ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) ceturtdien piešķīra 415 miljonus ASV dolāru trim kompānijām, lai tās izstrādātu komerciālas kosmosa stacijas.

NASA cer, ka šīs kosmosa stacijas nomainīs Starptautisko kosmosa staciju (SKS), kurai paredzēts izbeigt darbību ap šī gadu desmita beigām.

Džefa Bezosa uzņēmums "Blue Origin", aeronautikas un kosmosa kompānija "Nanoracks" un aizsardzības līgumdarbu uzņēmums "Northrop Grumman" ieguva kontraktus attiecīgi 130 miljonu, 160 miljonu un 125,6 miljonu dolāru vērtībā.

Iepriekš 140 miljonu dolāru vērts kontrakts ar līdzīgu mērķi tika piešķirts kompānijai "Axiom Space".

NASA arvien vairāk vēršas pie privātiem uzņēmumiem, lai tie izstrādātu aparatūru, ko NASA kādreiz ražoja pati. Aģentūra to dara, lai samazinātu izmaksas un fokusētos uz saviem ambiciozajiem mērķiem, starp kuriem ir cilvēku koloniju veidošana uz Mēness un gatavošanās pilotētai misijai uz Marsu.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) atbrīvosies no Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) līdz 2031.gadam, iegāžot to Klusajā okeānā.

NASA šonedēļ nosūtīja ASV kongresam oficiālu plānu pakāpeniskai SKS likvidēšanai.

NASA plāno SKS ieiešanu atpakaļ Zemes atmosfērā 2031.gada janvārī. SKS plānots nogāzt Klusā okeāna dienvidos.

Kosmosa stacija pārvietojas ar ātrumu astoņi kilometri sekundē, ik pēc 90 minūtēm apriņķojot Zemi aptuveni 400 kilometrus virs Zemes virsmas.

SKS vada piecas kosmosa aģentūras, iesaistot 15 valstis. Tā kļuvusi par simbolu starptautiskai sadarbībai kosmosa izpētē.

SKS pirmais modulis tika nogādāts kosmosā 1998.gadā, un trīs gadus vēlāk SKS ieradās pirmā apkalpe. Staciju sākotnēji bija plānots izmantot tikai 15 gadus, taču vēlāk tika panākta vienošanās par tās darbības pagarināšanu.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) otrdien demonstrēja divu jaunu kosmosa skafandru prototipus, kas ir svarīga daļa no ASV plāna atgriezties uz Mēness līdz 2024.gadam.

Divi NASA inženieri Mēness programmai «Artemis» paredzēto skafandru prototipus demonstrēja pārvaldes galvenajā mītnē Vašingtonā.

«Šis ir pirmais skafandrs, kuru mēs esam izstrādājuši aptuveni 40 gadu laikā,» pavēstīja NASA skafandru izstrādes biroja direktors Kriss Hansens. «Šodien jūs redzat hermetizētā apģērba prototipu. Dzīvības nodrošināšanas sistēma ir laboratorijā Hjūstonā. Mēs gribam sistēmas, kas ļaus mūsu astronautiem būt zinātniekiem uz Mēness virsmas.»

Viens skafandrs ir oranžs un tiks valkāts kosmosa kuģa iekšienē. Daudz lielāks, galvenokārt baltas krāsas skafandrs tiks valkāts uz Mēness virsmas.

Ar jaunajiem skafandriem būs daudz vieglāk iet, locīties un pietupties, staigājot pa Mēness virsmu, pavēstīja NASA vadošā skafandru inženiere Eimija Rosa.

Latvieša Dagņa Skurbes radītā galda spēle Mission to Mars 2049, mūsdienīga un zinātniski korekta izklaide par Marsa kolonizācijas laikmeta izaicinājumiem, kas saņēmusi starptautiskās kosmosa sabiedrības atzinību, piesaistījusi nozīmīgas vietējās investīcijas un nonākusi pārdošanā.

Šobrīd kopējās piesaistītās investīcijas ir aptuveni 39 000 eiro, tostarp 6 500 eiro, kas savākti Indiegogo kampaņas laikā, lai spēli izstrādātu, un Radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala līdzfinansējums 9 500 eiro apmērā. Pārējos līdzekļus izstrādātājam izdevies piesaistīt no investoriem, kas esot Latvijā novērtēti uzņēmēji.

