Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Cerot atdzīvināt tūrisma sektoru, Spānija no pirmdienas atvērusi savas robežas visiem pret Covid-19 vakcinētajiem cilvēkiem no visas pasaules.

"Spānija ir drošs galamērķis," paziņoja veselības ministre Karolina Dariasa, piebilstot, ka Spānija ir procesā, lai atgūtu savu globālā līdera statusu tūrismā.

Eiropieši, kas nav vakcinējušies pret Covid-19, pašreiz var iebraukt Spānijā ar negatīvu Covid-19 testu, kas veikts pēdējo 72 stundu laikā, paņemot uztriepi no deguna un kakla. No pirmdienas viņi šī testa vietā varēs izvēlēties arī lētāko antigēnu testu.

Taču Lielbritānija, kas Spānijai ir milzīgs tūrisma tirgus, vēl nav izslēgusi Spāniju no sava saraksta ar valstīm, uz kurām doties ir riskanti. Tas nozīmē, ka britu tūristiem jāievēro karantīna, atgriežoties no Spānijas, kā arī jāveic dārgie Covid-19 testi.

Spānijas nākamais lielais solis tuvāko mēnešu laikā, visticamāk, būs starptautiskās palīdzības pieņemšana. Tā uzskata arī eksperti.

Vairākas Eiropas lielākās ekonomikas nupat kā prezentējušas savus nākamā gada budžetus. Pamatā tie ir taupības budžeti, kas tika gaidīti un paredz gan izmaksu samazināšanu, gan nodokļu palielināšanu. Viena no valstīm, kas prezentēja savu budžetu, bija Francija, kas paredz nākamgad budžeta deficītu samazināt līdz 3% (no šogad prognozētajiem 4,5%, bet Francijas valsts parāds ir 91% apmērā no IKP no 86% 2011. gadā). Par taupības budžetu šonedēļ paziņojusi arī Spānija.

Eiropā dominē taupība, taupība un vēlreiz taupība, kas nebūt nepatīk ierindas iedzīvotājiem, kuru vairumam nākas piedzīvot pirktspējas samazināšanos, par ilgāka termiņa efektu dažkārt aizdomājoties maz. Protams, neviena sociālā grupa negrib ilgstoši samierināties ar atvadīšanos no labākas dzīves apstākļiem, bet diemžēl ekonomikas konsolidācijas un lēnas izaugsmes laikmets ir tieši tagad. Pēc dzīrēm iestājušās paģiras, un kārtējā uzlāpīšanās vēlama nebūtu; citādāk – pēc tam būs vēl sliktāk vai slimība vispār aizies pašplūsmā. Prātā nāk, piemēram, Grieķijas gadījums, kad valsts vienkārši nespēj atgriezties uz konkurētspējīgas takas, un parāds jāņem, lai atdotu iepriekšējo parādu.

Sacensību par Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas, tilta un estakāžu projektēšanu un būvniecību iepirkuma otrajā kārtā turpinās sešas starptautiskas apvienības, informē projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā - Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Apvienībās iekļāvušies arī Latvijas lielākie būvuzņēmēji un eksperti. Šogad tiks izsludināta iepirkuma otrā kārta, lai noskaidrotu uzvarētāju un noslēgtu līgumu par minēto darbu veikšanu.

Starp pretendentiem ir tādi uzņēmumi kā:

piegādātāju apvienība BASA (AS BMGS (Latvija); AS A.C.B. (Latvija); SIA STRABAG (Latvija); SIA AECOM Baltics (Latvija);

personu apvienība AB Kauno tiltai (Lietuva); Comsa S.A.U. (Spānija); Trakcja PRKil Spolka akcyjna (Polija); UAB Geležinkelio tiesimo centras (Lietuva); SIA Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE (Latvija);

piegādātāju apvienība Acciona Mostostal Skonto Būve (Acciona Construccion S.A. (Spānija); Mostostal Warszawa S.A. (Polija); SIA Skonto Būve (Latvija);

Eiropas parādu krīzes nomocītās valstis trešdien pārņēmis protestu un streiku vilnis, kas gandrīz paralizējis sabiedriskā transporta kustību, licis atcelt lidojumus un slēgt skolas.

