Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» divi lielākie īpašnieki - Gita Mūrniece un Ģirts Strads - plāno pārdot viņiem piederošās uzņēmuma akcijas, apstiprināja Mūrniece.

«Akciju kustība sekos, bet pagaidām darījums nav noslēdzies,» teica Mūrniece, vienlaikus piebilstot, ka sarunas par viņai un Stradam piederošo akciju pārdošanu ir tuvu noslēgumam.

Mūrniece atklāja, ka jau vairākus gadus saņem dažādus «Smiltenes piena» akciju pirkšanas piedāvājumus, taču līdz šim «kā tāda izvēlīga līgava viņus atraidīju». Patlaban esot uzradies pircējs, kurš atbilst akciju pārdošanas nosacījumiem, taču plašāku informāciju viņa nesniedza.

Vienlaikus Mūrniece skaidroja, ka kompānijas akcijas ir iecerējusi pārdot, jo šogad 15.oktobrī vēlas doties pensijā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka «Smiltenes piena» pircējs, visticamāk, varētu būt Armandam Kovaldinam piederoša SIA «AS900», kas reģistrēta šogad 26.jūnijā.

Veselības ministres pienākumu izpildītāja, iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) šodien ar rīkojumu uzdevusi pārtraukt konkursu par neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumu pirkšanu, to DB apliecināja ministre.

Rīkojums adresēts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājam Armandam Ploriņam. Transporta pakalpojumu konkurss tika rīkots dienesta Rīgas reģionālajam centram. Aizvadītajā otrdienā L. Mūrniece šo jautājumu mēģināja virzīt caur Ministru Kabineta sēdi, bet saskārās ar tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Ulda Auguļa (ZZS) iebildēm, ka valstij tas draud ar tiesvedību. L. Mūrniece šodien DB pauda pārliecību, ka, ar rīkojumu pātraucot konkursu, neriskē ar tiesvedību no konkursa uzvarētāja puses. «Man kā ministram ir likumīgas tiesības izdot šādu rīkojumu padotības iestādei,» saka L. Mūrniece.

Šorīt aplaupīta Kauguru pasta nodaļa, aģentūru LETA informēja VAS «Latvijas pasts» Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa.

Laupīšana notikusi pirms plkst.7.

Vārpa norādīja, ka cietušo laupīšanā neesot. «Patlaban mums nav ziņu par notikuma apstākļiem, izmeklēšanu veic Valsts policija. Latvijas pasts no savas puses sniedz policijai visu nepieciešamo informāciju,» piebilda pasta pārstāve.

VP pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA apstiprināja, ka piektdienas rītā plkst.6.30 notikusi laupīšana «Latvijas pasts» nodaļā Kauguros. Viņa norādīja, ka laupīšanā nav cietušo un ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 176.panta pazīmēm.

Gžibovska uzsvēra, ka patlaban norisinās izmeklēšana un tās interesēs plašāku informāciju viņa nevar sniegt. Vaicāta par aizdomās turamajiem vai aizturētajiem šajā lietā, VP pārstāve atturējās sniegt komentārus.

Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece no 8.septembra sāks strādāt izdevniecībā Rīgas viļņi, aģentūrai LETA apstiprināja SIA Izdevniecība Rīgas viļņi valdes priekšsēdētāja Aija Simsone.

Viņa norādīja, ka Mūrniece esot pieņēmusi piedāvājumu «pievienoties izdevniecības augstākā menedžmenta komandai». Sākotnēji bijusī iekšlietu ministre izdevniecībā pildīšot galvenā redaktora Aiņa Saulīša vietnieces pienākumus, taču viņas amats vēl varētu tikt mainīts atkarībā no tālākiem viņas pienākumiem.

Sākot darbu, Mūrniecei tiks uzticēta atbildība par dažādu jaunu izdevniecības projektu izveidi un esošo attīstību, bet precīzāki viņas pienākumi būs zināmi mēneša laikā, pastāstīja Simsone.

Izdevniecības vadītāja Mūrnieci vērtē kā augsta līmeņa profesionāli, tāpēc viņa prognozē, ka bijusī iekšlietu ministre būs veiksmīgs papildinājums Rīgas viļņu komandai. «Man ir prieks, ka viņa atgriežas mediju vidē,» sacīja Simsone.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) nav informējusi pašas pārstāvētās partijas Saeimas frakciju par demisijas raksta iesniegšanas motīviem, taču frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis pieļauj, ka galvenais iemesls ir pret ministri vērstais psiholoģiskais spiediens.

