Biķernieku ielā, Rīgā durvis klientiem vērusi jauna "Pica Lulū" picērija. “Pica Lulū” Mežciemā ir uzņēmuma astoņpadsmitā picērija Latvijā, un ar tās atklāšanu, uzņēmums ieskandina savu trīsdesmit gades svinību gadu.

“Pilnīgi neticami, bet šogad “Pica Lulū” svin 30 gadu jubileju. Visai iespaidīgs skaitlis, ko varam atzīmēt ar 18. picēriju! Šo gadu laikā esam izveidojuši picu gaumi Latvijā. Un to mūsu picmīļiem nodrošinām, atbalstot vietējos pašmāju ražotājus, kas rūpējas par izejvielām mūsu picām,” atklāšanā uzsvēra viens no “Pica Lulū” dibinātājiem Elmārs Tannis.

Šī ir sešpadsmitā “Pica Lulū” Rīgā, vēl pa vienai picērijai atrodas Jūrmalā (Lielupē) un Ādažos.

"Pica Lulū" Mežciemā kopumā ieņem 218 kvadrātmetru lielu platību. Picērija varēs uzņemt līdz pat 60 klientiem vienlaikus, vasaras sezonā paredzēts izveidot arī āra terasi. Ģimeņu ērtībām restorāna telpās izvietots arī bērnu stūrītis.

Picēriju tīkls Pica Lulū (SIA Later LTD) 2018.gadu noslēdzis ar 6,97 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 29% vairāk nekā 2017.gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

2018.gadā tika atvērtas 5 jaunas picērijas – trīs picērijas Rīgā un pa vienai Jelgavā un Jūrmalā, gadu noslēdzot ar 16 picēriju tīklu Rīgā un Pierīgā.

Pērn tika iegādāti 10 motorolleri un 35 jaunas automašīnas, automatizēts un uzlabots pasūtījumu pieņemšanas, sagatavošanas un piegādes process, kā arī izveidota jauna mājas lapa.

Starp 2018.gada Pica Lulū prioritātēm bija investīcijas darbaspēkā, notika atalgojuma sistēmas pārskatīšana un darbinieku kompetences paaugstināšana. 2018.gadā Pica Lulū vidēji tika nodarbināti 293 darbinieki.

2019.gadā Pica Lulū atzīmē pastāvēšanas 25 gadus. Šajā gadā Pica Lulū plāno atvērt jaunas picērijas un ieviest jaunus klientu apkalpošanas risinājumus.

Lai noturētu darbiniekus, picēriju tīkls "Pica Lulū" papildina savu piedāvājumu klāstu ar pārtikas un saimniecības preču piegādi, informē uzņēmumā.

"Kā jau daudziem ēdināšanas uzņēmumiem, arī "Picai Lulū", pie esošās situācijas, ir krities apgrozījums un arī mums ir nācies aizvērt dažas picērijas uz nenoteiktu laiku. Rūpējoties par darbinieku noturēšanu, lai varētu nodrošināt komandai stabilas darba vietas, meklējam arvien jaunus risinājumus. Katra krīze liek uz visu paskatīties citām acīm. Uzņēmums ir izveidojis "Lulū Bodi", kur klientiem būs iespēja atrast nepieciešamākās pārtikas un saimniecības preces ikdienai", informē "Pica Lulū" direktore Maija Zariņa.

LASI ARĪ: Dzīvot par 20 procentiem garšīgāk

Sekojot koronavīrusa izplatībai un novērojot, ka cilvēki izvairās no uzturēšanās sabiedriskās telpās, par ko liecina arī pieaugošais piegādes apjoms uz mājām un birojiem, Pica Lulū pieņēmusi lēmumu pasūtījumus var veikt tikai caur mājaslapu, uzreiz veicot apmaksu,

