Citas ziņas

Ministru prezidents ar Somijas premjerministru pārrunāja ciešāku sadarbību ES un Baltijas jūras reģionā

,04.09.2007

Jaunākais izdevums

Šodien, 4.septembrī, Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Somijas Republikas premjerministru Matti Vanhanenu (Matti Vanhanen), kurš ieradies Latvijā oficiālā vizītē.

Aigars Kalvītis un Matti Vanhanens pauda gandarījumu par ļoti labajām Latvijas un Somijas ekonomiskajām un politiskajām attiecībām. Somijas premjers uzsvēra ciešo sadarbību Eiropas Savienībā (ES), kur abām valstīm daudzos jautājumos ir līdzīga nostāja, un reģionālo sadarbību Baltijas jūras valstu padomē, kurā šogad Latvija ir prezidējošā valsts, un aicināja kopā ar Eiropas Komisiju izstrādāt Baltijas jūras reģiona stratēģiju ES, kas veicinātu reģiona straujo ekonomisko attīstību un paaugstinātu tā konkurētspēju.

Premjerministri pārrunāja aktuālos ES jautājumus: Reformu līgumu, ES paplašināšanos un Jauno kaimiņu politiku. Aigars Kalvītis izteica cerību, ka oktobrī paredzētajā neformālajā Eiropadomes sēdē izdosies vienoties par Reformu līgumu. Latvijas un Somijas premjerministri uzsvēra, ka abas valstis ir ratificējušas ES Konstitūcijas izveides līgumu un arī Reformu līguma ratifikācija varētu noritēt veiksmīgi.

Aigars Kalvītis apliecināja Latvijas atbalstu ES tālākai paplašināšanai un Horvātijas uzņemšanai ES, kas ir īstenojusi reformas, pārņēmusi ES likumdošanu un ir gatava pievienoties ES. Premjerministri atzinīgi novērtēja Parlamenta un prezidenta vēlēšanu rezultātus Turcijā un izteica cerību, ka jaunievēlētais Turcijas prezidents spēs īstenot valstī demokrātiskas reformas un turpināt integrāciju ES.

Puses pārrunāja sadarbību ar Krieviju kokapstrādes jomā, tranzītā, kravu pārvadājumos, robežu šķērsošanā un investīciju aizsardzībā, atzīstot, ka svarīgi ir nostiprināt ekonomiskās sadarbības līgumtiesisko bāzi, aktīvāk izmantot ES un Baltijas jūras valstu padomi, lai risinātu divpusējos un reģionālos jautājumus. Premjerministri apmainījās ar informāciju par situāciju uz ārējās ES robežas, kur abām valstīm ir vērojamas tās pašas problēmas - kravas automašīnu rindas uz robežas, muitas dienestu pārslodze, vides piesārņojums. Premjeri atzina, ka robežas šķērsošanas problēmu risināšanā būtu nepieciešama lielāka ES līdzdalība un vienota pieeja.

Latvijas valdības vadītājs izteica priekšlikumu īstenot ar Somiju trīspusējus sadarbības projektus ES Jauno kaimiņu politikā ar Moldovu, Gruziju, Ukrainu, Krieviju un citām ES austrumu kaimiņvalstīm. Aigars Kalvītis akcentēja nepieciešamību aktīvāk atbalstīt Moldovu vīzu režīma un tirdzniecības nosacījumu atvieglošanā ar ES. Premjerministri apliecināja atbalstu sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā.

Jana Vektere

Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante

Tālr.: 7082919, mob.: 29244699, e-pasts: [email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Somijas premjerministrs Matti Vanhanens ieradīsies Latvijā oficiālā vizītē

,09.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007.gada 4.septembrī Latvijā oficiālā vizītē ieradīsies Somijas Republikas premjerministrs Matti Vanhanens (Matti Vanhanen).

Lūdzam plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, kuri vēlas atspoguļot Somijas premjerministra oficiālo vizīti Latvijā, pieteikt akreditāciju Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā pa tālruni: 7082828 vai e-pastu: [email protected] līdz piektdienai, 31.augustam, pulksten 17.00. Akreditācijas kartes aicinām izņemt pirmdien, 3.septembrī, līdz pulksten 17.00 Valsts kancelejas 424.kabinetā (4.stāvā).

