AST padomes priekšsēdētājs Kaspars Āboliņš.

Iepriekšējās Saeimas lēmums par minimālās algas paaugstināšanu par 24% un pēc jaunās Saeimas vēlēšanām valstij piederošo kapitālsabiedrību AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls iesniegtie būtiska pieauguma tarifu projekti Latvijā spēcinās inflāciju, graus konkurētspēju un samazinās iedzīvotāju ar mazākiem ienākumiem pirktspēju.

Tādu ainu redz vairāki DB aptaujātie. Daudzi jūtas pārsteigti, ka situācijā, kad Latvijā pat oficiālā inflācija ir tuvu 22% – vairāk nekā divas reizes augstāka nekā vidēji eirozonā –, valsts vara cenšas nevis ierobežot inflāciju vai vismaz slāpēt tās izaugsmi, bet gan tieši pretēji – pielej eļļu cenu pieauguma ugunskurā. Vienlaikus skanēja retorisks jautājums – kurās citās valstīs bez Latvijas vēl valdības veic darbības, kas stimulē inflāciju.

Jau vēstīts, ka valstij Finanšu ministrijas personā piederošā AS Augstsprieguma tīkls vēlas no nākamā gada 1. marta palielināt tarifus 4,3 līdz 4,9 reizes, bet valstij Ekonomikas ministrijas personā piederošā AS Sadales tīkls – par 75% no 1. jūlija, bet korekcija arī no 1. janvāra.

Ir aizvadīts grūts gads, kas nesis pēdējo gadu lielāko satricinājumu – Krievijas izvērstu plaša mēroga karu Ukrainā. Tas visā pasaulē atstājis paliekošu ietekmi arī uz energoapgādes nozari, tostarp nostiprinājis izpratni par kritiskās infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības lielo nozīmi ikvienas valsts pastāvēšanā.

Šīs sūrās mācības kļuva par atskaites punktu vietējo atjaunīgo energoresursu attīstībā (AER) – Latvijā 2022. bijis rekordgads saules un vēja ģenerācijas attīstībā, diemžēl rekordgads arī energoresursu cenu lēcienos. Visstraujāko attīstību piedzīvoja mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana mājsaimniecībās, caur to akcentējot arī elektroenerģijas sadales sistēmas nozīmi zaļās ražošanas un enerģētiskās pašpietiekamības kontekstā. Izmaiņas sistēmā kopā ar ģeopolitiskās situācijas nestu vispārēju cenu pieaugumu radīja arī nepieciešamību pārskatīt līdzšinējos elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, to veidošanas metodiku. Būtiski, ka abu elektroapgādes operatoru – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un AS "Sadales tīkls" – tarifu projekti tiek skatīti ciešā mijiedarbībā, kam ir liela nozīme, domājot par valsts kopējās energosistēmas turpmāku attīstību un ilgtspēju.

Enerģētikas jautājumi turpina būt Eiropas valstu valdību dienaskārtības augšgalā – attīstīt arvien vairāk saules un vēja parku ir ne tikai vēlme, bet arī nepieciešamība.

Centienus apliecina gan valstu plāni, gan attīstītāju paziņojumi par jaunu parku būvniecību. Tomēr viens ir gatavība parkus būvēt, bet pavisam kas cits – spēja tos pievienot tīklam. Latvijas elektrotīkls tikai daļēji var nodrošināt jaunu elektrostaciju pieslēgšanu. Viens no ierobežojošajiem faktoriem ir un būs mainīgo energoavotu balansēšanas izaicinājums. Kopā ar atjaunīgās enerģijas jaudām jāaudzē arī elektrotīkla elastība.

