Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's", izvērtējot Latvijai noteiktā kredītreitinga piemērotību, secinājusi, ka tas atbilst esošajam "A3" līmenim ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Kredītreitingu aģentūra izvērtējusi reitingu piemērotību, ņemot vērā pamata metodoloģiju un notikumu attīstību. "Moody's" paziņojumā uzsver, ka ar pārskatu netiek mainīts reitings, kā arī tas neliecina par iespējamām kredītreitinga izmaiņām tuvākajā laikā.

Pēc "Moody's" minētā, Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī atbalsta spēcīgās publiskās finanses un stabilās institūcijas. Tas atspēko grūtības, ko rada valsts atrašanās ārējo satricinājumu, arī ģeopolitisko risku ietekmē.

Latvijas reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā saruka par 0,3%, un "Moody's" sagaida 1,7% IKP pieaugumu šogad un 2,7% ekonomikas izaugsmi nākamgad. Aģentūras eksperti vērtē, ka vietējo pieprasījumu veicinās reālās algas līmeņa atkopšanās, kamēr neto eksports iegūs no ārējā pieprasījuma atkopšanās.

Kredītreitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien pirmoreiz vēsturē pazemināja ASV kredītreitingu no AAA līmeņa līdz AA+ ar negatīvu prognozi, un izskaidroja savu lēmumu ar ASV valsts parāda un budžeta deficīta problēmām un ASV politiķu nespēju risināt šīs problēmas.

Aģentūra arī paziņoja, ka nākamajos divos gados ASV kredītreitings var tikt pazemināts vēlreiz, ja netiks panākts progress milzīgā ASV budžeta deficīta samazināšanā.

Standard and Poor's paziņoja, ka "politiskā balansēšana" pēdējos mēnešos parādījusi to, ka ASV vadība kļūst "mazāk stabila, mazāk efektīva un mazāk prognozējama" un palielinās risks, kā tā kādreiz varētu nepildīt parādsaistības.

ASV kredītreitings AAA tika pazemināts pirmoreiz, kopš 1917.gadā šo reitingu ASV piešķīra aģentūra Moody's. "Standard and Poor's" to piešķīra ASV 1941.gadā.

Latvijas valdības spēcīgā rīcība reformu īstenošanā, lai mazinātu makroekonomikas nelīdzsvarotību un konsolidētu publiskās finanses, atbalsta tai noteikto kredītreitingu A3 līmenī, starptautiskā reitingu aģentūra Moody's paziņoja savā ikgadējā pārskatā.

Latvijas straujā ekonomikas atkopšanās un valdības veiktie fiskālās konsolidācijas centieni ir palīdzējuši valstij pārsniegt savus fiskālos mērķus, pārskatā citēts Moody's viceprezidenta asistenta, analītiķa un ziņojuma autora Evana Volmana teiktais.

Latvija ir noteikti parādījusi, ka spēj konsolidēt savas publiskās finanses, un tiek prognozēts, ka 2016./2017.gadā tās fiskālais deficīts saglabāsies ap 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), sacījis Volmans.

Tomēr Moody's secināja, ka deficīta rādītāja tālāks uzlabojums ir ierobežots, jo uz Latvijas budžetu pieaug spiediens, ko rada sociālo un aizsardzības izdevumu palielinājums. Neskatoties uz to, aģentūra sagaida, ka Latvijas fiskālā politika arī turpmāk būs saprātīga un parādu slogs atbildīs citu valstu ar A reitingu vidējam sniegumam.

Kā iemeslu minot aplēses par valdības parāda sloga palielināšanos, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Kipras obligāciju kredītreitingu par trīs atzīmēm, informē Aljazeera.

Kipras kredītreitings samazināts no B3 līdz Caa3 atzīmei, un šādu lēmumu Moody’s lielā mērā pieņēma, paredzot, ka nākotnē Kipras bankas prasīs arvien lielāku valdības atbalstu. Tajā pašā laikā reitingu aģentūras pārstāvji norādīja, ka nākotnē iespējams atkārtots kredītreitinga samazinājums valstij, kas cenšas ar starptautisku aizdevēju atbalstu glābt savas bankas, kas piedzīvo milzīgus zaudējumus.