"Pieaugot darba apjomam mūsu 17 picērijās un redzot vīrusa "COVID-19" izplatības situācijas nopietnību, pieņēmām lēmumu par pāreju uz bezkontakta norēķinu darījumiem, lai pasūtījumu maksimāli ātri un droši atdotu klientam. Tādējādi, lai pasūtītu picu uz biroju vai mājām, vispirms mājaslapā jāveic priekšapmaksa. Secinājām, ja klientam, saņemot picu mājās vai birojā, jāmaksā skaidrā naudā, vai izmantojot bankas termināli, tas aizņem vairāk laika un lieki paildzina savstarpējo kontaktu ar mūsu darbinieku. Tāpat ir izstrādāta droša bezkontakta pasūtījuma nodošana klientam - pasūtījumu atstājot uz īpaša paliktņa pie namdurvīm, iepriekš informējot klientu par piegādes tuvošanos. Uzņēmums ļoti atbildīgi izturas pret visiem piesardzības ieteikumiem, un rūpes par darbinieku un klientu drošību ir pirmajā vietā," stāsta Pica Lulū direktore Maija Zariņa.

Vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji izvēlējušies neatsākt darbu iekštelpās, jo ne tikai nevēlas šķirot apmeklētājus pret Covid-19 vakcinētajos un nevakcinētajos, bet ir arī grūtības īstenot atsevišķas no noteiktajām prasībām, izriet aptaujāto ēdinātāju pārstāvju teiktā aģentūrai LETA.

Viedokli par uzņēmēju nevēlēšanos šķirot savus apmeklētājus aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. Viņš uzskata, ka valdības iepriekšējie lēmumi bijuši nekonsekventi un mainīgi, kas nozares uzņēmējos radījis neizpratni un neļauj īstenot plānotās ieceres.

"Ir daļa uzņēmēju, kas pateica, ka viņi nediskriminēs vienu sabiedrības grupu, un neuzņems viesus iekšā vispār, kamēr regulējums netiks sakārtots. Apmēram tikai 10% mūsu biedru teica, ka mēģinās strādāt šādā formātā," teica Jenzis.

Picērijas "Pica Lulū" pārvaldītāja un franšīzes turētāja "Later LTD" mārketinga un pārdošanas vadītāja Agnese Puriņa aģentūrai LETA atzina, ka sākotnēji bija plānots atsākt "Pica Lulū" picēriju darbu iekštelpās, tomēr tas nav noticis. "Mēs mēģinājām [sākt darbu iekštelpās], vakar pat iepirkām testus, lai šodien varētu visu veiksmīgi izdarīt, bet saņēmām ziņu, ka apkalpojošajam personālam ēdināšanas nozarē diemžēl tas neattiecas. Līdz ar to iesākām, bet tā arī nepabeidzām to īstenot," teica Puriņa.

Picērijas «Pica Lulū» pārvaldītājs un franšīzes turētājs «Later LTD» investējis 40 000 eiro jaunas mobilās lietotnes un «picu pogas» izveidē, pastāstīja kompānijas direktore Maija Zariņa.

Viņa sacīja, ka jaunā «Pica Lulū» mobilā lietotne un «picu poga» būs pieejamas šogad novembra beigās vai decembra sākumā. Zariņa skaidroja, ka mobilā lietotne un «picu poga» būs saistītas.

Plānots, ka jaunais risinājums paātrinās klienta pasūtījuma procesu - klients ar pāris «picu pogas» klikšķiem varēs veikt pasūtījumu, ko saņems 49 minūšu laikā uz norādīto adresi. Viņa piebilda, ka «picu pogu» varēs iegādāties «Pica Lulū» mājaslapā par 15 eiro, veicot pirmo pirkumu.