Otrdiena, 4.septembris

11.00 Ministru prezidents Aigars Kalvītis sagaida Somijas Republikas premjerministru Matti Vanhanenu, oficiālā sagaidīšanas un ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa

(Brīvības piemineklis)

Foto, video iespēja

11.20 Ministru prezidenta Aigara Kalvīša un Somijas Republikas premjerministra Matti Vanhanena oficiāls foto un video Ministru kabinetā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Somijas premjerministrs Matti Vanhanens ieradīsies Latvijā oficiālā vizītē

,28.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007.gada 4.septembrī Latvijā oficiālā vizītē ieradīsies Somijas Republikas premjerministrs Matti Vanhanens (Matti Vanhanen).

Lūdzam plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, kuri vēlas atspoguļot Somijas premjerministra oficiālo vizīti Latvijā, pieteikt akreditāciju Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā pa tālruni: 7082828 vai e-pastu: [email protected] līdz piektdienai, 31.augustam, pulksten 17.00. Akreditācijas kartes aicinām izņemt pirmdien, 3.septembrī, līdz pulksten 17.00 Valsts kancelejas 424.kabinetā (4.stāvā).

Otrdiena, 4.septembris

11.00 Ministru prezidents Aigars Kalvītis sagaida Somijas Republikas premjerministru Matti Vanhanenu, oficiālā sagaidīšanas un ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa

(Brīvības piemineklis)

Foto, video iespēja

11.20 Ministru prezidenta Aigara Kalvīša un Somijas Republikas premjerministra Matti Vanhanena oficiāls foto un video Ministru kabinetā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ekonomiskajai sadarbībai ar Somiju ir liels potenciāls gan eksporta, gan investīciju piesaistes ziņā," norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Šobrīd Somijas investori saīsina savas piegādes ķēdes un vēlas ražošanu izvietot pēc iespējas tuvāk, kas ir lieliska iespēja Latvijai, jo Ziemeļvalstis visu Baltijas reģionu drošības ziņā uztver kā savu vietējo tirgu. Stimulu sadarbības aktivizēšanai starp Latviju un Somiju deva arī kompānijas "Tallink" šovasar atklātā prāmja līnija Helsinki-Rīga. Tiekoties ar kompānijas "Tallink" vadību, uzsvērām, ka esam ieinteresēti, lai šāds maršruts saglabātos arī turpmāk," viņš paskaidro.

Laika periodā no 18. līdz 19. augustam K.Rožkalns darba vizītē apmeklēja Somiju, kur tikās ar uzņēmuma "Tallink" vadību un vairākiem esošajiem un potenciālajiem investoriem, kā arī uzsāka sarunas par sadarbības veidošanu ar Somijas valdības finansēto VTT Tehniskās izpētes centru, kurā pie dažādu inovāciju attīstības strādā vairāk nekā 2 tūkstoši pētnieku. Vizītes laikā panākta vienošanas par vairākām potenciālo Somijas investoru vizītēm Latvijā šā gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Definē Baltijas jūras valstu sadarbības mērķus kultūras jomā

Madara Laicāne,20.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūras valstu kultūras ministru (BJVKM) konference noslēgusies ar Rīgas deklarācijas pieņemšanu.

17. oktobrī Rīgā uz astoto BJVKM konferenci «Kultūras nākotne Baltijas jūras reģionā» pulcējās kultūras ministri, ministriju pārstāvji un kultūras eksperti no Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, kā arī Ziemeļu Ministru padomes, Eiropas Komisijas un Baltijas jūras padomes, lai diskutētu par 21.gs. izaicinājumiem kultūrai un sadarbības perspektīvām Baltijas jūras reģionā, informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Konferences mērķis bija aicināt dalībvalstu pārstāvjus diskutēt par jautājumiem, kas saistīti ar kultūras lomu Baltijas jūras reģiona identitātes veidošanā un reģiona konkurētspējas celšanā Eiropā, kā arī ārpus tās. Diskusijas gaitā notika debates par jaunām sadarbības iniciatīvām, piemēram, kultūras mantojuma digitalizāciju un radošās industrijas attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ministru prezidents ar Kirgizstānas prezidentu vienojas par turpmāku sadarbību un pieredzes apmaiņu

,13.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņa presei

13.09.2007.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis, turpinot vizīti Kirgizstānas Republikā, šodien tikās ar Kirgizstānas prezidentu Kurmanbeku Bakijevu. Tikšanās laikā abu valstu amatpersonas pārrunāja līdzšinējo sadarbību starp Latviju un Kirgizstānu un vienojās aktivizēt pieredzes apmaiņu politisko un ekonomisko reformu jomā.

