Eiropas plaša patēriņa finanšu pakalpojumu sniedzējs Creamfinance no šīs nedēļas oficiāli ir paplašinājis savu darbību Latīņamerikā, uzsākot darbu Meksikā

Creamfinance līdzdibinātājs un izpilddirektors Matīss Ansviesulis uzskata, ka paplašināšanās citā kontinentā sniedz jaunas iespējas. «Darba uzsākšana Meksikā iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu uzņēmuma attīstībā, jo mēs ieejam vienā no lielākajiem, visstraujāk augošajiem un daudzsološākajiem tirgiem. Degam nepacietībā iepazīt tirgus specifiku un esam gatavi sniegt ātru un uzticamu pakalpojumu saskaņā ar mūsu iespējām,» viņš teic.

Creamfinance izpilddirektors Meksikā Francisko De Vega (Francisco De Vega) norāda, ka Meksika ir ļoti atšķirīga valsts no tām, kur kompānija līdz šim ir darbojusies un viņš iespēju būt daļai no šīs starpkontinentālās paplašināšanās uzskata par lielisku pieredzi. «Meksikā ir plašs patērētāju tirgus ar augstu potenciālu nozīmīgai biznesa ietekmei. Ir skaidrs, ka vajadzība pēc ātriem un uzticamiem personīgo finanšu pakalpojumiem ir liela, un ceram aizpildīt nišu, piedāvājot gudru pakalpojumu. Creamfinance jau ir guvis panākumus starptautiskā mērogā, tāpēc, balstoties uz to, paplašinām savu darbību,» viņš norāda.

Dzērienu ražotājs un izplatītājs Amber Beverage Group uzsācis premiālā tekilas zīmola Rooster Rojo® ražošanu Meksikā, kas tiks izplatīta visos lielākajos tekilas tirgos pasaulē.

Rooster Rojo® tekila ir ražota no 100% agaves, starp konkurentiem izceļas gan ar dzēriena garšu, gan īpašo pudeles dizainu. To ražo Fabrica De Tequilas Finos rūpnīcā Tekilas reģionā Meksikā. Latvijas uzņēmums Amber Beverage Group to iegādājās pagājušajā gadā.

Rooster Rojo® tekilas galvenā izejviela ir tīra zilās agaves sula, kuru atbilstoši tradicionālajām tekilas destilācijas metodēm filtrē caur Meksikas sudraba filtru.

Jaunā tekila Latvijas veikalu plauktos parādīsies novembrī.

Rooster Rojo® būs pieejams lielākajos tekilas tirgos pasaulē, tostarp ASV, Meksikā, Kanādā, Krievijā, Vācijā un Lielbritānijā.

Jaunā zīmola izveidē un attīstībā ir ieguldīti vairāk nekā 200 tūkstoši eiro, jo kompānija radījusi premiālu zīmolu, kuram ir liels potenciāls konkurēt ar vadošajiem tekilas zīmoliem šajā kategorijā, stāsta uzņēmuma pārstāve Dana Hasana.

Latvijas finanšu tehnoloģiju kompānija “Mintos” uzsākusi sadarbību ar Igaunijas jaunuzņēmumu “Planet42”, kas nupat noslēdzis kampaņu kapitāla piesaistei 30 miljonu ASV dolāru apmērā.

“Planet42” nodrošina transportlīdzekļu abonēšanas pakalpojumu jaunattīstības valstīs, lai mazinātu nevienlīdzību auto pieejamības jomā. “Planet42”, kas nesen uzsācis darbību arī Meksikā, pievienošanās “Mintos” ļaus nostiprināt tirgus pozīcijas Dienvidāfrikā, vienlaikus saglabājot investīciju iespējas arī privātajiem investoriem.

“Planet42” attīstības plāns paredz tuvāko gadu laikā – līdz 2025.gada beigām gan esošo, gan jaunu tirgu apguves procesā savu pakalpojumu nodrošināšanai iegādāties miljonu automašīnu Dienvidāfrikas Republikā un Meksikā.