Sociālajos tīklos spēli atzinīgi novērtējuši Discovery News Kosmosa ziņu redaktors Īans O’Nīls (Ian O'Neill), Polijas Kosmosa aģentūra, Space.com, viena no pasaulē vadošajām Visuma un astronomijas ziņu vietnēm, EarthSky, kosmosa ziņu žurnāls, The Mars Society, pasaulē lielākā biedrība Marsa kolonizēšanas veicināšanai un popularizēšanai, Marks Tompsons (Mark Thompson), BBC šova Stargazing Live vadītājs, Andreass Mogensens (Andreas Mogensen), dāņu izcelsmes Eiropas Kosmosa Aģentūras astronauts, Viktorija Džegarda (Victoria Jaggard), populārā amerikāņu zinātnes žurnāla Smithsonian kosmosa ziņu redaktore un citi.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra (NASA) apkopojusi Suomo NPP satelīta naktī uzņemtās zemeslodes fotogrāfijas, tādējādi sniedzot ieskatu tajā, kā mūsu planēta izskatās nakts stundās.

Satelīts kosmosā tika nogādāts 2011. gadā un kopš tā laika riņķo ap zemeslodi. fotografējot tās planētas daļas, kuras attiecīgajā brīdī Saule neizgaismo. Satelīts aprīkots ar augstas izšķirtspējas kamerām un VIIRS tehnoloģiju, kas spēj atpazīt gaismas viļņus. Tādējādi satelīts spēj uztvert pat salīdzinoši blāvu gaismu un izšķirt tās avotus, kā arī intensitāti.

NASA norāda, ka iepriekš tik augstas kvalitātes zemeslodes attēlus varēja izbaudīt tikai astronomi un militāro satelītu īpašnieki, taču tagad tas kļuvis pieejams arī visiem zemeslodes iedzīvotājiem.

Fotogrāfijas iespējams izmantot arī, lai pētītu cilvēka dzīves ietekmi uz planētu, kā arī, lai novērtētu dabas katastrofu ietekmi. Tā, piemēram, no kosmosa uzņemtajās Ņujorkas fotogrāfijās redzams, cik plašas teritorijas aptvēra viesuļvētras Sendija izraisītie elektroenerģijas traucējumi.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) pienācīga izmēra skafandru trūkuma dēļ atcēlusi šonedēļ iecerēto astronaušu Annas Makleinas un Kristīnas Kohas vēsturisko izgājienu kosmosā no Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS).

Makleinai un Kohai bija paredzēts piektdien veikt pirmo tikai sieviešu izgājienu kosmosā, lai SKS paneļiem uzstādītu baterijas.

NASA paziņoja, ka spiesta atcelt izgājienu saistībā ar skafandru pieejamību stacijā. Kā norādīja NASA, abām sievietēm vajadzīgs skafandrs ar vidēja izmēra krūšu daļu, bet pieejams ir tikai viens.

Tādēļ Koha piektdien veiks izgājienu kosmosā, taču ar kolēģi vīrieti - astronautu Niku Heigu.

Pirms 35 gadiem palaistā NASA automātiskā starpplanētu zonde Voyager-1 izlidojusi ārpus Saules sistēmas, paziņojusi ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

1977.gada 5.septembrī palaistā zonde ir pirmais no Zemes palaistais objekts, kas aizkuģojis ārpus Saules sistēmas.

Par izlidošanu no Saules sistēmas liecina no zondes saņemtie dati, ka Voyager-1 vairs nav Saules radiācijas ietekmē.

2012.gada 25.augustā zondes mērinstrumenti reģistrējuši būtiskas starojuma izmaiņas, pastiprinoties ārējam kosmiskajam starojumam, skaidroja eksperti.

«Dažu dienu laikā Saules radiācijas intensitāte samazinājās, bet kosmiskā starojuma intensitāte pieauga, kā tam vajadzētu būt, objektam izejot no heliosfēras,» skaidroja Ņūmeksikas štata universitātes astronomijas profesors Bils Vebers.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zonde New Horizons otrdien izdzīvojusi vēsturiskajā lidojumā garām Plūtona pundurplanētai, sniedzot astronomiem iespēju tuvāk iepazīties ar šo tālo debess ķermeni.

Misijas operācijas vadība ziņo, ka pēc lidojuma garām Plūtonam saņemts signāls no New Horizons, kas liecina, ka zonde ir neskarta un spējīga sazināties ar vadības centru.

