Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's", izvērtējot Latvijai noteiktā kredītreitinga piemērotību, secinājusi, ka tas atbilst esošajam "A3" līmenim ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Kredītreitingu aģentūra izvērtējusi reitingu piemērotību, ņemot vērā pamata metodoloģiju un notikumu attīstību. "Moody's" paziņojumā uzsver, ka ar pārskatu netiek mainīts reitings, kā arī tas neliecina par iespējamām kredītreitinga izmaiņām tuvākajā laikā.

Pēc "Moody's" minētā, Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī atbalsta spēcīgās publiskās finanses un stabilās institūcijas. Tas atspēko grūtības, ko rada valsts atrašanās ārējo satricinājumu, arī ģeopolitisko risku ietekmē.

Latvijas reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā saruka par 0,3%, un "Moody's" sagaida 1,7% IKP pieaugumu šogad un 2,7% ekonomikas izaugsmi nākamgad. Aģentūras eksperti vērtē, ka vietējo pieprasījumu veicinās reālās algas līmeņa atkopšanās, kamēr neto eksports iegūs no ārējā pieprasījuma atkopšanās.

Ziemeļu puslodē jau kādu laiku sevi pieteicis sausums, kas draud būtiski ietekmēt dažādu reģionu ekonomiku.

Pie ļoti liela sausuma parasti daudz neko neizaudzēsi. Tāpat sausums sevišķi Eiropā padziļina tās pašsabūvēto un pašielaisto enerģijas krīzi. Pārāk karsti ūdeņi un zems to līmenis negatīvi ietekmē gan atomelektrostaciju, gan hidroelektrostaciju darbību. Ja nav vēja, tad daudz neiegūsi arī vēja enerģiju. Lielās Eiropas upēs krītot ūdens līmenim, pa tām grūti kļuvis pārvietot dažādas kravas, piemēram, dīzeli un arī ogles līdz to dedzinātavām.

Piegāžu problēmām un deficītiem saasinoties, tas tikai spēlēs par labu vēl augstākai inflācijai un būs pretvējš ekonomikai. Neesot Krievijas gāzei, tādējādi jautājumu par šo ziemu un arī dažām (varbūt vairākām) nākamajām ziemām jau ir kļuvis pārāk daudz. Piemēram, Beļģijas premjers nupat izteicies par piecām līdz 10 grūtām Eiropas ziemām. Nupat Bloomberg rēķināja, ka elektrības cena Vecajā kontinentā atbilst tam, ja naftas barels maksātu apaļus 1000 ASV dolārus.

Šā gada maija beigās valsts parāds nominālvērtībā veidoja 13,4 miljardus eiro, kas, salīdzinot ar 2020.gada beigām, ir par 909 miljoniem eiro jeb 7,3% vairāk, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Ministrijā skaidroja, ka valsts parāda pieaugumu pamatā noteica šā 10.martā starptautiskajos finanšu tirgos veiktā desmit gadu eiroobligāciju emisija 1,25 miljardu eiro apmērā, kā arī šogad iekšējā finanšu tirgū veiktās eiroobligāciju papildu emisijas 227,25 miljonu eiro apmērā.

"Aizņemšanās tika īstenota, lai nodrošinātu resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai, tai skaitā finansējot atbalsta pasākumus Covid-19 seku mazināšanai, tāpat valsts parāda saistību izpildei," atzina FM.

Vienlaikus šā gada janvārī tika veikta 2014.gadā starptautiskajos finanšu tirgos emitēto eiroobligāciju dzēšana viena miljarda eiro apmērā un februārī iekšējā aizņēmuma desmit gadu obligāciju dzēšana 87,1 miljona eiro apmērā.

Ne vienmēr vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu dažādas pasaules malās ir bijusi pietiekami raita, lai šajā ziņā izšķirīgi sasniegtu valdību nospraustos mērķus.