“Planet42” darbības pamatprincips ir mobilitātes problēmu risināšana jaunattīstības valstīs, kur sabiedriskais transports nereti ir nedrošs un neuzticams pārvietošanās veids, savukārt personīgo transportlīdzekļu iegāde neelastīgu finansēšanas risinājumu dēļ nereti nav pieejama pat cilvēkiem ar stabiliem ienākumiem. Šādā situācijā miljoniem cilvēku ir ierauti nevienlīdzības ciklā, jo ierobežota mobilitāte rada sociālu atstumtību, ierobežo piekļuvi darba un citām iespējām, veicina ekonomisku nestabilitāti un stagnāciju. Iespēja iegādāties personīgo transportlīdzekli bieži vien ir ātrākais veids, kā pārraut šo loku.

Iespējams, ka Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši MINT, būs valstis kas būs izaugsmes līderes nākotnes pasaulē.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Goldman Sachs analītiķis Džims O’Nīls ieviesa terminu BRIC, kas apzīmēja Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu jeb tās lielās attīstības valstis, kurās saskatāmā nākotnē notiks tik strauja ekonomikas izaugsme, ka tas mainīs pasauli, un kurām rietumvalstu investoriem vajadzētu pievērst uzmanību. Zināmas diskusijas gan bija par to, ka pie šī reģiona nevajag pieskaitīt Krieviju, kas ilgstoši nav veikusi nepieciešamās reformas un kuras ekonomiskā izaugsme nav pārliecinoša. Lai nu kā būtu ar Krieviju un BRIC, ekonomistu un finanšu žurnālistu vidū izveidojies jauns termins, kas apzīmē nākamo strauji augošo tautsaimniecību kopumu. Proti, nākamās līderes izaugsmes ziņā attīstības valstu vidū būs Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši «MINT».

2016.gada septembrī Baltijā lielākais alkohola ražotājs un izplatītājs Amber Beverage Group (Latvija) noslēdza darījumu, iegūstot savā īpašumā ievērojamu daļu tekilas ražotāja Fabrica de Tequilas Finos akciju, kas atrodas Tekilas pilsētā Meksikā.

Fabrica De Tequilas Finos ražo vairāk nekā 50 tekilas zīmolu, tostarp KAH®, Don Camilo, Agave 99, Zapopan un citi. Viens no pazīstamākajiem šīs ražotnes zīmoliem ir KAH®, kas atšķiras ar savu galvaskausa formas pudeli. Tās dizains ir radīts, iedvesmojoties no tradicionālajiem Calaveras - no cukura veidotiem galvaskausiem, ko izmanto Mirušo dienā (Dia de los Muertos) - senā Vidusamerikas rituālā, lai godinātu mirušos tuviniekus. Pastāv ticējums, ka tad, kad pudele ir pilna, KAH ir dzīvs un gaida, kad ar to cienās tos, kuri ir to pelnījuši.

Tekila ir stiprs alkoholisks dzēriens, kas tiek ražots Halisko štatā Meksikā, pilsētā ar nosaukumu Tekila – no kuras šis dzēriens aizguvis savu vārdu. Tāpēc tekilai ir aizsargāta ģeogrāfiskā indikācija – līdzīgi kā daudziem vīniem vai citiem produktiem. Lielākā daļa Latvijā pieejamo tekilu patiešām nāk no Meksikas un kādas no Halisko provinces pilsētām.

Ceturtdien beigusies Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona, kas šogad bijusi ļoti intensīva un postoša.

2017.gada sezonā, kas sākās 1.jūnijā un beidzās 30.novembrī, Atlantijas okeānā izveidojušās 17 vētras, kurām piešķirti vārdi, un desmit no šīm vētrām pārauga viesuļvētrās.

Šo sezonu iezīmēja trīs viesuļvētras - Hārvijs, Irma un Marija, kas nodarīja milzu postījumus Teksasā, Floridā, Puertoriko un virknē Karību jūras salu.

Vētrās gāja bojā vismaz 441 cilvēks, un tika nodarīti zaudējumi aptuveni 369 miljardu dolāru apmērā. Šī sezona bija viena no sešām vēsturē, kad izveidojušās vairākas piektās kategorijas viesuļvētras un tikai otrā, kad šāda spēka viesuļvētras sasniedz sauszemi.