Paredzēts, ka «picu pogā» saglabāsies veiktais pasūtījums. «Ja klientam patika iepriekš veiktais pasūtījums, ar pāris klikšķiem «picu pogā» saņems to pašu pasūtījumu, ko veica iepriekš,» sacīja Zariņa. Lai izvairītos no situācijas, kad «picu poga» tiek netīšām nospiesta, pasūtījums būs jāapstiprina viedtālrunī, proti, ja pasūtījums viedtālrunī netiks apstiprināts, pasūtījums netiks piegādāts.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Ministru kabinetu pārskatīt iecerētos dīkstāves un algu subsīdiju atbalsta nosacījumus, paredzot atbalstu tikai Covid-19 krīzes tieši skartajām nozarēm un uzņēmumiem, kuru apgrozījuma kritums rudenī bijis vismaz 20%, nevis 50%.

LRB vērš uzmanību, ka ne visās nozarēs apgrozījuma samazinājums rudens sezonā ir saistīts ar ārkārtējo situāciju un pandēmiju ierobežojošiem pasākumiem, bet biznesa ciklu vai sezonalitāti.

"Krīzes situācijā, kad uzņēmējiem jau tā trūkst stabilitātes un skaidrības par nākotni, nedrīkst mainīt spēles noteikumus un lauzt iepriekš dotos solījumus. Iepriekš Ekonomikas ministrija solīja, ka primāri atbalstīti tiks uzņēmumi, kuru darbību tieši ietekmējusi Covid-19 pandēmija, nevis, piemēram, sezonalitāte. Tāpat tika plānots, ka atbalstu saņems visi uzņēmumi kuru apgrozījuma kritums pret vasaru būs 20%. Tāpēc ir nesaprotami, kāpēc valdība pēdējā brīdī ir mainījusi savu nostāju un pieņēmusi lēmumu atbalstīt pilnīgi visas nozares un uzņēmumus, turklāt apgrozījuma kritumam pret vasaru ir jābūt vismaz 50%," norāda LRB prezidents Jānis Jenzis.

Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadības ieskatā Vidzemes tirgus atjaunošanu visizdevīgāk būtu veikt, piesaistot investorus, pastāstīja Centrāltirgus pārstāvis Aleksandrs Šuņins.

Šī ir RCT valdes oficiālā nostāja un nedēļas laikā tā tiks iesniegta izvērtēšanai kapitāldaļu turētājam Vadimam Baraņņikam (S). Pēc Šuņina teiktā, šis ir RCT viedoklis, taču Rīgas dome var izvēlēties jebkuru no iespējamajiem tirgus attīstības scenārijiem. «Mums patlaban ir ļoti daudz projektu, kas saistīti ar Centrāltirgus teritorijas atjaunošanu. Esam gatavi jebkādā veidā iesaistīties Vidzemes tirgus atjaunošanā, neuzņemoties papildus finansiālos slogus,» sacīja Šuņins.

Kopumā uzņēmums SIA «Colliers International Advisors» izstrādājis trīs iespējamos Vidzemes tirgus atjaunošanas scenārijus, no kuriem RCT bija jāizvēlas viens, viņuprāt, vispiemērotākais variants, kuru prezentēs arī domes vadībai.

Darbaroku aizstāšana ar iekārtām un nostiprināšanās daudzmiljonu tirgos Vācijā un Skandināvijā. Tie ir strauji augošā plastmasas metināšanas uzņēmuma Virte tehnoloģijas tuvākās nākotnes mērķi.