Moody's norāda - ievērojami palielinājusies iespējamība, ka valsts nespēs pildīt savas saistības vai arī prasīs norakstīt tās parādu. Tomēr Moody's uzskata, ka tas nenotiks šogad. Kipras banku rekapitalizācijai būtu nepieciešami aptuveni desmit miljardi eiro, kas ir vairāk nekā 50% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), aplēsis Moody’s. Tādējādi Kipras parāda apjoms 2013. gadā varētu veidot 150% no valsts IKP, kas būtu viens no augstākajiem apjomiem Moody’s reitingu sarakstos.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 15 pasaules lielāko banku reitingus, tādējādi atspoguļojot kapitāla trūkuma riskus, ar kuriem tās saskaras, vēsta Reuters.

Aģentūra par vienu pakāpi samazinājusi reitingus vienai no Eiropas lielākajām bankām HSBC, kā arī bankām Bank of America, Royal Bank of Scotland un Societe Generale.

Savukārt par divām pakāpēm reitingi «griezti» tādiem finanšu gigantiem kā – Barclays, BNP Paribas, Royal Bank of Canada, Citigroup, Goldman Sachs Group, JPMorgan Chase, Credit Agricole, Morgan Stanley, UBS un Deutsche Bank.

Par trijām pakāpēm Moody’s samazinājusi Credit Suisse reitingu (no Aa1 līdz A1), tādējādi pārsteidzot analītiķus.

Kredītreitingu aģentūra Moody’s trešdien samazinājusi piecu Portugāles banku kredītreitingus, prognozējot, ka banku aktīvu kvalitāte un rentablitāte pasliktināsies, samazinot valsts ekonomiskās perspektīvas, raksta Financial Times.

Moody's samazināja Caixa Geral de Depositos, Banco Comercial Portugues, Banco Espirito Santo, Banco BPI, un Banco Santander Totta reitingus.

Četru banku reitings samazināts līdz tam pašam līmenim, kāds piešķirts Portugāles suverēnajam parādam – Ba3. Šis novērtējums atrodas ir tikai vienu iedaļu virs «ļoti spekulatīva» līmeņa.

Portugāle prognozē, ka pieņemto taupības pasākumu ietekmē tās ekonomika šogad piedzīvos lejupslīdi 3,3% apmērā. «Jostas savilkšana» seko 78 miljardu eiro glābšanas pasākumiem, par kuriem valsts vienojās ar Eiropas Savienību un Starptautisko Valūtas fondu.

Kamēr reitingu aģentūras samazinājušas Itālijas, Spānijas, Īrijas, Grieķijas, Portugāles un Kipras kredītreitingus, un aģentūra Standard&Poor’s brīdinājusi par iespējamu eirozonas valstu reitingu samazināšanu, Moody’s 2011. gada analīzē pavēstījusi, ka Igaunijai piešķirtais kredītreitings A1 atspoguļo valsts ekonomisko stiprumu kā «vidēju», bet valsts institucionalais stiprums ir «augstā līmenī», vēsta BBN.

Igaunijas institūcijas pēdējo divu gadu laikā ir parādījušas elastību un noteiktību, pavēstījusi Moody’s. Kā piemēru valsts institucionālajam stiprumam Moody’s minēja eiro ieviešanu, kas prakstiski nozīmējusi – Igaunija spējusi sasniegt svarīgus mērķus, ņemot vērā sarežģītos apstākļus. Igaunijas finansiālais stiprums ir novērtēts kā «augsts».

Reitingu aģentūra novērtējusi Igaunijas jūtību pret riskiem kā zemu, tomēr Moody’s norādījusi arī, ka Igaunijai gaidāmas grūtības un izaicinājumi notiekošās eirozonas parādu krīzes kontekstā.

Moody’s Igaunijai noteiktais reitings A1 ir stabils kopš 2002. gada beigām.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi eirozonas glābšanas fondu kredītreitingus. Aģentūra līdz Aa1 samazinājusi gan Eiropas stabilitātes mehānismam (ESM), gan Eiropas finanšu stabilitātes mehānismam (EFSF), kurš savu darbu pārtrauks nākamgad, piešķirtos reitingus.

Moody’s arī pieļāvusi, ka abiem fondiem piešķirtie kredītreitingi varētu tikt samazināti vēl vairāk, vēsta Euobserver. Abos fondos Francija, kuras reitingu Moody’s nesen samazināja, ir otrs lielākais maksātājs.

