Veselības ministrija (VM) rosina stacionāro pakalpojumu sniedzējus iedalīt četros līmeņos, kā arī veidot ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijas.

VM izstrādātais informatīvais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu paredz, ka pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili, proti, terapija un hronisku pacientu aprūpe. Tāpat pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas diennaktī gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība, turklāt šī līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības sasniedzamība plānota līdz 60 minūtēm.

Otrā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos - terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā un pediatrijā, kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī otrā līmeņa slimnīcām iedzīvotājiem būs jābūt sasniedzamām stundas laikā.

Igaunijas valdība ceturtdien atbalstīja likumprojektu par grozījumiem Medikamentu likumā, kas slimnīcu aptiekām dos tiesības importēt zāles.

Grozījumu mērķis ir palielināt zāļu pieejamību slimnīcām un līdz ar to arī pacientiem, kā arī veicināt konkurenci starp vairumtirgotājiem. Turklāt grozījumi ļautu slimnīcām labāk plānot zāļu piegādes un izmaksas un uzlabot gatavību krīzes situācijām.

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem slimnīcu aptiekām nav tiesību pašām importēt zāles un aktīvās vielas, un tas nozīmē, ka tām medikamenti jāiegādājas no Igaunijā reģistrētiem vairumtirgotājiem.

Likumprojekts paplašinātu potenciālo piegādātāju loku slimnīcu aptiekām, ļaujot slimnīcu konkursos Igaunijā piedalīties ne tikai Igaunijā reģistrētiem zāļu vairumtirgotājiem, bet arī prasībām atbilstošiem Eiropas Savienības vairumtirgotājiem.

Trešdien pēc renovācijas atklātas Balvu un Gulbenes reģionālās slimnīcas, īstenojot abu reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanu un slimnīcas ēku rekonstrukcijas darbus, informēja slimnīcu pārstāvji.

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības kopējais investīciju apmērs ir 2,5 miljoni latu, no tiem divi miljoni latu ir ERAF finansējums. Šis ir vērienīgākais projekts abu slimnīcu vēsturē pēdējo 25 gadu laikā, kā rezultātā sakārtota slimnīcu infrastruktūra un vide, kā arī pilnveidota abu slimnīcu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un pieejamība reģionā.

Balvu slimnīcas renovētās telpas šobrīd jau lieto ķirurģijas, terapijas un neiroloģijas, ginekoloģijas, pediatrijas un uzņemšanas nodaļas. Izveidota operāciju zāle, kā arī atsevišķa zāle ginekoloģijas nodaļā manipulāciju veikšanai. Tāpat plānots pilnveidot vidi, lai pacientiem būtu ērtāk apmeklēt palīgkabinetus – ultrasonogrāfijas, elektrokardiogrammas, radioloģijas izmeklējumus. Uz jaunajām telpām drīz pārcelsies arī fizioterapeits, kur būs plaša nodarbību zāle un fizikālās medicīnas kabinets.

Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Šonedēļ atklāta Talsu jaunā slimnīca, kuras būvniecībā kopumā ieguldīti 7,33 miljoni eiro, informē Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas pārstāvji.

2010. gada 30. aprīlī tika reģistrēta Ventspils un Talsu slimnīcu apvienība – kapitālsabiedrība Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca. Apvienība saņēma ES ERAF finansējumu – vienu miljonu latu (1,422 miljonus eiro). Nekavējoties tika uzsākts darbs pie jaunas slimnīcas ēkas būvniecības ieceres Talsos.

2011.gada 26.septembrī parakstīts līgums par ES struktūrfondu līdzfinansējuma piešķiršanu Talsu jaunās slimnīcas ēkas būvniecībai. Kopumā no ES fondiem piesaistīti 6,17 miljoni eiro. Projekta kopējās izmaksas – 7,33 miljoni eiro. Projektēšanai un būvdarbiem 84,21% finansējumu nodrošina ES ERAF, 5,79% valsts budžets un 10% SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, tai skaitā Talsu novada un Rojas novada pašvaldības ieguldījums pamatkapitālā.