Viesuļvētra Hārvijs 25.augustā skāra Teksasas dienvidus, atnesot lietavas, kurās dažās dienās nolija vairāk nekā 1,3 metri nokrišņu. Hārvija izraisītajos plūdos Hjūstonā un mazākās piekrastes pilsētās tika bojāti vai iznīcināti 20 000 māju.

Baltijā lielākais alkohola ražotājs un izplatītājs Amber Beverage Group, kas ir daļa no starptautiskā koncerna SPI Group, ir noslēdzis darījumu, iegūstot savā īpašumā ievērojamu tekilas ražotāja Fabrica de Tequilas Finos kapitāla daļu, informē uzņēmumā.

Investīcijām tekilas rūpnīcā Meksikā uzņēmums no Nordea bankas saņēmis 13,4 miljonu ASV dolāru finansējumu. Līdztekus rūpnīcas iegādei, uzņēmums no Nordea bankas saņēmis arī 7,7 miljonu eiro lielu apgrozāmā kapitāla finansējumu. Tas tiks izmantots vairāku produktu virzīšanai tirgū, kā arī iekšējo procesu optimizācijai, kas atbilst šī brīža tendencēm pasaulē un mūsdienīgiem uzņēmējdarbības standartiem.

«Rūpnīcas iegāde ir vēl viens lielisks piemērs, kā veiksmīgi īstenot ilgtermiņa attīstības stratēģiju un virzīties tuvāk izvēlēto mērķu sasniegšanai starptautiskā līmenī,» saka Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Autoražotājs Audi atklājis jaunu rūpnīcu Meksikā, ar to paplašinot ražošanas tīklu.

Tā ir pirmā Audi rūpnīca Ziemeļamerikā, kuras ražošanas jauda ik gadu sasniegs līdz 150 000 premium klases automobiļu. Rūpnīca atrodas Sanhosē Čiapā (San José Chiapa), Puebla (Puebla) štatā. Tajā tiks ražots arī Parīzes motoršovā prezentētais Audi modelis Q5, kas no šīs rūpnīcas nonāks arī Latvijā. Pirmās Meksikā saražotās Q5 automašīnas Latvijā parādīsies 2017.gada janvārī.

«Meksikas rūpnīca ir pagrieziena punkts mūsu uzņēmuma vēsturē un vienlaikus arī svarīgs solis mūsu starptautiskajā attīstībā. Tā ir viena no vismodernākajām rūpnīcām Ziemeļamerikā, kas ļauj mums paplašināt ražošanas tīklu un nodrošināt vēl efektīvāku zīmola modeļu eksportu visā pasaulē,» norāda Audi valdes priekšsēdētājs Prof. Ruperts Štadlers. Meksikai pašlaik ir noslēgti divpadsmit brīvās tirdzniecības līgumi ar vairāk nekā 50 valstīm, tādējādi veicinot labu vidi tirdzniecībai un ekonomikai kopumā.

Ēdiena piegādes platformā „Wolt” tagad ir iespējams pasūtīt SIA „Terra Restorāni” jaunā zīmola „Terra Meksika” ēdienu ar piegādi. Drīzumā šāda iespēja tiks nodrošināta arī jaunajā ēdiena piegādes platformā „Bolt Food” un SIA „Terra Restorāni” mājaslapā.

SIA „Terra Restorāni” līdzīpašniece Ilze Megne skaidro, ka jaunā un tikai ēdiena piegādes platformām paredzētā zīmola „Terra Meksika” ieviešanai ir divi iemesli. Pirmkārt, digitalizācija, kas šobrīd ir teju neizbēgama ēdināšanas nozares sastāvdaļa. Attīstības nolūkos uzņēmums nolēma sekot šai tendencei. „Ēdiena piegādes platformas mums sniedz iespēju testēt, ieviest un pilnveidot jaunas koncepcijas, neinvestējot ievērojamus līdzekļus fizisku restorānu atvēršanā. Savā ziņā tas mums ļauj strādāt elastīgi, līdzīgi kā jaunuzņēmumiem,” viņa teic.

