Aizvadītajā audzēšanas sezonā būtiski palielinājušies ziemas siltumnīcu kompleksa Mežvidi operatora SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi

SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi 2017./2018. gada audzēšanas sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, pieauguši par 207,6 tūktošiem eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis izaugsmi skaidro ar ieguldījumiem audzēšanas procesa efektivitātē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Aizvadītajā tomātu audzēšanas sezonā SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi sasniedza 832,97 tūkstošus eiro, kas ir par vairāk nekā 200 tūkstošiem vairāk nekā vēl gadu iepriekš, kad realizācijas ieņēmumi veidoja 625,4 tūkstošus eiro. Audzis arī uzņēmuma kopējais apgrozījums. Mežvidos tomātu audzēšanas sezona parasti ilgst no oktobra vidus līdz jūlija beigām, un šobrīd veikalu plauktos jau nonākuši pirmie šajā sezonā Latgalē audzētie tomāti.

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato jeb tumšo tomātu audzēšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Lai gan nelielas korekcijas un izaicinājumus ir nesuši šīs vasaras karstie laikapstākļi, tomēr dārzeņu audzēšana notiek atbilstoši uzņēmuma izvirzītajam plānam. Tomātu un gurķu ražību lielā mērā ietekmē laikapstākļi, taču siltumnīcas ir tiem mazāk pakļautas - tās ietekmē saules gaisma un gaisa temperatūra, tomēr ietekme nav tik lielā kā, piemēram, graudkopībā vai piena lopkopībā. To, vai karstais laiks uzņēmumam radījis zaudējumus, ir grūti izmērīt un, lai to noteiktu, ir jānostrādā visa sezona, skaidro M.Kravale.

Šajā sezonā uzņēmuma siltumnīcās gurķi aug piecos hektāros. Jaunajās siltumnīcās produktivitāte ir krietni lielāka, stāsta uzņēmuma vadītāja. Ja vecajās siltumnīcās gurķu sezona sākas februāra beigās ar stādīšanu un beidzas oktobrī, tad jaunajās siltumnīcās ir gaismotā platība un tur sezona ir visu gadu. Tiek audzēti divu veidu gurķi - garie un īsie. «Ļoti ilgi cīnījāmies ar tirgotājiem, jo īsie gurķi tika saukti par lauka gurķiem. Jau otro gadu esam klasificējuši, ka tas ir īsais gurķis, un tā arī norādām savā dokumentācijā. Ļoti cenšamies, lai veikalā ir gan mūsu garie gurķi, gan īsie. Ļoti bieži īsos gurķus vēl aizvien klasificē kā lauka gurķus, bet pēc būtības tas nav lauka gurķis, jo ir audzis siltumnīcā. Pie mums tiek audzētas tādas gurķu šķirnes, kas nebūtu piemērotas audzēšanai mazdārziņos,» stāsta M.Kravale.

Ieguldot 3,53 miljonus eiro, atkritumu pārstrādes uzņēmumā SIA Getliņi Eko darbu uzsākusi otra siltumnīca. Trīskāršojot tomātu ražošanas jaudas, uzņēmums raugās arī eksporta virzienā.

Līdztekus Getliņi Eko «firmas zīmei» - lielaugļu oranžajiem tomātiem – jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī aveņtomāti un tumši sarkanie, Montenegro šķirnes, tomāti. Pamatā arī jaunajā siltumnīcā tiek ražoti oranžie tomāti, jo tie atšķiras un tiem tirgū nav tik daudz konkurentu. Pretēja situācija ir ar aveņtomātiem, kuru audzēšana plaši izplatīta, piemēram, Polijā. Tagad SIA Getliņi Eko vienā nedēļā tiek novākti aptuveni 200 kilogrami tumši sarkano tomātu, aptuveni divas tonnas aveņtomātu un aptuveni desmit tonnas oranžo tomātu. Tāpat jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī ziedi podiņos.