Ministru prezidents akcentēja, ka pēc Kirgizstānas vēstnieces akreditācijas Latvijā šā gada martā ir aktivizējušās diplomātiskās attiecības starp abām valstīm, kas paver plašākas sadarbības iespējas.

Pēdējo gadu laikā ir iedibināta veiksmīga pieredzes nodošanas prakse starp dažādām Latvijas un Kirgizstānas institūcijām, rīkojot seminārus valsts pārvaldes darbiniekiem, lai Kirgizstānas pārstāvji varētu iepazīt Latvijas valsts pārvaldes darbības principus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA,03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā ieradīsies Baltijas valstu biznesa smagsvari

Madara Fridrihsone, Db,02.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā 3. un 4. jūnijā notiks pirmā Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference, kurā piedalīsies ievērojami uzņēmēji no reģiona valstīm.

Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference ( The Baltic Sea Region Business Forum – BSRBF) notiks vienlaikus Baltijas jūras valstu padomes samitu, ar kuru tiek noslēgta Latvijas prezidentūra Baltijas jūras valstu padomē.

3. jūnijā BSRBF paneļdiskusijās galvenā uzmanība tiks veltīta enerģētikas politikas jautājumiem. Diskusijā Austrumi un rietumi – energoresursi Baltijas jūras valstu reģionā. Energoapgādes pieprasījums un infrastruktūras drošība, kuru vadīs ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, iecerēts apspriest energoresursu piegādātāju diversifikācijas iespējas un iespējamos enerģijas infrastruktūras projektus Baltijas jūras reģionā. Diskusijā piedalīsies ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, Gazprom pārstāvis Valērijs Gulobevs, kā arī Nord Stream finanšu direktors Pauls Korkorans (Paul Corcoran). Otra notiekošā plenārsēde būs veltīta atjaunojamiem un alternatīviem energoresursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ministru prezidents Aigars Kalvītis ar Ķīnas premjerministru Venu Dzibao pārrunāja ciešāku ekonomisko sadarbību

,06.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, turpinot vizīti Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR), Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar ĶTR premjerministru Venu Dzibao (Wen Jiabao). Šī tikšanās notika zīmīgā laikā, jo rīt aprit 16 gadi, kopš ĶTR atzina Latvijas Republikas neatkarību.

Ministru prezidents uzsvēra: "Starp Latviju un Ķīnu ir izveidots tāds politisko attiecību ietvars, kas sekmēs ekonomisko sadarbību, un es aicinu Latvijas uzņēmējus paplašināt savus kontaktus un darbību Ķīnas Tautas Republikā, lai veicinātu mūsu valsts starptautisko konkurētspēju."

Aigars Kalvītis pauda gandarījumu, ka starp abām valstīm veidojas cieši politiskie kontakti, sabalansētas un līdzsvarotas attiecības. Valdību vadītāji bija vienisprātis, ka veiksmīgās politiskās attiecības ir labs pamats ciešākai ekonomiskai sadarbībai.

Ķīnas premjerministrs apliecināja Ķīnas interesi ciešāk sadarboties tādās nozarēs kā rūpniecība un loģistika ar augstu pievienoto vērtību. Īpašu interesi Vens Dzibao pauda par savstarpēju tūrisma veicināšanu, akcentējot iespējas jau tuvākajā laikā izveidot tiešus avioreisus starp abām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Norisināsies Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference

,19.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā pirmo reizi norisināsies Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference, kurā 11 valstu biznesa un politikas līderi spriedīs par globāli nozīmīgām ekonomikas tēmām, Db.lv informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Mārketinga un komunikācijas departaments.

Šā gada 3. un 4. jūnijā Rīgā vienlaikus ar 7. Baltijas jūras valstu samitu, kurš noslēdz Latvijas prezidentūras termiņu Baltijas jūras valstu padomē, norisināsies arī Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference ( The Baltic Sea Region Business Forum – BSRBF). Tās ietvaros 11 reģiona valstu politikas un biznesa līderi, kā arī dažādu tautsaimniecības nozaru eksperti diskutēs par globāli nozīmīgām ekonomikas tēmām un to potenciālo ietekmi uz Baltijas jūras reģionu un atsevišķajām reģiona valstīm.