«ESM un EFSF kredītriski ir cieši saistīti ar to tuvākajiem atbalstītājiem,» skaidrojot saistību starp Francijas un eirozonas glābšanas fondu kredītreitingu samazināšanu, norādīja Moody’s.

Tikmēr fondu vadītājs Klauss Rēglings norādījis, ka viņam ir grūti saprast Moody’s lēmumu. «Mēs nepiekrītam reitingu aģentūras pieejai, kas nav ņēmusi vērā ESM spēcīgo institucionālo tīklu, politisko apņēmību un kapitāla struktūru,» sacīja K. Rēglings. Moody’s rīcība arī nekādā veidā neietekmēs eirozonas fondu spējas izsniegt parādzīmes un aizņemties naudu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investor Service samazinājusi kredītreitingus Itālijai, Portugālei un Spānijai, bet Francijas, Lielbritānijas un Austrijas reitingiem mainījusi nākotnes perspektīvu no stabilas uz negatīvu.

Reitingu aģentūra samazināja arī piešķirtos reitingus mazākām eirozonas valstīm – Slovēnijai, Slovākijai un Maltai. Savu lēmumu Moody’s skaidro ar parādu krīzes izraisītiem izaicinājumiem un reģiona vājo ekonomikas attīstības perspektīvu, kas izraisa spiedienu uz finanšu tirgiem, vēsta Bloomberg.

Itālijas reitings tika samazināts no A2 uz A3, Spānijas – no A1 uz A3, Portugāles – no Ba2 uz Ba3, Slovākijas un Slovēnijas – no A1 uz A2, bet Maltas – no A2 uz A3.

«Visiem šiem reitingiem ir piešķirta arī negatīva nākotnes perspektīva,» norādīja Moody’s. Negatīva nākotnes perspektīva nozīmē, ka Moody’s saskata vismaz 40% iespējamību, ka valsts reitings tuvāko 18 mēnešu laikā varētu tikt samazināts.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service ir paaugstinājusi bankas Citadele ilgtermiņa reitingu no B2 uz B1, turklāt paaugstinājusi arī bankas nākotnes prognozi no stabilas uz pozitīvu, informē bankas pārstāvji.

Tādējādi bankas Citadele reitings šobrīd ir B1/Not Prime/E+ Positive.

Bankas Citadele reitinga pārskatīšanu Moody’s skaidro ar bankas finanšu rezultātu un pelnītspējas paaugstināšanos, kā arī kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanos un privāto investoru ienākšanu bankas akcionāru sastāvā, kā rezultātā banka var veidot spēcīgāku kapitāla bāzi. Līdztekus Moody’s ir noteicis Citadelei kontraģenta reitingu Ba3(cr)/NP(cr).

«Fakts, ka viena no vadošajām reitingu aģentūrām pasaulē ir paaugstinājusi Citadeles reitingu, ir apliecinājums tam, ka Citadele attīstās pareizajā virzienā un akcionāru maiņa ir nākusi par labu bankas attīstības iespējām,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody's» pirmdien publiskojusi komentāru saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pēc Eiropas Savienības (ES) Vienotās noregulējuma valdes paziņojuma par plānoto «ABLV Bank» likvidēšanu, norādot, ka augsta līmeņa pārkāpumi rada satricinājumu Latvijas banku sistēmai un negatīvi ietekmē to kredītreitingus.

«Šis ir jaunākais pavērsiens notikumu ķēdē, kas rada negatīvu ietekmi Latvijas banku starptautiskajai reputācijai un Latvijas varasiestāžu pūliņiem reklamēt valsti kā finanšu centru,» norāda «Moody's» analītiķis Niklass Bohmans.

Viņš arī atzīmē, ka apmēram 30% no banku sistēmas saistībām veido starptautisko nerezidentu depozīti, kas ir būtiski vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Latvijas banku sistēmu vārīgu pret negatīvu ārējo uztveri.

«Moody's» ziņojumā teikts, ka Latvijas banku sistēmu galvenokārt veido divas banku grupas. Viena tiek finansēta ar iekšzemes noguldījumiem un to Ziemeļvalstu mātesuzņēmumiem, kas galvenokārt izsniedz aizdevumus iekšzemes kredītņēmējiem. Savukārt otru grupu galvenokārt finansē nerezidentu noguldījumi un tām ir ierobežota aizdevumu izsniegšana iekšzemē.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s brīdinājusi, ka varētu samazināt piešķirtos reitingus 17 globālām un 114 Eiropas finanšu institūcijām, kas kārtējo reizi apliecina, ka eirozonas parādu krīze ietekmē pasaules finanšu sistēmu, vēsta Reuters.