Pirmās Latvijas gurķu ražas šogad ir gaidāmas marta pirmajā pusē, savukārt tomāti - aprīļa vidū, aģentūrai BNS sacīja aptaujātie dārzeņu audzētāji.

Dārzeņu audzētāju kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi valdes loceklis Jānis Bušs aģentūrai BNS teica, ka pirmo gurķu ražu plānots ievākt līdzīgā laika periodā kā pērn. «Marta pirmajā nedēļā mums sākas siltumnīcas saimniecībām pirmā jaunā gurķu raža. Ļoti cerams, ka mums te nebūs tā kā šobrīd viss apmācies un miglains. Gurķiem, lai augtu sulīgi skaisti un zaļi, ir vajadzīga saules gaisma. Cerams, ka saule spīdēs, gurķi būs un ap 5.martu, vēlākais uz 8.martu,» norādīja Bušs, piebilstot, ja turpmākās trīs nedēļas būs apmācies un tumšs laiks, tad gurķi ienāksies vēlāk - ap 12.martu.

Savukārt pirmie tomāti gaidāmi aprīļa sākumā, norādīja Baltijas dārzeņu valdes loceklis.

No piektdienas pircējiem būs iespēja Maxima XXX lielveikalos iegādāties jauno SIA Mārupes Siltumnīcas tomātu ražu, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Sākotnēji Mārupes tomāti būs pieejami Maxima XXX lielveikalos Rīgā - K.Ulmaņa gatvē 88a, A.Deglava ielā 67 un Slokas ielā 115, bet jau no nākamās nedēļas jaunā Mārupes tomātu raža nonāks arī citos Maxima lielveikalos visā Latvijā.

Patlaban Maxima lielveikalos Latvijā audzētās ražas plauktos papildus Mārupes tomātiem ir pieejami īsie un garie gurķi, dzeltenie Latvijas tomāti, kā arī Latvijā audzētie lociņi un salāti podiņos. Nākamnedēļ veikalu plauktos nonāks arī SIA Rītausma un citu Latvijas audzētāju tomāti.

Arī lielveikalā Rimi no šodienas iespējams iegādāties Mārupes siltumnīcās audzētos tomātus, kurus piegādā kooperatīvā saimniecība Baltijas dārzeņi. Pirmās Mārupes ražas tomāti pieejami Rimi lielveikalos Rīgā t/c Spice un t/p Alfa, kā arī veikalos Galerijā Centrs un Lielupe, savukārt palielinoties ražai, tomātus varēs iegādāties arī pārējos Rimi un Supernetto veikalos visā Latvijā.

Iecavas novada zemnieku saimniecības «Mazgrāvīši» siltumnīcās pagājušajā nedēļā novākta pirmā tomātu raža – 50 kilogrami dārzeņu, atsaucoties uz saimniecības vadītāja Andra Bites stāstīto, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Vēsā pavasara dēļ tomāti sārtojas ilgāk.

A. Bite atklāj, ka tomātus audzē pushektāra platībā. Lielākā daļa plēves būdās atvēlēta šķirnei 'Fontana', sortimenta dažādībai iestādīti arī ķirštomātiņi un dzeltenie tomāti.

«Mazgrāvīšos» audzētos tomātus realizē Rīgas Centrāltirgū. A. Bite stāsta, ka pagājušajā nedēļā pieprasījums pārsniedzis piedāvājumu. Tirgū pašlaik nopērkami galvenokārt importētie dārzeņi, ko nereti uzdod par Latvijā audzētiem. Iecavas novada saimniecības tomātus rotā atpazīstamības uzlīme «Andra tomāti». Galvaspilsētā jau izveidojies pastāvīgo klientu loks. Veikalos «Andra tomātus» neatrast, jo, kā skaidro saimnieks, prece nav domāta ilgstošai glabāšanai un transportēšanai. Tomātus vāc ik pēc divām dienām, tie netiek glabāti un nogatavināti, bet mēro ceļu tieši pie pircēja.