Lidojot ātrāk par jebkuru jebkad uzbūvēto kosmosa kuģi, New Horizons vistuvāk Plūtonam atradās otrdien plkst.14.49, palidojot tam garām 12 500 kilometru attālumā. Zonde lidoja ar ātrumu aptuveni 49570 kilometri stundā un lielāko daļu dienas pavadīja, uzņemot Plūtona attēlus un nesazinoties ar vadības centru.

Zinātnieki kontaktu atjaunošanos uzņēma ar skaļiem aplausiem, jo pat niecīgākā kosmosa atlūza, nonākot sadursmē ar zondi, varēja to iznīcināt kopā ar visiem tās zinātniskajiem instrumentiem.

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) noslēgusi līgumu 129,4 miljonu eiro apmērā par pirmās EKA planētas aizsardzības misijas HĒRA īstenošanu. Projekta mērķis ir izpētīt trieciena ietekmes efektivitāti, lai novērstu potenciālos asteroīdu draudus cilvēcei nākotnē.

Latvijas uzņēmums SIA "Eventech" kopā ar starptautiskajiem sadarbības partneriem šim vērienīgajam projektam ir izstrādājis specializētu laika mērīšanas moduli, kas veic gaismas lidojuma laika mērīšanu kosmosā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

"Ir liels gandarījums, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Kosmosa aģentūrā asociētās dalībvalsts statusā sāk nest augļus. "Eventech" panākumi apliecina, ka Latvijas uzņēmēji un zinātnieki spēj iekļauties zinātniski pētniecisko pakalpojumu sniegšanā un izstrādāt pasaules līmeņa augstās tehnoloģijas, kas palīdz risināt globāli nozīmīgas problēmas," komentē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Marsa izpētes pašgājējs robots Curiosity atradis pierādījumus, ka uz Sarkanās planētas savulaik bijuši piemēroti apstākļi dzīvības pastāvēšanai, otrdien pavēstīja ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

«Šīs misijas pamatjautājums ir - vai uz Marsa varētu būt bijusi dzīvībai piemērota vide,» skaidroja NASA Marsa izpētes programmas vadošais zinātnieks Maikls Meiers. «Pašreizējā informācija liecina, ka atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša.»

Marsa izpētes robots uz Marsa ieguvis minerālus, kuru sastāvā ir dzīvības pastāvēšanai nepieciešamie elementi - ūdeņradis, ogleklis un skābeklis.

Paraugi iegūti no nogulumiežiem.

Izpētot uz Marsa iegūtos datus, pētnieki noskaidrojuši, ka iežu veidošanās procesā bijis iesaistīts ūdens ar salīdzinoši neitrālu pH līmeni.

ASV valdības darba daļēja apturēšana sāk nodarīt postu zinātnes programmām, atzinuši pētnieki. Turpinoties esošajai situācijai, apdraudētas tādas programmas, kā, piemēram, Antarktīdas ledus segas samazināšanās pētījumi.

Pēc tam, kad ASV valdības algotie zinātnieki devušies bezalgas atvaļinājumā, apdraudēti arī pētījumi medicīnā u. c. jomās, vēsta BBC. Ieilgstot ASV valdības darba daļējai apturēšanai, ievērojamu triecienu var saņemt projekts IceBridge, kura ietvaros tiek pētīts Antarktīdas ledus segas samazināšanās apmērs, kas tiek uzskatīts par kritiski nepieciešamu, lai sekotu jūras līmeņa izmaiņām.

Darbs šajā projektā apturēts jau divas nedēļas un, turpinoties ASV valdības darba apturēšanai, pētnieciskie darbi var izgāzties. IceBridge ietvaros tiek izmantotas ar lāzera mērīšanas sistēmām aprīkotas lidmašīnas, kas lido gar Antarktīdas krastiem. Sagaidāms, ka novembrī Dienvidu puslodē paliks siltāks, tādējādi pētnieciskie darbi ir jāveic vēl oktobrī.

Jaunās paaudzes kompozītmateriāli trīs dimensiju nesējraķetēm un 3D sendviča paneļiem

Pie šādiem pētījumiem strādā RTU zinātnieki, sadarbojoties ar uzņēmējiem un starptautiskām kosmosa aģentūrām.