Var spekulēt, ka daudzviet politiķi nu, šķiet, gatavo augsni stigriem ierobežojumiem nevakcinētajiem un piespiedu vakcinācijai.

Papildu tam – joprojām gan ir mēģinājumi vakcinēšanos panākt ar kādiem “”pozitīvākiem rīkiem”. Piemēram, ASV prezidenta administrācija jūlija beigās ziņoja, ka ikvienam ASV iedzīvotājam, kas saņems pirmo Covid-19 vakcīnas devu, tiks samaksāti 100 ASV dolāri. Var vien lēst, ka sekot šādam ASV piemēram gribēs arī citas valstis, kas pirms tam šādu soli (maksāšanu par vakcinēšanos) lielākoties izslēdza.

Jānorāda, ka ASV gadījumā Covid-19 stimuli tās iedzīvotājiem bijuši ļoti dāsni, kur līdz ierindas cilvēkiem nonāca vairāki valdības piešķirtie stimulu čeki. Tur papildu uzkrājumu summa pandēmijas laikā sasniegusi 12% no IKP, pirms laika rēķināja Moody's.

Šī gada trešajā ceturksnī pieaudzis Luminor bankas privātpersonām izsniegto kredītu apjoms, samazināti izdevumi un uzlabojusies kredītportfeļa kvalitāte, vienlaikus saglabājot spēcīgu likviditāti un kapitāla pozīcijas, informē banka.

Oktobrī Moody’s paaugstināja Luminor kredītreitingu līdz A2 līmenim.

Šajā ceturksnī Luminor peļņa Baltijā pēc nodokļiem veido 55 miljonus eiro, kas ir mazāk nekā līdzvērtīgā periodā pērn, kad tā bija 64,9 miljoni eiro. Peļņa pirms nodokļu nomaksas praktiski nemainījās un bija līdzvērtīga kā pagājušajā gadā, sasniedzot 67,7 miljonus eiro.

Bankas izdevumu un ienākumu attiecības koeficients ir 50,0% un vidējā gada pašu kapitāla atdeve ir 13,1%.

Arvien uzlabojās bankas kredītportfeļa kvalitāte. Ienākumus nenesošie kredīti saruka par 10.1 miljoniem eiro, sasniedzot 1,9% līmeni no bruto aizdevumiem, pateicoties kredītu atmaksām un dzēšanām.

“Ekonomiskā situācija radīja izaicinājumus gan privātpersonu, gan uzņēmumu kreditēšanā. Uzņēmumi Latvijā ir ļoti piesardzīgi, kad runa ir par aizņemšanos – iespējams, uzņēmēju noskaņojumu aizvien ietekmē iepriekš piedzīvotās ekonomiskās grūtības, tāpēc kreditēšana ir gausa. Privātpersonu kreditēšanā ir pozitīvāka noskaņa – šajā ceturksnī novērojām jau pieaugumu izsniegto mājokļu kredītu apjomā. Cerīgāku skatu nākotnē rada arī pakāpeniskais Euribor likmes samazinājums, kas varētu palielināt kreditēšanas aktivitāti, tādējādi atbalstot arī valsts ekonomikas attīstību,” norāda Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā.

Biroju un kopstrādes telpu operators Workland šonedēļ sāks obligāciju piedāvājumu. Tā ir “Workland Group” pirmā obligāciju emisija, uzņēmums plāno aizņemties EUR 2,5 miljonus vairākās daļās.

Pirmā daļa 1,5 miljonu eiro apmērā tiks izlaista ar termiņu uz diviem gadiem un gada procentu likmi 10,5 %. Nākamie laidieni ir plānoti 2025. gadā atbilstoši kapitāla vajadzībām.

Workland ir pilna servisa kopstrādes telpu un pilna servisa biroju operators Baltijas reģionā. Pirmie trīs Workland biroju centri tika atvērti 2016. gadā Viļņā, Rīgā un Tallinā. 2023. gadā uzņēmums ienāca Somijas tirgū, iegādājoties trīs biroju vietas, ko iepriekš pāŗvaldīja konkurējošs uzņēmums.