Ibērijas pussalā koordinētu streiku uzsākuši Spānijas un Portugāles iedzīvotāji, tādējādi reģionā paralizēta sabiedriskā transporta satiksme, atcelti simtiem lidojumi, slēgtas daudzas skolas un uzņēmumi. Spānijas galvaspilsētā Madridē starp demonstrantiem un drošības spēkiem izcēlušās arī sadursmes, vēsta BBC.

Paredzēts, ka Spānijā darbosies tikai 20% no starppilsētu vilcieniem, savukārt Lisabonas metro tiks gandrīz pilnībā slēgts, vēsta France 24. Streiks Spānijā jau ir ievērojami iedragājis sabiedriskā transporta kustību un licis atcelt 700 lidojumus. Demonstranti tikmēr norāda, ka streika dēļ nestrādā arī vairāku lielo kompāniju, tostarp, Danone un Heineken, ražotnes Spānijā. Streika kulminācija paredzēta trešdienas vakarā Madridē.

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Līdz ar salsas, flamenko un citu spāniski runājošo valstu simbolu popularitāti arī Latvijā ir interese apgūt šo valodu un kultūru

«Pārsteidzošā kārtā interese par Spāniju, Latīņameriku un spāņu valodu ir nemainīgi augsta. Protams, mēs vēlētos, lai pie mums nāktu mācīties vēl divreiz vairāk studentu, bet interese ir vienlīdz liela. Ik pa laikam ir novērojamas svārstības saistībā ar konkurenci vai krīzi, bet kopumā pieprasījums ir augsts,» teic Marta Jēkule, spāņu mācību centra Centro Picasso vadītāja. Viņa neizpauž, cik cilvēku šogad uzsāks mācības, bet šobrīd izskatās, ka būs 20 līdz 25 grupas, katrā maksimums deviņi cilvēki. «Aptuveni paliekam pagājušā gada līmenī, varam būt apmierināti,» vērtē Marta.

Katram savi knifi

Latvijā dibinātais starptautiskais IT uzņēmums TestDevLab Spānijas pilsētā Malagā oficiāli atklājis savu ceturto starptautisko biroju.

Šobrīd Spānijā strādā 12 no uzņēmuma vairāk nekā 500 darbiniekiem. Pagājušajā gadā uzņēmums atklāja savus birojus Igaunijā, Lietuvā un Ziemeļmaķedonijā.

Latvijā TestDevLab ir seši biroji. Attālināti uzņēmumā strādā darbinieki no Albānijas, Azerbaidžānas, Bulgārijas, Gruzijas, Igaunijas, Kazahstānas, Rumānijas, Spānijas, Turcijas un citām valstīm.

Malaga ir ne tikai viena no vissenākajām apdzīvotajām pilsētām Rietumeiropā, bet to par mājvietu sauc daudzi pieredzējuši IT speciālisti. Tāpat lokālā biroja atklāšana ir svarīgs solis, lai attīstītu uzņēmējdarbību Spānijā.

“Mums jau ilgus gadus uzņēmumā attālināti strādāja vairāki darbinieki no Spānijas un tas ļāva iepazīt šīs valsts darba kultūru un biznesa vidi. Tāpēc pieņēmām stratēģisku lēmumu atvērt biroju Spānijā, lai varētu nodrošināt ērtu darba vidi mūsu darbiniekiem un attīstīt uzņēmējdarbību šajā valstī. Spānijā darbojas daudzi uzņēmumi, kuriem mūsu programmatūras kvalitātes nodrošināšanas pakalpojumi un produkti var lieti noderēt un paredzu, ka mūsu lokālā pārstāvniecība ļaus ar tiem izveidot veiksmīgas sadarbības. Tāpat plānojam sadarboties arī ar vietējo IT komūnu dažādos pasākumos, kā arī piedalīties studentu izglītošanā programmatūras izstrādes un testēšanas jomās. Par biroja atvēršanu Spānijā ir priecīgi arī mūsu citu valstu darbinieki un tagad viņi var izmantot iespēju pastrādāt no saulainās Spānijas,” tā Malagas biroja atvēršanu komentē TestDevLab līdzdibinātājs Ervins Grīnfelds.

Minimālā alga Spānijā 2011. gadā palielināsies par 1,3%, paziņojis valsts premjerministrs Josē Luiss Rodrigezs Sapatero.