«Cilvēki grib ievārījuma burciņu vai vīna pudeli nolikt paši savā pagrabā,» SIA Virte tehnoloģijas vadītājs Kaspars Mežapuķe rāda uz vienu no produktiem, ko šeit gatavo, – zemē ierokamu pagrabu no milzu caurules. Nesen, līdz ar Krievijas militārās agresijas izpausmēm Ukrainā, Igaunijā kļuva populāri veidot bumbu patvertnes privātīpašumu pagalmos. «Brīdī, kas caurulei piemetina apakšu un kādu kronšteinu, caurule vairs nav tikai caurule, tā kļūst par tehnoloģisku iekārtu,» paskaidro Kaspars. Plastmasas nozarē, atšķirībā no kokapstrādes vai metālapstrādes, speciālistu nav daudz, saka Kaspars. Uzņēmuma 15 gadu ilgā pieredze ļauj pārzināt gan sarežģīto plastmasas metināšanu, stiprību, «nogurumus» un citas materiāla īpašības. Uzņēmums sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti, un tas sniedz tā saucamo know-how, bez kā modernā ražošanā neiztikt. Virte tehnoloģiju īpašnieki ir Kaspars Mežapuķe un Raitis Dambergs, kas izveidojuši uzņēmumu no nekā līdz 24 darbiniekiem un 1,7 miljonu apgrozījumam pērn – pēc piedzīvotā apgrozījuma lēciena par aptuveni 60%. Kā skaidro Kaspars, aug saražotā apjomi, kāpjot aktivitātei vietējā tirgū un arvien vairāk izdodoties iespiesties arī eksportā, kas patlaban veido aptuveni 30% pārdotā. Virte tehnoloģiju iekarotie ārējie tirgi ir «tuvējās ārzemes līdz pat Vācijai». Aiz Latvijas robežām uzņēmums pārdod baseinus, pazemes tvertnes un dažādas tehnoloģiskas iekārtas. «Protams, tur mūs neviens negaida, tomēr savs ceļš ir jāizcīna,» uz eksportu reālistiski skatās Kaspars. Arī šis gads ir ļoti cerīgs, Kaspars prognozē, ka līdz ar būvniecības aktivizēšanās turpināšanos Latvijā varētu saglabāties ievērojama izaugsme tāpat kā pērn. Tajā pašā laikā uzņēmums vēlas turpmāk likt uzsvaru uz tādu attīstību, kas nav balstīta uz Eiropas fondu projektu naudu. «Ko darīsim, kad šajā jomā būs tukšuma periods? Tas taču būs ar kaut ko jāaizpilda,» prāto Kaspars. Līdztekus uzņēmuma izaugsmei Latvijas tirgū tam kļūst pārāk šauri. Eiropā uzņēmumi ir šaurāk specializējušies, bet limbažnieki ražo dažādas produktu grupas, lai neliela tirgus apstākļos nodrošinātu nepārtrauktu ražotnes darbību. To ietekmē ar būvniecības sezonalitāte.

"Turpināsim cīnīties par pazeminātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanu," norāda Latvijas Restorānu biedrība.

Latvijas Restorānu biedrības (LRB) kopsapulcē biedri uzklausījuši Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un finanšu institūcijas "ALTUM" informāciju par viesmīlības nozarei pieejamo atbalstu, kā arī vienojušies turpināt sarunas par pazeminātā PVN ieviešanu.

"Teju visas Eiropas Savienības valstis ir sniegušas būtisku atbalstu COVID-19 pandēmijas smagi skartajai tūrisma un viesmīlības nozarei. Viens no efektīvākajiem atbalsta instrumentiem ir bijis pazeminātā PVN ieviešana, ko šogad izdarījušas gan Beļģija, gan Vācija, gan Bulgārija.

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi Lietuvas "Čili Holdings" uzņēmumu SIA "Čilija Pizza", kurai iepriekš Latvijā piederēja restorāni "Čili pica", par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Par kompānijas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Alvis Marga.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram līdz 2020.gada 21.decembrim.

Maksātnespējas process "Čilija Pizza" pasludināts otrdien, 17.novembrī.

Jau zinots, ka šogad 7.februārī kompānijai "Čilija Pizza" tika ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, taču, ņemot vērā, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums, 2020.gada 18.maijā lieta tika izbeigta.

Izbeigts Čili pica īpašnieka tiesiskās aizsardzības process 

Izbeigts SIA "Čilija pizza" tiesiskās aizsardzības process, kas ierosināts šā gada februārī,...

Līdz ar tiesiskās aizsardzības procesa lietas izbeigšanu Latvijā tika slēgti visi "Čilija Pizza" piederošie restorāni "Čili pica".

Pašlaik tirgū darbojas franšīzes turētājam "Tiamo grupa" piederošās picērijas Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā, Daugavpilī un Jūrmalā.