Minimālās algas paaugstināšana, indeksējot algas valsts institūciju pakļautībā strādājošajiem mediķiem, var radīt nevienlīdzību atalgojuma sistēmā.

Paužot atbalstu valdības lēmumam no nākamā gada indeksēt algas tiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem, kuri strādā tiešā valsts institūciju pakļautībā, Latvijas slimnīcu vadība gaida no atbildīgajām amatpersonām atbildi, vai papildu līdzekļi tiks piešķirti arī to mediķu algu indeksācijai, kuri strādā slimnīcās.

Db.lv rakstīja, ka 2014. gada janvārī paredzēta minimālās algas paaugstināšana no 200 līdz 225 latiem. Latvijas Slimnīcu biedrība norāda, ka valdība pieņēmusi lēmumu līdztekus indeksēt algas arī tiem mediķiem, kas strādā tiešā valsts institūciju pakļautībā. Taču slimnīcām reģionos līdzekļi algu paaugstināšanai netiek paredzēti. Turklāt slimnīcām reģionos, kurām jau šobrīd trūkst finansējuma veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, nākamajā gadā no saviem iekšējiem resursiem būs jāmeklē finansējums arī jaunākā medicīnas personāla minimālās algas nodrošināšanai 225 Ls apjomā.

Latvijā šis ir kārtējais gads, kad, slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai, atklātā vēstulē valsts augstākajām atbildīgajām amatpersonām norāda Latvijas ārpus Rīgas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu vadītāji.

Ik gadu atkārtojas situācija, kad ierobežota finansējuma dēļ veselības aprūpes sektoram netiek nodrošināts atbilstoši valdības deklarācijā iekļautais solījums par finansējumu - 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts vēstulē.

«Ņemot vērā finanšu krīzi 2009. gadā un notikušās reformas veselības aprūpes jomā, ir notikusi slimnīcu tīkla optimizācija, un šobrīd neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta tikai 16 pilsētās. Tai pašā laikā tiek ieviesti ar vien jauni kvalitātes kritēriji slimnīcām, kuri ir pretrunā iedzīvotāju veselības uzlabošanai un uzturēšanai,» teikts ārstu parakstītajā vēstulē. Kā piemēru šai pretrunai ārsti min situāciju, kad tiek minimizēts ārstēšanās laiks slimnīcā, kas noved pie neizārstētu pacientu izrakstīšanas no slimnīcām tālākai ārstēšanai ģimenes ārsta uzraudzībā, nestacionēto pacientu īpatsvara kvalitātes rādītāju u.c. problēmas.

Talsos topošās slimnīcas ēkai pabeigtas jumta nesošās konstrukcijas un 9.oktobrī paredzēti spāru svētki.

Celtnieki uzskata, ka ar šo brīdi simboliski tiek pabeigti smagākie būvniecības darbi, ēka iegūst tās kopskata veidolu. Tāpēc šo brīdi parasti atzīmē, svinot Spāru svētkus. Līdz oktobra beigām paredzēts uzklāt jumta segumu visai ēkai, lai sāktu iekšdarbus. Ēku ekspluatācijā plānots nodot 2014.gada aprīlī. Tad sekos jaunās slimnīcas aprīkošana, lai varētu sākt pacientu uzņemšanu.

Jaunajā slimnīcā būs 40 gultas vietas, turklāt pacientiem vairs nebūs jāguļ piecvietīgās palātās, bet tie uzturēsies vienvietīgās, divvietīgās vai trīsvietīgās palātās. Jaunajā ēkā atradīsies traumpunkts, divas operāciju zāles, kā arī reanimācijas nodaļa. Tiks sniegti pakalpojumi arī hemodialīzes nodaļā, kur šobrīd pieaug pacientu skaits.

Lai gan slimnīcām piešķirtās kvotas pacientu ārstēšanai ir izsmeltas un pat pārsniegtas, papildus piešķirtie pieci miljoni latu līdz slimnīcām vēl nav nonākuši.

