Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurors vakar atcēlis Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) augustā pieņemto lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu par Latvijas banku iespējamu saistību ar Magņitska lietu.

Virsprokurors, realizējot amatā augstāka prokurora pilnvaras, iepazinies ar pārbaudes materiāliem par iespējamu Krievijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot Latvijas kredītiestādes, atzina, ka policijas lēmums pieņemts nelikumīgi un nepamatoti.

Kā informēja prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga, virsprokurors atcēla ENAP pieņemto lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu, materiālu atkārtoti nosūtot ENAP papildus pārbaudes veikšanai.

Tikmēr septembra beigās Valsts policija (VP) apliecināja, ka tā par Latvijas banku iespējamu saistību ar vispasaules skanējumu ieguvušo Magņitska lietu Krievijā veic resorisko pārbaudi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) patlaban veic pārbaudi bankās saistībā ar Sergeja Magņitska lietu.

Kā informēja FKTK pārstāve Laima Auza, komisija patlaban pārbauda, vai iesaistītās bankas rīkojošās atbilstoši likuma prasībām. No sīkākiem komentāriem gan FKTK atturas.

Db.lv jau ziņoja, ka Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurors vakar atcēlis Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) augustā pieņemto lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu par Latvijas banku iespējamu saistību ar Magņitska lietu.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi tā dēvēto Magņitska likumu, kas aizliedz iebraukt Lietuvā ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem, vēsta prezidentes kanceleja..

«Pieņemot šo likumu, Lietuva pievienojas starptautiskajai sabiedrībai, sakot stingru «nē» cilvēktiesību pazemošanai, netīrajai naudai un tiesiskuma graušanai,» uzsvērusi Grībauskaite.

«Likuma vara un cieņa pret cilvēktiesībām tiesiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Tiem, kas mīda kājām vispāratzītās cilvēka tiesības un brīvības ir jāzina, ka viņus negrib demokrātiskajā pasaulē,» uzsvērusi Lietuvas prezidente.

Jau ziņots, ka Seims šo likumu pieņēma 16.novembrī. Par likuma pieņemšanu balsoja 91 deputāts, kas piedalījās sēdē, neviens nebija pret un neatturējās.

Lietuva ir ceturtā valsts pasaulē, kas pieņēmusi šādu likumdošanas aktu. «Magņitska likumi» jau darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs, Igaunijā un Kanādā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēc Magņitska lietā veiktās pārbaudes sešās Latvijas bankās, vienā gadījumā ir pieņēmusi lēmumu piespriest administratīvu sodu par nepilnībām iekšējās kontroles sistēmā - klientu darījumu izpētē.

Kā informēja FKTK pārstāve Laima Auza, par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā piespriests maksimālais sods 100 tūkstošu latu apmērā. Bankas nosaukumu tirgus uzraugi neatklāj.

Pārējām bankām netika konstatētas nepilnības iekšējās kontroles sistēmām atbilstoši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas likumdošanai. Iespēju Magņitska lietā veiktos maksājumus identificēt kā aizdomīgus un bankām attiecīgi par tiem ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam vairumā gadījumu apgrūtināja apstāklis, ka veiktie darījumi neatšķīrās no citiem maksājumiem un pret kopējo apgrozījumu veidoja nelielas summas.

Krievijas cietumā mirušā advokāta Sergeja Magņitska lietā nesen sodītā Latvijā strādājošā banka, iespējams, ir PrivatBank, liecina medija Re:Baltica rīcībā esošā informācija.

Tajā pašā laikā Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atsakās izpaust tās nosaukumu, lai arī likums pieļauj šādu iespēju.

Db.lv jau iepriekš rakstīja, ka kādai Latvijas bankai ar pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā piespriests maksimālais sods 100 tūkstošu latu apmērā. Bankas nosaukumu tirgus uzraugi neatklāj.

Jāatgādina, ka S. Magņitska lieta Krievijā ieguva vispasaules skanējumu, kad cietumā nomira fonda Hermitage Capital jurists Sergejs Magņitskis. Viņš tika apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. S. Magņitska kolēģi uzskata, ka viņa nāvē vainojamas amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājās atmaskot.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders Zviedrijas iestādēs iesniedzis sūdzību, kurā vaino banku «Swedbank» naudas atmazgāšanā, ziņo Igaunijas laikraksts «Postimees».