Moody’s pavēstījusi, ka tādiem finanšu gigantiem kā UBS, Credit Suisse un Morgan Stanley ilgtermiņa kredītreitingu varētu samazināt pat par trīs pakāpēm. Savukārt par divām pakāpēm varētu tikt samazināts Barclays, BNP Paribas, Credit Agricole, Deutsche Bank, HSBC Holdings un Goldman Sachs reitingi.

Aģentūra norāda, ka lēmums pārskatīt 114 banku reitingus 16 Eiropas valstīs atspoguļo parādu krīzes ietekmi un valdību kredītspējas pasliktināšanos.

Kopumā Moody’s pārskatīs 24 bankas Itālijā, 21 – Spānijā, desmit – Francijā, deviņas - Lielbritānijā, astoņas – Austrijā un Dānijā, septiņas – Vācijā un sešas Portugālē un Nīderlandē. Tāpat Moody’s pārskatīs piešķirtos reitingus piecām finanšu kompānijām Zviedrijā, četrām Slovēnijā, divām Šveicē un vienai Somijā, Norvēģijā, Beļģijā un Luksemburgā.

Naftas cenas pasaules tirgū šogad saglabāsies zemas, taču tās nesniegs atbalstu globālās ekonomikas izaugsmei, ņemot vērā eirozonas, Ķīnas, Japānas un Krievijas nedienu negatīvo ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, prognozē starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

«Zemām naftas cenām vajadzētu sniegt ievērojamu stimulu pasaules ekonomikas izaugsmei, taču vairāki faktori kompensēs ieguvumus no lētākas enerģijas,» norāda Moody’s.

Aģentūra prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 1%, reģistrējot gandrīz identisku izaugsmi kā pērn, bet 2016.gadā tā palielināsies par 1,3%.

«Eirozonā naftas cenu kritums tiek piedzīvots nelabvēlīgā ekonomikas vidē, kurā ir augsts bezdarbs, zemas vai negatīvas procentu likmes un politiskā neskaidrība atsevišķās valstīs,» teikts Moody’s ziņojumā.

Moody’s saglabāja nemainīgu iepriekš izteikto prognozi, ka G20 valstu ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad veidos nedaudz zem 3%, kas ir gandrīz tikpat, cik pērn.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service nolēmusi anulēt Krievijas valsts lokālos reitingus, ko piešķīrusi Moody’s Interfax Rating Agency un slēgt šo aģentūru, informē Moody’s.

Lēmums pieņemts, ņemot vērā likumdošanas izmaiņas un potenciālos ierobežojumus biznesam, nodrošinot Krievijai piemērotos reitingus, kā arī gaidāmās prasības attiecībā uz strukturālo un darbības neatkarību, kas varētu ierobežot Moody’s Interfax Rating Agency iespējas izmantot Moody’s globālos resursus.

Moody’s un Interfax sadarbība ilga 12 gadus.

Latvijas valsts energokompāniju Latvenergo un Igaunijas Eesti Energia apdraud riski saistībā ar patlaban notiekošo integrāciju Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, atzīst starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

Ziņojumā, kurā Moody’s salīdzina abus uzņēmumus un norāda uz draudošajiem riskiem, teikts, ka Eesti Energia un Latvenergo aizvien vairāk ietekmē enerģijas cenas Ziemeļvalstīs.

Pieaugot Baltijas valstu integrācijai Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, ko nosaka jaunu starpsavienojumu izmantošana, elektroenerģijas cenas Baltijas reģionā kritušās un turpinās kristies, norāda Moody‘s.

Ziemeļvalstīs tiek veikta zemu izmaksu un zemu oglekļa dioksīda izmešu hidroelektroenerģijas ražošana. Vēsturiski enerģijas tirgi Baltijas valstīs nav tikuši pilnībā integrēti Ziemeļvalstu tirgū, ņemot vērā ierobežoto starpsavienojumu. Pēdējos gados pārrobežu ražotspēja starp Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgiem ir palielinājusies, tādējādi samazinot enerģijas cenas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, vēsta aģentūra.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody’s Investors Service» (Moody's) pozitīvi vērtē mājokļu tirgu un hipotekāro kreditēšanu Baltijas valstīs.