Atjaunīgā enerģija gan spēcinās, gan sašūpos nozari

Saules un vēja parki gan būtiski uzlabos Eiropas energoapgādes drošību, gan mazinās enerģijas ilgtermiņa cenu. Taču tie ir no laikapstākļiem atkarīgi enerģijas avoti, kuru mainīgums ir milzīgs izaicinājums ikvienai Eiropas valstij – jo vairāk tirgū ienāks atjaunīgie elektroenerģijas ražotāji, jo sarežģītāks kļūs pārvades sistēmas operatoru un paša elektrotīkla darbs. Elektrotīkla elastība ir sarežģīta, dinamiska un daudzdimensionāla sistēma – līdzsvars starp ražošanu un patēriņu, tostarp, ņemot vērā arī tranzīta plūsmu jeb jaudu importu un eksportu. Kopējā sistēma fiziski ir jāizbalansē tā, lai nodrošinātu noteiktu frekvenci, proti, 50 Hz, kas ir vispārpieņemtais standarts Eiropā. Pēc būtības tīkls ir paredzēts patstāvīgai, viegli prognozētai, centralizētai elektroenerģijas ražošanai, tāpēc, lai enerģijas piegāde kļūtu stabila, steidzami jādomā par elektrotīkla elastību un pielāgojamību jaunajiem spēles dalībniekiem. Elektrotīkla elastības spējas garanti Ir dažādi veidi, kā mēģināt sabalansēt atjaunīgos energoresursus. Piemēram, tos iekļaujot diversificētā ģenerējošo jaudu portfelī. Tāpat modernizēt tīklu, iespējams, izmantojot viedās tīkla tehnoloģijas un sistēmas, kas prognozē ražošanas apjomu un palīdz pielāgot jaudu. Vēl viena iespēja ir attīstīt enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, piemēram, baterijas, kuras var operatīvi pieslēgt un atslēgt. Noteikti jāpiemin arī Power-to-X energoiekārtas kā ievērojams balansēšanas instruments patēriņa pusē. European Energy šobrīd aktīvi attīsta Power-to-X projektus Dānijā, un, iespējams, skatīsies arī Latvijas virzienā. Power-to-X tehnoloģija enerģiju pārvērš un ļauj uzglabāt zaļā ūdeņraža un tālāk e-metanola formā. Protams, balansēšanas vienādojumam ir arī otra puse – pieprasījums pēc šiem produktiem. Tomēr, ņemot vērā augošās vajadzības pēc elektrības, prātīgāk ir domāt par piedāvājuma palielināšanas iespējām.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rezolūciju uzdevis Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) kā kapitāldaļu turētājām vērtēt iespējas koriģēt AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Sadales tīkls" sagatavotos pakalpojumu tarifu projektus, informē Valsts kancelejas pārstāvji.

Kariņš uzsver, ka elektroenerģijas izmaksām ir būtiska ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi, tādēļ viņš uzdevis EM sadarbībā ar FM sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā ziņojumu par iespējām koriģēt "Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" sagatavotos pakalpojumu tarifu pieauguma projektus.

Tarifu pieaugums apdraud konkurētspēju 

AS Augstsprieguma tīkls (AST) un AS Sadales tīkls (ST) tuvāko mēnešu laikā...

Rezolūcijā teikts, ka sagatavotais informatīvais ziņojums ministrijām jāiesniedz izskatīšanai 20.decembra valdības sēdē.

Ministru prezidents rezolūcijā EM un FM uzdod izvērtēt uzņēmumu sagatavotos pakalpojumu tarifu pieauguma projektus, izskatot iespēju ar akcionāra lēmumu atteikties no negūto ieņēmumu atgūšanas par laika periodu no 2020. līdz 2022.gadam, kā arī iespējas fiksēt elektroenerģijas cenu, kura ir daļa no uzņēmumu darbības izmaksām, noteiktā līmenī.

Ar tiesību normu izmaiņām draud apturēt saules un vēja enerģijas parku projektu attīstību Latvijā 

Plānotās izmaiņas nobremzēs lētākas zaļās enerģijas un energoneatkarības projektu īstenošanu...

Minētajā izvērtējumā jāņem vērā, lai iespējamā tarifu korekcija nodrošina sistēmas operatoru spēju efektīvi turpināt elektroapgādes tiešo pienākumu izpildi.

Jau ziņots, elektroenerģijas sadales sistēmas operators "Sadales tīkls" plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%. Konkrētas tarifa izmaiņas būs atkarīgas no pieslēguma veida un patēriņa apmēra.

Tostarp mājsaimniecībām ar apmēram 100 kilovatstundu patēriņu mēnesī tarifa pieaugums, ieskaitot sadales tarifā iekļauto pārvades tarifa maksu, pēc kompānijā vēstītā, būs 6-8 eiro apmērā. Būtiski lielāks tarifa pieaugums plānots, piemēram, pieslēgumiem ar trim fāzēm.

"Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons skaidroja, ka "Sadales tīkla" izmaksas pieaugušas par 183 miljoniem eiro - primāri pārvades tarifa un elektroenerģijas cenas pieauguma dēļ. Uzņēmums vairs nespējot izmaksu pieaugumu akumulēt un pirmo pusgadu ir noslēdzis ar zaudējumiem.

Savukārt "Augstsprieguma tīkla" elektroenerģijas pārvades tarifi varētu pieaugt 4,3 līdz 4,9 reizes.

Projekts paredz, ka lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu (kV), līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu (kW) gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd.

Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, elektroenerģijas pārvades tarifs plānots 0,00891 eiro par kWh, kas ir pieaugums gandrīz 4,5 reizes, bet maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 15,115 eiro par kW gadā, kas ir pieaugums par 50%.

Savukārt lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē, elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,01119 eiro par kWh, kas ir par 387% vairāk nekā šobrīd. Maksu par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem plānots palielināt par 51% - līdz 16,608 eiro par kW gadā.

Projekts arī paredz, ka jaudas maksa pārvades sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas ražotājiem samazināsies par 11% - līdz 0,81302 eiro par kW gadā.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" noslēdzis līgumus ar 12 vēja un saules elektrostaciju attīstītājiem par vairāk nekā 1100 megavatu lieljaudas atjaunīgo (AER) projektu pieslēgšanu pārvades tīklam.

Tas par vairāk nekā 150 % pārsniedz esošo Latvijā uzstādīto saules un vēja elektrostaciju jaudu*. Līdz gada beigām plānots noslēgt pieslēguma līgumus ar vēl astoņu AER elektrostaciju attīstītājiem ar kopējo jaudu 796 megavati.

"Šobrīd lielāko elektroenerģijas apjomu Latvijā veido hidroelektrostaciju saražotā enerģija, vienlaikus ir liels vēja un saules enerģijas potenciāls. Pārvades tīklā rezervēto jaudu apjoms AER projektiem ir 6 GW (gigavati), arvien vairāk tiek slēgti pieslēguma līgumi, stacijas tiek būvētas. Prognozējam, ka līdz 2025. gada beigām varētu tikt pieslēgtas vairākas saules elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu virs 500 megavatiem (MW). Tāpēc saules enerģijas un arī vēja enerģijas jomā Latvijā sagaidām uzrāvienu pavisam drīz," norāda AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Daugulis.

Tas, par kuru valsts kapitālsabiedrību virzīšanu akciju daļējai kotācijai biržā turpmāk būs runa, kļūs skaidrāks pēc 15.augusta, kad kapitāldaļu turētājiem ir jāiesniedz atbildes, kā viņi redz nākamo četru gadu perspektīvu un kas uzņēmumiem būs nepieciešams attīstības mērķu finansēšanai, intervijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa.

Valdības šomēnes skatītajā informatīvajā ziņojumā par kapitāla tirgus aktivizēšanas iespējām bija pieminētas trīs kapitālsabiedrības - nesen dibinātais vēja parku uzņēmums "Latvijas vēja parki", Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un gāzes pārvades sistēmu operators "Conexus Baltic Grid".

Savukārt FM prezentācijā valdībai tika pieminēti arī elektrības pārvades un sadales operatori "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls", sakaru operatori "Latvijas mobilais telefons" un "Tet", kā arī Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības "Rīgas siltums" un "Rīgas ūdens".

Kļaviņa tomēr uzsver, ka uzņēmumi, kuri ir minēti ziņojumā, vairāk kalpo kā piemēri.

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS ''Augstsprieguma tīkls'' (AST) turpina ar materiālu un iekārtu ziedojumiem atbalstīt Ukrainu tās energosistēmas infrastruktūras atjaunošanā, kas būtiski cietusi Krievijas iebrukuma dēļ.

Jau drīzumā Ukrainu sasniegs 66 tonnu liels sūtījums ar dažādām augstsprieguma tīkla iekārtām un transformatoru eļļu, ko ukraiņi varēs izmantot vismaz 20 gadus.

"Ukraina jau vairāk nekā pusotru gadu dzīvo kara apstākļos un vairāk nekā puse viņu energosistēmas ir cietusi, ukraiņiem nemitīgi strādājot pie plašo postījumu novēršanas. Energosistēmas atjaunošana prasīs daudz laika un resursu. Sadarbībā ar Ukrainas kolēģiem regulāri apzinām viņu aktuālās vajadzības un vērtējām, vai mūsu rīcībā ir nepieciešamās iekārtas un materiāli. Esam gandarīti, ka spējam sniegt atbalstu, ziedojot vajadzīgo tūlītējiem risinājumiem pakāpeniskai energosistēmas atjaunošanai. Kopā ar citiem Eiropas energoapgādes uzņēmumiem turpināsim ziedot Ukrainai, apzinoties, ka palīdzība būs nepieciešama vēl ilgi. Svarīgākais, lai atbalsts neapsīkst, un būtisks ir katrs labais darbs, tāpēc aicinām ikvienu izvērtēt savas iespējas palīdzēt Ukrainai," norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Atklāta pārbūvētā 330 kV elektropārvades līnija Valmiera (Latvija) – Tsirguliina (Igaunija), informē AS Augstsprieguma tīkls.

