Ķēdaiņu fosfora mēslojuma ražotājs "Lifosa", kas septembra vidū apturēja darbību, decembra pirmajā nedēļā plāno atsākt ražošanu ar samazinātu jaudu, pirmdien paziņoja uzņēmums.

Lēmums par ražošanas atsākšanu pieņemts pēc tam, kad panākta pagaidu vienošanās ar pagaidu administratoru par nepieciešamo izejmateriālu iegādi.

Valsts ieceltā kompānijas pagaidu administratora pārstāvis Rimvīds Vaštaks iepriekš pieļāva, ka ražošanu varētu atsākt jau novembra vidū.

14.septembrī "Lifosa" uz laiku apturēja ražošanu, jo trūka vienas no ražošanā nozīmīgākajām izejvielām amonjaka, kā arī strauji augošās dabasgāzes cenas palielināja izmaksas.

7.augustā "Lifosa" atsāka darbu pēc gandrīz četru mēnešu dīkstāves, jo kompānijas darbību traucēja Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas rūpnīcas netiešajam īpašniekam Krievijas oligarham Andrejam Meļņičenko.

Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsli sankciju un to draudu dēļ pazūd no Eiropas Savienības tirgus, daudzas valstis ieviesušas minerālmēslu eksporta kvotas, ķīmisko minerālmēslu cenas jau ir dubultojušās, tādējādi atverot ceļu bioloģiskiem un organiskās izcelsmes minerālmēsliem.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs. Viņš norāda, ka Eiropas Savienības stratēģija par ķīmisko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazināšanu radījusi pamatīgu vilkmi analogu bioloģiskās izcelsmes produktu izstrādei un pieprasījumam.

Kāda ir situācija ar Baltkrievijas kravām pēc vairākus mēnešus ilga saspīlējuma saistībā ar prezidenta vēlēšanām šajā valstī?

Baltkrievijas kravu plūsmas gan uz Liepājas, gan arī uz Klaipēdas ostu ir būtiski sarukušas, dažu preču sortimentu vienkārši vairāk nav. Starptautiskās sankcijas skārušas abus būtiskākos Baltkrievijas eksporta produktus – minerālmēslus un naftas produktus. Protams, pašlaik vissmagākā situācija ir Klaipēdas ostā, kur trīs lielākie termināļi strādāja tieši ar Baltkrievijas kravu pārkraušanu. Jaunas lielo grupu kravas īsā laikā būs grūti piesaistīt, un nav izslēgts, ka tiks īstenota jau tā sarukušo Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomu pārdale. Vienlaikus ir slāpekļa minerālmēslu grupa, kuru pārdošana Eiropas Savienībā nav aizliegta. Un, lai arī minerālmēslu cenas pasaules tirgū ir vairāk nekā divkāršojušās, tomēr ES valstu pircēji baidās iegādāties Baltkrievijas izcelsmes slāpekļa minerālmēslus, tāpēc ka neviens nevar garantēt, ka pircēji pēkšņi nenonāks sarežģītā situācijā, jo pirkuma brīdī prece vai tās ražotājs jau būs iekļauts sankciju sarakstā.

Graudkopjiem šogad varētu izdoties nokult vien pusi no ražas, kāda ir bijusi labos gados - ja būs vairāk, tad tas būs ļoti labi, intervijā atzina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Viņš uzsvēra, ka reģionos situācija ir ļoti atšķirīga.

"Mums it kā šķiet, ka Latvija ir maza valsts, bet ir ļoti atšķirīgas situācijas Alūksnes pusē, Liepājā vai Rēzeknē, Ludzā. Tāpat ir svarīgi, kāda ir augsne. Vienā augsnē ūdens ir uzkrājies vairāk, citā ir tikai putekļi un tur vispār nav nekāda mitruma. Arī braukājot apkārt, redzams, ka ir lauki, kas izskatās labi, un ir vietas, kur iesēti vasarāji, kas vispār nav uzdīguši," teica Gūtmanis.

Viņš norādīja, ka reālo situāciju graudkopībā varēs redzēt tikai tad, kad sāksies graudu kulšana. "Tomēr graudkopji saka, ka šogad varētu būt aptuveni puse no ražas, kāda ir bijusi labos gados. Ja būs vairāk, tad tas būs ļoti labi," teica LOSP vadītājs.

Lai mazinātu kara Ukrainā negatīvo ietekmi uz pārtikas cenām, Eiropā šogad ir jākāpina pārtikas ražošana, kā arī ir jāapsver iespēja uz laiku atteikties no zināmām vides prasībām un biopiejaukuma degvielai, sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš pauda, ka Eiropas Komisija ir veikusi izvērtējumu par pārtikas apgādes drošību un secinājums ir, ka Eiropas Savienībai nedraud pārtikas apgādes problēmas, jo Eiropa lielā mērā spēj pati sevi nodrošināt ar pamata pārtikas produktiem, bet šādas pārtikas apgādes problēmas varētu būt virknē attīstības valstu. Tādēļ ir jādomā, kādā veidā šīm valstīm var sniegt palīdzību. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā var nākties saskarties ar pieaugušo pārtikas cenu negatīvajām sociālajām sekām.