Otrs iemesls ir jūtīgais darbaspēka jautājums un tā strauji augošās izmaksas. „Terra” visu gatavo paši un tas prasa lielus darbaspēka resursus. Alternatīva ir iegādāties pusfabrikātus, tādējādi samazinot ēdiena gatavošanā iesaistīto darbaspēku. Taču I. Megne uzsver, ka nav gatava kompromisam uz kvalitātes rēķina. „Mums svarīgi ir saviem viesiem nodrošināt augstvērtīgu ēdienu. Strādājot tikai piegādes formātā, atkrīt viesmīļu iesaiste kā klasiskā restorānā, kas attiecīgi samazina restorānam nepieciešamo darbaspēka apjomu,” viņa skaidro.

"Creamfinance" ieceļ jaunu grupas vadītāju ar mērķi paplašināt savu darbību vidēja riska produktu segmentā un pārsniegt 100 miljonu eiro ieņēmumu slieksni.

Jaunais "Creamfinance" vadītājs Patriks Koeks (Patrick Koeck) jauno amatu ieņem no 15. janvāra un ir izvirzījis mērķi – neraugoties uz komplicēto normatīvo regulējumu, panākt biznesa pieaugumu par aptuveni 20% gadā un divu gadu laikā ilgtspējīgi palielināt ieņēmumus virs 100 miljoniem eiro gadā.

"Nav viegli vienmēr atrasties soli priekšā mainīgajam regulējumam. Arī uzņēmējdarbības īstenošana vienlaikus gan Eiropas Savienībā, gan Latīņamerikas valstīs prasa daudz pūļu. Manuprāt, pašreizējā izaugsmes posmā uzņēmumam ir ārkārtīgi svarīgi koncentrēties uz iekšējiem procesiem un nodrošināt, ka visos mūsu tirgos tiek pakāpeniski ieviesti visi "Creamfinance" piedāvātie produkti," teic P. Koeks.

Šobrīd plaša patēriņa finanšu pakalpojumu sniedzējam Creamfinance ir septiņi biroji dažādās valstīs – Latvijā, Polijā, Čehijā, Gruzijā, Dānijā, Austrijā un Meksikā

Creamfinance ir dibināts 2012. gadā Latvijā.

Princips, kā izvēlēties nākamo valsti, kur attīstīt biznesu, esot vienkāršs – atrašanās vieta tiek izvēlēta atkarībā no tā, kur pieejami talanti. Piemēram, kompānijas IT birojs ir Austrijā, riska departaments Latvijā, bet mārketinga nodaļa – Čehijā. Papildu tam tiek veikta tirgus izpēte, atklāj Creamfinance sabiedrisko attiecību vadītāja Viktorija Gorčakovaite (Viktorija Gorčakovaitė).

Iekārtojot biroju, mērķis ir veidot zaļu un videi draudzīgu vidi, kas stimulētu darbinieku enerģiju. Piemēram, veidojot Rīgas biroja interjeru, dizainera uzdevms bija likt uzsvaru uz zaļo un eko dizainu, brīvu plānojumu un uzmundrinošām krāsām. «Tā kā mūsu kompānija uzsver atbildību pret vidi un cenšas būt pēc iespējas efektīvāka resursu izmantošanā, mēs vēlējāmies to iekļaut arī biroja vidē. Tāpēc mums ir atgādinošas uzlīmes par ūdens taupīšanu, šķirošanas konteineri papīram, plastmasai un stiklam, tāpat mēs drukāšanai izmanojam otrreiz pārstrādātu papīru. Mums birojā ir arī daudz ziedu un mini kociņu, kas dod svaigumu,» stāsta V. Gorčakovaite. Biroja dizainā ir daudz atvērtu telpu, lai cilvēki varētu pļāpāt, apmainīties ar idejām un iedvesmot cits citu ikdienas darbā. Lai arī uzņēmums sevi vairs neuzskata par startup, tas saglabā šo sajūtu – birojs un darbinieki ir jauni un enerģiski, un arī birojs to atspoguļo.

Patlaban pievilcīgākie jaunattīstības tirgi investoriem ir Meksika un Turcija, liecina Bloomberg veiktā analīze.