“2024. gadā Workland pieaugums bija 30 % - mēs piedāvājām vairāk nekā 900 pilnībā aprīkotas un apkalpotas darba vietas trīs jaunās vietās Viļņā, Rīgā un Tallinā. Lai turpinātu nodrošināt tirgus izaugsmi, arvien pieaugošo pieprasījumu pēc biroja telpām ar elastīgiem noteikumiem, un refinansētu esošās saistības, mēs nolēmām izmantot inovatīvu finansēšanas metodi – “BeMyBond” platformu investīcijām obligācijās. Šī platforma dod iespēju individuāliem investoriem veikt ieguldījumus obligācijās - šeit mēs saskatām paralēles ar Workland darbību, kas augstākās klases biroju centrus un birojus padara pieejamus gan korporatīvajiem uzņēmumiem, gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem vai ārštata darbiniekiem, neatkarīgi no tā, vai tas ir viens vai 100 cilvēki,” stāsta Workland dibinātājs un vadītājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Digitālo banku pakalpojumu sniedzējs Eiropas tirgos Bigbank paziņojis par obligāciju publisko piedāvājumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar kopējo 10–20 miljonu eiro apjomu.

Investori var pieteikties uz Bigbank desmit gadu nenodrošinātām subordinētajām obligācijām ar gada procentu likmi 8%, kas maksājama reizi ceturksnī. Parakstīšanās periods sākas šodien un beidzas 16. septembrī.

Bigbank plāno kotēt obligācijas Tallinas biržas Nasdaq Baltijas obligāciju sarakstā, lai nodrošinātu likviditāti un brīvu tirdzniecību.

"Bigbank specializējas kredītu jomā un šobrīd sniedz digitālās bankas pakalpojumus deviņās Eiropas valstīs. Jau vairākus gadus Bigbank ir viena no visstraujāk augošajām bankām Igaunijā un Baltijas valstīs kopumā. Vēlamies turpināt straujo izaugsmi arī hipotekāro un korporatīvo kredītu jomā. Šīs transakcijas un piedāvājuma vispārējais mērķis ir nostiprināt grupas kapitāla struktūru un nodrošināt stabilu piekļuvi papildu kapitālam, lai finansētu grupas budžetu un izaugsmi, kā paredzēts mūsu stratēģiskajā plānā," skaidroja Bigbank valdes priekšsēdētājs Martins Lants (Martin Länts), "mūsu plāns – kotēt emitējamās obligācijas Nasdaq Tallinas Fondu biržas Baltijas obligāciju sarakstā un tādējādi iegūt publiski kotēta uzņēmuma statusu – būs svarīgs kvalitātes zīmogs, kas palīdzēs mums popularizēt savu banku un tās banku produktus vēl plašākā mērogā gan potenciālo klientu, gan sabiedrības vidū.”

Bigbank grupa šogad turpina uzrādīt spēcīgu izaugsmi - 3. ceturksnī banka nopelnījusi 14,3 miljonus eiro, kas ir par 17,7 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

2022. gada pirmo deviņu mēnešu peļņa ir 28,4 miljoni eiro jeb par 5,3 miljoniem eiro (+23,0 %) vairāk nekā gadu iepriekš.

«Neraugoties uz nemierīgo ārējo vidi, mums ir pamats būt apmierinātiem ar Bigbank trešā ceturkšņa finanšu rezultātiem. Periodu raksturoja spēcīgs kredītportfeļa pieaugums, tā kvalitātes nepārtraukta uzlabošanās un laba peļņa,» finanšu rādītājus komentē Bigbank valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Pēc viņa teiktā, 3. ceturksnī kredītportfelis visvairāk audzis uzņēmumu kredītu un mājokļu kredītu sektorā, kas ir viens no būtiskākajiem bankas biznesa stratēģijas mērķiem.