Pirms trīs gadiem dārzeņu audzētājs Rītausma piedzīvoja lielu pārmaiņu laiku - viņsaulē aizgāja uzņēmuma izveidotāja un vadītāja Valda Bekina, kā rezultātā uzņēmumu pārņēma viņas meita Lāsma Bekina, kura līdz tam strādāja modes industrijā un par dārzeņu audzēšanu tikpat kā neko nezināja. Viņa pārliecinājusies, ka ilgtspējīgas attīstības stūrakmens ir pareizes komandas izveide.

L. Bekina piecus gadus strādāja par projektu vadītāju modes pasākumā «Riga Fashion Week». Taču pieredze projektu vadībā, komunikācijas prasmes un angļu valodas zināšanas kalpoja kā labs pamats atspērienam. Pārņemt uzņēmumu iedrošinājis mammas ilggadējais sadarbības partneris no Nīderlandes. Ar viņa atbalstu L. Bekina 2015. gadā intensīvā kursā apguva teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas dārzeņu audzēšanā mācību centrā Maķedonijā. «Sākums bija ļoti grūts. Ļoti īsā laika periodā nācās apgūt daudz informācijas - gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, par kurām pirms tam bija visai vāja nojausma. Saskāros arī ar apkārtējo cilvēku neticību - jauna, bez izglītības lauksaimniecībā, bez pieredzes uzņēmuma vadīšanā,» atceras L. Bekina.

Pirmā Getliņi Eko audzētā tomātu raža jau nonākusi lielāko veikalu tīklu plauktos, un patlaban maksā aptuveni piecus latus kilogramā, atkarībā no veikala, Db.lv stāstīja tomātu vairumtirgotāja SIA Juralls Group pārstāvjis Harijs Iliško.

Pirmā oranžo tomātu raža pieejama lielākajos Maxima un Rimi tīkla veikalos, trīs lielākajos Prisma veikalos, kā arī dažos Mego veikalos un lielveikalos Sky.

Cena visos veikalos būs līdzīga, un tā varētu nedaudz atšķirties, atkarībā no loģistikas pakalpojumu izmaksām u.tml., stāstīja H. Iliško.

Viņš paredz, ka, iespējams, nākamās tomātu ražas varētu būt lētākas. Diezgan augstā tomātu cena pašlaik, visticamāk, skaidrojama ar to, ka tomāti Latvijā izaudzēti tiem tradicionāli netipiskā laikā, pieļauj H. Iliško, kura pārstāvētais uzņēmums SIA Juralls Group ieguva vairumtirdzniecības tiesības izsoles ceļā. Getliņi Eko pārstāvji norāda, ka tomāti, tāpat kā līdz šim, tiks pārdoti izplatītājiem un tirgotājiem, kuri spēs realizēt visu nedēļas ražu un piedāvās visaugstāko cenu aptaujā.

SIA Getliņi Eko nodarbojas ne tikai ar atkritumiem - jau ilgāku laiku tiek audzēti tomāti un puķes. Iespējams, ka jau šā gada nogalē varēs iekosties arī Getliņos audzētajos gurķos. Nule kā noslēdzies iepirkums par gurķu siltumnīcu celtniecību, kurā pieteikušies trīs pretendenti. Ja viss noritēs bez aizķeršanās, tad jau pavisam drīz tiks uzsākti būvniecības darbi.

SIA Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns stāsta, ka pagājušajā sezonā ieņēmumi no tomātu realizācijas cenas bija 1,25 milj. eiro un aptuveni tik pat tiek prognozēts arī šogad. Ik sezonu tiek novāktas 500 tonnas tomātu ražas, no kuras 80% ir oranžie tomāti, bet pārējos 20% veido citas šķirnes. «Mums pārmet, ka Getliņu tomāti maksā vairāk nekā gaļa, bet mēs nekādi to nevaram ietekmēt, jo mēs tomātus varam realizēt tikai izsolē un par augstāko solīti cenu,» skaidro I. Stirāns.