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par Latvijas zinātnisko institūtu zemo novērtējumu, taču RTU Būvniecības fakultātes Materiālu un konstrukciju institūts, ko šobrīd varētu vērtēt kā rezultatīvāko Latvijas spēlētāju Eiropas līmeņa zinātnes konkurencē, šogad plāno pabeigt divus nozīmīgus 7. ietvara programmas projektus. Kopš 1999. gada šī institūta pētnieku grupa ir piedalījusies 20 ES finansētajos ietvara programmu projektos.

Uzlabo raķetes

ES finansējums inovācijām un pētniecībai ļauj RTU institūtam ņemt dalību ES 7. ietvara programmas projektā, kura mērķis ir izstrādāt efektīvu projektēšanas vadlīniju metodiku nesējraķešu kompozītām konstrukcijām, izvērtējot ģeometriskās nepilnības. «Tās ir inovācijas, tas ir solis uz priekšu, tas ir izrāviens!» DB projektu raksturo RTU docents un inženierzinātņu doktors, institūta vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš. Viņš ir pirmais un viens no diviem Latvijas zinātniekiem, kurš ir stažējies Eiropas Kosmosa aģentūrā.

Pirmdien, 14.novembrī visā pasaulē pie debesīm vērojams Supermēness - lielākais Mēness, kāds ir redzēts pēdējā gadsimta laikā.

Šajā datumā Mēness būs Zemei vistuvāk pēdējo 70 gadu laikā. Vēlreiz tādu notikumu astronomi sola vēl tikai 2034.gadā.

Supermēness ir notikums, kad pilnmēness sakrīt ar laiku, kad mūsu pavadonis atrodas vistuvāk Zemei. Šoreiz Mēness būs tikai 356 509 kilometru attālumā no mūsu planētas (tas ir attālums starp Zemes un Mēness centriem). Saskaņā ar NASA sniegto informāciju, Mēness būšot par 30% gaišāks un par 14% lielāks nekā pilnmēness.

Vakarā supermēnesi vēros arī daudzviet Latvijā, piemēram, Ventspils Jaunrades nama observatorijā interesenti aicināti no plkst. 19:00-22:00.

Supermēness fotogrāfijas no dažādām pasaules vietām skatiet galerijā!

Pēc vasaras no ASV atgriezušies 126 latviešu studenti, kas kopumā pārdevuši izglītojošus materiālus 1,5 miljonu ASV dolāru (1,2 miljonu eiro) vērtībā, darbojoties Southwestern Advantage vasaras programmā.

Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, kad Southwestern Advantage programmā piedalījās 101 students no Latvijas, šogad uz ASV un Kanādu grāmatas pārdot devās jau 126 studenti. Southwestern Advantage Latvijas pārstāve Madara Jakobsone piemin, ka dalībnieku skaita pieaugums atspoguļojas kopējā pārdošanas apjomā, kas šogad jau ir pārsniedzis 1,5 miljonus ASV dolāru (1,2 miljonus eiro).

«Mūsu studenti jau arī iepriekš uzrādījuši labus rezultātus un nepārprotami pierādījuši savas pārdošanas spējas. Pagājušajā sezonā visas kompānijas ietvaros pirmajā trijniekā ierindojās divas latvietes,» saka Madara. Arī šogad visticamāk, ka bez latviešiem kompānijas TOP 3 neizpaliks. Madara uzsver, ka ar 25 studentu pieaugumu pārdošanas apjoms kāpis par pusmiljonu. Tas norāda uz to, ka pārdošanas iemaņas var iemācīties ikviens un latvieši sevi ir pierādījuši kā spējīgi pārdevēji.

Kosmosa transporta uzņēmums "SpaceX" ceturtdienas rītā pirmoreiz nosūtīja Zemes orbītā kosmosa kuģi ar pilnīgi civilu apkalpi, kurā ir divi vīrieši un divas sievietes.

Piecu stundu logs misijas “Inspiration4” startam sākās plkst.3.02 pēc Latvijas laika. Saskaņā ar oficiālām sinoptiķu prognozēm laikapstākļi Kenedija Kosmosa centrā bija labi un starta iespējamība bija 80%.

Pēc tikšanās ar “SpaceX” īpašnieku miljardieri Īlonu Masku apkalpes locekļi iekāpa baltos elektromobiļos “Tesla” un devās uz Kenedija Kosmosa centru, kur viņi uzvilka skafandrus.

Nesējraķete “Falcon 9” ar kosmosa kuģi “Dragon” tika palaista no leģendārā starta kompleksa 39A Kenedija Kosmosa centrā, no kura savulaik uz Mēnesi devās “Apollo 11” misija.