Jautājums par piecu miljonu latu papildu sadali vēl nav nonācis līdz izskatīšanai Saeimā, taču slimnīcas to gaida, lai iedzīvotāji arī gada nogalē varētu saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, informē Latvijas Slimnīcu biedrība.

Divdesmit trīs Latvijas slimnīcu vadītāji pēc tikšanās ar Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieci stratēģiskās plānošanas un finanšu jautājumos Dainu Mūrmani Umbraško un Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktoru Māri Taubi atzīst, ka beidzot izcīnīta ierēdņu izpratne par papildu finansējuma nepieciešamību. Taču tā saņemšana kavējas, lai gan situācija ir kritiska, pauž Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs.

Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) vīzijā par Latvijas slimnīcu tīklu būtu trīs universitātes un četras reģionālās slimnīcas, bet pārējās būtu zemāka līmeņa slimnīcas, šādu viedokli šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pauda ministre.

Patlaban saskaņā ar Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību Latvijas slimnīcu tīkls veidojas no 39 slimnīcām, kuras iedalītas piecos līmeņos.

Piektajā jeb augstākajā līmenī ir trīs Latvijas lielākās slimnīcas - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Ceturtajā līmenī ir septiņas reģionālās slimnīcas, trešajā - vēl septiņas slimnīcas, otrajā - četras, bet pirmajā - sešas. Tikmēr vēl ir arī trīs piektā līmeņa specializētās slimnīcas un deviņas specializētās ārstniecības iestādes.

Viņķele sacīja, ka no 1.aprīļa vajadzētu sākties veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai atbilstoši slimnīcu līmeņiem, tomēr viņai ir bažas, ka atsevišķas slimnīcas izvēlējušās pārāk augstu līmeni un nespēs nodrošināt apsolītos pakalpojumus.

Nodota ekspluatācijā bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkas Rīgā, Jāņa Asara ielā 3 renovācijas pirmā kārta, informē arhitekts Māris Pērkons.

Projekta pirmās kārtas īstenošanā ieguldīti 6,5 miljoni eiro, no kuriem 2,7 miljoni eiro novirzīti būvniecībai, bet 3,8 miljoni - iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Neoklasicisma celtā slimnīcas ēka, kam ir arhitektūras pieminekļa statuss, arī turpmāk kalpos pirms vairāk nekā 100 gadiem iecerētajam mērķim.

Rekonstrukcijas projekta autori ir arhitekti Līga Apine un Māris Pērkons, būvkonstrukciju sadaļu izstrādājis Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs. Projektēšanas pirmās kārtas ietvaros ēkā ir renovētas un pārbūvētas telpas 3700m2 apjomā, atjaunots slimnīcas fasādes korpuss, pārbūvētas visas centrālā (ielas) korpusa nesošās konstrukcijas, kā arī pilnībā izbūvēts 830 m2 plašais pirmais stāvs un Diagnostikas nodaļas telpas galvenā korpusa 1.stāvā. Projekta pasūtītājs ir SIA Medicīnas sabiedrība ARS.

Latvijas slimnīcu vadītāji nolēmuši vērsties pie Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona, lai viņš iestātos par iedzīvotāju tiesībām uz bezmaksas medicīnu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību savā dzīvesvietā.

Tikšanās paredzēta ceturtdien, 29.augustā, Tiesībsarga birojā.

Slimnīcu pārstāvjus satrauc tas, ka nepietiekama valsts finansējuma dēļ cieš pacienti, kuriem uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem šobrīd ir jāgaida garās rindās. Nereti pacienti uz valsts apmaksāto pakalpojumu tik ilgi gaidīt nevar, tādēļ viņi ir spiesti maksāt, jo par pilnu samaksu pakalpojumu var saņemt ātrāk.