Tādējādi ikmēneša minimālā darba samaksa Spānijā nākamgad būs 641,5 EUR (451 Ls).

Valsts premjers arī sacījis, ka vismaz tikpat lielā apjomā tiks palielinātas arī valsts maksātās pensijas, turklāt tiem, kas saņem vismazākās pensijas, pieaugums būs lielāks.

Preses konferencē viņš norādīja, ka valdība piemēro īpašas pūles nostiprināt solidaritāti, neskatoties uz Spānijas ekonomisko krīzi.

Tomēr plānotais minimālās algas pieaugums ir mazāks nekā inflācijas, kas pašlaik Spānijā sasniegusi 2,3% gadā. Sapatero prognozē, ka 2011. gadā Spānija atgūsies no recesijas un tās ekonomika atsāks augt.

Bezdarba līmenis Spānijā ir augstākais ES un sasniedzis teju 20%.

Šā gada trešajā ceturksnī Spānijā bezdarba līmenis samazinājies līdz 19,79% no 20,09% šogad otrajā ceturksnī. Šī ir pirmā reize kopš 2007. gada otrā ceturkšņa, kad Spānijā samazinās bezdarba līmenis, vēsta AFP.

Šogad otrajā ceturksnī, bezdarba līmenim Spānijā sasniedzot 20,09%, tika uzrādīts pēdējo 13 gadu augstākais bezdarba līmenis šajā valstī.

Spānija prognozē, ka nākamgad vidējais bezdarba līmenis valstī būs 19,3%, palielinot iepriekš izteikto prognozi par 0,4 procenta punktiem.

Spānijā ekonomiskā lejupslīde sākās 2008. gadā, un tikai šā gada pirmajā ceturksnī valsts izaugsme atsākās, uzrādot iekšzemes kopprodukta izaugsmi 0,1% apmērā. Šogad otrajā ceturksnī Spānijas ekonomika auga par 0,2%.

Spānija šogad un nākamgad nespēs izpildīt savus budžeta deficīta samazināšanas mērķus, bet valsts parāds pieaugs līdz 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

SVF prognozē, ka Spānijas budžeta deficīts šogad sasniegs septiņus, bet nākamgad 5,7 procentus no valsts IKP, vēsta Reuters. Salīdzinājumam – patlaban Spānija cer budžeta deficītu «noturēt» 6,3% apmērā šogad un 4,5% apmērā 2013. gadā.

Lai cīnītos ar ekonomikas nedienām, Spānija ieviesusi stingru taupības režīmu, kura ietvaros valsts tēriņus iecerēts samazināt par 13 miljardiem eiro. Premjera Marjano Rahoja vadītā valdība ir pārliecināta, ka dramatiskā tēriņu samazināšana esot nepieciešama, lai atgrieztu valstī ekonomisko izaugsmi. Iepriekš Spānijas banku auditā tika secināts, ka valsts kredītiestāžu sekotram būs nepieciešami 59,3 miljardi eiro, lai varētu pārvarēt ekonomikas krīzi.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Spānijā tiks slēgti naktsklubi un aizliegts smēķēt uz ielas, ja nav iespējams ievērot sociālo distancēšanos, piektdien paziņojis Spānijas veselības ministrs Salvadors Ilja.

Tiks slēgtas arī diskotēkas un deju zāles, restorāni un bāri varēs strādāt tikai līdz plkst.1 naktī un pēc pusnakts nedrīkstēs ielaist jaunus apmeklētājus.

Aizliegums smēķēt uz ielas Spānijā jau bija spēkā divos apgabalos - Galisijā un Kanāriju salās, bet tagad tiks attiecināts uz visu valsti.

Pansionātos tiks ierobežotas apmeklētāju vizītes un visiem jaunajiem iemītniekiem būs obligāti jāveic Covid-19 tests.

Reģionālajām varasiestādēm būs jāveic Covid-19 testi cilvēku grupām, kas pakļautas sevišķi lielam riskam inficēties ar jauno koronavīrusu, un blīvi apdzīvotos apgabalos, kurus vīruss skāris sevišķi smagi, taču Veselības ministrija nav paziņojusi, kad tieši šīs prasības stāsies spēkā.

Spānijā no 15.maija visiem ieceļotājiem būs obligāti divas nedēļas jāievēro karantīna, nolēmusi valdība.