Visu rakstu Starp atkritumiem un tomātiem lasiet piektdienas, 13.maija laikrakstā Dienas Bizness (6.,7.lpp)!

Laikapstākļi Latvijas dārzeņu audzētājus šosezon ir pārsteiguši ar diezgan krasām izmaiņām. Vasara sākās ar vēsu laiku, savukārt pēdējās nedēļas ir sagādājušas sausas un diezgan karstas dienas. Taču, neskatoties uz grūtībām, lauksaimnieki šogad ir naski strādājuši, lai lauku labumi nonāktu arī mūsu rokās, informē biedrība Zemnieku saeima.

Ķirbjiem un lauku gurķiem šis gads nav bijis veiksmīgs, jo, vēsā pavasara un auksto nakšu dēļ, tie nav paspējuši kārtīgi izaugt un ir bažas, ka tā arī nepaspēs, stāsta kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeima valdes locekle Edīte Strazdiņa. Vasara ir bijusi par īsu, lai raža pilnīgi nogatavoties. Laikapstākļu krasās pārmaiņas ir bijušas ļoti straujas un krasas.

Vidzemē un Latvijas centrālajā daļā, kur nokrišņu pietiek, ir laba raža burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem un arī bietēm. Lai gan bietēm varētu būt problēmas ar vizuālo izskatu, jo laikapstākļu izmaiņas ir paspējušas ietekmēt to sakņu sistēmu. Problēmas varētu būt ar neapsildīto siltumnīcu tomātiem, tie var plaisāt un zaudēt kvalitāti. Kurzeme un Latgalē valda sausums, kurš var nest lielus zaudējumus gadījumā, ja dārzeņi netiek laistīti. Burkāni, kāposti, īpaši ziedkāposti no sausuma varētu būt nekvalitatīvi.

«Tomātiem ar atkritumiem nav absolūti nekāda sakara. Pilnīgi. Siltumnīcā pa slēgtām caurulēm nonāk siltums no energobloka. Viss pārējais ir tomātu audzēšana kā tāda, kas nekādi nav saistīta ar atkritumiem,» Db.lv uzsvēra Getliņi Eko tehniskais direktors Aigars Pēkšēns.

Viņš atzīst, ka pašā sākumā, pirms vēl pirmie Getliņu tomāti nonāca pie patērētājiem, pircējiem bija zināmas bažas, ka tomāti auguši Getliņos, kuru vārds iepriekš saistīts tikai ar atkritumu poligonu, taču tagad viss izvērties gluži otrādi. «Tagad cilvēki sūdzas, ka Getliņu tomātus nav kur nopirkt un ka to ir par maz,» norāda A. Pēkšēns. Viņš uzsver – tas, ka siltumenerģija tomātu siltumnīcai nāk no atkritumu pārstrādes nekādi neietekmē tomātu augšanu. «Cilvēkiem ir arī stereotips, ka uz Getliņiem jādodas kārtīgos zābakos, citādi te varēs noslīgt mēslos, taču realitāte ir nedaudz citādāka,» smaida uzņēmuma tehniskais direktors, izrādot Getliņi Eko teritoriju.

Šodien sākusies SIA Getliņi EKO gurķu jaunā sezona. Gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais plāns lauksaimniecības virziena attīstībā, kas papildina tomātu audzēšanu.

Gurķu audzēšana notiek 2017. gada vasarā atklātajā 3. siltumnīcas kārtā, kas ir izveidota kā augsti tehnoloģiska gurķu audzēšanai piemērota siltumnīca. Tajā ir izmantots led apgaismojums un siltumnīca ir pirmā šāda veida siltumnīca pasaulē, kur gurķu audzēšanai tiek izmantots full-led apgaismojums, informēja uzņēmumā. Drīzumā tas plāno sākt arī gurķu mazsālīšanu un fasēšanu.