"Dragon" ar četriem kosmosa tūristiem atdalījās no "Falcon 9" otrās pakāpes 12 minūtes pēc starta un tagad atrodas orbītā ap Zemi.

ASV kompānijas Amazon izpilddirektora Džefa Bezos vadītā ekspedīcija no okeāna dzelmes izcēlusi nesējraķetes Saturn V dzinējus. Šīs nesējraķetes savulaik tika izmantotas, lai nogādātu astronautus uz mēnesi.

Raķetes dzinēji atrasti vairāk nekā 640 kilometru attālumā no Floridas pavalsts. Okeānā šajā rajonā bijis daudz nesējraķešu dzinēju un atlūzu. Amazon izpilddirektors paudis uzskatu, ka atrastie dzinēji ir no 1969. gada Apollo 11 lidojuma, vēsta britu laikraksts The Guardian. Apollo 11 mēness ekspedīcijas laikā uz zemes dabiskā pavadoņa pirmo reizi kāju spēra cilvēks – amerikānis Nīls Ārmstrongs.

Saturn V nesējraķetes ASV izstrādāja aizvadītā gadsimta sešdesmitajos gados un tika izmantota Mēness ekspedīcijām, kā arī orbitālās stacijas Skylab nogādāšanai ārpus atmosfēras.

No Rīgas centrālcietuma šodien atbrīvoja ASV kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski.

Čalovskis pēc iznākšanas no cietuma žurnālistiem plašos komentāros neieslīga, jo viņam esot grūti parunāt, vien norādīja, ka ir pateicīgs visiem, kuri viņu atbalstīja.

«Es gribētu pateikt paldies visiem, kas mani atbalstīja, kas zvanīja un sūtīja vēstules. Esmu gandarīts par pareizi pieņemto lēmumu,» uzsvēra jaunais vīrietis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka jebkurš Latvijas pilsonis ir vajadzīgs Latvijai. Uz norādi, ka atsevišķi politiķi viņu nodēvējuši par noziegušos «urlēnu», Čalovskis atbildēja: «Kas tas urlēns tāds ir? Es nezinu, ko tas nozīmē.»

«Latvijas pilsonis ir galvenais pamats Latvijai un, manuprāt, jebkurš Latvijas pilsonis ir vajadzīgs mūsu valstij un tāpēc ir vajadzīgs reemigrācijas plāns un citi plāni,» piebilda apsūdzētais.

Ventspils Augstskolas (VeA) studentu komanda ir uzsākusi projektu IRBE-1 un piedalās starptautiskajās meteoroloģisko balonu sacensībās Global Space Balloon Challenge. Sancensību ietvaros vienlaicīgi no 44 valstīm stratosfērā tiks palaisti aptuveni 200 meteoroloģiskie gaisa baloni, kas būs aprīkoti ar kamerām un mēraparatūru, liecina medijiem sniegtā informācija. Studentu komanda plāno palaist zondi stratosfērā šogad, laika periodā no 10. līdz 27. aprīlim, no Ventspils lidostas.

VeA profesionālās maģistra studiju programmas Elektronika studenti - Endija Briede, Roberts Trops, Raivis Pabērzs, Mārcis Bleiders, Jānis Šate un Artūrs Orbidāns - ar Ventspils Augstskolas atbalstu ir izveidojuši komandu IRBE-1 dalībai sacensībās, kuru ietvaros stratosfērā tiks palaisti meteoroloģiskie gaisa baloni. Baloni uzņems fotoattēlus un video no aptuveni 30 km augstuma, kā arī veiks dažādus mērījumus. IRBE-1 pagaidām ir vienīgā komanda no Latvijas.

Zonde IRBE-1 stratosfērā ar speciāli sagatavotu fotokameru uzņems zemes virsmas fotoattēlus infrasarkanajā diapazonā. Šie attēli tiks izmantoti, lai plašā teritorijā noteiktu fotosintēzes procesa intensitāti augos. Ļoti līdzīgu metodi izmanto NASA satelīts Terra. Izmantojot radioamatieru raidītāju, GPS un GSM modemu, tiks noteikta balona atrašanās vieta. Uz zondes atradīsies arī studentu izveidotas elektronikas ierīces, kas veiks temperatūras, spiediena, magnētiskā lauka, paātrinājuma un citus mērījumus. Lidojuma laikā tiks arī uzņemts augstas izšķirtspējas video. Iegūtie rezultāti tiks apkopoti un kopā ar īsu videoatskatu nosūtīti sacensību rīkotājiem. Sacensību rezultāti tiks izvērtēti dažādās nominācijās (piemēram, augstākais lidojums, labākais eksperiments, labākais video un citi), un labākās komandas tiks apbalvotas. Ar šo projektu studenti vēlas pievērst sabiedrības uzmanību kosmosa tehnoloģiju pielietojumiem tautsaimniecībā.