««Swedbank» darbinieki, kas bija atbildīgi par attiecībām ar klientiem, bija bezrūpīgi un nemēģināja apturēt aizdomīgas transakcijas. Vairākos gadījumos briesmu pazīmes bija nepārprotamas, un tas radījis jautājumu, vai darbinieki apzināti līdzdarbojās,» sūdzībā raksta Brauders.

Sūdzībā, kas iesniegta Zviedrijas prokuratūrā un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas iestādē, detalizēti aprakstītas shēmas, kā caur čaulas kompāniju kontiem «Swedbank» pārskaitītas summas 176 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas saistītas ar tā dēvēto Magņitska lietu.

Šajās shēmās izmantoti vairāk nekā 100 konti Igaunijas «Swedbank», kas tika atvērti no 2007. līdz 2015.gadam. Daudzus no šiem kontiem atvērušas čaulas kompānijas, teikts Braudera sūdzībā.

Šveices prokuratūra slēgusi ar Rietumu investīciju fonda "Hermitage Capital" jurista Sergeja Magņitska lietu saistīto desmit gadus ilgo izmeklēšanu par iespējamo naudas atmazgāšanu no Krievijas, secinot, ka šajā lietā nevienai personai Šveicē apsūdzības nav iespējams izvirzīt.

Izmeklēšana koncentrējās uz apsūdzībām par naudas atmazgāšanu Šveicē laikā no 2008.gada līdz 2010.gadam. Izmeklēšana tika sākta 2011.gadā pēc uzņēmuma "Hermitage Capital Management" prasības.

Magņitskis bija Lielbritānijas investīciju fonda "Hermitage Capital" jurists Krievijā, kurš 2008.gadā paziņoja, ka no Krievijas budžeta ir nelikumīgi izkrāpti 230 miljoni ASV dolāru.

Magņitskis pats tika apsūdzēts lietā par fonda izvairīšanos no nodokļiem un aizturēts, bet cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Magņitskis centās atmaskot korupciju, ar kuru Krievijā saskārās fonds, un 2009.gada novembrī mira apcietinājumā tādēļ, ka viņam netika sniegta medicīniskā palīdzība.

Pēc aizvadītās nedēļas vidū piedzīvotā smagā krituma Swedbank akcijas cena šonedēļ turpina pieaugt, liecina biržu dati.

Pagājušajā nedēļā - trešdien un ceturtdien, reaģējot uz ziņām, ka Swedbank konti izmantoti naudas atmazgāšanai, bankas akcijas cena piedzīvoja smagu kritumu, divu dienu laikā sarūkot par vairāk nekā 20%. Piektdien gan cena atguva nelielu daļu zaudējumu, un šāda tendence turpinās arī šonedēļ.

Pirmdien akcijas cena pakāpās par 1,4% līdz 173,8 Zviedrijas kronām.

Db.lv jau rakstīja, ka Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, AS «Swedbank» nekavējoties informē attiecīgās iestādes un izvērtē sadarbības turpināšanu ar klientu, aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

«Jebkurā laikā, kad saņemam brīdinājuma signālus vai novērojam darbības, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanas risku, mēs rīkojamies nekavējoties, informējot attiecīgās valsts iestādes un izvērtējot sadarbības turpināšanu ar klientu,» viņš norādīja.

Savukārt, aizbildinoties ar klientu konfidencialitāti, banka nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka, iespējams, «Swedbank» izmantota naudas atmazgāšanai, norādīja Bogdanovs.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Reaģējot uz pēdējo dienu izskanējušajām ziņām par saistību ar naudas atmazgāšanas gadījumiem, Swedbank akcijas cena ceturtdien saruka par aptuveni 10%, liecina biržas dati.

Bankas akcijas cena samazinājās līdz 163,95 Zviedrijas kronām (15,44 eiro). Vēl otrdien akcija maksāja aptuveni 211 kronas (19,88 eiro).