«Ar Euribor saistīto kredītu produktu pārdošanas apjoma pieaugums palīdz mums diversificēt mūsu portfeli, kas pozitīvi ietekmē peļņu situācijā, kad procentu likmes pieaug un noguldījumu pieņemšana kļūst dārgāka nekā iepriekš,» viņš piebilda.

"Luminor Bank" ir noslēgusi nenodrošināto obligāciju emisiju 300 miljonu eiro apmērā ar triju gadu termiņu, informē bankas pārstāvji.

Darījums, kas pabeigts 10.janvārī, tiek īstenots saskaņā ar "Luminor Bank" izaugsmes stratēģiju, spēcinās bankas atbilstību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimālajām prasībām (MREL), kā arī uzlabos pasīvu struktūru.

Šogad 9.janvārī "Luminor Bank" pārstāvji virtuāli tikās ar investoriem no visas pasaules un, pēc pozitīvu atsauksmju saņemšanas, 10.janvārī veica obligāciju emisiju. Pirkšanas rīkojumi saņemti no vairāk nekā 90 investoriem visā Eiropā. Investoru pieprasījums no Lielbritānijas veidoja gandrīz pusi no kopējā rīkojumu apjoma, liela interese bija arī no investoriem vāciski runājošā Eiropas daļā un Baltijas valstīs.

Bankā atzīmē, ka vērtspapīra cenu bija par 25 bāzes punktiem labāka, salīdzinot ar sākotnējo indikatīvo cenu.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās, vājiem Ķīnas ekonomikas datiem ietekmējot akciju tirgus Eiropā un Āzijā.

Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar aprīli-jūniju pērn palielinājies par 6,3%, tādējādi reģistrēta lēnāka izaugsme nekā bija prognozējuši ekonomisti, pirmdien ziņoja valsts statistikas birojs.

Ķīnas mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā arī bija mazāks par prognozēto, savukārt jauniešu bezdarbs jūnijā sasniedza 21,3%, kas ir jauns rekords.

"Ķīnas ekonomikas atkopšanās [pēc Covid-19 pandēmijas] norit arvien sliktāk," sacīja "Moody's Analytics" analītiķis Hatijs Mērfijs Krūzs.

Ķīnas ekonomikas dati veicināja arī naftas cenu krišanos.

Akciju cenas Volstrītā pieauga, investoriem gaidot jaunus uzņēmumu ziņojumus par to peļņu. Starp uzņēmumiem, kas šonedēļ ziņos par savu peļņu, ir "Bank of America", "Tesla", "Netflix" un "EasyJet".

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, vājiem tirdzniecības datiem pastiprinot bažas par ekonomikas izaugsmi. Itālijas valdības lēmums apstiprināt virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām 40% apmērā izraisīja Eiropas banku akciju cenu samazināšanos.

Ķīnas muitas otrdien publiskoti dati liecināja, ka Ķīnas eksporta apmērs jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada septīto mēnesi samazinājies par 14,5%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums nekā jūnijā.

Toties ASV Tirdzniecības ministrijas publiskoti dati parādīja, ka ASV ārējās tirdzniecības deficīts jūnijā samazinājies līdz 65,5 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 68,3 miljardiem dolāru maijā. ASV importa apjoms jūnijā samazinājās par 1% līdz 313 miljardiem dolāru, kamēr eksports samazinājās par 0,1% līdz 247,5 miljardiem dolāru.

"Galvenais secinājums no [ASV] ziņojuma ir pieauguma trūkums eksportā un importā, kas norāda uz vājāku pieprasījumu pašu valstī un ārzemēs," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Sākot ar šī gada augustu, Latvijas Pasts valdību obligācijās izvietos daļu maksājumu pakalpojumu klientu finanšu līdzekļu, palielinot šo klientu līdzekļu drošību. Šādi Latvijas Pasts ir paredzējis izvietot līdz 30 miljoniem eiro.