Telefonsarunā ar Db.lv Zaķis norādīja, ka Mūrnieces lēmums par atkāpšanos viņas partijas biedriem kļuvis zināms pirms pāris stundām, kad Iekšlietu ministrijas preses sekretāre Gunta Skrebele izplatīja paziņojumu, ka Mūrniece ir iesniegusi demisijas rakstu un no 28. februāra pametīs iekšlietu ministres amatu.

L. Mūrniece paziņojumā presei norāda, ka divu gadu laikā, kopš atrašanās iekšlietu ministres amatā, viņa ir bijusi spiesta pieņemt un īstenot gadiem atliktus lēmumus, turklāt Iekšlietu ministrija arī tā saucamajos «treknajos gados» ir bijusi visnabadzīgākā ministrija.

«Ja man nav izdevies neko mainīt, tad ar šo savu soli aicinu katru Latvijas iedzīvotāju padomāt par savu atbildību, sniegt padomus, palīdzēt, domāt līdzi un darboties līdzi, nevis tikai aktīvi kritizēt,» pamatojot savu demisiju, norāda

«Mēs ļoti strikti skatīsimies uz tiem gadījumiem, kur policisti ir pieķerti, vai tiek turēti aizdomās par kukuļņemšanu, ētikas normu neievērošanu un citiem pārkāpumiem,» Latvijas Radio norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Viņa norādīja, ka ar policijas vadību tiek strādāts pie tā, lai uzlabotu likumus. «Ir ļoti daudz juridiskas nianses, kāpēc cilvēku nevar atlaist no darba, pat tad, ja viņš ir aizturēts par kukuļņemšanu. Šobrīd likums šādus cilvēkus ļoti stingri aizstāv, bet mēs atradīsim metodi kā bez ierunām atlaist no darba cilvēkus, kuri nevēlas strādāt un pārkāpj likumu,» uzsvēra L. Mūrniece.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) nesaskata neko nosodāmu faktā, ka dzimšanas dienas svinības ceturtdien bija sarīkojusi darba laikā Iekšlietu ministrijas (IeM) telpās. Viesi tā dēvētajā Pentagonā Gaujas ielā bija aicināti ierasties no plkst.15, vēsta laikraksts Diena.

«Es esmu cilvēks, man ir dzimšanas diena, un es to svinu,» uz Dienas jautājumu, vai tā ir normāla prakse savu dzimšanas dienu svinēt darba laikā, atcirtusi ministre un pārtraukusi telefonsarunu. Atbildi, vai svinībām tērēta arī valsts nauda, nav izdevies iegūt.

No premjera Valda Dombrovska preses sekretāres Līgas Krapānes sacītā varot noprast, ka ministri sveikt bija ieradies arī premjers.

Demisiju iesniegusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) nav gatava ņemt atpakaļ atlūgumu, bet pieļauj, ka Saeimā varētu būt uzticības balsojums, kam viņa ir gatava. «Lai deputāti izlemj, vai varu turpināt strādāt, vai nē,» intervijā Neatkarīgajai norāda L. Mūrniece.

Viņa skaidro, ka daudz kas esot atkarīgs no sarunas ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). «Es cilvēciski nevaru iedomāties, kā viņš varētu pateikt – esmu slikti strādājusi, mani vajag atlaist. Bet es īsti arī nezinu, kā viņš varētu nepieņemt atlūgumu. Pieļauju, ka labākais variants jau pēc Jēkabpils notikumiem būtu bijis Vienotības frakcijas piedāvājums par uzticības balsojumu Saeimā. Tā būtu gan diskusija par manu atbilstību, par iekšlietu sistēmu. Problēmas iekšlietu sistēmā ir nopietnas un tās jārisina,» atzīmē L.Mūrniece.

Viņa pieļauj, ja būtu slikti strādājusi, viņu neviens otrreiz nenominētu ministres amatam un Saeima arī nebūtu nobalsojusi.

Balsojumā par 13.Saeimas priekšsēdētāju balsu vairākumu ieguvusi Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), kura šo amatu ieņēma arī 12.Saeimā.

Uz šo amatu pretendēja arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) virzītā Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Balsu skaitīšanas komisijas vadītājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka Mūrnieci atbalstīja 44 deputāti, bet Beitneri-Le Gallu - 32 parlamentārieši. Kopumā balsojumā piedalījās 77 deputāti, bet viena vēlēšanu zīme tika atzīta par nederīgu.