Siltumnīca ir 0,3 hektārus plaša, piemērota gurķu intensīvai audzēšanai ziemā, izmantojot apgaismojumu un rekuperācijas iekārtas. Gurķu stādu izvēlē un audzēšanā Getliņi EKO sadarbojas ar eksperimentālajām siltumnīcām, kuras attīsta uzņēmums PHILIPS, lai izceltu tās gurķu sugas, kuras ir piemērotas audzēšanai ziemā.

2020.gada jūnijā lielākajai daļai pārtikas produktu Viļņas mazumtirdzniecības tīklu veikalos cenas bija zemākas nekā Rīgā un Tallinā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

No apsekotajiem vairāk kā 40 produktiem lielākā daļa pārtikas produktu Lietuvā bija lētāki.

Neskatoties uz to, ka Latvijā ir samazināts PVN lielai daļai augļu un dārzeņu, arī šie produkti nebija lētākie Baltijā.

Kartupeļu kilograms Tallinā vidēji maksāja 0.25 EUR/kg, Viļņā 0.29 EUR/kg, bet Rīgā 0.51 EUR/kg. Savukārt burkāni Tallinā maksāja 0.67 EUR/kg, Viļņā 0.53 EUR/kg, Rīgā 0.70 EUR/kg. Toties Rīgas veikalos bija nopērkami lētākie vietējie gurķi un tomāti, šampinjoni, importa zemenes, plūmes un broileri (skat. tabulu).

*Cenas apsekotas no 2020.gada 5.jūnija līdz 12.jūnijam. LV Rimi, Maxima, Skay, Mego. LT Rimi, Maxima, Norfa, Iki. EST Rimi, Maxima, Prizma, Selver.

Lietuvas Lauksaimniecības ministrija otrdien paziņoja, ka sadarbībā ar Valsts pārtikas un veterināro dienestu pastiprina importēto dārzeņu kontroli, lai novērstu to nelegālu importu no Krievijas.

Kā norāda ministrija, tas tiek darīts, reaģējot uz Lietuvas dārzeņu audzētāju sūdzībām, ka Krievijā audzēti gurķi un tomāti tiek ievesti Lietuvā caur Baltkrieviju un Poliju ar viltotiem izcelsmes dokumentiem.

"Esam dzirdējuši apgalvojumus, ka Lietuvā tiek mēģināts ievest Krievijā audzētus dārzeņus, [kuru pavaddokumentos teikts, ka tie] audzēti Eiropas Savienībā (ES). Tāpēc esam pastiprinājuši pārbaudes attiecībā uz patērētājiem sniegto informāciju par svaigu augļu un dārzeņu izcelsmes valsti. Mēs veicam laboratorijas testus, lai pārbaudītu šo produktu nekaitīgumu," sacīja Valsts pārtikas un veterinārā dienesta vadītāja Audrone Mikalauskiene.

Ministrija informē, ka tiek veiktas laboratoriskās pārbaudes produktiem, ko ieved Lietuvā, un Lietuva apsver iespēju augļu un dārzeņu izcelsmes noteikšanā iesaistīt Austrijas laboratoriju. Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests sadarbojas arī ar līdzīgu dienestu Polijā.

Baltijas atkritumu apsaimniekošanas poligona Getliņi apsaimniekotāja SIA Getliņi EKO uzņēmuma teritorijā atklāts pirmais firmas tomātu veikals, kā arī sagaidīta jaunā tomātu raža, informē uzņēmuma pārstāvji.

Līdztekus jau iecienītajām lielaugļu Beorange un Montenegro tomātu šķirnēm, ražu devusi arī jaunā tomātu šķirne Haiku jeb rozā tomāti ķekaros. Jau pavisam drīz jaunā raža nonāks pie pircējiem.

«Jauno tomātu stādi Getliņi EKO siltumnīcās tika iestādīti oktobra otrajā nedēļā un nu sagaidīta to jaunā raža. Pagājušajā sezonā novācām kopā 365 tonnas tomātu. Šogad pirmo reizi Getliņi EKO jaunās siltumnīcas strādās ar pilnu jaudu, tāpēc sagaidāmās ražas apjoms ir palielinājies. Plānots, ka šajā sezonā, kas turpināsies līdz pat 2015. gada augustam, novāksim 390 tonnas tomātu,» stāsta Imants Stirāns, Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs.