Iebraucējiem būs jāievēro izolācija un viņi drīkstēs atstāt savu dzīvesvietu vienīgi, lai dotos uz pārtikas veikalu vai veselības aprūpes centru, ja radīsies šāda nepieciešamība, liecina šodien publiskotais valdības lēmums.

Divu nedēļu karantīna būs obligāta visiem iebraucējiem vismaz līdz 24.maijam, līdz kuram spēkā ārkārtējā situācija.

Taču prasību par karantīnas ievērošanu iespējams pagarināt kopā ar ārkārtējos situāciju.

Spānijā ierobežojumi cīņā ar jauno koronavīrusu tika ieviesti marta vidū un kopš tā laika četras reizes pagarināti.

Divu nedēļu karantīna būs obligāta visiem ieceļotājiem, arī Spānijas pilsoņiem, kuri atgriežas valstī no ārzemēm. Izņēmums būs kravas automašīnu šoferi, lidmašīnu un kuģu apkalpes locekļi, veselības aprūpes nozares darbinieki, kas ierodas strādāt Spānijā, un cilvēki, kas strādā pierobežā un tādēļ regulāri šķērso valsts robežu.

Spānijas vēstniece Latvijā Konsuelo Femenija uzskata, ka valsts spēs pārvarēt krīzi bez starptautisko aizdevēju palīdzības.

Vai ekonomikas krīze rosina valstis būt aktīvākas savstarpējās attiecībās?

Spāņu ekonomika tradicionāli ir ļoti starptautiska. Spānija ir desmitais lielākais investors pasaulē, un esam arī paši ļoti atvērti citu ieguldījumiem. Krīze to ir nedaudz veicinājusi, bet tā ir mūsu tradicionāla tendence. Latīņamerika Spānijas uzņēmējiem ir dabiska orientācija, bet tāpat arī ASV, kur pārdodam enerģētikas un transporta tehnoloģijas. Vilcienus un transporta mehānismus pārdodam arī arābu zemēs. Nesen ļoti lielā Saūda Arābijas iepirkuma konkursā uzvarēja Spānijas uzņēmumu konsorcijs – tas būs ātrvilciens no Mekas uz Medīnu. Spāņu kompānijām labi klājas arī Ķīnā.

Grieķijas ģenerālstreiks trešdien pāraudzis nekārtībās, vairojot investoru bažas, ka vardarbīgi protesti parādu krīzes nomocītajās Eiropas Dienvidu valstīs liecina par reģiona nespēju savaldīt finanšu krīzi, vēsta AP.

Demonstranti Grieķijā iesaistījās sadursmēs ar policiju, kārtībsargus apmētājot ar degbumbām un akmeņiem. Policija, savukārt, protestētājus centās savaldīt, izmantojot asaru gāzi. Iepriekš vēstīts, ka Grieķijā trešdien sākās ģenerālstreiks, kura ietvaros darbu pārtrauca skolas, slimnīcas, valdības aģentūras un nekursēja sabiedriskais transports.

Streiku organizēja Grieķijas arodbiedrības. Valsts galvaspilsētā Atēnās protesta akcijās piedalījās 60 tūkstoši cilvēku, kas devās gājienā uz parlamenta ēku. Protestētāji skandēja saukļus «ES, SVF ārā no Grieķijas» un «Grieķija nepakļausies troikai», tādējādi paužot savu neapmierinātību ar starptautiskā aizdevuma programmu.

Jaunā koronavīrusa izplatības novēršanas nolūkā ieviestie ierobežojumi pirmdien beidzot tiks mīkstināti arī Madridē un Barselonā, kamēr citviet Spānijā tiks atvērtas pirmās pludmales.

Abu lielpilsētu iedzīvotāji savās mājās vai bāru un restorānu terasēs tagad drīkstēs pulcēties grupās, kas nepārsniedz desmit cilvēku.

Tiks atvērti arī galvaspilsētas parki, bet lielākajiem muzejiem būs atļauts uzņemt ierobežotu apmeklētāju skaitu.

Madridē un Barselonā, kā arī Kastīlijas un Leonas reģionā ar pirmdienu tiek uzsākta pirmā no četrām ierobežojumu atcelšanas fāzēm, kas citviet Spānijā tika uzsākta jau agrāk, jo tieši šīs teritorijas pandēmija bija skārusi vissmagāk.