Mūrniece pateicās par atbalstu un uzsvēra, ka savus pienākumus veiks pēc labākas sirdsapziņas.

Līdz pat 13.Saeimas pirmās sēdes dienai nebija skaidrības par topošā parlamenta Prezidija sastāvu, jo partijas joprojām nav vienojušas par jauno koalīcijas sastāvu un valdību, kas apgrūtina iespējas vienoties arī par parlamenta darbu.

Veselības ministra pienākumu izpildītāja Linda Mūrniece (JL) ir uzdevusi ministrijas atbildīgajām amatpersonām apzināt alternatīvās iespējas saņemt neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumus no citiem auto transporta pakalpojumu piegādātajiem.

Tomēr viņa neizslēdz iespēju panākt vienošanos par līguma pagarināšanu ar AS Rīgas sanitārā transporta autobāze, informēja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) preses sekretāre Līga Krapāne.

L.Mūrniece 30.martā pēc valdības sēdes tikās ar V. Dombrovski, lai viņu informētu par situāciju saistībā ar konkursu «Par neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu ar specializēto aprīkojumu un autovadītāju pakalpojuma nodrošināšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālajam centram».

Iepriekš L.Mūrniece tikās ar AS Rīgas sanitārā transporta autobāze valdes priekšsēdētāju Adigjozalu Mamedovu, lai vienotos par Autobāzes un NMPD noslēgtās vienošanās termiņa pagarinājumu arī pēc šā gada 31.marta. Tādējādi nodrošinot Rīgu un Rīgas reģionu ar NMPD pakalpojumiem līdz šī gada beigām un vienlaikus organizējot jaunu atklāto konkursu.

Šā gada 13. janvārī policija ir gatava iespējamajām provokācijām, LNT raidījumam 900 sekundes norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Linda Mūrniece. (Foto: Edmunds Brencis, DB) «Pieteikumi par pasākumu rīkošanu 13. janvārī ir saņemti galvenokārt no radikālajām organizācijām. Mēs precīzi zinām personas, kas pieteica pasākumus 13. janvārī, sekojam informācijai internetā. Mēs būsim klāt visur,» uzsvēra L. Mūrniece.

Db.lv jau ziņoja, ka 2009. gada 13. janvārī Sabiedrības citai politikai sarīkotais politiskais mītiņš pārauga grautiņos Vecrīgā. Tika izdemolētas ēkas Jēkaba un Smilšu ielās.

Jūtos droši, ka turpināšu darbu iekšlietu ministra amatā, dažas stundas pirms balsojuma Saeimā intervijā LNT 900 sekundēm sacīja Linda Mūrniece.

Parlamentā šodien notiks balsojums par neuzticības izteikšanu L. Mūrniecei saistībā ar policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas mājās Neo lietas ietvaros, raksta Diena.lv.

«Demisija ir Tautas partijas histērisks mēģinājums atriebties par to, ko esmu darījusi Veselības ministrijā un pēc būtības Tautas partiju neinteresē motivācija manām darbībām. (…) TP atriebjas un vienlaikus mēģina ieriebt valdībai,» uzsver L. Mūrniece.

Cik viņai zināms, Saeimā vakar nav notikušas sarunas starp Jauno laiku un citiem partiju deputātiem. L. Mūrnieces izredzes amatā tiek vērtētas kā 50/50, norādīja LNT. Uz to ministre atbildēja, ka neskaita balsis un tās nemeklē, jo «esmu izdarījusi visu, kas man darāms, jo atlaist ministri par to, ka policija labi dara savu darbu ir diezgan absudri.»

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemts līdz novembra vidum.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots «visai raits», pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

«Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,» teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija «aizsardzības budžets», 2019.gadā - «veselības budžets».

Starptautiskajās organizācijās strādājošie tautieši ar savām zināšanām un pieredzi ir ļoti nepieciešami Latvijai, piektdien atklājot neformālās sadarbības forumu starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

«Kopā mēs spējam īstenot lielus projektus, un spilgts piemērs tam ir pirmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.» I.Mūrniece aicināja uz vēl ciešāku sadarbību starp Latvijā un starptautiskajā vidē strādājošajiem tautiešiem.

Fotogalerijā skatiet attēlus no neformālā sadarbības foruma starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem!