“Inflācija, ģeopolitiskie riski un ekonomikas neprognozējamība uztrauc ikvienu iedzīvotāju, it īpaši domājot par sava īpašuma vai uzkrājumu drošību. Latvijas Pasts kā finanšu pakalpojumu nodrošinātājs jau ilgstoši glabā savu klientu finanšu līdzekļus un vienlaikus ir atbildīgs par šo līdzekļu drošību. Naudas līdzekļu izvietošana šādos vērtspapīros ir viens no drošākajiem veidiem finanšu līdzekļu pārvaldībai, tādēļ pieņēmām lēmumu izvietot līdzekļus parāda vērtspapīros,” norāda Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Līdzekļu izvietošanu Latvijas Pasts veiks saskaņā ar konservatīvu ieguldījumu stratēģiju. Saskaņā ar to finanšu līdzekļi tiks ieguldīti centrālo valdību parāda vērtspapīros jeb obligācijās, kas denominētas eiro valūtā un tās emitējusi Eiropas Savienības un/vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts, un kuru vismaz viena no reitingu aģentūrām – Moody’s, Standard & Poor’s vai Fitch – novērtējusi ar visaugstākajiem kredītreitingiem. Latvijas Pasts ir paredzējis iegādāties Baltijas valstu un Vācijas valdības obligācijas. Šo obligāciju dzēšanas termiņš līdzekļu izvietošanas brīdī nedrīkstēs pārsniegt piecus gadus.

Eiropas tirgos, digitālo bankas pakalpojumu sniedzējs Bigbank 14.novembrī paziņojia par nenodrošināto subordinēto obligāciju publisko piedāvājumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar kopējo apjomu no 3 līdz 10 miljoniem eiro.

Investori var pieteikties uz Bigbank 10 gadu nenodrošinātajām subordinētajām obligācijām ar 8% gada procentu likmi, kas maksājama reizi ceturksnī. Pieteikšanās periods sākas šodien un beidzas 2023. gada 24. novembrī. Bigbank plāno kotēt obligācijas Nasdaq Tallinn Fondu biržas Baltijas obligāciju sarakstā, lai nodrošinātu likviditāti un brīvu tirdzniecību.

"Bigbank plāno turpināt straujo izaugsmi gan mājokļu, gan korporatīvo kredītu jomā un pakāpeniski sākt piedāvāt arī ikdienas bankas pakalpojumus. Mūsu jaunās 30 miljonu eiro obligāciju programmas un pašreizējā obligāciju piedāvājuma mērķis ir stiprināt Bigbank grupas kapitāla struktūru un nodrošināt stabilu piekļuvi papildu kapitālam, kas tiks izmantots, lai finansētu Bigbank grupas budžetu un izaugsmi, kā tas paredzēts mūsu stratēģiskajā plānā,” skaidroja Bigbank valdes priekšsēdētājs Martins Lants (Martin Länts).

Digitālajos kanālos piedāvāto banku pakalpojumu sniedzējs Eiropas tirgos “Bigbank” šodien paziņoja par jaunu obligāciju publisko piedāvājumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar kopējo apjomu no 3 līdz 10 miljoniem eiro.

Investori var pieteikties uz “Bigbank” desmit gadu nenodrošinātajām subordinētajām obligācijām ar 7% gada procentu likmi, kas maksājama reizi ceturksnī, informēja “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Pieteikšanās periods sākas šodien, 14.maijā, un noslēdzas 24.maijā. “Bigbank” plāno kotēt obligācijas Nasdaq Tallinn fondu biržas Baltijas obligāciju sarakstā, lai nodrošinātu likviditāti un brīvu tirdzniecību.