Valsts papildus piešķirtais finansējums stacionārajai palīdzībai ir sadalīts negodīgi, uzskata slimnīcu pārstāvji. Vairākām Latvijas slimnīcām, kas pacientus ārstē ārpus Rīgas, papildu nauda piešķirta tikai pāris pacientu ārstēšanai, kas neatbilst reālajai nepieciešamībai. Praktiski visām reģionālajām slimnīcām netiek pilnā apmērā samaksāts par izārstētajiem pacientiem, norādīts slimnīcu vadītāju paziņojumā presei. Tikmēr papildu finansējuma sadalījums ambulatorajiem pakalpojumiem ir sekojošs – 70% Rīgai un tikai 30% reģioniem, lai gan Latvijas iedzīvotāju īpatsvars Rīgā attiecīgi ir 45%, bet reģionos – 55%. Tādējādi pacienti reģionos tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā, jo nav nodrošinātas viņu tiesības uz veselības aprūpes pieejamību, norādīts paziņojumā.

Latvijas farmācijas uzņēmums AS “Kalceks”, paplašinot savu klātbūtni vienā no lielākajiem Eiropas tirgiem – Vācijā, ir noslēdzis ilgtermiņa produktu izplatīšanas līgumu ar pieredzējušo Austrijā bāzēto Vācijas uzņēmumu “EVER Pharma”, informē “Kalceks” valdes loceklis Kaspars Kuprevičs.

Sadarbības līgums ar “EVER Pharma” paredz piecu kardioloģijas, centrālās nervu sistēmas, onkoloģijas atbalsta aprūpes terapeitisko grupu produktu izplatīšanu Vācijā, tā faktiski dubultojot šajā valstī aktīvi tirgoto “Kalceks” produktu skaitu.

“Slimnīcu produktu segments, kurā darbojamies gan mēs, gan arī “EVER Pharma”, pēdējos gados ļoti strauji aug visā Eiropā. Vācijas tirgū esam pārstāvēti kopš 2019. gada, un šis, mūsuprāt, ir ļoti piemērots brīdis savu pozīciju nostiprināšanai un piedāvātā produktu klāsta paplašināšanai. Tādēļ esam gandarīti, ka turpmāk varēsim sadarboties ar pieredzējušu partneri, kas ir slimnīcu segmenta līderis ar izcilu reputāciju. Mēs redzam lielisku sinerģiju starp mūsu Vācijas portfeli un “EVER Pharma” produktiem,” skaidro “Kalceks” valdes loceklis Kaspars Kuprevičs.

11 Latvijas slimnīcu ņemto valsts galvoto kredītu apmaksai līdz apmēram 2040.gadam ik gadu no valsts budžeta būtu nepieciešami 7-8 miljoni eiro, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā norādīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Viņa stāstīja, ka VM gribētu rosināt, lai slimnīcu kredītus nodala atsevišķā budžeta programmā, kā tas esot arī citās ministrijās. Šādi tiktu panākta līdzvērtīga attieksme starp nozarēm. Viņa stāstīja, ka, lai segtu 11 slimnīcu kopumā 200 miljonus eiro lielos kredītus, katru gadu valstij vajadzētu šim mērķim paredzēt 7-8 miljonus eiro.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) deputātiem gan norādīja, ka valdības rīcības plānā nav iestrādāta iecere, ka šos slimnīcu valsts galvotos aizdevumus varētu strukturizēt citādi nekā līdz šim. Viņš neredz citu iespēju, kā vien kredītus apmaksāt no VM budžeta.

Šķiet, mūsdienu pasaulē jau par normu kļuvusi situācija, kad investori finanšu tirgū masveidā sāk uzpirkt kādas nepareizās kompānijas akcijas. Attiecīgi jaunākais ieraksts šajā pārpratumu lentē saistīts ar aizvien populārākās “Clubhouse” mobilās aplikācijas uznācienu, kas faktiski piedāvā tās lietotājiem jaunu sarunu platformu.

Tad nu attiecīgi investoru bari metušies uzpirkt “ClubHouse Media Group” akcijas. Šādā gadījumā gan lieta tāda, ka šim uzņēmumam nav nekāda sakara ar minēto “Clubhouse” mobilo aplikāciju. Neskatoties uz to, “ClubHouse Media Group” akcijas cena kopš gada sākuma līdz šā mēneša vidum bija palēkusies vairāk nekā par 1000%.