Mūrniece norādīja, ka latvieši Latvijā un pasaulē ir vienots veselums, un mūs visus vieno kopīga vēlme atbalstīt savu valsti. «Mēs ļoti augstu vērtējam ārzemēs dzīvojošo Latvijas pārstāvju pieredzi un pienesumu Latvijai, stiprinot Latvijas tēlu un nesot mūsu valsts vārdu pasaulē,» sacīja I.Mūrniece.

«Mans uzskats ir tāds – ja cilvēks nevar tikt galā ar savām personīgajām problēmām, ir lielas šaubas, vai viņš spēs tikt galā ar darba pienākumiem,» vakar par Kurzemes reģiona policijas pārvaldes priekšnieka Artura Vaiteika notikušo ģimenes konfliktu sacījusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece, vēsta Latvijas Avīze.

Ziņa par to, ka četros naktī Liepājas policijas dežūrdaļā saņemts izsaukums uz skandālu dzīvoklī, kur domstarpības izcēlušās starp Kurzemes reģiona policijas pārvaldes priekšnieku Arturu Vaiteiku, kurš bijis krietni iereibis, un viņa dzīvesbiedri Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesi Vinetu Vaiteiku, izskanēja LNT raidījumā Degpunktā. Dzīvesbiedri turklāt esot nodarījuši viens otram miesas bojājumus.

Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētājs Visvaldis Sprudžāns atzinis, ka būtu nepieciešama papildu informācija, lai varētu izvērtēt, cik ētiska konfliktā ir bijusi tiesneses Vinetas Vaiteikas rīcība.

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

Vairāk nekā simts jaunie fotoradari uz Latvijas ceļiem parādīsies tikai nākamgad, nevis jau šoruden.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece intervijā aģentūrai BNS pastāstīja, ka fotoradaru konkurss ar privātās partnerības piesaistīšanu nav tik vienkāršs un to iegāde nenotiek tik ātri.

«Es biju cerējusi, ka rudenī radari būs uzstādīti, taču pašlaik izskatās, ka līdz rudenim būs skaidrs, ka process beidzies. Acīmredzot radarus varētu uzstādīt nākamgad. Būtu labi, ja tas varētu notikt, jo projekts ilgst gadiem un nav citas iespējas to darīt kā šādi. Patlaban šajā procedūrā valsts ir tikai ieguvēja, jo tā neko neiegulda un neko nezaudē, » klāstīja ministre.

«Redziet, konkurss paliek konkurss, un radaru iegādē visam jābūt likumīgi, katra pārsūdzība ir jāņem vērā. Šādu ierīču iegāde, piesaistot privāto partnerību, ir pirmais šāds projekts Latvijā, līdz ar to nevienam nav pieredzes, kā pēc iespējas labāk to izdarīt. Gan Iekšlietu ministrija, gan firmas, gan Iepirkumu uzraudzības birojs mācās šo procesu, » sacīja Mūrniece.

Policija uzsākusi Kirgizstānas gāztā prezidenta dēla Maksima Bakijeva meklēšanu, DB norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Prokuratūra gan vēl nav saņēmusi pieprasīto papildus informāciju, kas tika lūga, lai novērstu pagaidu apcietinājuma lūgumā esošo pretrunu un neskaidrību novēršanai, taču policijas šībrīža darbības ir saskaņotas ar prokuratūru.

Db zināms, ka šobrīd ir sāktas operatīvās darbības ar mērķi noskaidrot viņa atrašanās vietu. Jau otrdienas vakarā ir uzsākusi M. Bakijeva meklēšanu, informēja iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL). Trešdienas pusdienlaikā viņš vēl aizvien nav atrasts. «Mēs viņu atradīsim šodien vai rīt, bet atradīsim,» teica L. Mūrniece.

Meklēšanas pamatā ir fakts, ka Bakijevs ir iekļauts Interpol meklējamo personu datu bāzē, skaidro prokuratūra.

No neoficiālām sarunām ar procesā iesaistītajām amatpersonām izriet, ka valdības aprindās šobrīd ir neliels apjukums, kā rīkoties, ja M. Bakijevs pieprasīs politisko patvērumu, ko viņš vēl nav darījis.

Latvijā nepastāv nacionāli noziedzīgi grupējumi, tomēr, ja tādi būtu, tad šādi grupējumi varētu mēģināt iegūt politisku atbalstu savām darbībām, raidījumā 900 sekundes teica ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Viņš skaidroja, ka šādu grupējumu mērķis ir gūt politisko piesegumu savai darbibai, tādēļ vēlme ietekmēt politiskos procesus šādiem grupējumiem varētu būt.

