Konstatēti seši saslimšanas gadījumi ar A hepatītu, kas, iespējams, saistīti ar kafejnīcas „Miltiņkrogs” darbību

Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) saņēmusi SVA Jelgavas filiāles informāciju, par sešiem A hepatīta saslimšanas gadījumiem, kas, iespējams, saistīti ar kafejnīcas „Miltiņkrogs” darbību. Kafejnīca atrodas uz šosejas P97, posmā Jelgava – Dobele.

Trīs saslimušie ir vīrieši un trīs - sievietes, vecumā no 21 līdz 48 gadiem, tajā skaitā arī kafejnīcas darbinieki. Visi saslimušie hospitalizēti.

Saistībā ar to, ka pirmais saslimušais ir kafejnīcas darbinieks, apmeklētājiem, kas laika periodā no 30.septembra līdz šim brīdim apmeklēja kafejnīcu un nav vakcinējušies, ir risks saslimt ar A hepatītu. Aicinām iedzīvotājus, kas minētajā laika periodā apmeklēja kafejnīcu „Miltiņkrogs” un kam novērotas šādas pazīmes: paaugstināta ķermeņa temperatūra, nespēks, dzelte, sāpes labajā paribē, vemšana, nekavējoties vērsties pie ģimenes ārsta un viņu informēt par iespējamu inficēšanās risku.

„Uzturēt lata kursu būs sarežģīti, taču jautājums par lata devalvāciju ir slēgts,” šodien preses brīfingā pēc tikšanās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Henriku Ilvesu uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Lai pārvarētu ekonomisko krīzi, Latvijai būs stingri jāīsteno Latvijas Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kurā ietvertie pasākumi jāīsteno trīs gadu laikā, skaidroja prezidents, piebilstot, ka patlaban aktuālākie uzdevums ir veikt strukturālās Zatlers: jautājums par lata devalvāciju ir slēgtsvalsts pārvaZatlers: jautājums par lata devalvāciju ir slēgtsldes reformas.

Sakarā ar ielas seguma atjaunošanas darbiem svētdien, 28.augustā no plkst.5.00 līdz plkst.20.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Kronvalda bulvāra līdz Kalpaka bulvārim.

Sakarā ar ielas posma slēgšanu tiks ieviestas izmaiņas vairākos sabiedriskā transporta maršrutos:

- 1.trolejbusa maršruts būs slēgts;

- 3.maršruta trolejbusi no Sarkandaugavas kursēs pa maršrutu līdz Stabu ielai, tālāk pa Stabu ielu, Brīvības ielu, Brīvības bulvāri, Raiņa bulvāri un tālāk pa maršrutu;

- 5.trolejbusa maršruts būs slēgts;

- 12.trolejbusu maršruts būs slēgts;

- 19.maršruta trolejbusi kursēs no galapunkta Ziepniekkalns pa maršrutu līdz Inženieru ielai, tālāk pa Inženieru ielu, Raiņa bulvāri un atpakaļ. No galapunkta Pētersalas iela maršruts būs slēgts;

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pēc veikala Prisma Deglava apsekošanas pieņēmis lēmumu nekavējoties aizliegt ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai, aģentūru LETA informēja BVKB.

Iespējams, ka tirdzniecības centrs varētu būt slēgts līdz pat diviem mēnešiem.

Pārbaudot publiski izskanējušo informāciju par iespējamu bīstamību tirdzniecības centrā Prisma Deglava, Andreja Saharova ielā 30, BVKB inspektori šodien veica ēkas pārbaudi. Tās laikā konstatēta saliekamo dzelzsbetona pārseguma paneļu novirze no atbalsta sijas un izdrupumi paneļu apdarē. Būvinspektori norāda, ka, deformācijām progresējot, tiktu apdraudēta ēkas stabilitāte un drošība.

Birojs informējis ēkas īpašniekus par pārbaudes rezultātiem un plānoto lēmumu - nekavējoties aizliegt ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai. Lai noteiktu bojājumu cēloņus, to apjomu un ietekmi uz ēkas noturību, nepieciešams veikt padziļinātu ēkas konstrukciju tehnisko izpēti.

Lejupslīde būvniecības nozarē nav gājusi garām arī būvmateriālu tirgotājiem, un daļa no tiem šogad jau veikalus slēguši.