Jaunākajā ziņojumā aģentūra secinājusi, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas apstākļi veicina aizņēmēju iespējas veikt hipotekāro kredītu maksājumus, kam ir pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu nodrošinājumu kvalitāti. Baltijas valstīs ir samazinājies neatmaksāto kredītu līmenis, bankām nostiprinot savas parakstīšanas spējas un ierobežojot risku apetīti. "Moody's» viceprezidents un vecākais izpētes analītiķis Gregs Deiviss sacīja, ka finanšu krīzes laikā 2007.-2009.gadā mājokļu cenas Baltijas valstīs saruka uz pusi, bet tagad Igaunijā tās ir pilnībā atguvušās, bet Latvijā un Lietuvā tās ir gandrīz 20% zem augstākā līmeņa.

Tāpat aģentūra norāda, ka pašlaik Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nav neatmaksātu segto obligāciju, kas lielā mērā saistāms ar to, ka Ziemeļvalstu bankas, kas dominē hipotekāro kredītu sektorā Baltijas valstīs, vēsturiski ir sniegušas lētu finansējumu atzariem Baltijā. Vienlaikus Baltijas valstīs pieaug vēlme ar segtajām obligācijām iegūt papildu finansējumu, piemēram, Igaunija šogad ir pieņēmusi likumu segto obligāciju tirgus izveidei. "Moody's» analītiķi secinājuši, ka hipotekāro kredītu noteikumi un parakstīšanas standarti tagad Baltijā atbilst citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksei. Trīs Baltijas valstis ir ieviesušas makrouzraudzības politikas pasākumus, kas ierobežo hipotekāro kredītu tirgus riskus, kā arī noziegumi hipotekāro kredītu jomā un neatmaksāto kredītu līmenis ir salīdzinoši zems. Aģentūras ziņojumā teikts, ka vairāk nekā 90 dienas hipotekāro kredītu maksājumi Igaunijā kavēti 0,4% gadījumu, bet Latvijā un Lietuvā šis rādītājs ir ap 2%.

Piektdien starptautiskā reitingu aģentūra Moody's Investors Service, Inc. (Moody’s) paaugstināja Latvijas kredītreitingu no Baa1 uz A3, nosakot stabilu kredītreitinga nākotnes prognozi (Stable Outlook).

Reitinga palielinājums uz A3 investoriem signalizē, ka ieguldījumu veikšana Latvijā ir ar vēl augstāku drošības pakāpi, un apliecina Latvijas pozīciju nostiprināšanu A reitinga grupā. Tas ir nozīmīgs Latvijas sasniegums, jo pēdējā laikā mēs esam stiprinājuši valsts ekonomiskās un fiskālās pozīcijas. Valdība iepriekšējos gados ir izlēmīgi rīkojusies, reaģējot uz krīzes situācijām, un stiprinājusi valsts fiskālo disciplīnu. Tāpat šo panākumu pamatā ir intensīvais darbs pie nodokļu iekasēšanas pilnveidošanas, skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs.

Moody’s kredītreitinga paaugstinājumu pamato ar ilgtspējīgām valsts finansēm un risku samazināšanos banku sektorā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 13 Itālijas bankām, kā arī vairākām kompānijām un pašvaldībām piešķirtos reitingus.

Moody’s reitingu samazinājums tostarp skāris divas Itālijas lielākās bankas – Intesa SanPaolo un Unicredit, kurām piešķirtie reitingi samazināti no A3 līdz Baa2, turklāt tiem noteikta negatīva nākotnes perspektīva.

Reitingu aģentūra samazinājusi Itālijas elektroenerģijas operatoru un gāzes kompānijas, kā arī 23 pašvaldību, tostarp Milānas un Neapoles reitingus.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Moody’s par divām atzīmēm samazinājusi Itālijai piešķirto kredītreitingu, uzsverot Grieķijas iespējamo aiziešanas no eirozonas un Spānijas banku problēmu ietekmi uz Romu.

Itālijas reitingu Moody’s samazinājusi no A3 līdz Baa2, kā arī brīdinājusi par iespējamu reitingu tālāku «apcirpšanu», norādot, ka valsts, iespējams, piedzīvos straujāku aizņemšanās izmaksu kāpumu un zaudēs piekļuvi starptautiskajiem tirgiem.