Ģenerālprokurors arī stāstīja, ka Drošības policija patlaban strādā, lai noskaidrotu visus apstākļus kā notikusi partijas Visu Latvijai! finansēšana un vai tā atbilst likumam. Lēmumu par to, ka šo lietu izmeklēs Drošības policija nevis KNAB pieņēmusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL). E.Kalnmeiers arī piebilda, ka sākumā jānoskaidro, vai nauda nākusi no kādas kopienas, vai arī tie bijuši nelegāli iegūti līdzekļi. Tā esot liela atšķirība, jo gadījumā, ja nauda nākusi no kopienas, tas neesot nekas sodāms.

Divi vīrieši, piedraudot ar pistolei līdzīgu priekšmetu, svētdien gaišā dienas laikā mēģinājuši aplaupīt Maxima veikalu Rīgā, informē Latvijas Radio.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece atzinusi, ka šī noteikti nav bijusi iepriekš plānota laupīšana un vīrieši rīkojušies ļoti pārdroši. Pēdējā laikā tik pārgalvīgu laupīšanas mēģinājumu neesot bijis.

L. Mūrniece Latvijas Radio stāstījusi, ka «pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, tas ir bijis laupīšanas mēģinājums, kad divi cilvēki ir ienākuši mazajā Maximas veikalā Ilūkstes ielā, bet Maximas darbinieki ļoti ātri rīkojušies un nospieduši trauksmes pogu.» Līdz ar to policija šo informāciju no apsardzes uzreiz uzzinājusi un nekavējoties braukusi uz notikuma vietu. Tie, kas bija iebrukuši Maximā, jau bija sapratuši, ka policija ir ceļā un aizmukuši, naudu nenozogot.

Lielākā daļa Baltijas viesnīcu un kūrortu vēl nav atkopušies no iepriekš radītajiem Covid-19 pandēmijas zaudējumiem, jaunie ierobežojumi situāciju tikai pasliktina.

Iepriekš izskanējuši minējumi, ka tūrisma nozare pirms pandēmijas līmenī varētu atgriezties trīs līdz piecu gadu laikā, norāda Radisson Blu Latvija Conference&Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel pārdošanas direktors Jānis Priede.

Viņš uzskata, ka, lai tas notiktu, ir globāli straujāk jāvirzās uz priekšu ar vienotiem, saprotamiem un vienkāršiem nosacījumiem ceļošanai un citiem pakalpojumiem, turklāt ne tikai valsts un Eiropas Savienības, bet arī pasaules līmenī.

Bieds tūristiem

Šobrīd ir skaidrs, ka esošā situācija mūs ļoti ietekmēs kā minimums līdz gada beigām, teic J. Priede.

“Ir atcelti visi pasākumi, un mēs turpinām saņemt istabu anulācijas arī no individuālajiem viesiem, kam bija plānots apmeklēt Rīgu. Latvijas vārds izskan ārzemju medijos, kā rezultātā rodas pavisam vienkāršs jautājums – vai jūs ceļotu uz valsti ar tik augstu saslimstību un ārkārtas stāvokli? Tas ir ļoti bēdīgi, ka joprojām netiekam galā ar vīrusa problēmu. Šī iemesla dēļ mums pašlaik kārtējo reizi ir jāpielāgo viesnīca ārkārtas stāvoklim, vienīgā atšķirība, ka šoreiz šis process mums jau ir zināms,” atklāj J. Priede, uzsverot, ka šogad viesnīcas pilnvērtīgu darbu varēja atsākt vien vasarā.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Ekonomiskākā krīzes laikā noziedznieki «ir aktivizējušies», taču tajā pat laikā policijas skaitliskais sastāvs ir mazinājies, intervijā Latvijas Radio norādījusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece, piebilstot gan, ka patlaban situācija tiekot kontrolēta.

Krīzes laikā Latvijā ir palielinājies pastrādāto noziegumu skaits, taču ir palielinājies arī atklāto noziegumu īpatsvars. Visbiežākais noziedzības veids patlaban Latvijā esot laupīšanas, kas notiekot katru dienu. Ievērojami palielinājies arī sīko zādzību skaits, līdz ar ko iekšlietu ministrija nolēmusi atteikties no šī nozieguma dekriminalizēšanas, skaidro L. Mūrniece.

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.