““Bigbank” turpina strauju izaugsmi gan mājokļa, gan korporatīvo kredītu jomā un pakāpeniski sāk piedāvāt arī ikdienas bankas pakalpojumus. Pašreizējais obligāciju piedāvājums ir otrais mūsu 30 miljonu eiro obligāciju programmā, kuras mērķis ir nostiprināt un optimizēt grupas kapitāla struktūru. No obligāciju emisijas gūtos ieņēmumus plānojam izmantot, lai segtu papildu kredītrisku, kas rodas, pieaugot grupas korporatīvo un mājokļa kredītu portfelim Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kā arī lai ievērotu kapitāla regulējošās prasības,” skaidro Lants.

Lietuva starptautiskajos finanšu tirgos trešdien no vairāk nekā 20 valstīm izņēmusies vienu miljardu eiro, emitējot septiņu gadu eiroobligācijas ar gada likmi 3,5%, paziņojusi Finanšu ministrija.

Jauno obligāciju uzcenojums ir 90 bāzes punkti virs vidējām "swap" likmēm.

Septiņu gadu eiroobligāciju, uz kurām parakstīšanās trīs reizes pārsniedza piedāvājumu, gada kupona likme ir 3,682%.

Eiroobligācijas tiks izpirktas 3.jūlijā un to termiņš ir 2031.gada 3.jūlijs.

Maija beigās aģentūra "Standard & Poor's" pazemināja Lietuvai iepriekš piešķirto ilgtermiņa parāda reitingu "A+" ar negatīvu perspektīvu līdz "A" ar stabilu perspektīvu, vienlaikus saglabājot savu īstermiņa reitingu "A-1".

"Standard & Poor's" ilgtermiņa reitings tagad ir līdzvērtīgs reitingiem, ko Lietuvai piešķīrušas divas citas aģentūras: "Fitch Ratings" un "Moody's Investment Service".

Ziemeļvalstu Investīciju banka (Nordic Investment Bank – NIB) un Latvijas Republika parakstījusi “Uzņemošās valsts līgumu”.

Šis līgums oficiāli nostiprinās NIB reģionālās pārstāvniecības statusu Latvijā un nodrošinās iespēju bankai nodarbināt augsti kvalificētus darbiniekus Latvijā.

Līdz ar “Uzņemošās valsts līguma” noslēgšanu banka varēs stratēģiski palielināt investīciju klātbūtni Latvijā un Baltijas valstīs kopumā, veicinot finansējuma piesaisti tirgus segmentos ar ierobežotu finansējuma pieejamību. NIB galvenā mītne ir Helsinkos, un ar reģionālās pārstāvniecības izveidi Rīgā bankai būs iespēja nodarbināt augsti kvalificētus darbiniekus Latvijā.

“Mēs esam pateicīgi Latvijas iestādēm par atvērtību un atbalstu,” parakstīšanas ceremonijā teica NIB prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks. “NIB jaunās reģionālās pārstāvniecības izveide un darbinieku piesaiste Rīgā ļaus bankai labāk sadarboties ar Baltijas valstu tirgiem un veicināt pārrobežu investīcijas visā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā.”

Ķīnas nekustamo īpašumu attīstīšanas gigantam "Evergrande" trešdien otro reizi divās dienās samazināts kredītreitings, raisot bažas, ka kompānija ar pasaulē vislielākajām parādsaistībām piedzīvos bankrotu.

Honkongas akciju biržā kotētā uzņēmuma parādsaistības pārsniegušas 300 miljardus ASV dolāru pēc aizņēmumiem vairāku gadu garumā, lai finansētu straujo izaugsmi un vairāku nekustamo īpašumu, kā arī citu aktīvu, tostarp Ķīnas futbola komandas, iegādes darījumus.

Taču "Evergrande" pēdējos gados saskāries ar grūtībām apmaksāt savas parādsaistības, un Pekinas vēršanās pret nekustamo īpašumu sektoru vēl vairāk apgrūtinājušas iespējas iegūt finansējumu, raisot bažas par uzņēmuma iespējamu bankrotu.