Latvijas iesācējuzņēmumam Eventech uzticēts izstrādāt daļu no Luna-27 kosmosa kuģa nolaišanās sistēmas, pastāstīja investors un Komercializācijas reaktora vadītājs Nikolajs Adamovičs.

2012.gadā Komercializācijas reaktorā dzimušais un akcelerētais uzņēmums nule ir noslēdzis vienošanos ar Lielbritānijas kosmosa tehnoloģiju izstrādes kompāniju Neptec, kas sadarbojas ar NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), AirBus, Lielbritānijas Kosmosa aģentūru u.c.

Luna-27 misijas projektā Eventech nodrošinās daļu no nolaišanās sistēmas izstrādes, proti, lāzerskanēšas jeb LiDAR (light detection and ranging) sensorus. LiDAR sistēmai jānodrošina augstas izšķirtspējas 3D Mēness virsmas attēlus, lai palīdzētu atrast piemērotu un drošu vietu, kur varētu nolaisties kosmosa kuģis. Mērījumu precizitāte ir īpaši svarīga, lai lidaparāts varētu droši nolaisties.

ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes (NASA) kosmosa zonde «Parker Solar Probe» pietuvojusies rekordlielā tuvumā Saulei un turpina tai tuvoties ar ātrumu 70 kilometri sekundē, tādējādi kļūstot arī par ātrāko cilvēka radīto aparātu.

Šobrīd «Parker» atrodas 42 miljonu kilometru attālumā no Saules, bet tam jāpietuvojas sešu miljonu kilometru attālumā, kas būs 25 reizes tuvāk par Zemes orbītu. Tuvojoties Saulei, zonde arī palielinās ātrumu, kurš sasniegs 190 kilometrus sekundē jeb 680 000 kilometrus stundā.

1,5 miljardus dolāru (1,3 miljardus eiro) vērtā zonde «Parker Solar Probe» tika palaista 12.augustā no kosmodroma Kanaveralas zemesragā, Floridā.

Paredzēts, ka zonde novembrī sasniegs Saules vainagu - Saules atmosfēras ārējo slāni. Plānots, ka septiņu gadu ilgās misijas laikā zonde izies cauri Saules vainagam 24 reizes.

Zondes uzdevums ir iegūt vairāk informācijas par Saules vēju un ģeomagnētiskajām vētrām, kas apdraud elektroapgādes sistēmas uz Zemes.

ASV privātais kosmisko lidojumu uzņēmums "SpaceX" parakstījis līgumu ar kompāniju "Space Adventures" par četru tūristu nosūtīšanu kosmosā.

Tūristi tiks nogādāti tālāk orbītā nekā jebkurš privāts astronauts līdz tam, misija varētu notikt 2022.gadā un izmaksāt vairāk nekā 100 miljonus dolāru.

Vašingtonā bāzētā "Space Adventures" bija starpnieks astoņu kosmosa tūristu nosūtīšanā uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS) ar Krievijas raķetēm "Sojuz". Pirmais no tiem bija Deniss Tito, kurš 2001.gadā par astoņām stundām uz SKS samaksāja 20 miljonus dolāru, bet pēdējais - pasaulslavenās cirka trupas "Cirque du Soleil" dibinātājs Gijs Lalibertē 2009.gadā.

Jaunie kosmosa tūristi tiks vesti ar "SpaceX" kapsulu "Crew Dragon", kas izstrādāta NASA astronautu transportēšanai un kuras pirmais pilotējamais lidojums paredzēts tuvākajos mēnešos.

Mēness un planētu institūts (LPI), ASV pilsētā Hjūstonā bāzēta organizācija, kas specializējusies planētu zinātniskajos pētījumos, augšupielādējusi savu plašo kolekciju ar fotogrāfijām, kas uzņemtas slavenās 1969. gada Apollo 11 Mēness misijas laikā, vēsta Relaxnews.