Trešdien, kad izskanēja ziņas, akcijas cena nogāzās par gandrīz 14%, kas ir smagākais dienas kritums bankas akcijas cenai kopš finanšu krīzes.

Db.lv jau rakstīja, ka Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Trešdien publicētā izmeklēšanā, kas ilga gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir nopludināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā, žurnālisti atlasījuši 50 «Swedbank» klientu, kuru darbība atbilst vairākiem «sarkanajiem karogiem» jeb aizdomas raisošām pazīmēm. Piemēram, nav zināmi patiesie īpašnieki, firmas reģistrētas ārzonās vai aizdomīgās jurisdikcijās, vai arī nav iespējams pierādīt, ar ko tās nodarbojas.

Piektdienas tirdzniecības sesiju Swedbank akcijas cena biržā sāka ar pieaugumu, tādējādi nedaudz atgūstoties no iepriekšējo pāris dienu smagā krituma, liecina biržu dati.

Akcijas cena palielinājās par 2,73% līdz 169,55 Zviedrijas kronām. Jāatgādina, ka vakar un aizvakar, reaģējot uz ziņām, ka Swedbank konti izmantoti naudas atmazgāšanai, akcijas cena piedzīvoja smagu kritumu, divu dienu laikā sarūkot par vairāk nekā 20%.

Db.lv jau rakstīja, ka Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Trešdien publicētā izmeklēšanā, kas ilga gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir nopludināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā, žurnālisti atlasījuši 50 «Swedbank» klientu, kuru darbība atbilst vairākiem «sarkanajiem karogiem» jeb aizdomas raisošām pazīmēm. Piemēram, nav zināmi patiesie īpašnieki, firmas reģistrētas ārzonās vai aizdomīgās jurisdikcijās, vai arī nav iespējams pierādīt, ar ko tās nodarbojas.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniedzis sūdzību Latvijas varasiestādēm pret banku Swedbank, apgalvojot, ka tā bijusi iesaistīta Krievijas naudas atmazgāšanas skandālā, trešdien vēsta ziņu aģentūra Reuters.

Brauders jau iepriekš iesniedzis sūdzības pret «Swedbank» Zviedrijas un Igaunijas varasiestādēm, apgalvojot, ka Zviedrijas bankas konti izmantoti, lai laikā no 2006. līdz 2012.gadam atmazgātu 176 miljonus eiro.

Lielākā daļa šīs summas jeb 117 miljoni eiro pārskaitīti caur «Swedbank» Igaunijas filiāli.

Kā teikts Latvijas varasiestādēm iesniegtajā Braudera sūdzībā, kas datēta ar 5.aprīli un ar kuru iepazinusies arī Reuters, 41 miljons pārskaitīts caur Latviju.

«Mēs sadarbojamies ar varasiestādēm visos mūsu nacionālajos tirgos, lai atrisinātu pašreizējos jautājumus, tomēr mums nav komentāru par šiem konkrētajiem gadījumiem, uz kuriem tagad norāda Bils Brauders,» «Swedbank» pārstāve sakariem ar presi paskaidroja e-pasta vēstulē.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien paziņoja, ka savu un vairāku citu augsta līmeņa valdības amatpersonu algas samazinātas par 10%, ņemot vērā valsts ekonomiskās problēmas.

Prezidenta parakstīts rīkojums paredz, ka Putina, premjerministra Dmitrija Medvedeva, ģenerālprokurora Jurija Čaikas un izmeklēšanas komitejas vadītāja Aleksandra Bastrikina algas no 1.marta līdz 31.decembrim samazinātas par 10%. Tāpat algu samazināšana attiecas uz prezidenta biroja darbiniekiem un ministru padomi.

Šāds lēmums pieņemts mazāk nekā gadu pēc tam, kad Kremlis paziņoja par Putina algas trīskāršošanu. Putins, kurš apgalvo, ka aizvada pieticīgu dzīvi, 2013.gadā nopelnījis mazāk nekā viņa pakļautībā esošie ministri.

Krievijas ekonomiku smagi ietekmējušas rietumvalstu noteiktās sankcijas par valsts lomu Ukrainas krīzē, kas apvienojumā ar naftas cenu kritumu izraisījušas strauju rubļa vērtības samazināšanos.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniedzis sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm, vainojot Ziemeļvalstu banku «Nordea» naudas atmazgāšanā.