Ņemot vērā abu pasākumu saistību, pirmajai biznesa konferencei izvēlētā diskusiju tematika ir tieši saistīta ar valstu un reģionu politekonomiskajām attiecībām – konferences laikā īpaša uzmanība tiks veltīta tradicionālo un alternatīvo enerģijas resursu, pasaules finanšu tirgus svārstību un radīto izaicinājumu, kā arī nākotnes transporta un loģistikas sistēmas attīstības jautājumiem Baltijas jūras reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzsāk cīņu, lai Baltijas jūra nepārvērstos par «milzīgu, smirdīgu zupas katlu»

Lelde Petrāne,04.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek uzsākta ilgtermiņa iniciatīva Spēks ir tīrā jūrā.

Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un, ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu, smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» norāda Dzintars Jūra, kampaņas Spēks ir tīrā jūrā iniciators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Grib vienoties ar Zviedriju par enerģētikas starpsavienojumu

,27.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu premjeri vēlas panākt vienošanos par Baltijas-Zviedrijas starpsavienojuma izbūves pamatprincipiem enerģētikā.

Tiekoties premjeri pozitīvi novērtēja pagājušā gada rudenī Eiropas Savienībā izveidotās Augsta Līmeņa ekspertu darba grupas darbu Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plānu izstrādē un vienojās līdz šī gada marta sākumam, kad Lietuvā ir plānots nākošā tikšanās, mēģināt rast vienošanos par Baltijas-Zviedrijas starpsavienojuma izbūves pamatprincipiem. Tikšanās laikā tika uzsvērta arī Eiropas Savienības finansējuma būtiskā nozīme gan Baltijas-Zviedrijas, gan Igaunijas-Somijas, gan Lietuvas-Polijas starpsavienojumu izbūvē. I. Godmanis uzsvēris, ka ilgtermiņā visu šo starpsavienojumu izbūve ir vitāli nozīmīga visa reģiona enerģētiskās drošības nodrošināšanā, Db pavēstīja Ministru prezidenta padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Krists Leiškalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tapis kalkulators, kas mēra dzīvesveida ietekmi uz Baltijas jūru

Dienas Bizness,31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Dabas fonds (PDF), sadarbojoties ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas vides un izglītības speciālistiem, ir izveidojis unikālu un inovatīvu rīku – Baltijas jūras kalkulatoru – kas ērti un saprotami ļauj izmērīt dzīvesveida ietekmi uz Baltijas jūru. Kalkulators palīdz izprast mājsaimniecību ietekmi uz Baltijas jūras aizaugšanu, kā arī sniedz padomus, kas ļauj šo ietekmi mazināt.

Viena no būtiskākajām Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām ir eitrofikācija jeb pastiprināta aizaugšana ar ūdensaugiem. Šis process bija novērojams arī šovasar. Tās rezultātā plašus jūras apgabalus smacē ziedošās aļģes, kas samazina ūdens caurredzamību un iznīcina sugas.

«Baltijas jūrā ik gadu nonāk liels apjoms vielu, kas izraisa jūras aizaugšanu. Šādi tiek ne vien apdraudēts Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis, bet arī mazināta reģiona labklājība. Jautājumu jārisina prasmīgāk plānojot jūras izmantošanu, kā arī apzinoties un nepieciešamības gadījumā mainot savu ietekmi uz Baltijas jūru,» norāda PDF Baltijas jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis. Jaunizveidotais Baltijas jūras eitrofikācijas kalkulators, kas tapis pateicoties programmas NORDPLUS Horizontal atbalstam, ļaus ikvienam iedzīvotājam praktiski aprēķināt un padziļināti izprast to, kā tādas ikdienišķas lietas kā pārtikas, mājokļa vai transporta izvēle ietekmē Baltijas jūras veselību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas un Kirgizstānas premjerministri vienojas par abu valstu ekonomisko, zinātnisko un tehnisko sadarbību

,13.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņa presei

13.09.2007.

Uzsākot darba vizīti Kirgizstānas Republikā, Ministru prezidents Aigars Kalvītis šodien, 13.septembrī, Biškekā tikās ar Kirgizstānas premjerministru Almazbeku Atambajevu. Abu valstu valdību vadītāji parakstīja Latvijas un Kirgizstānas ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības līgumu.

Pārrunājot Latvijas un Kirgizstānas līdzšinējo sadarbību, A.Atambajevs atzinīgi novērtēja Latvijas atbalstu demokrātijas stiprināšanā un uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.