Bloomberg izveidojis sarakstu ar 20 investoriem pievilcīgākajām jaunattīstības valstīm, analīzē iekļaujot tādus parametrus kā izaugsmi, ienesīgumu, tekošā konta datus un aktīvu novērtējumu. Patlaban saraksta pēdējās piecas vietas ieņem Āzijas valstis. Meksika un Turcija ieņem pirmās vietas, jo to reālie efektīvie valūtu kursi ir konkurētspējīgāki nekā vidēji pēdējos 10 gados. Savukārt, raugoties no vēsturiskā aspekta, Indijas un Ķīnas novērtējumi ir relatīvi dārgi, un aplēses liecina, ka šo valstu ekonomikas izaugsme vairs nebūs tik strauja kā pēdējās desmitgades laikā.

«Ja meklējat, kur ieguldīt, Turcija un Meksika izceļas, jo tās ir salīdzinoši lētas,» norāda Daiwa SB Investments vecākais fondu pārvaldnieks Takeši Jokouči. «Kad mazinās politiskie riski, tad var investēt šajās valstīs, ņemot vērā to labos fundamentālos faktorus un augsto ienesīgumu.»

Meksika finansiālu apsvērumu dēļ atteikusies rīkot 2017. gada pasaules čempionātu (PČ) peldēšanā, paziņoja Meksikas valdība.

Meksikas finansiālā situācija pasliktinājusies naftas cenu krituma dēļ, tāpēc nolemts atteikties no PČ rīkošanas, tādējādi valsts ietaupīs aptuveni 75 miljonus eiro.

«Esam informējuši Starptautisko peldēšanas federāciju (FINA), ka Meksika vairs nav pasaules čempionāta mājvieta,» paziņojumā trešdien teica atbildīgā sporta amatpersona Hesuss Mena, kurš 1988. gadā izcīnīja olimpisko bronzas medaļu daiļlēkšanā no 10 metru platformas.

Meksika ir jau iztērējusi 8,4 miljonus eiro PČ rīkošanai un vēl 4,4 miljonus eiro nāksies samaksāt FINA.

Plānotā ātrvilciena tīkla izveide, kas Latīņamerikā būtu pirmā šāda veida transporta sistēma, arī ir atcelta.

No Latvijas 2011. gadā aizplūduši 4,06 miljardi ASV dolāru nelegāla kapitāla un preču, savukārt Latvijā ieplūduši aptuveni divi miljardi ASV dolāru, liecina Global Financial Integrity apskats.

2011. gadā no jaunattīstības valstīm aizplūduši 946,7 miljardi ASV dolāru, kas ir par 13,7% vairāk nekā 2010. gadā, kad no tām aizplūda 832,4 miljardi dolāru.

39,6% no šīs summas saizplūdusi Āzijas virzienā, 21,5% - uz jaunattīstības Eiropas valstīm, bet 19,6% - uz Rietumu puslodi. Eiropā naudas aizplūdi lielākoties veicina Krievijas darījumi, savukārt Rietumu puslodē – Meksika un Brazīlija.

Savukārt Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika (MENA) veido 11,2% kopējās summas. Šim reģionam bijis straujākais kāpuma temps – 31,5% gadā, kam seko Āfrika – 20,2%, jaunattīstības Eiropas valstis ar 13,6% pieaugumu, Āzija – 7,5% un Latīņamerika ar 3,1%.

ASV un pasaules lielākais mazumtirgotājs Wal-Mart Stores Inc. paziņojis, ka plāno Meksikā veikt jaunas investīcijas 1,3 miljardu dolāru (1,2 miljardu eiro) apmērā, neskatoties uz jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa stingro nostāju attiecībā uz ārvalstu tirdzniecību un darba vietu saglabāšanu ASV.

Uzņēmums plāno Meksikā uzbūvēt jaunus izplatīšanas centrus un paplašināt jau esošos, radot vairāk nekā 10 000 jaunu darba vietu.

Meksikas prezidents Enrike Penja-Njeto jau atzinīgi novērtējis šādu "Wal-Mart" ieceri, kas paredzēta laikā, kad novērojamas būtiskas neskaidrības un riski.

Tramps jau publiski brīdinājis sodīt ASV uzņēmumus, kuri pārceļ savu darbību un investīcijas uz ārvalstīm.

Wal-Mart Meksikā ir vairāk nekā 2300 veikali un kompānija nākamo desmit gadu laikā plāno atvērt vēl 1000.