Liela daļa analītiķu brīdina, ka bankrots radītu nopietnas sekas pasaulē otrajai lielākajai ekonomikai, jo uzņēmums Ķīnā nodarbina 200 000 cilvēku, kā arī netieši rada 3,8 miljonus darbavietu.

AS "Latvenergo" noslēgusi īstermiņa aizņēmumu līgumu (overdrafta līgumu) ar "Swedbank" par 100 miljonu eiro aizdevumu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un garantiju izsniegšanai "Latvenergo" koncerna uzņēmumiem, teikts "Latvenergo" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Aizdevuma līgumu termiņš ir līdz diviem gadiem.

Īstermiņa aizņēmumu līgumu noslēgšanai tika organizēts iepirkums, kurā par uzvarētājiem atzīta "Swedbank".

"Latvenergo" kapitāla piesaisti veic plānoti un regulāri, savlaicīgi nodrošinot finansējumu gan kapitālieguldījumiem, gan likviditātes vadībai.

Kredītreitinga aģentūra "Moody's" "Latvenergo" ir piešķīrusi investīciju pakāpes kredītreitingu "Baa2" līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu, kas liecina par "Latvenergo" koncerna stabilitāti un finansiālo uzticamību.

Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,034 miljardi eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90,8% un bija 350,917 miljoni eiro.

ZGI Capital pārvaldītais fonds ZGI-4 investējis 1,5 miljonus eiro jaunuzņēmumā eAgronom, un 60% no šīm investīcijām jeb 0.9 miljonu eiro ir ALTUM ieguldījums no Eiropas Savienības fondu resursiem.

eAgronom, kas Baltijā un Polijā jau šobrīd ir plaši pazīstams ar savu saimniecību pārvaldības platformu, ir izveidojis unikālu carbon farming programmu lauksaimniekiem. Investīcijas piešķirtas uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanai un tālākai attīstībai. eAgronom ir izstrādājis unikālu programmu lauksaimniekiem, kas palīdz ieviest ilgtspējīgas augsnes apstrādes metodes un nodrošināt visaugstākajiem kvalitātes standartiem atbilstošu carbon offsets ģenerēšanu, uzskaiti, sertifikāciju un pārdošanu.

Tā kā lauksaimniecība ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem, tai ir arī būtiska loma planētas atveseļošanā. Vienlaikus augsne ir viena no pasaules lielākajām dabiskajām oglekļa krātuvēm. Izmantojot noteiktas saimniekošanas metodes, ir iespējams būtiski uzlabot oglekļa piesaisti no atmosfēras augsnē, tādējādi gan palielinot augsnes kvalitāti un ražību, gan samazinot minerālmēslojuma izmantošanas nepieciešamību un sniedzot nozīmīgu ieguldījumu vides mērķu sasniegšanā. Saudzīgas saimniekošanas rezultātā augsnē piesaistītā oglekļa daudzumu ir iespējams izmērīt, kas lauksaimniekiem var dot iespēju gūt papildu ienākumus no tā saucamo carbon offsets radīšanas.

Luminor ir noslēgusi nodrošināto obligāciju emisiju 500 miljonu eiro apmērā ar piecu gadu termiņu.

Darījums, kas tika pabeigts š.g. 11. maijā, ir saskaņā ar Luminor izaugsmes stratēģiju un uzlabos bankas pasīvu struktūru.

"Esam priecīgi par otro nodrošināto obligāciju emisiju, pirmo īstenojām 2020. gada martā. Ievērojamā investoru interese liecina par Luminor stabilitāti un Baltijas valstu ekonomikas pozitīvajām perspektīvām. Šie darījumi mums nodrošina plašākas klientiem sniegtās atbalsta iespējas un stiprina mūsu darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā,” norāda Palle Nordals, Luminor Finanšu direktors.