ASV vajadzētu atcelt ar likumu noteiktos valsts parāda griestus, lai tādējādi samazinātu valsts parādzīmju turētāju bažas par iespējamo ASV maksātnespēju, norādījusi starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s Investors Service, vēsta Reuters.

ASV ir viena no retajām valstīm, kurās Kongress nosaka valsts parāda griestus, kas izsauc «periodiskas šaubas» par valdības spējām pildīt savas saistības, savā paziņojumā uzsver Moody’s.

«Mēs varētu samazināt savu riska novērtējumu, ja valdība mainītu valsts parāda pārvaldes sistēmu, lai samazinātu šīs šaubas,» skaidro Moody’s.

Moody’s norāda, ka ASV valdība varētu arī izmantot citus veidus kā ierobežot valsts parādu, minot par piemēru Māstrihtas kritērijus Eiropā, kas nosaka, ka kopējā valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) nedrīkst pārsniegt 60%.

Jau rakstīts, ka Moody’s aizvadītajā nedēļā brīdināja, ka varētu samazināt ASV AAA kredītreitingu, jo «pieaug iespēja», ka ASV varētu bankrotēt. Par līdzīgiem nodomiem vēlāk paziņoja arī Standard & Poor’s (S&P).

Reitingu aģentūra Moody’s brīdinājusi Franciju par tās AAA kredītreitinga maiņu, vēsta BBC.

Moody’s norādījusi, ka tuvāko mēnešu laikā, iespējams, Francijas AAA reitings varētu tikt mainīts no «stabila» uz «negatīvu».

Pēc šādām Moody’s veiktajām izmaiņām Francijas reitingā, ja tādas tiks noteiktas, Francijas kredītreitings par vienu soli tuvāk būs pietuvojies samazinājumam.

Francijas finanšu ministrs norādīja, ka «Francija darīs visu, lai reitinga samazinājums nenotiktu un valsts «nosargātu» trīskāršo A reitingu».

Moody’s norādījis, ka Francijas parādu ir pasliktinājusi pasaules finanšu un ekonomiskā krīze, un šobrīd Francija ir viena no vājākajām valstīm ar AAA kredītreitingu, turklāt Francijas valdībai pašlaik ir «mazāk telpas manevriem». Moody’s brīdinājusi arī par to, ka Francijas budžets varētu tik samazināts, ja palielināsies ieguldījums, kas Francijai būs jāsniedz, lai glābtu citas eirozonas valstis.

Pasaules ekonomikas lielākais drauds ir eirozonas valstis pārņēmusī parādu krīze, pavēstījusi starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s. Savukārt otrs lielākais apdraudējums saistīts ar jaunattīstības valstu «cietās piezemēšanās» iespējamību.

«Galvenos riskus sagādā eirozonā valdošā recesija, kas izrādījusies smagāka nekā iepriekš bija prognozēts,» teikts jaunākajā aģentūras makroekonomisko risku apkopojumā.

Nopietni riski ir saistīti arī ar tādu ekonomiku kā Indija, Brazīlija un Ķīna «cieto piezemēšanos», naftas cenu krasām izmaiņām, kuras var izraisīt ģeopolitiski riski, kā arī iespēja, ka ASV notiks «negaidīta un asa» fiskālā konsolidācija 2013. gadā.

Tāpat Moody’s norādīja, ka jaunattīstības valstu ekonomikas pašlaik nomoka ārējie apstākļi un zemāks iekšzemes pieprasījums, kas izraisījis izaugsmes palēnināšanos. «Mēs paredzam, ka attīstīto valstu ekonomiku izaugsmes kritums un gaistošās kapitāla plūsmas nomāks izaugsmi jaunattīstības valstīs,» norāda Moody’s.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s brīdinājusi, ka pašreizējā finanšu krīze apdraud visu Eiropas Savienības (ES) valstu reitingus, vēsta AFP.

Eirozonu nomācošās banku problēmas un parādu krīzes ātra eskalācija apdraud visu ES valstu kredītreitingus, teikts aģentūras paziņojumā.

«Situācijā, kad nav politisko pasākumu, kuri īstermiņā stabilizētu tirgus stāvokli, vai arī, ja šis stāvoklis nestabilizēsies citu iemeslu dēļ, kredītrisks turpinās pieaugt,» brīdina Moody’s.