Tiamo grupa atver otru Čili Pizza Rīgā 

Liepājas ēdināšanas un viesmīlības uzņēmums SIA “Tiamo grupa” atvēris otru “Čili Pizza”picēriju...

Pēc "Firmas.lv" datiem, "Čilija Pizza" šogad 7.novembrī bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 847 935 eiro apmērā.

"Čilija Pizza" 2018.gada un arī 2019.gada finanšu rezultāti līdz šim nav publiskoti, savukārt 2017.gadā "Čilija Pizza" strādāja ar 6,924 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi pieauga par 65,7% un bija 263 220 eiro.

Kompānija "Čilija Pizza" reģistrēta 2001.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,428 miljoni eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Lietuvā reģistrētā holdingkompānija "Čili Holdings", bet patiesais labuma guvējs ir Lietuvas pilsonis Lins Tads Kaross.

No 1. līdz 30. aprīlim Latvijā norisinājās “Komplimentu mēnesis”, kura mērķis ir dot iespēju klientiem novērtēt pakalpojumu sniedzēju darba kvalitāti un izcelt labākās servisa vietas Latvijā.

Vērtējumu uzklausīja un komplimentus saņēma 32 dažādi uzņēmumi, vairāk nekā 500 tirdzniecības un pakalpojumu vietās Latvijā. Komplimentu mēneša laikā savu vērtējumu par pakalpojumiem sniedza 10’692 iedzīvotāji.

“Komplimentu mēneša noslēguma pasākumā izcēlām tikai 10 dalībniekus, bet tādus, kuru pakalpojumu kvalitāte, klientu prāt, tuvinās izcilībai. Proti, piešķīrām 8 zelta komplimentus vietām, kur apkalpošana ir lieliska un pats vērtējums, kā arī vērtējumā iesaistīto klientu proporcija, ir ļoti augsta. Kā arī 2 platīna komplimentus, tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru vērtējums tuvinājās visaugstākajam iespējamajam,” norāda Raivis Balodis, “Komplimentu mēneša” organizators.

Picēriju tīkla «Pica Lulū» īpašnieka SIA «Later LTD» dalībnieki nolēmuši palielināt uzņēmuma pamatkapitālu par 100,11 tūkstošiem eiro, un tagad uzņēmuma pamatkapitāls ir 157 620 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Later LTD» pamatkapitāls palielināts, emitējot jaunas akcijas un to vērtību sedzot no 2017.gada nesadalītās peļņas.

Jaunās emisijas kapitāla daļas sadalītas starp esošajiem dalībniekiem proporcionāli, tādējādi uzņēmuma lielākais dalībnieks joprojām ir Elmārs Ronalds Tannis, kuram pieder 50% SIA «Later LTD» pamatkapitāla daļu, Pēterim Intam Ruģelim pieder 40% pamatkapitāla daļu, bet Kasparam Sūniņam - 10% ēdinātāja kapitāla daļu.

Atbilstošas izmaiņas veiktas arī SIA «Later LTD» statūtos. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas šī gada 16. jūlijā.

SIA «Later LTD» 2017.gadā strādāja ar 5,417 miljonu eiro lielu apgrozījumu, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 336 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 294 darbiniekus, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,322 miljoni eiro.

Valstij būtu vairāk jāatbalsta komercmediji kvalitatīva vietējā satura veidošanā, jo tas ir vienīgais veids, kā nacionālie mediji spēj konkurēt ar globāliem tirgus spēlētājiem.

To intervijā DB norāda TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.jūlija numurā lasi:

"Mani hobiji vienmēr ir bijuši saistīti ar manu darbu – gatavošanu, ēšanu un jaunu restorānu veidošanu. Dizaina jautājumi un koncepcijas izstrāde mani vienmēr ir aizrāvusi. Pats pētu Pinterest idejas, meklēju detaļas, lieku to visu kopā. Tas man ļoti patīk," žurnālam Dienas Bizness atklāj uzņēmējs, "Pica Lulū" līdzīpašnieks Elmārs Tannis.