Ministru prezidents A.Kalvītis apliecināja Latvijas gatavību dalīties pieredzē ar Kirgiztānu. A.Atambajevs izrādīja īpašu interesi par Latvijas pieredzi investīciju piesaistē, izsakot vēlmi konsultēties ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstiprināts HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns, Db.lv informēja Vides ministrija. Plāns ietver četras Baltijas jūras videi prioritārās jomas.

Baltijas jūras valstu Vides ministri un citas augsta līmeņa amatpersonas, kā arī Eiropas Kopienas pārstāvji 2007.gada 15.novembrī Polijas pilsētā Krakovā apstiprināja stratēģisku rīcības plānu, lai būtiski samazinātu Baltijas jūras piesārņojumu un līdz 2021.gadam atjaunotu tās labu ekoloģisko stāvokli.

Visaptverošā Baltijas jūras rīcības plāna mērķis ir atrisināt galvenās Baltijas jūras vides problēmas. Plāns ir pilotmodelis sadarbībai ar trešajām valstīm Eiropas Savienības jūras vides politikas īstenošanā.

Plāns ietver četras Baltijas jūras videi prioritārās jomas: (1) pārmērīgas biogēno vielu ieplūdes jūrā radītās eitrofikācijas samazināšanu, (2) jūrlietas, t.sk. kuģošanas drošību, gatavību un reaģētspēju uz naftas avārijām u.c. ārkārtas situācijām jūrā, (3) jūras un piekrastes dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tai skaitā zivju resursu saglabāšanu un jūras izmantošanas telpisko plānošanu, kā arī (4) bīstamo vielu radītā piesārņojuma samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Somijas prezidents: Latvijas centieni pievienoties Nord Pool spot ir atbalstāmi

Gunta Kursiša,23.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas prezidents Saule Nīnisto atzinīgi novērtējis Latvijas plānus šogad pievienoties Ziemeļvalstu energobiržai Nord Pool spot, kas nozīmē atvērtu elektroenerģijas tirgu, pēc Latvijas prezidenta Andra Bērziņa vizītes Somijā informē Prezidenta preses dienests.

Latvijas pievienošanās Nord Pool spot biržai nozīmē atvērtu elektroenerģijas tirgu, proti, apmēram 70% no Latvijā patērētās elektroenerģijas tiek pirkta elektroenerģijas tirgū par vienošanās cenu, savukārt par regulētu cenu elektroenerģiju var saņemt mājsaimniecības.

Tāpat abu valstu prezidenti tikšanās laikā apsprieda jautājumu par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, par kuru joprojām tiek gaidīti neatkarīgā Eiropas komisijas pētījuma rezultāti.

Jautājums par šī termināļa vietu joprojām paliek atvērts, tai pašā laikā Latvijai ir iespējas un Latvija var piedāvāt iespējas gāzes uzglabāšanai Inčukalna gāzes krātuvē, uzsvēra A. Bērziņš. Ar šīm iespējām Somijas pusei tiks piedāvāts iepazīties nākotnē gaidāmā Somijas prezidenta vizītes laikā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esam ieinteresēti paplašināt politisko un ekonomisko dialogu ar Indiju, tajā skaitā intensificēt savstarpējo vizīšu apmaiņu, tikšanās laikā ar Indijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Moniku Kapilu Mohtu (Monika Kapil Mohta) uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Latvija ir piemērota vieta tranzīta un loģistikas organizēšanai starp Eiropas Savienības un Āzijas tirgiem. Tāpat Latvija ir ieinteresēta paplašināt sadarbību izglītības, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomās, sacīja Raimonds Vējonis.

Savukārt iespējas veicināt valstu politisko, ekonomisko, kultūras un izglītības jomas sadarbību bija galvenās tēmas, kuras Valsts prezidents pārrunāja ar jauno Marokas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Aminu Buajašu (Amina Bouayach).

Kā perspektīvas Latvijas un Marokas ekonomiskās sadarbības nozares redzam lauksaimniecību un pārtikas rūpniecību, koksni un tās izstrādājumus, zaļo enerģiju, IKT jomu, transportu un loģistiku, kā arī tūrismu, sacīja Raimonds Vējonis, kā vienu no praktiskajiem soļiem minot dažādu jomu ekspertu sadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Elektroniskie sakari: 5G tehnoloģiju ieviešanā Baltijas valstīm nepieciešami sadarbības partneri

LETA,04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sīvās konkurences dēļ Latvijai un visām Baltijas valstīm kopumā nav izredžu kļūt par 5G tehnoloģiju līderi, tāpēc nepieciešami sadarbības partneri, preses konferencē par rudenī plānoto Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumu - 5G Techritory un 5G tehnoloģijām žurnālistiem sacīja VAS Elektroniskie sakari valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda.