Tādēļ Eiropas Komisija iesaka, šo problēmu risināt arī no piedāvājuma puses, kāpinot pārtikas ražošanu šogad, kā arī īslaicīgi atsakoties no atsevišķām vides prasībām, piemēram, attiecībā uz to, cik daudz zemes ir jāatstāj atmatā, par noteiktām dabas teritorijām.

Kopš marta, kad Krievijas agresija Ukrainā tika sodīta ar plašām ekonomiskajām sankcijām un Krievijas izolāciju, esam saskārušies ar šo norišu pirmajām sekām. Vispirms jau tā ir visaptveroša un noturīga inflācija, jauni izaicinājumi energoresursu un citu izejvielu pieejamībā, tā ir daudzu nozaru pārorientēšanās uz citām piegāžu ķēdēm.

Viena no visplašāk ietekmētajām nozarēm ir lauksaimniecība, – daudzas pasaules valstis ar bažām raugās uz to, kā sarūk kviešu, kukurūzas, saulespuķu eļļas pieejamība. Savukārt lauksaimnieki visvairāk to izjūt minerālmēslojuma pieejamībā un cenu pieaugumā, kā arī dārgākā degvielā. Vienlaikus ar izejvielu pieejamību, apgrūtināta ir arī lauksaimniecības produktu loģistika. Karš Ukrainā ir apturējis lielu daļu no šogad plānotā eksporta, tomēr Eiropas, ASV un citu valstu atbalsts Ukrainas cīņā pret agresorvalsti liek saredzēt gaismu tuneļa galā.

Lielākā problēma – transporta ceļi

Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainas daļa pasaules kviešu eksportā bija ap 10%, bet Krievijas – vēl 16%. Pieņemot, ka daļa no šiem eksporta apjomiem tiek atcelti (kara vai sankciju dēļ), tas rada lielu ietekmi uz pasaules tirgu. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šobrīd runā par globālu pārtikas krīzi, kas īpaši varētu apdraudēt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Attiecībā uz Ukrainu pamata problēma ir nodarītie postījumi ostām un sauszemes transporta infrastruktūrai – šā gada martā Ukrainas graudu eksports bija četras reizes mazāks nekā februārī. Kviešu cenas ir pieaugušas no aptuveni 200 eiro par tonnu pagājušā gada nogalē līdz 350 eiro par tonnu šogad.

“Mēs bremzējam paši savu ekonomiku un uzņēmējdarbību, cilvēku maksātspēju, dzīvotspēju – visu. Mums ir ļoti pārspīlētas prasības attiecībā uz zaļo domāšanu un Zaļo kursu. Jātiek galā ar karu, tad varam atgriezties pie Zaļā kursa,” uzskata lauksaimnieks Jānis Vinters, zemnieku saimniecības Līgo īpašnieks.

Viņš ir pierādījums tam, ka, gudri saimniekojot, var arī labi nopelnīt, un, kā pats atzīst, tad pamats veiksmīgai uzņēmējdarbībai ir pieredze un zināšanas. Tiesa, lai veiksmīgi darbotos, ir jāpārvar arī dažādi šķēršļi.

Fragments no intervijas

Jūsu saimniecības peļņa pērn būtiski pieaugusi un pārsniegusi divus miljonus eiro. Kas sekmēja labos rezultātus?

Varētu jau visu ko samānīties, bet īstenībā nekas tāds pārdabisks tur nebija. Tā ir viena daļa no iepriekšējā gada peļņas. Mums kā lauksaimniekiem apgrozījums pa mēnešiem ļoti atšķiras. Kad pārdodam savu ražu, tas ir liels. Šajā gadījumā vēl iepriekšējā gada lielākā daļa no produkcijas tika pārdota pagājušajā gadā. Tāpēc arī uz papīra parādījās liela peļņa. Patiesībā tā bija mazāka. Covid-19 laiks daudziem uzņēmējiem bija cīņa par izdzīvošanu.

Apkopojot stividorkompāniju prognozes un vērtējot globālās tendences un ekonomiskos procesus nozarē, Rīgas ostā šajā gadā tiek plānots kravu apgrozījuma pieaugums 5-6% apmērā, kopējam kravu apjomam šogad sasniedzot 22,8 milj. tonnu atzīmi.

2022. gadā tiek sagaidīts pieaugums labības produktu kravām, kas pamatojams ar pēdējo gadu laikā ostas uzņēmumu veiktajām vērienīgajām investīcijām šī segmenta kravu apkalpošanas infrastruktūrā un ostas uzņēmumu spēju veiksmīgi piesaistīt labības produktu tranzīta kravas gan no Lietuvas, gan Krievijas reģioniem.