Db novēroja, ka slēgti ir visi uzņēmuma SIA Arana būvmateriālu veikali SIMS, kas bija neliels, taču viens no vecākajiem tirgotājiem. Uzņēmumā Db atzina, ka visi veikali ir slēgti, taču no plašākiem komentāriem atteicās. Savukārt ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Agri Upīti Db sazināties neizdevās. Arana ar būvmateriālu tirdzniecību nodarbojās jau kopš 1997. gada. Jāatzīmē, ka izmaiņas skārušas ne tikai mazākos būvmateriālu tirgotājus, bet arī lielākus tīklus, piemēram, Nelss, Profs Latvija, K-Rauta un Tapro (pieder SIA Tapeks). Nesen slēgts arī Nelss būvmateriālu veikals Deglava ielā, bet vēl iepriekš Nelss slēdza veikalu Jelgavā, kas bija nerentabls. Iepriekš (10.04.) Db aptaujātie uzņēmēji — SIA Nelss un SIA Profs Latvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Db jau ziņoja (26.02.), ka arī Profs Latvija zemās veikala rentabilitātes dēļ pēc dažu mēnešu darba slēdzis būvmateriālu veikalu Daugavpilī.

Kalnciema ielas 2B sešstāvu ēkas ugunsgrēka dēļ krustojums Kalnciema ielā un Raņķa dambī būs slēgts līdz pat pirmdienas vakaram, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domas Satiksmes departamenta (RDSD) pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Tāpat būs slēgta arī Raņķa dambja braukšanas josla virzienā uz Balasta dambi.

Ahuna-Ozola norādīja, ka krustojums būs slēgts līdz ugunsgrēks būs pilnībā novērsts un būs saņemta Valsts policijas norāde, ka ceļa posms ir drošs. Patlaban domājams, ka ceļa posms būs slēgts līdz pirmdienas vakaram, bet, iespējams, būs slēgts arī ilgāk.

RDSD pārstāve aicināja autovadītājus izvēlēties citus maršrutus. Jau patlaban mobilajā autovadītāju lietotnē Waze ir ievietota informācija par ugunsgrēku un lietotnē var meklēt citus iespējamos braukšanas maršrutus.

Savukārt sabiedriskais transports ir novirzīts uz Slokas ielu.

Kā ziņots, naktī no 24. uz 25.novembri plkst. 3.38, Kalnciema ielā 2B, Rīgā, neapsaimniekotā mājās izcēlies ugunsgrēks ar atklātu liesmu, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUDG) pārstāve Inta Palkavniece.

Rīgas pilsētas teritorijā atrodas deviņi nevienai pašvaldības un valsts institūcijai nepiederoši gājēju tilti. Viens no šiem tiltiem drīzumā uz laiku tikšot slēgts.

Jau vēstīts, ka saņemto iedzīvotāju sūdzību dēļ Rīgas domē šodien bija sasaukta atbildīgo institūciju pārstāvju sanāksme, lai diskutētu par gājējiem paredzēto Rīgas gaisa pārvadu turpmāko apsaimniekošanu. Latvijas Televīzija aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka lai gan cilvēki šādus gājēju pārvadus izmanto ikdienas gaidās, juridiski tie nevienam nepieder, kā rezultātā neviens arī nerūpējas par šo objektu tehnisko stāvokli.

Sanāksmē piedalījās Rīgas pilsētas būvvaldes, AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz), AS «Rīgas siltums», pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas ūdens», AS «Latvijas gāze», kā arī vairāku domes struktūrvienību pārstāvji.

Kopumā secināts, ka nevienam nepiederoši patlaban ir deviņi šādi gājēju tilti. Balstoties uz Rīgas būvvaldes atzinumu, vissliktākajā stāvoklī patlaban ir pārvads pār Zunda kanālu, kā rezultātā pašvaldība nolēmusi gājēju kustību uz tā slēgt. «Pārvads būs slēgts līdz brīdim, kad veiksim padziļinātu tā apsekošanu. Tad arī būs skaidrs - vai un cik lielas investīcijas tā atjaunošanai nepieciešamas. Varbūt tiltu atzīs par drošu,» žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), norādot, ka vienlaikus nav skaidrs - kura institūcija uzņemsies šo pienākumu, jo komunikācijas tur ir gan «Rīgas siltumam», gan būs arī «Latvijas Gāzei».