29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā «Nordea».

Brauders, kura lūgumu izmeklēt aizdomas par naudas atmazgāšanu «Nordea» 2013.gadā noraidīja Dānijas iestādes, laikrakstam «Financial Times» teicis, ka jauno sūdzību viņš iesniedzis, pamatojoties viņa rīcībā esošo izmeklēšanas informāciju no Lietuvas un Francijas.

Zviedrijas prokuratūra apstiprinājusi, ka saņēmusi Braudera sūdzību, kurā viņš aicina izmeklēt aizdomas par krāpšanu, viltošanu, negodīgu rīcību un naudas atmazgāšanu.

«Nordea» apstiprinājusi, ka ir informēta par Braudera sūdzību un sadarbojas ar attiecīgo valstu iestādēm, kā ari norādījusi, ka bankas princips ir detalizēti neiztirzāt šādus jautājumus. Banka arī uzsvērusi, ka tā seko klientu aktivitātēm un par aizdomīgiem gadījumiem ziņo atbildīgajām iestādēm.

Nesenie naudas atmazgāšanas skandāli, kuros iesaistītas arī Baltijas valstīs darbojošās bankas, met ēnu uz visa reģiona banku nozares reputāciju, intervijā ziņu aģentūrai BNS atzinis Lietuvas Centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Vienlaikus viņš norādījis, ka Lietuvā nerezidentu noguldījumu portfelis šobrīd ir minimāls, un divas bankas, kas savulaik ar tiem aktīvi strādājušas - «Snoras» un «Ūkio bankas» - zaudējušas licences un bankrotējušas.

«Neraugoties uz to, Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens tirgus, tāpēc mums nav vienalga, kas notiek uz ziemeļiem no Lietuvas robežas. Dažkārt, runājot ar uzraudzības dienestu pārstāvjiem, īpaši no Atlantijas okeāna otra krasta, nākas vispirms skaidrot, kas ir Balkānu valstis un kas - Baltijas valstis, un tikai pēc tam var sākt runāt, ar ko atšķiras Lietuva, Latvija un Igaunija,» stāstījis Vasiļausks.

Lūgts komentēt Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātāja un vadītāja Bila Braudera apsūdzības, ka Norvēģijas banka DNB no 2007. līdz 2010.gadam caur kontiem Igaunijā un Lietuvā, tostarp bankā «Ūkio bankas», palīdzējusi pārskaitīt netīro naudu no Krievijas pusmiljona ASV dolāru apmērā, Lietuvas Centrālās bankas vadītājs atbildējis, ka «Snoras» un «Ūkio bankas» darbošanās galvenokārt ar nerezidentu noguldījumiem ir vispārzināma, taču kopš tā laika situācija ir krasi mainījusies.

Britu finansists, investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniegumā Igaunijas Valsts prokuratūrai (ģenerālprokuratūrai) lūdzis sākt kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem, ziņo laikraksts «Postimees».

Iesniegumā teikts, ka šīs personas radījušas apstākļus, lai caur «Danske Bank» Igaunijas filiāli varētu tikt atmazgātas miljardiem eiro vērtas summas.

Braudera iesniegumā norādīts, ka vismaz 26 filiāles darbinieki ar toreizējo filiāles vadītāju Aivaru Rehi priekšgalā «rīkojušies nolūkā gūt personīgu labumu». Viņi radījuši apstākļus plaša mēroga naudas atmazgāšanai un naudas atmazgāšanas slēpšanai.

«Šī darbība aptvēra vismaz 190 dažādus banku kontus, no kuriem deviņos kontos transakciju kopapmērs pārsniedza deviņus miljardus ASV dolāru,» sacīts iesniegumā.

Starp 26 personām, kas minētas iesniegumā, ir filiāles bijušais vadītājs Rehe, bijušais finanšu direktors Ivars Pae, valdes loceklis Tenu Vanajūrs, uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Žāčeks un personāla vadītāja Līna Oksa.