Jaunā līnija un pērn pārbūvētā elektrolīnija Valmiera – Tartu ir būtiska infrastruktūra daļa, lai nodrošinātu Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Nozīmīgo projektu Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) īstenojis sadarbībā ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss". Projekta finansējums sasniedz 14 miljonus EUR, ko 75% apmērā līdzfinansē no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Eiropas Komisijas enerģētikas komisāres Kadri Simsones un Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta (ENER) vārdā atzinību par šī nozīmīgā projekta īstenošanu Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmas operatoriem – AST un Elering pauda ENER Infrastruktūras un reģionālās sadarbības juridiskais un politikas speciālists Hugo Evangelista: "Baltijas sinhronizācijas projekts tā nozīmības un neatliekamības dēļ ir viena no prioritātēm ES dienaskārtībā jau vairāk nekā 12 gadus. Par to liecina nozīmīgais ES Padomes un Eiropas Komisijas atbalsts –politiskās deklarācijas un tehniskais atbalsts, un, kas nav mazāk svarīgi, arī finansiāls atbalsts, kas pārsniedz 1,2 miljardus eiro. Baltijas jūras reģionā, iespējams, ir izveidojušās visspēcīgākās tradīcijas reģionālajā sadarbībā enerģētikas jomā, un Baltijas valstis ir piemērs priekšrocībām, ko tāda sadarbība sniedz. Vēl tikai pirms 15 gadiem Baltijas valstis un Somija bija pilnībā izolētas no Eiropas energotīkla un pilnībā atkarīgas no Krievijas. Šodien mēs atrodamies reģionā, kas ir ļoti labi savienots gan gāzes, gan elektrības jomā, nodrošinot energoapgādes drošību. Mēs esam tuvu noteiktajam sinhronizācijas datumam 2025. gada februārī, kas ir gandrīz par gadu agrāk nekā iepriekš plānots un kas ir iespējams tikai pārvades sistēmas operatoru nozīmīgo centienu dēļ".

Līdz 2025.gada sākumam Latvija būs gatava atslēgties no Krievijas kontrolētā BRELL loka, ir pārliecināts klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Melnis intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka nesen ticies ar "Augstsprieguma tīkla" vadību, lai šos jautājumus pārrunātu. "Viss notiek, ir izdarīti visi lielie darbi, jo pie šī jautājuma "Augstsprieguma tīkls" strādā jau gadus 10," norādīja ministrs.

Līdz nākamā gada beigām ir jāpabeidz vēl viena starpsavienojuma ar Igauniju rekonstrukcija, un pašreiz neesot nekādu pazīmju, ka varētu rasties kādas problēmas.

Ministrs atzina, ka rēķinās arī ar Krievijas provokāciju iespējamību, un Latvija ir tam gatava - ir izstrādāti scenāriji pie iespējamiem atslēguma variantiem no Krievijas puses.

"Mēs ļoti labi saprotam, kāda ir ģeopolitiskā situācija un kas notiek apkārt. No savas puses mēs esam gatavi, un problēmām nevajadzētu būt," sacīja Melnis.

Publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par pašreizējo elektroenerģijas pārvades tīklu – kāda ir tā kapacitāte, vai mums ar to pietiek un cik lielā mērā to paplašināt.

Tīkla attīstībā koncentrējamies uz esošās infrastruktūras uzlabošanu un jaunu starpvalstu savienojumu izveidi, taču, ja analizējam un prognozējam attīstības tendences plašākā reģionā, šāda pieeja ir pārāk lokāla. Pašreiz vēl katra valsts veido savu redzējumu un nav vienprātības pat starp iesaistītajām ministrijām un pārvades operatoru Latvijā. Baltijas enerģijas tirgus integrācijas plānā (BEMIP), gatavojot elektrotīklu sinhronizācijas tehnisko scenāriju, Latvija iekļāvusi mērķi līdz 2030.gadam no atkrastes vēja iegūt 0,4 GW, taču industrija un investori prognozē, ka jaudas būs krietni lielākas. Tātad nozare nav tikusi ņemta vērā, un būs nepieciešams daudz spēcīgāks pārvades tīkls. Ja jau saprotam, ka pārvades tīkls tiks pilnveidots, protams, ekonomiski pamatoti un pārdomāti, kādēļ jau uzreiz to nedarīt ar ambiciozāku nākotnes skatījumu? Mums jāatbalsta Baltijas supertīkla (supergrid) izveide, ņemot par piemēru Ziemeļjūru, kur deviņas reģiona valstis ir apvienojušās Ziemeļjūras enerģētikas sadarbības padomē (North Seas Energy Cooperation) ar mērķi koordinēt atkrastes vēja enerģijas plānus, likumdošanas iniciatīvas un veidot vienotu tīklu, kas savienotu atkrastes vēja parkus ar enerģijas salām un sauszemi.