Pēdējo dienu laikā gan tā, nākot atklāsmei, ka šis nav gluži tas īstais “Clubhouse”, atkal visai strauji – par 55% - noplanējusi zemāk. Tā gan joprojām ir par 500% augstāka nekā janvāra sākumā.

Pieejamā informācija liecina, ka “ClubHouse Media Group” ir mediju uzņēmums, kas savu darbību sasita ar tā dēvētajiem influenceriem. Savukārt aiz investoru gribētās “Clubhouse” mobilās aplikācijas stāv privātie investori – jeb tas nav kāds publiski tirgots uzņēmums, par kura akcionāru var kļūt gluži ikkatrs.

Eiropas Savienības (ES), tātad arī Latvijas, iedzīvotāji ir saņēmuši jaunu uzdevumu planētas glābšanai – 3. jūlijā stājās spēkā jaunais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz laist tirgū noteiktus plastmasas priekšmetus un nosaka pasākumus to patēriņa samazināšanai.

Kopumā likums vērtējams pozitīvi, tas vērsts uz ilgtspējas attīstību un atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, tomēr tas nes līdzi virkni izaicinājumu un, jāatzīst, liek uz visiem laikiem atteikties no pārbaudītiem, labiem iepakojuma veidiem.

Likums ir apjomīgs, paredzēts pakāpeniskai ieviešanai līdz 2026. gadam. Katrai ES dalībvalstij ir tiesības izlemt, kad uzsākt katra pasākuma ieviešanu. Latvijā aizliegums tirgot vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus stājās spēkā 3. jūlijā, bet, piemēram, Skandināvijā tas notiks rudenī.

Tātad no 3. jūlija vairs nevaram iegādāties vienreizējai lietošanai paredzētos plastmasas traukus, galda piederumus, dzērienu salmiņus un maisāmos kociņus, vates kociņus, baloniem piestiprināmos kociņus un putu polistirola pārtikas iepakojumu. Tas gan nenozīmē, ka plastmasas izstrādājumus veikalu plauktos vairs neredzēsim vispār – vairākkārt lietojamus stingrās plastmasas traukus un piederumus joprojām ir atļauts tirgot. Tāpēc, ieraugot plastmasas dakšiņu, satraukumam nav pamata.

Uz nākamās Saeimas krēsliem pretendējošās apvienības savās priekšvēlēšanu programmās pielieto atšķirīgu metodiku nodokļu segmentā, proti, daļa runā par principiem, citas min konkrētas likmes, bet vēl citas ar konkrētību neaizraujas.

Visus Latvijā – gan vienkāršo darbu darītājus, gan uzņēmējus – ietekmēs politiķu lēmumi attiecībā uz tādiem svarīgiem jautājumiem kā nodokļu politika un uzņēmējdarbības vide. Tomēr politisko spēku, kuri pretendē uz iekļūšanu nākamajā Saeimā, 4000 zīmju programmās par šiem svarīgajiem aspektiem var neiegūt skaidras atbildes. To, ka visiem patiktu mazākas nodokļu likmes un vairāk naudas valsts makā, ko sadalīt, var saprast, bet šīs divas lietas kopā nelīmējas. Mazāki nodokļi nozīmē arī mazāk naudas valsts makā, ko politiķiem pārdalīt.

