Latvijas animācijas filmas izceļas ar bagātu vizuālo valodu, īpašu rokrakstu, tomēr, lai tās spētu konkurēt globālā tirgū, ir krietni jānopūlas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir apmēram desmit animācijas studiju, kas veido gan pilnmetrāžas filmas, gan īsfilmas. Tās tiek izrādītas starptautiskos kino festivālos, taču tas negarantē komerciālu veiksmi. Kinoteātros pārsvarā nonāk pilnmetrāžas animācijas filmas, un tādas Latvijā top ļoti reti. Pēdējos piecos gados uz ekrāniem Latvijā un ārvalstīs ir nonākušas trīs pilnmetrāžas filmas: studijas Rija filma Zelta zirgs, kopražojuma filma Lote un Mēnessakmens noslēpums, kā arī studijas Lokomotīve kopražojuma animācijas filma pieaugušajiem Akmeņi manās kabatās.

Filmu studija Rija nesen nosvinēja 20 gadu jubileju. Eiropā daudzas animācijas studijas tik ilgu mūžu nenodzīvo. «Animācijas filmu veidošana ir projektu lieta. Bieži vien Eiropā animatori ceļo no vienas valsts uz otru, no viena projekta uz citu. Tas savā ziņā ir kā ceļojošais teātris. Animācijas studijas ir ekskluzīva parādība. Rijai animācija ir pamatdarbība, tā ir iesaistījusies arī spēlfilmu un dokumentālo filmu producēšanā. Ar filmu veidošanu vien studija izdzīvot nevar,» stāsta SIA Filmu studija Rija valdes loceklis un producents Vilnis Kalnaellis. Nacionālā kino centra (NKC) un Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) dotācijas tiek piešķirtas par konkrētas filmas veidošanu, nevis studijas uzturēšanu, līdz ar to uzņēmumiem pašiem ir jāmeklē papildus ienākumu avoti. V. Kalnaellis DB atklāj, cik sadrumstaloti ir Rijas ienākumu kanāli. Studija veido filmas, izplata Latvijā Eiropas filmas, veido skaņas dublāžu tām ārvalstu animācijas kino filmām, kas nonāk uz Latvijas kinoteātru ekrāniem. «Reizēm veidojam reklāmas, arī vizualizāciju, piemēram, Pasaules koru festivāla atklāšanas un noslēguma koncertiem. Ienākumi ir arī no mūsu studijā veidotām filmām par suņu meiteni Loti un no Zelta zirga, kuras pārdodam starptautiskā arēnā. Saņemam arī ienākumus no grāmatas Joka pēc alfabēts,» viņš turpina uzskaitīt.

Jaunā gada sākumā apkopotā statistika liecina, ka pirmā filma Nacionālā Kino centra (NKC) programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», režisora Vara Braslas spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» 2017. gadā kļuvusi par otro kinoteātros visvairāk apmeklēto filmu Latvijā, un tas ir labākais Latvijas filmas sasniegums vismaz pēdējo desmit gadu laikā. Šogad filma dodas ārpus Latvijas – uz festivāliem un pie ārzemju tautiešiem – un būs skatāma arī divos televīzijas kanālos.

Filmas ražošanas budžets ir 641 357 eiro, no tā NKC programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei atbalstīja filmas ražošanu ar 560 773 eiro.

Kopējie ieņēmumi filmas izrādīšanas vietās šobrīd veido 283 075 eiro.

Studijā F.O.R.M.A. uzņemtā spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» kopš 2017. gada 18. augusta izrādīta Latvijas kinoteātros, kultūras iestādēs un skolās, klātienē filmu redzējuši vairāk nekā 75 700 skatītāji un kinoteātru iznomā labākus rezultātus Latvijā ieguvusi tikai ASV pilnmetrāžas animācijas filma Nejaukais es 3 / Despicable Me 3.

Dažās Latvijas kultūras iestādēs pirmo Simtgades filmu turpināja demonstrēt arī janvāra sākumā, bet jau šajās dienās pēc ārzemēs dzīvojošo tautiešu iniciatīvas sācies filmas «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» ceļš pasaulē. 13. janvārī filma pulcināja diasporu Briselē, kur ar skatītājiem pēc filmas seansa tikās režisors Varis Brasla un aktrise Vizma Kalme. Tur mazie skatītāji lūguši režisoram autogrāfus un iespēju uzņemt kopīgus selfijus, bet Varis Brasla pēc publikas reakcijas sapratis, ka šo filmu latvieši visur pasaulē izjūt vienādi. Pamazām tiek plānoti filmas seansi arī citās valstīs.

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē 9. februārī sākas 67. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls – viens no pasaules kinofestivālu «lielā trijnieka» -, un Latvijas filmu nozare tajā pārstāvēta gan konkursa un tirgus skatēs, gan ar stendu filmu tirgū un Elīnas Vaskas dalību Eiropas jauno talantu izlasē Shooting Stars.

Berlināles festivāla mērogs ir iespaidīgs – pagājušajā gadā tur nopirktas vairāk nekā 335 000 kinobiļetes un strādājuši vairāk nekā 20 000 kinoindustrijas profesionāļu no 122 valstīm, ieskaitot 3800 žurnālistu no pasaules medijiem. Latvija pagājušajā gadā triumfēja Berlināles konkursa skatē Generation, saņemot Kristāla lāci par Renāra Vimbas spēlfilmu Es esmu šeit, un šogad filmas zvaigzne Elīna Vaska atgriežas Berlinālē jaunā statusā – pēc Nacionālā Kino centra pieteikuma viņa izturējusi nopietnu konkurenci un iekļauta Eiropas desmit labāko jauno aktieru izlasē European Shooting Stars.

Konkursa skatē Generation Latvija ir jau gandrīz regulāra dalībniece, un arī šogad sadaļā Short Films Generation Kplus startē Reiņa Kalnaeļļa jaunākā animācijas īsfilma Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi, kas tapusi filmu studijā Rija ar Nacionālā Kino centra atbalstu. Filmas scenārija autors ir grupas Prāta Vētra mūziķis Kaspars Roga un Hugo dzied Renāra Kaupera balsī.