Arī šobrīd Augšlīgatnē viņš izveidojis jaunu kafejnīcu, kas nākotnē varētu pārtapt par īpaši foršu pasākumu vietu. "Pašlaik tā darbojas tikai brīvdienās, taču paredzams, ka vēlāk tā varētu strādāt arī darba dienās. Jāteic, ka jaunu restorānu veidošana man nekad primāri nav saistījusies ar naudas nopelnīšanu. Sākotnēji es parasti ieraugu vietu un vīziju par to, ko es varētu šeit izveidot. Tas mani vienmēr ir ļoti aizrāvis," atzīst E.Tannis.

Salīdzinoši nesen viņš kopā ar biznesa partneri izveidojis uzņēmumu Donkey, kas ražos īpašus dārza ratus. "Par šiem ratiem esmu runājis jau gadiem, tāpēc man ir prieks, ka beidzot šī ideja būs materializējusies. Ratu dizaina izstrāde bija ļoti interesanta, arī mēs paši iesaistījāmies šajā procesā. Ratu ražošana notiks tepat, Latvijā. Mums ir lielas cerības, ka bizness gūs panākumus gan Latvijā, gan pasaulē," neslēpj uzņēmējs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Rūdītais šovu pavārs Elmārs Ronalds Tannis sarunā ar žurnālu "Dienas Bizness" restorānu īpašniekiem novēl rindas un lielu noslogojumu, kas iespējams tikai ar vēl labāku servisu un par 20% garšīgāku ēdienu

Šķiet, ka arī pats Elmārs Tannis, nemiera gara urdīts, centies dzīvot par 20% garšīgāk. Viņš, ieradies no Kanādas, izbaudījis raibu buķeti Latvijā 27 gadu garumā. Pēc plaukstoša patosa restorānu biznesā, šovos un kulinārijas raidījumos treknajos gados viņš, kā jau visi, nesaudzīgi tika iesviests krīzes melnajā caurumā, un tas, pēc paša pavāra vārdiem, kārtīgi uzšāva pa dupsi ar finansiāli un morāli graujošām sekām.

Tomēr "Pica Lulū" veiksmīgi atguvās un šo gadu aizvada savas 25 gadu jubilejas zīmē.

No citiem restorāniem gan Elmārs Tannis ir pagājis nostāk, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņa sapņotāja dabā iestājies klusums.

"Mans favorīts Rīgā šobrīd ir restorāns "The Catch"," viņš atzīst žurnālam "Dienas Bizness".

«Labi, ka ēka nebija stāvējusi bez jumta,» par Emīla namu saka Kuldīgas uzņēmējs Kaspars Bergmanis, kurš ķēries pie vairāku veco namu cieņpilnas atjaunošanas.

Daļēji jau XIX gadsimtā būvētais Ventspils ielas 17. nams ilgi bija pārdošanā, līdz to iegādājās uzņēmējs. Pateicoties jumta stāvoklim, ēkas konstrukcijas ir labi saglabājušās. Aiz ielas līkuma atrodas Kaspara paspārnē ņemta cita ēka – Ventspils ielas 2. numurs. Šī māja atšķiras ar to, ka tā ir šķība un greiza, taču tas nav tik daudz vēsturiska objekta mīlīgais greizums, cik bojājumu izraisīts konstrukciju nolietojums.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Daļa ēkas ilgstoši bijusi ar bojātu jumtu, līdz ar to pamatīgi cietušas arī nesošās konstrukcijas. Tagad tās tiek atjaunotas un saudzīgi novietotas atpakaļ, stāsta Kaspars. Pagaidām ēka smird pēc puvuša šķūnīša, bet restaurācijas māksla ir protezēt, mainīt, arī aizstāt, ja vajag. «Smagi? Nē, interesanti,» restaurācijas darbus vērtē Kaspars. Ventspils ielā 2 pēc restaurācijas būs septiņi dzīvokļi. Ēkā savulaik darbojusies seglinieku darbnīca. Kaspars pamanīja pašvaldības ieinteresētību vēsturisko ēku restaurācijā un izmantoja iespēju iegūt publisko līdzfinansējumu. Piemēram, Ventspils ielas 17. nama karadarbībā cietušās fasādes uzlabošanai, kā arī logu un durvju restaurācijai.