Moody’s akcentē, ka politiskā neskaidrība Grieķijā un Itālijā, kopā ar eirozonas ekonomisko perspektīvu pasliktināšanos, ir palielinājusi «negatīvu scenāriju iespēju», kā arī likusi augt valstu maksātnespējas iespējām.

«Moody’s uzskata, ka, turpinoties likviditātes krīzei, daudz straujāk pieaugs valstu maksātnespēju iespējamība,» teikts aģentūras paziņojumā. Tāpat Moody’s akcentē, ka vairāku valstu maksātnespējas palielinās iespēju, ka valstis ne tikai bankrotē, bet arī pamet eirozonu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Krievijas banku sistēmas izaugsmes perspektīvu no «stabilas» uz «negatīvu».

Prognoze attiecībā uz Krievijas banku sistēmas izaugsmi samazināta, jo radušās bažas, ka sarežģītie globālie ekonomiskie nosacījumi un finanšu tirgus svārstības varētu kaitēt Krievijas banku darbībai, kā rezultātā varētu samazināties to likviditāte, palēnināties kreditēšanas apjomu pieaugums, kā arī varētu tikt radīts spiediens uz valsts banku aktīvu kvalitāti, teikts Moody’s ziņojumā.

«Negatīvais» Krievijas banku sistēmas novērtējums, nozīmē, ka Moody’s minētās izmaiņas tirgū sagaida tuvāko 12 līdz 18 mēnešu laikā, raksta RIA Novosti.

Kā vēl vienu faktu prognozes samazināšanai Moody’s min Krievijas ekonomikas lielo atkarību no naftas un dabasgāzes, jo līdz ar iespējamo enerģijas pieprasījuma mazināšanos gaidāma arī negatīva ietekme ne tikai uz Krievijas ekonomiku kopumā, bet arī uz valsts banku sektoru.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Spānijai piešķirto reitingu no A3 līdz Baa3, kas ir tikai vienu pakāpi virs tā sauktā «miskastes reitinga». Tāpat aģentūra pavēstījusi, ka tuvāko trīs mēnešu laikā Spānijas reitingu varētu turpināt samazināt.

Savu lēmumu Moody’s skaidro ar Spānijas vēršanos pēc finanšu palīdzības bankām, kas palielinās valsts parādu kalnus. Tāpat reitingu aģentūra uzsver, ka Spānijas valdībai ir ierobežota pieeja finanšu tirgiem, bet valsts ekonomika ir vāja.

Moody’s lēmums par Madrides reitinga turpmāku samazināšanu būšot atkarīgs no Spānijas banku audita rezultātiem, kā arī Grieķijas izraisītā riska un plašākas informācijas par finanšu palīdzības piešķiršanu valsts bankām, skaidro aģentūra.

Tāpat aģentūra samazinājusi Kipras reitingu no Ba1 līdz Ba3. Arī šīs Vidusjūras valsts kredītreitings, iespējams, vēlāk varētu tikt samazināts atkārtoti. Kipras reitinga samazināšanu Moody’s skaidro ar risku, kuru šai valstij sagādā Grieķijas iespējamā izstāšanās no eirozonas.

Reitingu aģentūra Moody's Investors Service trešdien paziņojusi, ka sākusi pārskatīt Spānijas Aa1 reitingu, un pastāv iespēja, ka tas tiks pazemināts, vēsta MarketWatch.

Reitinga pazemināšana saistīta ar bažām par valsts finansējuma vajadzībām, parāda līmeni un valsts finanšu kontroli.

Banku nozares rekapitalizācijas izmaksu dēļ var palielināties Spānijas parāds, bet ierobežotā kontrole pār reģionālajām finansēm samazina centrālās valdības kapacitāti, lai tā sasniegtu nepieciešamo ilgtspējīgo un strukturālo uzlabojumu valdības finansēs, paziņojumā norādījusi aģentūra.

Moody's uzskata, ka iepriekš minētie riski pamato Spānijas reitinga pārskatīšanu ar iespēju, ka tas tiks pazemināts, paziņojumā norādījusi Moody’s analītiķe Katrīna Muelbronere (Kathrin Muehlbronner). Moody’s arī gribot uzsvērt, ka tā turpina uzskatīt Spāniju par daudz spēcīgāku nekā citas grūtībās nonākušās eirozonas valstis. Tāpēc Moody’s pārskatīšanas procesa laikā, visticamāk, secināšot, ka Spānijas reitings saglabāsies Aa diapazonā.