Burgernīcas Street Burgers vadītājs Aleksandrs Vēvers Āgenskalnā atvēris picēriju Street Pizza, kurā apmeklētājiem piedāvā nogaršot itāļu picas.

Ideja par picērijas izveidi radās pirms gada. «Augustā izlēmu doties atvaļinājumā uz Itāliju, kur pabiju arī miltu ražotnē, mācoties visu par picām. Pēc šīs ražotnes apmeklēšanas mašīnā ieliku pāris miltu pakas un devos uz Latviju eksperimentēt. Pirms un pēc atgriešanās esmu apmeklējis vairākus picu restorānus, bet nevienā nebija Neapoles pica, kurai ir raksturīgas nedaudz apdegušas un pilnīgākas maliņas, kuras rodas dēļ lielās temperatūras krāsns iekšpusē un ilgās mīklas fermentācijas,» sacīja A. Vēvers.

Lai izceptu kvalitatīvu picu, visiem produktiem jābūt izmeklētiem un kvalitatīviem. Street Pizza izejvielas, sadarbojoties ar loģistikas partneriem, tiek vestas no dažādiem Itālijas reģioniem – tomāti no Neapoles, milti no Boloņas reģiona un olīveļļa no Apuljas.

Lielveikalu Maxima un Rimi pārstāvji uzsver, ka sezonas laikā lielveikalos sortimenta izveidē priekšroka vienmēr tiekot dota vietējo ražotāju produkcijai, un pārmetumi par vietējo lauksaimnieku ignorēšanu esot nepamatoti.

Sezonas laikā Maxima Latvija veikalos vietējie dārzeņi un augļi ir līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem, norāda tirdzniecības tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

«Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju Maxima Latvija veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt. Piemēram, šobrīd Maxima Latvija veikalos ir pieejamas gan vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi, burkāni, gan sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos un dzeltenie tomāti. Tāpat Maxima veikalos pieejami arī pašmāju āboli, » norāda J.Beseris.

Drīzumā sāks pārdot pirmās Getliņos audzētās zemenes, kas audzētas podiņos, savukārt zemeņu tirdzniecības tiesības uzņēmums noteikts izsolē, informē Getliņi EKO pārstāvji.

Getliņos audzētās zemenes veikalu plauktos nonāks šīs nedēļas beigās, savukārt zemeņu testēšana notika trešdien.

Getliņi EKO pērn izaudzēja pirmo lielaugļu oranžo tomātu ražu, un, lai pilnībā aizņemtu 3625 kvadrātmetrus lielo siltumnīcas platību, septembrī Getliņu siltumnīcas griestu daļā tika iestādīti 800 podiņi Florin šķirnes zemeņu - pa diviem stādiem katrā podiņā. Katrs stāds saražojis aptuveni 100-200 gramus lielu ražu.

Līdz šim pasaulē nevienā siltumnīcā kopā ar tomātiem nekas nav ticis audzēts, pauda Getliņu agronoms.

Getliņi EKO siltumnīca tiek apsildīta, izmantojot elektroenerģijas ražošanas procesā radīto siltumu.

Pēdējos piecos gados Latvijā tapušās modernās siltumnīcas ļauj konkurēt Baltijā un Austrumeiropā. Jaunas tehnoloģijas un moderni risinājumi ļauj nodrošināt tirgu ar dārzeņiem pāris mēnešus agrāk, nekā tas bija ierasts. Turklāt investīcijas ļāvušas audzēšanā ieviest jaunas dārzeņu šķirnes un palielināt ražību.