Noplukusi, veca ēka ceļa malā, kam viegli pabraukt garām, pat kārtīgi neuzmetot skatienu. Tāds varēja būt uzņēmēja Kaspara Bramaņa iespaids par Turkalnes muižas klēti. Taču viņam, Turkalnes patriotam, bija cits redzējums.

Ēka ir atjaunota un ieguvusi jaunu funkciju – 30. aprīlī Kaspars vērs ēkas pamatīgās durvis tūristu grupām, lai iepazīstinātu ar paša iekārtoto alus, sidra un vīna darītavu. Šeit iecerēts ražot arī kalvadosu un no alus gatavot savu viskiju.

Jauna pietura tūrismam

Ēku Ikšķiles novadā Kaspars iegādājās pirms pieciem gadiem un nekavējoties salāpīja cauro šīfera jumtu. Viņam Turkalnes muižas teritorija domās bijusi jau sen. Lai gan lepnā kungu māja uzspridzināta 2. pasaules kara laikā, muižas teritorijā ir saglabājušās vairākas sendienu ēkas, tostarp jancīgu kalpu namiņu rinda. Atlikušās ēkas šeit gandrīz sagrāvusi nevis munīcija, bet cilvēku attieksme un vienaldzība. Tā kā Kaspars iegādājies daļu muižas teritorijas un kopumā septiņas ēkas, viņš vēlas palēnām savest kārtībā tās visas, katrai no ēkām atrodot savu funkciju. Kaspars ir izpētījis muižas vēsturi, un viņu dziļi personīgi saista šis īpašums, kuru 1928. gadā bija iegādājušies turīgās Taubes dzimtas pārstāvji kā lauku īpašumu, bet kara laikā bija spiesti to atstāt. Kungu mājā kara laikā bija ierīkota diennakts telefona centrāle – iespējams, tas bija pietiekams iemesls tam, lai kungu māju uzspridzinātu.Ikdienā Kaspars darbojas netālajā atpūtas kompleksā Turbas – Bramaņu ģimenes uzņēmumā ar vairāk nekā 25 gadu vēsturi. «Ja parēķinu, cik līdzekļu ieguldīts šajā ēkā, saprotu, ka izdevīgāk būtu bijis Turbās uzcelt jaunu brūzi. Tomēr šī vēsturiskā muiža ir mūsu novada un ciema vēstures daļa jau kopš XVII gadsimta sākuma. Ja es nerīkotos, nevajadzētu daudz, lai ēkas aizietu bojā. Piemēram, muižai bija ļoti skaists stallis, bet tas ir pārvērties drupās. Tāds liktenis piemeklētu visas muižas kompleksa ēkas,» uzskata Kaspars. «Līdzīgi kā tēvam savulaik bija interese uzcelt Turbas, arī es vēlos izdarīt ko līdzvērtīgu.»

Siguldas pils kvartālā pēc četru gadu ilgušas rekonstrukcijas durvis vērusi Siguldas Jaunā pils, kas turpmāk būs atvērta apmeklētājiem nacionālā romantisma interjera, mūsdienīgu ekspozīciju un daudzveidīgu kultūras norišu apmeklēšanai, kā arī tajā notiks svinīgas laulību ceremonijas.

Turpmāk pils apmeklētājiem būs pieejama ekspozīciju apskatei, ievērojot muzejvietās noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, taču uzlabojoties epidemioloģiskai situācijai pilī tiks veidotas īpašas salonmūzikas vakaru programmas, kurā uzstāsies akadēmiskie dueti, džeza kamersastāvi, plānoti dzejas lasījumi, moderno deju performances un citi notikumi.

