Lielāko daļu satiksmes dalībnieku jau vairs nepārsteidz LTAB paustā pārliecība – nav OCTA, ej kājām! Tāpat no savas vai citu pieredzes, arī pateicoties daudzām LTAB skaidrojošajām kampaņām, sabiedrības vairums sapratis, ka OCTA ir viens no pamatnoteikumiem, kas aizsargās ceļu satiksmes dalībnieku intereses un segs zaudējumus gan par veselībai, gan mantai nodarītajiem zaudējumiem.
Domāju, ka neviens nebūs īpaši pārsteigts arī ar ziņām par milzu izmaksām, kas Latvijas apdrošinātājiem jāizmaksā par mūsu valsts piederīgo ārvalstīs izraisītajiem negadījumiem. Arī mums tas sen vairs nav pārsteigums, jo ceļi var būt vienlīdz bīstami kā pašu mājas, tā svešumā. Tomēr šoreiz vēlos akcentēt problēmu, kas līdz ar Latvijas kļūšanu par pilntiesīgu ES dalībvalsti, kļuva par ikdienu arī mūsu valsts apdrošinātājiem un pastarpināti – visiem satiksmes dalībniekiem.
Līdz ar globalizāciju, robežu atvēršanos un brīvo darbaspēka plūsmu, simtiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju jau devušies un turpina doties darba, studiju vai vienkārši citādas dzīves meklējumos uz ārvalstīm. Daļa no šiem cilvēkiem ņem sev līdzi iedzīvi, tajā skaitā automašīnu. Ir tādi, kuri jau no pirmās dienas pieņem jaunās mītnes zemes likumus un noteikumus, bet ir arī tādi, kuri tīši vai netīši to nedara un turpina dzīvot pēc ierastajiem nosacījumiem un noteikumiem.
Ļoti bieži tas ir saistīts ar dažādu cenu atšķirībām starp jauno un veco mītnes valsti. Mūs, protams, visvairāk uztrauc tieši OCTA polises, kas iegādātas Latvijā, turpina pildīt savu funkciju arī autoīpašniekam vai autovadītājam atrodoties svešumā. Tas nav pretlikumīgi, ja vien autoīpašnieks jaunajā mītnes zemē uzturas terminētu laika periodu. Tomēr prakse rāda, ka daļa autoīpašnieku, kuri jaunajās mājās ārzemēs dzīvo pastāvīgi, turpina praktizēt OCTA iegādi Latvijā vai vispār to neiegādājas, šādā veidā ne vien pārkāpjot likumu, bet arī riskējot ar ievērojamiem finansiālajiem zaudējumiem.
Apzinos, ka bieži esam atgādinājuši transportlīdzekļu īpašniekiem par to, ka Latvijā OCTA cenas ir zemākas nekā ārvalstīs. Un viss manis minētais ir vēl viens apliecinājums šai apnicīgajai tēzei. Lūk, neliela statistika par vidējām OCTA polišu gada cenām tuvējās kaimiņvalstīs: Vācija – 695 EUR, Čehija – 222 EUR, Polija – 137 EUR (avots – GlobalPetrolPrices.com, 31.12.2013.). Tikmēr Latvijā uz šo brīdi - 64 EUR.
Tomēr realitātē šī īstermiņa ekonomija uz OCTA polises rēķina var pārvērsties par nepatikšanām ar ārvalsts varas pārstāvjiem un ievērojamiem neparedzētiem izdevumiem ilgtermiņā. Savā praksē nereti esam saskārušies ar bēdīgām situācijām, kad mūsu līdzpilsoņi, kas ilgstoši uzturas ārvalstīs un nav likumā noteiktā kārtībā pārreģistrējuši automašīnu, tiek sodīti ar lielām naudas summām un pat var palikt bez savas automašīnas. Ja notiek nepatīkamākais, un ārvalstīs ar tādu transportlīdzekli, kura īpašniekam nav spēkā esošas OCTA, tiek izraisīts negadījums, kurā cietuši vai bojā gājuši šīs valsts iedzīvotāji vai viņu manta, tad pret vainīgo autovadītāju tiks piemērotas konkrētās valsts tiesību normās paredzētās sankcijas. Pie kam vainīgajam, pret kuru tiks vērsta regresa prasība, jārēķinās, ka ārvalstīs vidējā atlīdzība ir par 3-4 reizes lielāka nekā Latvijā, un atlīdzinot zaudējumus cietušajam tiks piemērota attiecīgās valsts atlīdzināšanas kārtība.
Vēlos aicināt ikvienu autovadītāju, kurš uzturoties ārzemēs ilgtermiņā turpina lietot Latvijā reģistrētu transportlīdzekli, rūpīgi izvērtēt sekas, kādas var rasties neievērojot likumu un neiegādājoties OCTA attiecīgajā mītnes zemē. Vai tiešām ir vērts riskēt ar automašīnas atņemšanu, lielām soda naudām vai pat regresa prasībām par nodarītajiem zaudējumiem vairāku desmitu un pat simtu tūkstošu apmērā?