Moderna bāze

Viena no modernākajām siltumnīcām Baltijā uzbūvēta Kārsavas novadā, netālu no Krievijas robežas. SIA Latgales dārzeņu loģistika (LDL) 1,5 miljonus eiro vērto ziemas siltumnīcu kompleksu Mežvidi oficiāli atklāja 2013. gada 1. martā. Tā aprīkota ar modernākajām iekārtām, tostarp apgaismošanas, laistīšanas un citām. Mežvidu trumpis – siltumnīcā izmanto siltumenerģiju, kas iegūta no biomasas, savukārt pagājušā gada rudenī siltumnīcā instalēti vieni gaismas diožu moduļi Greenpower LED, kas ražoti Philips. LDL valdes loceklis Edgars Romanovskis stāsta, ka jau šobrīd var secināt – energopatēriņš nav audzis, lai arī rudens/ziemas sezona bija tumša , tuvu polārās nakts apstākļiem, tādēļ nācies dubultot kopējo apgaismošanas apjomu. LED apgaismojums neesot lēts pasākums, taču ilgtermiņā tas varētu attaisnoties, jo ir energoefektīvs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

Litenes pagasta SIA Pededzes saimniekiem pavasaris ir ne tikai sirdī, bet arī pirkstu galos, jo, domājot par šīgada ražu, cītīgi tiek piķēti tomātu, piparu, puravu, puķu un dažādu garšaugu stādi. Daži ir tik smalki un tievi, ka atliek vien brīnīties, kā saimnieces Oksana Plūme un viņas mamma Ligita tiek ar tiem galā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Rosāmies jau kopš februāra sākuma,» smaida abas dārznieces.

Pagaidām, kamēr vēl ir auksts, piķēšana notiek mājas verandā, kas pamazām jau kļūst par šauru. Tiklīdz gaisa temperatūra nedaudz paaugstināsies, kastītes ar jau izpiķētajiem dēstiem pārcelsies uz apjomīgo siltumnīcu, kas šogad ir divkārt lielāka nekā pērn. Siltumnīcā jau sadīguši redīsi, kurus pēc kāda laika nomainīs tomāti. Savukārt dažādu šķirņu pipariem un gurķiem atvēlēta atsevišķa siltumnīca.

«Pirmos piparus un puravus sējām jau februāra pēdējās dienās. Arī marta sākums bija aktīvs sējas laiks. Mēs ievērojam norādes, kurā dienā kad kas jāsēj, atkarībā no tā rītos plānojam dienas darbus. Šobrīd galvenokārt rosāmies verandā. Podiņi un kastītes ar dažādiem dēstiem iekarojušas mājā visas palodzes un pat pirtsaugšu. Mūsu prioritāte ir garšaugu audzēšana, jo veidojam dažādus garšvielu maisījumus. Jau ir izpiķēts, piemēram, baziliks, timiāns, muskatsalvija un citi jauni garšaugi, jo gatavosim jaunus maisījumus,» stāsta Ligita.

Uzņēmums Getliņi EKO ir novācis pirmo šīs sezonas oranžo tomātu ražu. Otro gadu pēc kārtas Latvijā audzēto tomātu jaunā raža pie pircējiem nonāks īsi pirms Ziemassvētkiem.

Šosezon Getliņi EKO tirgo oranžo tomātu šķirni Beorange. Neliela daļa pirmo tomātu tirdzniecībā jau esot nonākuši, bet pilns ražas apjoms pie pircējiem aizceļos nākamnedēļ. Tos tirgos Sky, RIMI, Prisma, Maxima, kā arī Stockmann un MC2.

Getliņu tomātu sezona turpināsies līdz 2014. gada augusta beigām. Ražas apjoms būs vidēji 4,5 tonnas nedēļā.

2014. gada pavasara beigās ražu papildinās Getliņi EKO otrās, divtik lielās siltumnīcas tomātu raža.

«Getliņu tomātus pircēji ir iecienījuši, iepriekšējās sezonās mēs pat nespējām nodrošināt to tomātu apjomu, kuru pircēji būtu gatavi pirkt. Tāpēc šobrīd ceļam jauno siltumnīcu, kas ļaus ne vien palielināt piedāvājumu, bet arī nodrošināt citas tomātu šķirnes,» skaidro Imants Stirāns, Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs.