Igaunijas Valsts prokuratūra (ģenerālprokuratūra) otrdien sākusi izmeklēšanu saistībā ar britu finansista, investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātāja un vadītāja Bila Braudera iesniegumu, kurā viņš lūdzis sākt kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem.

Iesniegumā teikts, ka šīs personas radījušas apstākļus, lai caur «Danske Bank» Igaunijas filiāli varētu tikt atmazgātas miljardiem eiro vērtas summas.

Valsts prokurore Lavli Perlinga sacījusi, ka iesniegumā detalizēti aprakstītas kriminālas shēmas, ziņo laikraksts «Aripaev».

Tas vēsta, ka Perlinga noliegusi, ka viens no iemesliem, kāpēc sākta izmeklēšana, bijis sabiedrības spiediens.

«Prokuratūra sāk izmeklēšanu, pamatojoties uz likumu. Lai sabiedrības spiediens, tāpat kā iepriekš, ir liels, tas nenozīmē, ka mēs sākam izmeklēšanu bez redzamām kriminālnozieguma pazīmēm,» Perlingas teikto citē «Aripaev».

Valsts prokurore arī atzinusi, ka kopš nozieguma izdarīšanas pagājis daudz laika, un iegūt informāciju no dažādām valstīm, iespējams, būs apgrūtinoši. Perlinga norādījusi uz Krieviju, kas neatbild uz Igaunijas pieprasījumiem.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders sūdzību. kurā vaino Ziemeļvalstu banku «Nordea» naudas atmazgāšanā, iesniedzis arī Somijā.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Somijas policijas finanšu noziegumu nodaļa vēl nav sākusi izmeklēšanu saistībā ar šo sūdzību, vēsta laikraksts.

Iepriekš ziņots, ka Brauders iesniedzis sūdzību par «Nordea» arī Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm. Šajā 29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā «Nordea».

Brauders, kura lūgumu izmeklēt aizdomas par naudas atmazgāšanu «Nordea» 2013.gadā noraidīja Dānijas iestādes, laikrakstam «Financial Times» teicis, ka sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas iestādēm viņš iesniedzis, pamatojoties uz viņa rīcībā esošo izmeklēšanas informāciju no Lietuvas un Francijas.

Caur Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli atmazgātā nauda ir saistīta ar Sergeja Magņitska lietu, un tā ir asiņaina nauda, paziņojis britu finansists, investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders.

«Nauda, kas plūda caur »Danske Bank« Igaunijas filiāli, pilnīgi droši saucama par asiņainu,» teica Brauders intervijā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ETV.

«Šīs naudas atklāšana noveda noveda pie Sergeja Magņitska slepkavības, un ar Magņitska lietu ir saistīti vēl vairāki līķi. Tāpēc tas nav noziegums bez upuriem. Ir reāli upuri, cilvēki, kuriem šodien vajadzētu būt dzīviem. Un ir ārkārtīgi svarīgi, lai Igaunijas varas iestādes saukto pie atbildības tos, kuri padarīja to iespējamu, pēc visas likuma bardzības,» sacīja Brauders.

Viņš pauda gandarījumu, ka Igaunijas Valsts prokuratūra (ģenerālprokuratūra) pēc viņa iesnieguma otrdien sākusi kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders paziņojis, ka viņam esot pierādījumi, ka caur Ziemeļvalstu banku «Nordea» atmazgāti 405 miljoni ASV dolāru, kas nākuši no čaulas uzņēmumu kontiem Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un tagad jau bankrotējušajā Lietuva bankā «Ūkio bankas», vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

Šāda summa minēta Braudera sūdzībā par naudas atmazgāšanu «Nordea» bankā Somijā, ko viņš iesniedzis Somijas varasiestādēm.

Pēc Braudera sniegtajām ziņām, šie naudas atmazgāšanas gadījumi notikuši no 2007. līdz 2013.gadam.

Brauders pieļāvis, ka vēlāk varētu kļūt zināmi jauni fakti par naudas atmazgāšanu caur banku «Nordea», un ka atmazgātā summa varētu būt vēl lielāka.

«Galīgais skaitlis nav zināms,» intervijā «Bloomberg» teicis Brauders.