Šī gada 10. maijā Luminor pārstāvji vairākkārt virtuāli tikās ar Eiropas investoriem, un pēc pozitīvu atsauksmju saņemšanas jau nākamajā dienā veica obligāciju emisiju. Investoru interese bija liela, tika saņemti pirkšanas rīkojumi no vairāk nekā 30 investoriem visā Eiropā.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2024. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads, mērķtiecīgi attīstot trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfeli – ar saules un vēja enerģiju papildinot esošo ūdens enerģijas izmantošanu. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncerna jau izbūvētās vai projektēšanas un būvniecības stadijā esošās jaunās jaudas sasniedz 1 000 megavatus (MW). Tās stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību un veicinās pāreju videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, vienlaikus stiprinot Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

Šī gada deviņos mēnešos būtiski augušas Latvenergo koncerna investīcijas, lielākoties jaunos atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražotņu projektos Baltijā, sasniedzot 323,5 miljonus EUR jeb divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā darbu uzsākuši deviņi saules parki Latvijā ar kopējo jaudu 65 MW, divi saules parki Igaunijā ar kopējo jaudu 24 MW, bet Lietuvā darbību uzsācis Akmenes vēja parks (15 MW). Tāpat sekmīgi tiek attīstīts Telšu vēja parks Lietuvā (124 MW), savukārt Latvijā tiek iegādātas apjomīgas jaunas AER elektroenerģijas ražošanas jaudas.

Luminor ir noslēgusi nenodrošināto obligāciju emisiju 300 miljonu eiro apmērā ar divu gadu termiņu.

Darījums, kas tika pabeigts š.g. 18. augustā, tiek īstenots saskaņā ar Luminor izaugsmes stratēģiju, spēcinās bankas atbilstību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimālajām prasībām (MREL), kā arī uzlabos pasīvu struktūru.

"Esam gandarīti, ka, emitējot jaunākās prioritārās obligācijas, mums ir izdevies no jauna atvērt tirgu Baltijas valstu aizņēmējiem. Ievērojamā investoru interese liecina par Luminor stabilitāti, un šī emisija ļaus mums nodrošināt plašākas atbalsta iespējas klientiem, vienlaikus paplašinot mūsu darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā,” norāda Palle Nordals, Luminor Finanšu direktors.

Šī gada 16. augustā Luminor pārstāvji virtuāli tikās ar investoriem no visas pasaules, un pēc pozitīvu atsauksmju saņemšanas, 18. augustā veica obligāciju emisiju. Investoru interese bija liela, tika saņemti pirkšanas rīkojumi no vairāk nekā 70 investoriem visā Eiropā.

Igaunijas centrālā banka “Eesti Pank” 2024. gada 28. novembrī nolēma iekļaut “Bigbank AS” starp sistēmiski nozīmīgām kredītiestādēm, informēja “Bigbank AS” pārstāvji.

“Eesti Pank” savā lēmumā norāda, ka “Bigbank AS” nozīmība Igaunijas finanšu sistēmā pēdējos gados ir pastāvīgi pieaugusi. ““Bigbank” kopējie aktīvi ir ievērojami palielinājušies, līdz 2023. gada beigām sasniedzot 4,3 % no banku sektora kopējā aktīvu apjoma. Bankas aktīvā pakalpojumu sniegšana ārvalstu tirgos ir galvenais faktors, kas ir palielinājis tās sistēmisko nozīmi,” “Eesti Pank” skaidro savā paziņojumā.

Pēc bankas noteikšanas par sistēmiski nozīmīgu kredītiestādi tai tagad tiek pieprasīts uzturēt papildu kapitāla rezervi. Pamatojoties uz šogad veiktā novērtējuma rezultātiem, “Eesti Pank” ir nolēmusi no 2025. gada 1. janvāra “Bigbank AS” kā citai sistēmiski nozīmīgai kredītiestādei noteikt papildu kapitāla rezervju prasību 0,5 % apmērā.