«Ir politiskie spēki, kuri savās 4000 zīmju programmās raksta konkrēti, un ir citi, kuri nekādus skaitļus nenorāda, bet tikai nosauc principu, ar kuru katrs var saprast visu, ko vēlas, un vienlaikus tādējādi izvairās no «lamatām», kurās varētu iekrist pēc nākamajām vēlēšanām, jo vēlētāji vai konkurentu partiju pārstāvji varētu «painteresēties» par to, kā tad veicies ar solītā izpildi,» izlasot visu 13. Saeimas vēlēšanām pieteikto 16 politisko spēku programmas, secina nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš atzīst, ka lietpratējiem ir pagrūti izlobīt ne tikai iespējamās nodokļu izmaiņu aprises, bet arī to, kur tiks ņemta nauda valsts makā, ja tiek piedāvāts samazināt patēriņa nodokļu likmes, vienlaikus palielinot asignējumus vairākām svarīgām jomām, piemēram, veselības aprūpei. «Tā vien šķiet, ka politisko spēku programmas vairāk atgādina labo nodomu protokolu, kas pretendē uz «piena upēm ķīseļa krastos» un «kā var nesolīt», nevis reālus pasākumus, ko un kā darīt valsts maka papildināšanai, vienlaikus nodrošinot vairāk naudas makā katram cilvēkam Latvijā,» norāda A. Dābols. Viņaprāt, politisko spēku ietverto 4000 zīmju programmā var vērtēt arī no tādām pozīcijām: partijas, kuras domā, ka būs pie varas, un tās, kuras īsti necer nokļūt varas dalītāju pulciņā. «Tās politiķu apvienības, kuras cer nokļūt nākamās valdības veidotāju kompānijā, ar konkrētiem nodokļu likmju solījumiem neaizraujas, savukārt tās, kurām jau iekļūšana nākamajā Saeimā būtu uzskatāma par izcilu sasniegumu, sola krietni vairāk, jo lielākoties, ja tās tur iekļūs, visticamāk, sēdēs opozīcijā, un līdz ar to solījumu izpilde tik un tā būs problemātiska, lai neteiktu – neiespējama,» tā A. Dābols.

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Iespējamu pārkāpumu iepirkumu procedūrās dēļ Talsu novadam var nākties atmaksāt vairāk nekā 2 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Talsu novada pārstāve Inita Fedko.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), izskatot divu projektu iepirkumu procedūras, atklājusi iespējamus pārkāpumus, kas Talsu novadam var atsaukties ar finanšu korekcijām jeb finansējuma atmaksu.

Kā skaidroja Fedko, pārkāpumi saistīti ar projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" un "Publiskās infrastruktūras attīstība Talsos rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai, 2.kārta" iepirkumu procedūrām. Talsu novada pašvaldības iepirkumu komisijas ieskatā pārmetumi ir balstīti likumu normu interpretācijā.

CFLA informējusi pašvaldību, ka projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" iepirkumā Talsu novada pašvaldība noslēgusi līgumu, neievērojot iepirkuma nolikumā noteikto. Pārkāpums saskatīts pretendenta pieredzes attiecināšanā, ietverot tajā arī apakšuzņēmēju pieredzi. Par minēto pārkāpumu CFLA lēmusi piemērot finanšu korekciju 25% apmērā no noslēgtās līguma summas, kas veido 291 840 eiro.

Četras māsas Talsos apvieno saldumu kāri un saimnieko savā konditorejā Māsas.

Konditoreju izveidojusi Laine Jekuma, kam palīdz māsa Beate Šteinberga un arī ģimenes jaunākās atvases Rebeka un Natālija Dragūnes. Lai gan oficiāli Laine ir vienīgā īpašniece, viņa uzsver, ka tas ir ģimenes uzņēmums, visu četru māsu lolojums.