Līdz šim Covid-19 Spānijā prasījis vairāk nekā 28 700 cilvēku dzīvības.

Madrides un Barselonas iedzīvotājiem ēkās un atklātās sabiedriskās vietās, kur nav iespējams ievērot savstarpēju divu metru distanci, joprojām būs jānēsā sejas maskas.

Aizvadītā gada pēdējā ceturkšņa laikā bezdarba līmenis Spānijā ir sasniedzis 22,9%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo piecpadsmit gadu laikā. Līdz ar bezdarba palielināšanos ir pieaudzis arī spiediens uz nesen iecelto premjerministru Mariano Rajoju (Mariano Rajoy), vēsta Bloomberg.

Bezdarba līmenis Spānijā ir divtik liels kā vidēji eirozonā. Kopumā Spānijā dzīvo aptuveni trešdaļa no kopējā bezdarbnieku skaita eirozonā, turklāt statistikas dati liecina, ka aptuveni puse gados jaunu spāņu ir bez darba, savukārt imigrantu bezdarba līmenis ir sasniedzis 34,8%.

Dažu ekonomistu aplēses paredz, ka šā gada beigās Spānijā bez darba varētu būt teju ceturtā daļa (24%) dabspējīgo iedzīvotāju.

«Dati par bezdarba līmeni liecina, ka valdībai ir jāveic reformas, kas veicinātu nodarbinātību, nevis tikai samazinātu izmaksas,» norādīja Cortal Consors ekonomiste.

Tiek lēsts, ka ēnu ekonomika Spānijā veido aptuveni 19% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un daudzi cilvēki, iespējams, strādā neoficiāli. Dažās citās Dienvideiropas parādu krīzes mocītajās valstīs ēnu ekonomikas īpatsvars ir vēl lielāks – aptuveni 25% no IKP Grieķijā un ap 22% no IKP Itālijā.

BigBank kredītportfelis 2013. gadā pieaudzis par 44,5 miljoniem eiro jeb 18,8%, kopumā sasniedzot 218,4 miljonus eiro, informē bankas pārstāvji.

Arī BigBank peļņa, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaugusi, par 53,6% līdz 10,8 miljoniem eiro.

Lielākais kredītportfeļa pieaugums bijis Zviedrijas tirgū, kur sasniedzis 142,2%. Otrā izaugsmes ziņā bijusi Spānija (54,7%), kurai seko Lietuva (45,6%). Latvijā pieaugums bijis salīdzinoši neliels – 8,4%, savukārt Igaunijā tas saglabājies nemainīgs.

Pagājušajā gada ienākumu pieaugums skaidrojams ar procentu likmju ienākumu, kas salīdzinājumā ar 2012. gadu palielinājās par 16,3%, veidojot 53,4 miljonus eiro. Savukārt bankas procentu likmju izdevumi ir 8 miljoni eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pērn. Arī noguldījumu apjoms pieaudzis par 12,1%, sasniedzot 238,6 miljonus eiro. Gada laikā noslēgto aizdevumu līgumu apjoms pieaudzis līdz 182 tūkstošiem.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Bezdarba līmenis Spānijas jauniešu vidū sasniedzis astronomisku augstumus – vecumā no 16 līdz 24 gadiem bez darba ir 53,3% valsts iedzīvotāju, bet vecumā no 25 – 34 gadiem – 27% spāņu. Šādos apstākļos Spānijā ļoti iecienītas kļuvušas dažādas savstarpējās palīdzības organizācijas un kustības, kuru dalībniekiem gandrīz nav jātērē nauda.

Īpašu popularitāti Spānijā ieguvušas t. s. «laika bankas» (time banks) – organizācijas, kuras fiksē laiku, kuru to biedrs pavadījis palīdzot citiem bankas locekļiem, un cik daudz savukārt palīdzēts viņam.

Tādējādi tiek rēķināta bankas biedra laika bilance un tas ļauj cilvēkiem savstarpēji mainīties ar dažādiem pakalpojumiem – piemēram, kāds bankas biedrs apmaiņā pret savu bērnu pieskatīšanu citam biedram var nodrošināt transportu līdz veikalam utt.