Zināms, ka pagājušā gadsimta 30. gados pils tika dēvēta par skaistāko un modernāko rakstniecības pili Eiropā.

Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc pils restaurācijas laikā īpaša vērība pievērsta tieši unikālā pils interjera saglabāšanai un atjaunošanai, jo Latvijas arhitektūras vēsturē tas vērtējams kā unikāla nacionālā romantisma interjera pērle. Siguldas Jaunās pils pastāvēšanas laikā tā pārbūvēta vairākas reizes, taču šobrīd tā atjaunota kā precīza kopija 1937. gada pārbūvei, kas noritēja izcilā arhitekta Alfrēda Birkhāna vadībā, pilī saimniekojot Latvijas preses biedrībai. Tolaik pils interjera veidošanā tika iesaistīti zināmi latviešu mākslinieki, kuru darbi pilī skatāmi vēl šobrīd. Pils svētku zāles četrās koka intarsijās skatāmi izcilā latviešu glezniecības vecmeistara Niklāva Strunkes darbi, savukārt sienu gleznojumu vidū ir tādi autori kā Kārlis Sūniņš un Teodors Ozoliņš.

Siguldas Jaunajā pilī pēc vērienīgās rekonstrukcijas notiek labiekārtošanas darbi, lai, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, tā atkal vērtu durvis apmeklētājiem, informē Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc pils restaurācijas laikā īpaša vērība pievērsta tieši unikālā pils interjera saglabāšanai un atjaunošanai, jo Latvijas arhitektūras vēsturē tas vērtējams kā unikāla nacionālā romantisma interjera pērle. Siguldas Jaunās pils pastāvēšanas laikā tā pārbūvēta vairākas reizes, taču šobrīd tā atjaunota kā precīza kopija 1937. gada pārbūvei, kas noritēja izcilā arhitekta Alfrēda Birkhāna vadībā, pilī saimniekojot Latvijas preses biedrībai. Tolaik pils interjera veidošanā tika iesaistīti zināmi Latviešu mākslinieki, kuru darbi pilī skatāmi vēl šobrīd. Pils svētku zāles četrās koka intarsijās skatāmi latviešu glezniecības vecmeistara Niklāva Struknes darbi, savukārt sienu gleznojumu vidū ir tādi autori kā Kārlis Sūniņš un Teodors Ozoliņš.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) šodien plkst.12.50 izdevies lokalizēt ugunsgrēku, kas izcēlies Rīgas Centrāltirgus teritorijā esošajā trīsstāvu ēkā, kurā atrodas kafejnīca un dienesta viesnīca.

Dienestā skaidroja, ka ugunsgrēka degšanas platība bijusi 1100 kvadrātmetri. Tāpat no tirgus teritorijas evakuēti apmēram 2000 cilvēki.

VUGD arī atzīmēja, ka, ņemot vērā plaši iesaistītos VUGD resursus šī ugunsgrēka dzēšanas darbos no dažādām ugunsdzēsības daļām Rīgā un to, ka tas apgrūtināja spēju reaģēt uz citiem izsaukumiem, VUDG pārdislocēja uz Rīgu vairākas ugunsdzēsības automašīnas ar glābējiem no Jūrmalas un Saulkrastiem.

VUGD pārstāve Inta Palkavniece iepriekš norādīja, ka glābēji saņēmuši izsaukumu uz ugunsgrēku Nēģu ielā, taču ierodoties negadījuma vietā konstatēts, ka ēkā izcēlies sadūmojums.

Savukārt Rīgas Centrāltirgus pārstāvis Aleksandrs Šuņins informēja, ugunsgrēks izcēlies ēkā Nēģu ielā 5, kur atrodas viesnīca un kafejnīca. Pēc kafejnīcas vadītāju paustā, patlaban nezināmu iemeslu dēļ aizdegusies katlu māja.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.