«Mums ir pastāvīgie klienti, kuri nāk katru dienu. Man prieks, ka talsinieki mūs atbalsta,» saka Laine. Klientiem visvairāk garšo bezē kūciņas Pavlova. «Mēs Talsos tādas cepam vienīgās. Cik esmu mācījusies un Rīgā ēdusi, uzskatu, ka Pavlovai jābūt ar svaigām ogām. Konditoreju atvērām ziemā, tāpēc sākumā domāju, ka necepšu to, kamēr nav svaigu sezonas ogu, taču vienreiz pamēģināju ar pašvārītu ievārījumu un svaigo sieru un kopš tā laika cepu katru dienu, un visas arī izpērk. Cilvēki ir pieraduši pie mūsu sortimenta, ir iemīļojuši gan brūnīšus (brownies), gan Crème brûlée. Nekā tāda Talsos iepriekš nav bijis, bet tagad cilvēki ir pieraduši pie šiem desertiem,» priecājas Laine. Viņa teic, ka cilvēki atgriežas, lai gan šī vieta Talsiem esot visai dārga, jo par to cenu, cik prasa Māsas par vienu kūciņu, citur var nopirkt divas vai trīs smalkmaizītes. «Sākumā baidījos par cenu līmeni. Nevaru likt tādas, kādas tās ir Rīgā, ir jāpielāgojas vietējai pirktspējai, bet, protams, nevaru pati palikt zaudētājos. Tantītes, saņemot pensiju, reiz mēnesī atnāk apēst kūku. Viņas ir priecīgas, un arī es tāda esmu. Reizēm cilvēki ienāk un svārstās – pirkt vai nepirkt. Ja redzu, ka kundzītes gados skaita santīmus, iedodu tēju par velti, jo no tā, ka uzvāru ūdeni, neko daudz nezaudēju. Ja vien tas nenotiek katru dienu un cilvēki mani neizmanto, viss ir kārtībā,» uzsver Laine.

Trīspadsmit latu par galvas magnētisko rezonansi – tādu rēķinu pēc nokļūšanas Stradiņa slimnīcā saņēmusi kāda sieviete, kura ceturtdien vakarā cieta Maxima veikala traģēdijā Zolitūdē, vēsta lsm.lv.

Narvesen veikala darbiniece stāstīja, ka nelaimes brīdī bija stāvējusi pie veikala un smēķējusi, kad pa galvu bija trāpījis kāds brūkošā jumta fragments. Viņa aizvesta uz slimnīcu, kur ārsti pārbaudījuši sievietes veselību, veikuši galvas magnētisko rezonansi, palaiduši mājās un piestādījuši rēķinu. Ņemot vērā notikušā apstākļus, sieviete par šādu rīcību ir šokā.

«Cilvēkam uzkrīt jumts uz galvas, bet izrādās, ka mums Latvijā par to ir jāmaksā. Tā mūsu medicīnā ir neatliekamā palīdzība. Mani izlaida ārā un piestādīja rēķinu,» sūdzējusies sieviete.

Viņa uzsvērusi, ka bankas karte un visi pārējie dokumenti ir zem gruvešiem, tāpēc sieviete šobrīd nav spējīga samaksāt par Stradiņos sniegto palīdzību.

Kamēr lielākā daļa cilvēku 2013. gada iestāšanos sagaidīja ar ballītēm un uguņošanu, kāda pensionāre Francijas ziemeļos pavadījusi šo nakti viena un ieslēgta lielveikalā, ziņo BBC.

73 gadus vecā sieviete veikalā sajutusi vājumu un devusies uz tualeti. Taču, no tās iznākot, viņa atklājusi, ka veikalā vairs nav neviena cilvēka un tas ir slēgts.

Saskaņā ar Francijas mediju vēstīto viņa vairākas reizes iedarbinājusi trauksmes signālu un pavadījusi nakti, klīstot pa veikala ejām, bet neviens nav ieradies viņu glābt.

Otrdien no rīta personāls viņu atradis ļoti nogurušu, un sieviete aizvesta uz slimnīcu veselības pārbaudei. Viņa bija mēģinājusi pagulēt lielveikala personāla telpās, bet neesot bijušas liecības, ka sieviete būtu ņēmusi kādus produktus no veikala plauktiem.

Organizācijas Latvijas Zaļā kustība uzsāktās tiesvedības dēļ no ceturtdienas apstādināti Talsu jaunās slimnīcas būvniecības darbi, informē laikraksts Neatkarīgā.

Latvijas Zaļās kustības līderis Jānis Matulis saprotot, ka, ar Administratīvās rajona tiesas palīdzību panākot Talsu novada būvvaldes izdotās būvatļaujas atcelšanu, Talsos jaunas slimnīcas nebūs vispār. Viņš Neatkarīgajai paudis uzskatu, ka esošā slimnīcas ēka nemaz nav tik sliktā stāvoklī un tajā var turpināt pacientu ārstēšanu.