Latgales lietavu izskaloto vietējo un reģionālo ceļu sakārtošana varētu izmaksāt apmēram miljonu eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš sacīja, ka šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava posms, kā arī seši valsts vietējās nozīmes ceļi. Ceļu atjaunošanu varēs uzsākt tad, kad kritīsies ūdenslīmenis, kas vietām joprojām ir augsts.

Lange informēja, ka līdz šim plūdu skarto ceļu atjaunošana ir izmaksājusi 73 tūkstošus eiro. LVC aplēses liecina, ka kopumā Latgales lietavu skarto ceļu sakārtošana izmaksās apmēram miljonu eiro. Pagaidām vēl nav iespējams pateikt, vai LVC līdzekļus prasīs no valdības, jo, iespējams, tos varēs rast jau esošo ceļu uzturēšanas finansējuma ietvaros, sacīja LVC vadītājs.

Jau vēstīts, ka lietavu radīto postījumu dēļ šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava (P45) posms, kā arī vairāki valsts vietējās nozīmes ceļi.

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Saistībā ar satiksmes slēgšanu pār Augusta Deglava ielas pārvadu pagājušās darba nedēļas beigās, ceturtdien un piektdien, pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» nav izpildījusi ap 13% sabiedriskā transporta reisu, žurnālistiem pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Baraņņiks (S).

Viņš pauda, ka šie reisi neesot izpildīti sastrēgumu dēļ. Minētā problēma ir ātri jārisina, uzsvēra deputāts, piebilstot, ka apspriests arī iespējamais «plāns B» gadījumam, ja satiksme pa Deglava tiltu tik drīz netiks atjaunota. Baraņņiks gan sīkāk nestāstīja par šiem risinājumiem, akcentējot, ka tas, uz ko jākoncentrējas, ir «plāns A» - satiksmes atjaunošana.

Rīgas mēra vietnieks skaidroja, ka diskutēts tika par papildu satiksmes ierobežojumiem vai organizatoriskām izmaiņām. Piemēram, tika spriests par iespēju atvieglot kreisos pagriezienus sabiedriskajam transportam.

Ir apspriests jautājums arī par «puteņa biļetēm» līdzīgas sistēmas ieviešanu, kad cilvēki, kuri ikdienā raduši pārvietoties ar automašīnām, pilsētas sabiedriskajā transportā var braukt par brīvu, tomēr pašlaik tam nav jēgas, jo sabiedriskais transports stāv sastrēgumos, klāstīja Baraņņiks.

Ķīnā Šanhajā notiekošās starptautiskās izstādes World Expo 2010 oficiālajā interneta mājaslapā parādījusies informācija, ka otrdien slēgts Latvijas paviljons, ko tā veidotāja Aerodium pārstāvis Ansis Egle Dienai noliedza. Viņš norāda: «Paviljons visu laiku darbojas.»

Izstādes mājas lapā trešdien parādījās ziņa, ka Latvijas un Lībijas paviljoni otrdien slēgti saistībā ar gaisa kondicionētāju testēšanu un iekšdarbiem, ziņo Diena.lv. Dažādas pārbaudes, pēc A.Egles teiktā, notiekot nepārtraukti. Par tām gan viņš neko nevarēja pastāstīt, jo tajās piedalījušies kolēģi, kuri patlaban nav uz vietas, jo devušies prom no Ķīnas, stāstīja Aerodium pārstāvis.

Viņš norādīja, ka paviljons ne uz brīdi kopš tā atklāšanas nav slēgts un piebilda, ka to, ka paviljons strādā, var pierādīt videotranslācijā. A.Egle atzina, ka arī Aerodium izstādes mājaslapā parādījusies ziņa par Latvijas paviljona slēgšanu bijis liels pārsteigums. «Divas dienas jau mēģinām saprast un noskaidrot, kāpēc šāda ziņa ir parādījusies,» sacīja A.Egle, norādot, ka pagaidām atbilde no izstādes organizatoriem nav saņemta.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) klientu apkalpošanas centrs Brīvības ielā 191 tiek slēgts uz rekonstrukciju, informē RS Klientu apkalpošanas un komunikācijas daļas vadītājs Viktors Zaķis.