«Mēs turpinām apstrādāt datus, kas ir mūsu rīcībā, un mēs turpinām saņemt datus no dažādām valstīm,» viņš piebildis.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass piektdien mudinājis saukt pie atbildības «Danske Bank» naudas atmazgāšanas skandāla vaininiekus, norādot, ka notikušais iedragā Igaunijas valsts autoritāti.

«Medijos cits pēc cita pamatoti tiek izvirzīti jautājumi par aizdomām saistībā ar skandālu ap naudas atmazgāšanu bankā «Danske Bank» laikā no 2007. līdz 2015.gadam. Manā vērtējumā runa ir par ārkārtīgi nopietnu problēmu, par situāciju, kas grauj tiklab Igaunijas finanšu sektora kā visas valsts autoritāti,» sociālajā tīklā «Facebook» rakstījis premjers. «Es stingri atbalstu ātru un vispusēju visu šīs lietas apstākļu izmeklēšanu un iespējamo vaininieku saukšanu pie atbildības.»

«Mums jānoskaidro, kuras valsts iestādes gadījumā ar «Danske Bank» nav strādājušas efektīvi vai nav darbojušās vispār. Jāizvērtē arī, cik plaši naudas atmazgāšanas problēma izplatīta Igaunijas kredītiestādēs. Ja kļūs zināmi apzinātu nelikumīgu operāciju gadījumi, jāsauc pie atbildības bankas, kas Igaunijā guvušas peļņu,» viņš uzsvēris.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders prezentējis pierādījumus, ka Norvēģijas banka DNB caur kontiem Igaunijā un Lietuvā palīdzējusi pārskaitīt Krievijas naudu 533 000 ASV dolāru (460 430 eiro) apmērā, vēsta laikraksts «Dagens Naringsliv».

Brauders 2016.gadā nosūtīja sūdzību Norvēģijas Ekonomisko noziegumu institūcijai un tikās ar šīs institūcijas pārstāvjiem pagājušajā gadā, norāda laikraksts.

«Dagens Naringsliv» raksta, ka šo naudu pārskaitījušas astoņas Norvēģijā reģistrētas kompānijas.

Norvēģijas Ekonomisko noziegumu institūcijas izmeklētājs Svens Arilds Damslora laikrakstam pavēstīja, ka varasiestādes veikušas izmeklēšanu saistībā ar darījumiem laika periodā no 2007.gada līdz 2010.gadam un nolēma, ka turpmāka izmeklēšana nav nepieciešama.

Arī DNB norāda, ka šie darījumi aizdomas nav radījuši.

Kā ziņots, Brauders iesniedzis vairākas sūdzības varasiestādēm Igaunijā un Dānijā saistībā ar apsūdzībām par vērienīgu naudas atmazgāšanu caur Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli.

Lielākā daļa caur Norvēģijas banku DNB atmazgātās Krievijas naudas 533 000 ASV dolāru (459 000 eiro) apmērā tika pārskaitīta caur tagad bankrotējušo Lietuvas banku Ūkio bankas, paziņojis investīciju kompānijas Hermitage Capital Management līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders.

Galvenā banka, kas tajā bija iesaistīta, bija Ūkio bankas, kas darbojās Lietuvā, sacījis Brauders intervijā Lietuvas biznesa laikrakstam Verslo žinios.

Viņš teicis, ka daļa šīs naudas pārskaitīta arī caur Dānijas bankas Danske Bank Igaunijas filiāli.

Brauders piebildis, ka joprojām vācot informāciju par to, kā Lietuvas bankas bijušas iesaistītas Krievijas netīrās naudas atmazgāšanā.

Ūkio bankas piederēja Lietuvas uzņēmējam Vladimiram Romanovam, kuram Lietuvā ir izvirzītas kriminālapsūdzības un kurš tagad slēpjas Krievijā. Finanšu problēmās nonākušās Ūkio bankas darbība tika apturēta 2014.gada februārī.

Komentējot Braudera izteikumus, Ūkio bankas bankrota administrators Gintars Adomonis teica ziņu aģentūrai BNS, ka nerezidentu veikto operāciju uzraudzība Ukio bankas bijusi organizēta pienācīgi, un bez sīkākas informācijas viņam esot grūti sniegt konkrētu atbildi.