J. Matulim kategoriski nepiekrītot Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles apmēram 100 darbinieku un arī daudzi pacienti, kuri ir spiesti ārstēties nolaistās padomju laiku telpās, kur 30 slimnieku iet vienā dušā un vienā tualetē. Gandrīz ik dienu slimnīcā plīstot kāds ūdensvads vai notiek cita ķibele. Arī slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Širova atgādinājusi, ka pašlaik Talsu slimnīca atrodas ēkās, kuras ir kritiskā stāvoklī. Viens no slimnīcas korpusiem ir izvietots pat vairāk nekā 100 gadu vecā ēkā. Ekspertu izpēte liecinājusi, ka esošās ēkas ir tik fiziski nolietojušās, ka to rekonstrukcija vairs nav iespējama. E. Širova norādījusi, ka Talsu slimnīca ir vienīgā Latvijā, kurā praktiski nemaz nav veikti būtiski rekonstrukcijas darbi. Atbilstoši valstī spēkā esošajām veselības aprūpes prasībām vecajās telpās slimnīca atrasties vairs nevarēs. Jau 2000. gada sākumā ēkas iekšējo inženierkomunikāciju nolietojums bija 70%, bet pamatu nolietojums – 80%. Tagad situācija ir vēl sliktāka, vēsta laiksraksts.

Tuvāko nedēļu laikā tiks izveidotas speciālas Covid-19 slimniekiem paredzētas slimnīcas, tomēr sākumā ir jāsaprot, vai šīm ārstniecības iestādēm ir piemērota infrastruktūra, diagnostikas iespējas un cilvēkresursi, medijiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

"Tad, kad mēs būsim raduši apstiprinājumu, ka tur viss šis ir pieejams, tad būs konkrētas slimnīcas - tā saucamās Covid-19 slimnīcas," atklāja komisijas priekšsēdētājā, un piebilda, ka patlaban visas slimnīcas, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, veido Covid-19 nodaļas, bet nākamais solis būtu veidot atsevišķas slimnīcas.

Patlaban norit sarunas starp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) un izvēlētajām slimnīcām. "Mēs runājam par tuvākajām nedēļām jebkurā gadījumā, bet mums ir jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka šīs slimnīcas ir gatavas uzņemt pacientus," skaidroja valsts sekretāre, norādot, ka jau patlaban konkrētās ārstniecības iestādes ir mutiski apliecinājušas savu gatavību NMPD.

Strauji būvniecības noslēgumam tuvojas Latvijas Mikroķirurģijas centra specializētās slimnīcas būvniecība, kas 6. augustā svinēja spāru svētkus.

Būve atrodas Brīvības gatvē 332, Rīgā un pēc objekta nodošanas ekspluatācijā slimnīcā veiks plaša spektra rekonstruktīvās, rokas ķirurģijas un plastiskās ķirurģijas operācijas.

Jauna pieredze! Vai paspēs laikā?

Nav noslēpums, ka būvniecības nozare pēdējos gados izbaudījusi ne mazums izaicinājumu, tādēļ arī, izmantojot izdevību, Dienas Biznesa pirmais jautājums ir – vai objekts tiks pabeigts norunātajā laikā, proti, jānodod 2025. gada 1. ceturksnī. “Spāru svētki iezīmē būtisku posmu projekta izpildē, un līdz šim visi darbi ir veikti saskaņā ar plānoto grafiku. Mēs esam nodrošinājuši rūpīgu plānošanu un efektīvu resursu pārvaldību, līdz ar to paredzam, ka objekts tiks pabeigts veiksmīgi un laikā, par kuru esam savstarpēji vienojušies ar pasūtītāju,” spāru svētkos apliecināja SIA Monum valdes locekle Evita Domello, pie viena gan atklājot, ka šī slimnīca ir pirmā medicīniska rakstura būve MONUM vēsturē, lai arī uzņēmums ir daudznozaru un ar ilggadēju pieredzi.