Ministru kabinets š.g. 15. novembra sēdē apstiprināja jaunu Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna atbalsta programmu elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai, kuras ietvaros būs pieejami 80 milj. eiro ne tikai elektrotīklu modernizācijai, bet arī ieguldījumiem tīklu infrastruktūrā, izveidojot jaunus pieslēgumus apdzīvotām vietām, kā arī pieslēgumus publiski pieejamām elektrisko transportlīdzekļu uzlādes un mikroģenerācijas iekārtām.

Programmas mērķis ir sekmēt atjaunojamo energoresursu jaudu integrēšanu un izmantošanu kopējos elektrotīklos, elektrotīklu darbības drošumu un elastības risinājumu nodrošināšanu, kā arī elektrisko transportlīdzekļu un izkliedētās ģenerācijas pieslēgšanai atbilstošas infrastruktūras izveidi.

Sadales tīkls plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75% 

Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" plāno palielināt elektroenerģijas...

Atbalsta saņēmēji programmas ietvaros būs AS “Sadales tīkls” un AS “Augstsprieguma tīkls”.

Plānots, ka ar sniegto atbalstu AS “Augstsprieguma tīkls” izbūvēs un labiekārtos dispečeru un drošu datu centru, ieviesīs nepieciešamo informācijas tehnoloģijas infrastruktūru informācijas sistēmas kiberdrošības uzlabošanai, kā arī attīstīs tīklu vadības digitalizāciju, nodrošinot atjaunojamo energoresursu ražotāju darba režīmu plānošanu un vadību.

Savukārt AS “Sadales tīkls” programmas ietvaros plāno izstrādāt un ieviest nacionālo elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platformu un automatizēto viedās uzskaites sistēmu, kā arī īstenot elektrotīkla modernizāciju.

Tāpat plānots palielināt elektrības jaudas apdzīvotām vietām, kurām šobrīd ir novērojama brīvās jaudas nepietiekamība jauniem pieslēgumiem – piemēram, Rojā, Valdemārpilī, Ādažos, Mālpilī, Baldonē, Ropažos, Lapmežciemā, Jaunmārupē, Kalnciemā un Apē, kā arī izveidot vairāk kā 2000 sadales sistēmas pieslēgumus publiski pieejamām elektrisko transportlīdzekļu uzlādes iekārtām un mikroģenerācijas iekārtām ar saules paneļiem.

Pēc Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.5.i. investīcijas “Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija” īstenošanas noteikumu apstiprināšanas Ministru kabinetā, projektus plānots īstenot līdz 2026. gadam.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns ir sagatavots atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Atveseļošanas fonda līdzekļi Latvijā jāinvestē līdz 2026. gada vidum.

Pašlaik nevienam īsti nav skaidrs, cik daudz Latvijā tuvākajā laikā taps jaunas elektrības ražošanas jaudas, jo, samazinoties elektrības cenām un augot kredītu procentlikmēm, visdrīzāk virkne pieteikto projektu netiks uzbūvēti, intervijā prognozēja enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš.

"Latvijā pagājušajā gadā daudzi domāja, ka būs iespēja nopelnīt vieglu naudu. Es teikšu, ka tas burbulis vēl nav pārplīsis. Ja mēs paskatāmies uz "Augstsprieguma tīklā" rezervētajām jaudām, tad tās ir sasniegušas absolūto Latvijas limitu - 6500 megavatus (MW). Tas nozīmē, ka ir rezervētas vēl trīs vai pat četru Daugavas HES jaudas. Daudz rezervētu jaudu ir arī "Sadales tīklā"," teica Samtiņš.

Viņš pašlaik pieteiktos projektus iedala divās grupās. Viena daļa projektu ir tādi, kurus jaudas rezervējušie uzņēmumi paši grasās arī būvēt, attīstīt un apkalpot. Otra daļa ir tādi, kas mēģina tos pārdot un nopelnīt uz to, ka ir rezervēta pieslēguma jauda elektrības sadales vai pārvades tīklos. Tie projekti, kuru īstenotāji visu dara paši, virzās uz priekšu. Tiem, kas bija plānojuši nodarboties ar "papīru" pārdošanu, šobrīd ir jāpārdomā, kādā veidā tālāk ar šiem projektiem rīkoties.