Laikraksts Wall Street Journal vēsta, ka šāda kārtība jaunajiem spāņiem ļauj ne tikai veiksmīgi iztikt bez naudas, bet arī justies noderīgiem sabiedrībai. Laika banku skaits Spānijā pēdējo divu gadu laikā sasniedzis 291.

Padziļinātas recesijas dēļ Itālijai būs nepieciešams vairāk laika, lai sasniegtu budžeta deficīta mērķi, pavēstījis valsts premjers Mario Monti, ziņo Euobserver. Tādējādi valsts sekojusi Spānijas pēdās, kura iepriekš pavēstījusi par budžeta deficīta samazināšanas problēmām.

Pašlaik Roma prognozē, ka valsts ekonomika šogad samazināsies par 1,2% no IKP un budžeta deficīta mērķi 0,1% apmērā nākamajā gadā neizdosies sasniegt, bet sabalansēts budžets būs iespējams tikai 2015. gadā. Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Itālijas nākotni zīmē vēl drūmākās krāsās, prognozējot, ka Itālijas ekonomika samazināsies par 1,9%.

Db.lv jau vēstīja, ka Spānija iepriekš pavēstīja par smagāku recesiju nekā iepriekš prognozēts un tadējādi nespēšanu sasniegt iepriekš noteikto budžeta deficīta mērķi. Vēstis no Madrides ar jaunu sparu uzviļņoja pieklusušās sarunas par aizdevumu Spānijai, kuru «pavilkt» nebūtu eirozonas spēkos.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Spānijas ekonomikas ministrs noliedzis runas, ka valsts vērsusies pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), lūdzot to glābt, ziņo BBC.

Arī SVF noliedz, ka Spānija būtu lūgusi apspriest glābšanas aizdevumu.

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi pašreizējo situāciju eirozonā raksturojis kā neilgtspējīgu.

Izplatījušās baumas, ka Spānija jau vērsusies pēc palīdzības pie SVF. «Mana nostāja ir nenoliegt šīs baumas, jo tās ir bezjēdzīgas,» uzstājoties televīzijā, paziņojis Spānijas ekonomikas ministrs Luiss de Guindoss.

Eiropas valstu klubiņam, kura iestāšanās nosacījumi ir starptautiskā aizdevuma pieņemšana, pievienojusies arī Spānija. Šai valstij banku glābšanai kopumā tiks doti 100 miljardi eiro (summa vēl var mainīties). Nepieciešamie līdzekļi tiks ņemti no kāda Eiropas glābšanas fondiem (EFSF vai ESM).

Šim aizdevumam ir ļoti interesanta un svarīga nianse. Tas paredzēts vien banku glābšanai un neuzspiedīs valstij stingrus starptautisko aizdevēju nosacījumus. Tiesa gan, tiks prasītas turpmākas Spānijas banku sektora reformas un sagaidāma arī tā uzraudzība no starptautisko aizdevēju puses. Būtībā Spānija saņems naudu (audzējot savu parādu) un tad to dos tālāk problemātiskajām bankām. Šajā ziņā, šķiet, aizdevēji nobijušies no Grieķijas pieredzes. Proti, valstī tiek celti tik lieli iebildumi pret starptautiskā aizdevuma nosacījumiem, ka tie galu galā netiek pildīti. Grieķijas gadījums radījis precedentu, ka nepaklausības problēmas var valsti novest tikt tālu, ka tiek apšaubīta valsts dalība eirozonā. Šķiet, aizdevēji, ņemot vērā Spānijas ekonomikas lielumu (ceturtā lielākā eirozonas ekonomika un lielāka par Grieķijas, Īrijas un Portugāles ekonomikām kopā), ar šādu scenārija piepildīšanos riskēt negrib. Šajā frontē izšķiroši būs šīs nedēļas nogales Grieķijas atkārtoto vēlēšanu rezultāti. Ja Grieķijā pie varas nokļūs partijas, kas neatbalsta starptautisko aizdevumu, valstij eirozonu, visticamāk, nāksies pamest. Ja tā būs, sagaidāms, ka ievērojami saasināsies arī pārējo perifēro valstu situācija. Ļoti iespējams, ka tādā gadījumā pastiprināsies depozītu noplūde no šaubīgajām valstīm.