Taču vienlaikus tiek ņemts vērā, ka šis segments ir tieši atkarīgs no laika apstākļiem, kas, kā to apliecināja arī 2021. gads, var būtiski ietekmēt gan graudu ražas apjomus, gan to kvalitāti.

“Šogad plānojam nelielu, bet stabilu kravu apgrozījuma pieaugumu, kas ir būtiski, lai Rīgas osta ilgtermiņā veiksmīgi spētu turpināt investēt infrastruktūrā, zaļajās tehnoloģijās un piesaistītu privātās investīcijas. Kā norāda arī Rīgas brīvostas analītiķi, šī prognoze būs ļoti atkarīga no dažādiem globālajiem procesiem – gan pasaules spējas kopumā atkopties no Covid-19 radītās krīzes, gan energoresursu cenu krīzes risinājumiem, gan politiskās stabilitātes mūsu kaimiņvalstīs un citiem apstākļiem,” atzīmē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Atbilstoši biedrības Zemnieku saeima un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sniegtajiem datiem, minerālmēslu cenas, salīdzinot ar pērno gadu, ir trīskāršojušās, un Latvijas zemnieki patlaban ir vairāku izvēļu priekšā, jo graudu cenas rudenī var nesegt ieguldījumus, tādēļ tiek apsvērti vairāki scenāriji sējai un mēslojuma izvēlei.

Lauksaimnieki, līdzīgi kā valdība enerģētikas krīzē, ir skarbas izšķiršanās priekšā – jāpieņem lēmums par turpmāko rīcību, ir dažādi scenāriji, bet neviens no tiem nav izcils. Proti, tuvojas pavasaris, kad sāksies lauku darbu sezona un pirmais darbs – augi jāmēslo. Atšķirībā no iepriekšējām sezonām šopavasar augu mēslošana acīmredzot nenotiks pēc mēslošanas plāna, kurā tiek sabalansēta plānotā raža un tās sasniegšanai nepieciešamās barības vielas.

Kāpēc tā? Minerālmēslu cenas, salīdzinot ar pērno gadu, ir trīskāršojušās,” skaidro biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Piemēram, pērn slāpeklis, kas ir galvenais augu barības elements, amonija nitrāta mēslojuma veidā Latvijā maksāja ap 200 eiro par tonnu, bet šobrīd tā cena tonnā ir virs 650 eiro. Arī fosfora un kālija minerālmēslu cena ir dubultojusies. “Šāds izejvielu cenu pieaugums apēdīs graudu cenu kāpumu, tāpēc, neskatoties uz pārtikas sadārdzinājumu, zemniekiem peļņas nebūs! Proti, 2022. gads nebūs gads, kad lauksaimnieki audzēs tauciņus,” secina M.Dzelzkalēja-Burmistre.

Pārtikas produkt cenas tuvākajā laikā turpinās kāpt, intervijā Latvijas Radio sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa izteicās, ka cenas diemžēl kāps visām pārtikas precēm, jo situācija neuzlabojas un neviens no pieejamajiem resursiem, kas ir nepieciešams, lai saražotu vai izaudzētu pārtiku, nekļūst lētāks, piemēram, minerālmēsli vien ir kļuvuši jau vairākas reizes dārgāki.

"Šajā brīdī ir skaidrs, ka tuvākajā laikā uz cenu samazināšanos pārtikai varam pat necerēt, jautājums, cik būtiski tās pieaugs," sacīja Gulbe.

I.Gulbe norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji pašlaik veikalos intensīvi izpērk sāli, griķus, makaronus, kā arī rīsus, taču daļa no šiem produktiem tiek iegādāti nevis pašu patēriņam, bet gan palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem.

Agroresursu un ekonomikas institūts ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Lauksaimnieki ir gatavi atteikties no agresoru - Baltkrievijas un Krievijas - ražotajām izejvielām, tāpēc ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk atrast jaunus piegādātājus, un rast veidus kā pastiprināt investīcijas tehnoloģijās, kas palīdz mēslojumu izmantot maksimāli efektīvi, pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš sacīja, ka lauksaimniekiem neizpratni raisījuši zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) izteikumi piektdienas, 18.marta, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma". Ministrs intervijā paudis, ka nozarē pamatā nav problēmu ar minerālmēslu pieejamību, degvielas trūkumu vai darba roku trūkumu.

"Tāds skats uz esošo situāciju nozarē norāda vai nu uz nevēlēšanos, vai nespēju risināt reālas problēmas," sacīja Lazdiņš, piebilstot, ka ka pašlaik no ministrijas nav konkrētas atbildes par turpmāko situāciju.

Cita starpā zemnieku saimniecības īpašnieks Oļegs Hincenbergs pauda neizpratni par to, ka ministrs aicinājis mazināt mēslojuma lietojumu un tādējādi kļūt videi draudzīgākiem. Hincenbergs uzsvēra, ka samazināt mēslojumu nozīmē samazināt ražu un kvalitāti.