No 15. maija uz rekonstrukciju tiek slēgts klientu apkalpošanas centrs Brīvības ielā 191. No 18. maija pie klientu centra ārpusē tiks izvietots pagaidu klientu apkalpošanas centrs, kurā tiks pieņemti klienti līdz rekonstrukcijas beigām augusta vidū.

Pagaidu klientu apkalpošanas centrs darba dienās strādās no plkst. 9.00 līdz 19.00, sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00, bet svētdienās tas būs slēgts. V. Zaķis skaidro, ka klientiem būs pieejami visi pakalpojumi, kas līdz šim tika nodrošināti klientu centrā Brīvības ielā 191 - personalizēto un nepersonalizēto e-talonu noformēšana un saņemšana, atlaižu saņēmēja statusa pagarināšana un citi pakalpojumi.

Nesaskaņotu dokumentu dēļ uz laiku slēgtais Kaņepes Kultūras centrs saņēmis Rīgas būvvaldes akceptu, ka telpas ir piemērotas sabiedrisku pasākumu veikšanai, informēja viens no Kaņepes Kultūras centra saimniekiem Edgars Kaņepe.

Pēc viņa teiktā, kultūras centrs būs slēgts vēl, ilgākais, divas nedēļas. Telpu statuss esot atzīts par publiskiem pasākumiem atbilstošu.

«Dokumenti jau ir nodoti Zemes dienestam, lai mēs saņemtu galīgo atļauju atkal vērt durvis Kaņepes Kultūras centram,» atklāja E. Kaņepe.

Viss norit pēc plāna un neviena no valsts instancēm ar atbildēm nekavējas, skaidroja Kaņepe, piebilstot, ka esot žēl, ka laikā, kad centrs ir slēgts, bijis jāatsaka Zviedrijas pilsētas Ūmeo delegācijai, kura Rīgā ieradusies Rīga 2014 projekta gaitā, lai Kaņepes Kultūras centrā organizētu rīdziniekiem veltītu pasākumu.

Kā jau iepriekš ziņots, centrs tika slēgts, kad Rīgas būvvalde konstatēja, ka dokumentos centram nav saskaņotas «pareizās funkcijas».

Līdz novembrim ir slēgts aptuveni kilometru garš posms uz Ventspils šosejas (A10) aiz tilta pār Lielupi. Slēgtajā posmā tiek veikta ceļa rekonstrukcija, lai uzlabotu ceļa nestspēju, daļēji tiek pārbūvēti arī segas pamati, informē Latvijas Valsts ceļi.

Lai būvnieki varētu veikt posmā paredzētos remontdarbus abās brauktuves joslās vienlaicīgi un pabeigt tos iespējami īsā laikā, satiksme ir novirzīta pa apvedceļu.

No kvalitātes viedokļa pārbūvēt vienas brauktuves ceļa abas joslas vienlaicīgi ir labāk, skaidro uzņēmums. Ja asfalta dilumkārtas ieklāšanu veic divi ieklājēji paralēli, veidojas viendabīgs segums, un nav nepieciešams veidot abu joslu savienojuma šuvi. Tomēr nodrošināt ērtu apbraucamo ceļu, kura nestspēja būtu atbilstoša intensīvajai galvenā autoceļa satiksmei, un kurš nebūtu pārāk garš, ir iespējams retos gadījumos. Tāpēc visbiežāk remontdarbi tiek organizēti uz vienas ceļa joslas, nodrošinot ar luksoforiem vai regulētājiem regulētu reverso satiksmi pa otru.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Satiksmes drošības uzlabošanai 13 kilometrus garā Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, liecina VAS "Latvijas valsts ceļi" informācija.

Tallinas šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju līdz Pulksteņezeram katru gadu notiek vairāki ceļu satiksmes negadījumi, tai skaitā ar bojāgājušajiem, šajā posmā ir vairāki tā saucamie "melnie punkti".

Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem šajā posmā notiek frontālu sadursmju dēļ. Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, ir izstrādāts satiksmes organizācijas izmaiņu projekts, ko plānots realizēt līdz šī gada beigām. LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns informēja, ka šajos 13 kilometros ir seši tā dēvētie melnie punkti. Salīdzinājumam kopā uz 1650 kilometriem valsts galveno autoceļu ir 48 melnie punkti. Pēdējos gados satiksmes intensitāte šajā posmā pieaugusi līdz vairāk nekā 27 000 automašīnām diennaktī, lai gan ceļš projektēts ar caurlaidību līdz 20 000 automašīnām diennaktī. Zaļaiskalns norādīja, ka pērn šajā posmā notikuši 42 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bijuši pieci bojāgājušie, no tiem četri - frontālās sadursmēs. "Galvenais satiksmes organizācijas izmaiņu mērķis ir novērst frontālo sadursmju iespēju apdzīšanas manevra laikā, vai veicot kreisos pagriezienus," uzsvēra Zaļaiskalns.

Nesaskaņotu dokumentu dēļ uz laiku slēgtais Kaņepes Kultūras centrs (KKC) saņēmis Rīgas būvvaldes akceptu, ka telpas ir piemērotas sabiedrisku pasākumu veikšanai, un ceturtdien, 27. februārī, KKC no jauna ver durvis apmeklētājiem.

Tā liecina KKC ieraksts Twitter.

Vēl vakar viens no Kaņepes Kultūras centra saimniekiem Edgars Kaņepe norādīja, ka kultūras centrs būs slēgts vēl, ilgākais, divas nedēļas.

KKC tika slēgts, kad Rīgas būvvalde konstatēja, ka dokumentos centram nav saskaņotas «pareizās funkcijas».

«Kaņepes Kultūras centrs uz laiku līdz sešām nedēļām diemžēl ir spiests atkal aizvērt durvis, jo izrādās, ka īrējam telpas, kuru reģistrētā funkcija ir dažādu sociālo grupu kopmītnes, kurās nedrīkst baudīt kultūras notikumus publiski. Nezināšana neatbrīvo no atbildības,» savā Facebook lapā rakstīja Kaņepes Kultūras centra pārstāvji.

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes aicinājusi Turcijas investora "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmumu SIA "Liepāja Steel" veikt nepieciešamās darbības elektrotēraudkausēšanas iekārtu rekonservācijai.

Lai kopīgi diskutētu par bijušās Liepājas metalurga teritorijas tālāko attīstību, 2021. gada 21. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde uz diskusiju aicināja teritorijas lokālplānojuma izstrādātājus AS “UPB”, inženierkomunikāciju turētājus, Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģionālās vides pārvaldes un Turcijas investora uzņēmuma SIA “Liepāja Steel” (īpašumā ir elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtas) pārstāvjus.

SIA “Liepāja Steel” ir izteicis vēlmi atjaunot ražošanu un ņemot vērā projekta mērogu, investīciju apjomu un projekta īstenošanai nepieciešamās teritoriju, Liepājas SEZ pārvalde aicināja uzņēmēju uz kopīgu tehnisko darba sanāksmi ar atbildīgajām valsts un pašvaldības institūcijām, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātājiem, lai gūtu iespēju nepastarpinātai komunikācijai un informācijas apmaiņai par dažādiem projekta aspektiem.

Ilgstoša atkušņa dēļ uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā ir sācies šķīdonis, tāpēc uz šiem ceļiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem.

Ierobežojumi katru gadu pakāpeniski tiek ieviesti visos valsts reģionos – aptuveni 10 000 km valsts autoceļu, uzstādot aizlieguma ceļa zīmes, kas ierobežo transportlīdzekļu maksimālo pilno masu, lielākoties ar 10 tonnām. Līdzīgi ar savā pārziņā esošajiem ceļu tīkliem rīkojas arī pašvaldības.

Lidostā Rīga piektdien, 17.februārī, noticis negadījums ar aviokompānijas Vim Airlines čaterreisa no Ufas gaisa kuģi, kas pirms pacelšanās saslīdēja uz skrejceļa.

Gaisa kuģī atradās 40 pasažieri un 7 apkalpes locekļi. Negadījumā neviens cilvēks nav cietis.

Pašlaik gaisa kuģis ir novietots stāvvietā. Lidostas skrejceļš tika slēgts un notika tā tehniskā apsekošana. Tā kā skrejceļš bija slēgts, reisi kavējās.