SIA Jumis Geo un SIA Barkavas enerģija vadītāji kategoriski nepiekrīt Ekonomikas ministrijas lēmumiem par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un to pārsūdzēs, teikts paziņojumā presei.

Ekonomikas ministrija atcēlusi lēmumus par tiesībām pārdot obligātā iepirkuma ietvaros SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacijā Mežvidos un SIA Barkavas enerģija koģenerācijas elektrostacijā Barkavā saražoto elektroenerģiju.

SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacija (otrā kārta) uzbūvēta blakus Mežvidu siltumnīcu kompleksam Kārsavas novada Mežvidu pagastā. Barkavas koģenerācijas elektrostacija darbojas blakus siltumnīcu kompleksam Madonas novada Barkavas pagastā. Abu staciju izveidē ieguldīti vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Mežvidu koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina apkuri blakus esošajam ziemas siltumnīcu kompleksam Mežvidi. Stacijā saražoto siltumu bija paredzēts izmantot arī siltumnīcu kompleksa otrajā kārtā, augļu un dārzeņu pārstrādes cehā un Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka ražotnēs. Barkavas koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina siltumnīcu kompleksa Aiva G (platība – vairāk nekā 0,7 hektāri) un Barkavas ciemata apsildi.

Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs «Getliņi EKO» apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo tā dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un gurķu audzēšana, intervijā pieļāva «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Viņš norādīja, ka papildus darbības veidus «Getliņi EKO» meklē, jo atkritumu pārstrādes procesā rodas enerģija, kuru citādi nav kur izmantot. Pērn «Getliņi EKO» atkritumu pārstrādes procesa rezultātā ieguva 24 gigavatstundas (GWH) siltumenerģijas un 31 GWH elektroenerģijas, tādēļ uzņēmums ir ierīkojis siltumnīcas.

Stirāns skaidroja, ka pievēršanās ārstnieciskās marihuānas audzēšanai ļautu arī izvairīties no pārmetumiem par konkurences kropļošanu dārzeņu tirgū.

«Diemžēl ar mūsu siltumnīcu ir tā: ja pēdējā kārtā mums nebūtu piešķirta Eiropas Savienības fondu nauda, tad mūs to piespiestu vai nu slēgt, vai izīrēt kādam citam uzņēmumam. Lai gan mūsu tomātiem ir divas reizes augstākas cenas nekā citiem, mēs vienalga kropļojot konkurenci. Līdz ar to arī mūsu tomātu saimniecība ir situācijā, kad šodien tā ir, bet rīt to var slēgt,» viņš sacīja, piebilstot, ka atšķirībā no dārzeņiem, ārstnieciskās marihuānas aprite ir ļoti stingri regulēts un uzraudzīts tirgus, kam ar brīvu konkurenci nav lielas saistības.

2015. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas palielinājās par 0,8%. Precēm cenas palielinājās par 1,0%, bet pakalpojumiem par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis 2015.gada martā, salīdzinot ar 2014.gada martu, palielinājās par 0,4%

Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām martā bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas cenas palielinājās par 0,4%. Sezonālo faktoru ietekmē cenas kāpušas dārzeņiem un kartupeļiem (+2,4%), galvenokārt gurķiem, saldajiem pipariem un svaigajiem kāpostiem. Toties lētāki palikuši tomāti. Dārgāka kļuva gaļa un gaļas izstrādājumi, maltā kafija, cukurs, siers. Cenas samazinājās pienam un piena produktiem, eļļai un taukvielām, augļiem.

Cenu kāpumu apģērbu un apavu grupā ietekmēja sezonālo izpārdošanu noslēgums un jaunās sezonas preču nonākšana tirdzniecībā. Apģērbiem cenas palielinājās par 9,2%, apaviem – par 12,7%.