Apollo 11 bija NASA kosmosa kuģis. Tā bija pirmā misija, kurā pirmoreiz cilvēces vēsturē cilvēki nolaidās uz Mēness virsmas un pēc tam atgriezās uz Zemes. Misija sākās 1969. gada jūlijā. Apkalpē ietilpa Nīls Ārmstrongs, Maikls Kolinss un Edvīns Oldrins.

Tagad astronomijas mīļotāji bez maksas var aplūkot attēlus internetā. Kolekcija ietver līdz šim nepubliskotas fotogrāfijas, kuras uzņēmuši astronauti, kā arī kosmosa kuģa interjera atspoguļojumu, ļaujot neklātienē izjust tā laika Mēness misijas atmosfēru.

Daļu no fotogrāfijām piedāvājam aplūkot šī raksta galerijā.

Institūta kolekcija aplūkojama, klikšķinot šeit.

Interpretējot Mūra likumu*, var teikt, ka vairs nekad pārmaiņas nebūs tik lēnas kā šodien. Ikviena viedtālruņa lietotāja rīcībā ir lielāka skaitļošanas jauda nekā NASA aparatūrai pirmajos cilvēku lidojumos uz Mēnesi. Informācijas apjoms, ko 17. gadsimtā cilvēks uzņēma visā mūžā, ietilpināms viena The New York Times vai pāris Dienas Biznesa numuros. Mēs dzīvojam laikā, kad modernas tehnoloģijas un gudri cilvēki valsts attīstībai ir vērtīgāki par naftu vai zeltu. Latvijā ir viena no izcilākajām telekomunikāciju infrastruktūrām pasaulē. Šajā jomā stabili turamies līderos pasaules topos. Līdz ar somiem esam visaktīvākie mobilo datu patērētāji. Kā izmantot šo jaudu un iespējas Latvijas attīstībai?

Pēc gada svinēsim Latvijas simtgadi – šai laikā vajadzētu ne tikai atskatīties uz sasniegto, bet arī ielikt pamatus tam, kāda būs mūsu valsts nākamajos 100 gados. Nozares vārdā piedāvāju Latvijas attīstības vīziju: Latvija - viedvalsts. Ja salīdzinām valsti ar koku, tad Latvijas saknes ir mūsu jaudīgās tehnoloģijas, uz kurām mūsdienās balstās ekonomikas un sabiedrības tālākā attīstība. Jau tagad industriālo revolūciju ietekmē mēs strādājam mazāk un dzīvojam ilgāk. Šobrīd esam uz ceturtās industriālās revolūcijas sliekšņa, kad līdz ar 5G un lietu internetu tehnoloģiju inovācijas radīs jaunas iespējas ikvienā nozarē. Koka stumbrs ir mūsu gudrie un uzņēmīgie cilvēki. Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma datiem, jaunu biznesa ideju ģenerēšanā jaunuzņēmumos vai esošo uzņēmumu ietvaros esam trešie Eiropā. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jau veido 4,2% Latvijas IKP un nodrošina darbu 28 000 iedzīvotāju. IKT eksporta apjoms Latvijā ir trešajā vietā līdzās kokapstrādei un pārtikas rūpniecībai.

Pirmdien uz Marsa paredzēts nolaisties ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zondei «InSight», paziņojusi pārvaldes Reaktīvās kustības laboratorija.

Plānots, ka zonde veiks līdz šim dziļākos urbumus planētas virsmā, lai veiktu temperatūras mērījumus un fiksētu planētas pulsu.

Zinātnieki ar zondes palīdzību sekos līdzi arī Marsa rotācijai ap savu asi, cerot, kas tas palīdzēs gūt precīzāku priekšstatu par planētas kodola lielumu un sastāvu.

ASV un Eiropas kopīgās misijas galvenais mērķis ir pētīt Marsa dzīles, lai palīdzētu izprast šīs un citu planētu, tostarp Zemes, veidošanos pirms 4,5 miljardiem gadu.

Marss ir mazāks un ģeoloģiski mazāk aktīvs nekā Zeme, kur plātņu tektonika un citi procesi ir izmainījuši tās sākotnējo sastāvu. Marss savukārt ir saglabājis agrīnās evolūcijas «pirkstu nospiedumus», maijā pēc zondes starta skaidroja misijas vadošais zinātnieks Brūss Banerts.