Lidostas lidlauka darbība tika atjaunota pulksten 13:47. Lidlauka darbības ierobežojumu dēļ uz citām lidostām tika novirzīti pieci ielidojošie reisi, astoņi ielidojošie reisi nosēdās ar kavēšanos, bet astoņi ielidojošie un izlidojošie reisi tika atcelti. Pasažieri aicināti par reisu izpildi sekot līdzi informācijai lidojumu sarakstā lidostas mājas lapā. Saistībā ar lidojumu kavēšanos un atcelšanu, jāvēršas pie izvēlētā gaisa pārvadātāja.

Noslēdzies Latvijas Bankas izsludinātais iepirkums par bērniem veltītas kolekcijas monētas dizaina izstrādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā tika saņemts viens piedāvājums, un līgums tiks slēgts ar Anitu Naumovu. Kopējā līgumcena iepirkumā sasniedz 3700 eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka dizainu monētai izstrādāja Dace Lielā, Gundega Muzikante, Anita Naumova, Juris Patraškevičs un Arvīds Priedīte. Katram iepirkuma dalībniekam (pretendentam) paredzēta autoratlīdzība 850 eiro apmērā par monētas aversa un reversa grafiskā risinājuma priekšlikumu izstrādi. Ar uzvarētāju tiks slēgts līgums par monētas aversa un reversa grafiskā risinājuma pilnīgu izstrādi un sagatavošanu formas veidošanai (darba pabeigšanu ģipša modeļu veidošanai), paredzot autoratlīdzību 1850 eiro par katru monētas pusi. Iepirkumam paredzētās līgumcenas kopā – 7950 eiro.

Krāpnieciskās darbībās ar kases aparātiem pieķertais restorānu tīkls Gan Bei netika slēgts, lai saglabātu darbavietas, šodien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ināra Pētersone.

(Pievienota 7.rindkopa.)

Pēc konstatētajiem pārkāpumiem analizēta situācija un apsvērta iespēja uzņēmuma darbību apturēt. Tomēr ņemot vērā lielo nodarbināto skaitu, proti, uzņēmumā strādā aptuveni 700 darbinieku, kā arī to, ka tas izraisītu ķēdes reakciju un ietekmētu Gan Bei produkcijas piegādātājus, nolemts šādu soli nespert un turpināt uzņēmuma darbības rūpīgu uzraudzību. Šāds lēmums pieņemts arī konsultējoties ar finanšu ministru.

Kā atzina Pētersone, ja tas būtu uzņēmums ar 10 darbiniekiem, tas, visticamāk, tiktu slēgts.

VID vadītāja uzsvēra, ka šādās situācijas ir jāizvērtē daudzi kritēriji. Gan Bei gadījumā kriminālprocess bijis labākais risinājums, jo atbildība tiks prasīta no tiem, kas ir organizējuši krāpšanos, nevis no visiem darbiniekiem.

Iekšlietu ministrija plāno uz ceļiem izvietot vēl simts jaunus fotoradarus. Fotoradarus uzstādīs Iekšlietu ministrijas izraudzīts privāts partneris, taču, pēc kādiem kritēijiem to izvēlēsies, Iekšlietu ministrija slēpj.

LTV raidījums De Facto centies noskaidrot, kāpēc ir šāda slepenība.

«Pie mums tikai retais autovadītājs ievēro atļauto ātruma ierobežojumu, tāpēc iespējas uz Latvijas ceļiem uzstādīt simts fotoradarus kādam uzņēmējam sola fantastiskas biznesa iespējas, jo ienākumi šeit varētu būt mērāmi miljonos latu. Nenoliedzami, ka ļoti gards kumoss. Tikai dīvaini, ka valdība ļoti lielā slepenībā lemj, kurš pie šī gardā kumosa tiks,» secinājis De Facto.

Ministru kabinets ziņojumu par plānoto fotoradaru iepirkumu uzklausīja septembra beigās valdības sēdes slēgtajā daļā. Pie radariem plāno tikt, izmantojot privāto, publisko partnerību. Un aptuveni tas varētu notikt šādi: valsts izaugās kādu uzņēmēju, kurš uz Latvijas ceļiem uzstāda simts fotoradarus, radaru izmaksas sedz partneris, ne valsts. Uzņēmēja izdevīgums rodas soda naudās, proti, tajās valsts un uzņēmējs dalās. Taču pagaidām nekas konkrētāks nav zināms, jo par radaru iegādi atbildīgās amatpersonas Iekšlietu ministrijā un arī Valsts policijā interviju De Facto vairākkārt atteikušas.