Viņš skaidroja, ka 5G standarts ir «karsta tēma», kas ir aktuāla globālā un nacionālā mērogā. «Patlaban notiek cīņa, kurš būs 5G tehnoloģiju līderis. Konkurences dēļ Latvijai un visām Baltijas valstīm kopumā nav izredžu par tādu kļūt, tāpēc mums ir jāatrod savi partneri,» uzsvēra «Elektroniskie sakari» valdes priekšsēdētājs.

Bārda norādīja, ka septembra Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumā «5G Techritory» plānotie galvenie akcenti būs Baltijas jūras reģiona gatavība un izaicinājumi, nozares, kurām jāsadarbojas, lai gūtu pienesumu no 5G tehnoloģijām un kā pārvērst 5G iespējas biznesa projektos. «Forumā akcentētās nozares, kas būs lielākie ieguvēji un nesīs lielākās pārmaiņas, taču forumā spriedīs arī par »spēles laukumu« jaunu biznesa modeļu veidošanai,» sacīja Bārda. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis uzsvēra, ka patlaban 4G tīkla ātrums ir 100 megabiti sekundē, taču 5G tīkls būs simts reizes ātrāks. «Atzīmēšu, ka 5G tīkls nebūs tikai mobilo sakaru operatoru ieguvums - iedzīvotājiem 5G tīkls būs kā platforma, kurā attīstīsies dažādu jomu pakalpojumi. Piemēram, transporta, medicīnas, ražošanas un robotizācijas jomās 5G tehnoloģijas nodrošinās ātrāku datu pārraidi ar robotizētām vienībām, atrodoties pat citā pasaules malā,» skaidroja Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Reņģes nākamgad varēs zvejot vairāk

Sandra Dieziņa,17.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad nozvejas kvotas reņģēm un Baltijas jūras austrumu krājuma mencām palielinātas, bet brētliņām – samazinātas.

To paredz ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) sēdē Luksemburgā apstiprinātās nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2014. gadā.

«Esmu gandarīta, ka Baltijas jūras reģiona valstis sarežģītās, bet konstruktīvās sarunās spēja vienoties par kompromisu,» uzrunā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdes dalībniekiem sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Kopumā nozvejas kvotas 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir palielinājušās vai saglabājušās nemainīgas, informē ministre. Samazinājums ir brētliņas kvotai, bet tas saistīts ar zvejas radītās mirstības mērķlieluma pārrēķinu, kuru veikusi Starptautiskā jūras pētniecības padome. Tas bijis nepieciešams, lai līdz 2015. gadam zivju krājumiem Baltijas jūrā spētu nodrošināt maksimālas ilgtspējīgas nozvejas apjomus. Latvijai izdevies panākt ievērojami mazāku brētliņas kvotas samazinājumu par Eiropas Komisijas piedāvāto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien notika Valsts vides dienesta (VVD) jaunā jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa kuģa Mare pirmās darba sezonas atklāšanas pasākums, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Kuģa atklāšanas pasākumā VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsvēra: «VVD funkciju nodrošināšanai jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa veikšanai bija nepieciešama lielāka neatkarība. Kuģa vārds Mare (latīniski jūra) izraudzīts ar nolūku. Tas apzīmē kuģa pamatdarbības vietu un uzliek VVD papildu atbildību paveikt savu darbu godam – nosargāt Baltijas jūras zivju resursus un veikt kvalitatīvu jūras vides monitoringu.»

VVD ģenerāldirektores vietniece, ZKD direktore Evija Šmite skaidroja: «Kuģis paver mums plašas iespējas un garantē ne vien kontroles inspekciju un monitoringa veikšanu Latvijas Republikas jūras ūdeņos daudz plašākā mērogā, bet arī aktīvāku dalību starptautiskajās Eiropas Kopienas zvejas kontrolēs no Polijas krasta dienvidos līdz pat Botnijas līcim ziemeļos, būtiski palielinot kontrolējamās Baltijas jūras teritorijas apmērus un reidu skaitu, kas citos apstākļos nebūtu iespējams. Šogad papildus tiek plānotas a p200 augsta riska un ļoti augsta riska zvejas kuģu kontroles.»

Komentāri

Pievienot komentāru