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Kopējie apdrošinātie zaudējumi, ko izraisījušas viesuļvētras Hārvijs, Irma un Marija, kā arī divas zemestrīces Meksikā, šogad sasniegs aptuveni 95 miljardus eiro (80,2 miljardus eiro), piektdien paziņoja Šveices pārapdrošināšanas kompānija Swiss Re.

Uzņēmums arī prognozē, ka tā zaudējumu pieprasījumi no cietušajiem saistībā ar šīm dabas katastrofām trešajā ceturksnī veidos aptuveni 3,6 miljardus eiro.

Viesuļvētra Hārvijs augusta beigās skāra Teksasu un Luiziānas daļas, izraisot ievērojamus īpašumu bojājumus un paralizējot valsts ceturto lielāko pilsētu Hjūstonu ar būtiskiem plūdiem.

Septembrī viesuļvētra Irma skāra Floridu, bet viesuļvētra Marija izpostīja Puertoriko.

Tāpat septembrī tika piedzīvotas divas spēcīgas zemestrīces Meksikā, bojā ejot vairākiem simtiem cilvēku.

Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, turpinoties bažām par tirdzniecības konfliktu starp ASV un Ķīnu, savukārt naftas cenas pieauga pirms viesuļvētras, kura apdraud ASV naftas rūpniecības infrastruktūru.

Investori novēroja ASV tirdzniecības attiecības dažādās frontēs, kamēr Kanādas ārlietu ministre Kristija Frīlenda otrdien atgriezās Vašingtonā uz jaunām tirdzniecības sarunām ar ASV, bet jauna sarunu kārta starp ASV un Eiropas amatpersonām pirmdien noslēdzās bez vienošanās.

Ķīna plāno nākamnedēļ lūgt Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO) atļauju noteikt sankcijas pret ASV par antidempinga pasākumiem, kas veikti pret dažiem Ķīnas ražojumiem. Šis konflikts iezīmē jaunu fronti strīdā starp abām pasaules lielākajām ekonomikām.

«Saspīlētās tirdzniecības attiecības starp ASV un Ķīnu ir pieņēmušas jaunu pavērsienu,» sacīja CMC analītiķis Deivids Medens. Viņš uzskatīja, ka šāds Ķīnas solis «varētu izraisīt prezidenta [Donalda] Trampa reakciju, un investori tā rezultātā atbrīvojas no akcijām».

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien brīdināja, ka vairākas pēdējā laikā notikušās viesuļvētras ar cilvēku upuriem var samazināt ASV ekonomikas izaugsmi 3.ceturksnī, un deva mājienu, ka šī izaugsme var nesasniegt viņa izvirzītos 3%.

«Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pagājušajā ceturksnī sasniedza 3%, kas bija tālu priekšā prognozētajam,» sacīja Tramps, Indianas štatā atklājot savus ambiciozos nodokļu samazināšanas plānus.

«Šis ceturksnis, manuprāt, būtu bijis labāks, tomēr to ietekmēs viesuļvētras,» piebilda ASV prezidents. «Es uzskatu, ka tas būtu bijis vēl labāks.»

ASV dienvidaustrumu štatus pēdējos mēnešos ir piemeklējušas vairākas viesuļvētras, tostarp izraisot Hjūstonas pilsētas rajonu applūšanu un nodarot postījumus Floridas štatā.

Ar ASV asociētajā valstī Puertoriko viesuļvētra Marija ir izraisījusi pārtikas, ūdens un degvielas trūkumu.

ASV centrālā banka Federālā rezervju sistēma (FRS) ir brīdinājusi, ka triju viesuļvētru ietekme sarežģīs īstermiņa ekonomiskās prognozes.

ASV, Kanāda un Meksika panākušas vienošanos par jaunu tirdzniecības līgumu, kas aizstās Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumu (NAFTA), pret kuru ir iebildumi ASV prezidentam Donaldam Trampam, svētdienas vakarā (pirmdienas rītā pēc Latvijas laika) paziņoja ASV un Kanādas valdības.

Jaunā līguma nosaukums būs Savienoto Valstu, Meksikas un Kanādas līgums (USMCA).

Vienošanos ar Meksiku par jaunā līguma nosacījumiem ASV panāca jau augusta beigās, bet vienošanos ar Kanādu - svētdienas vakarā.

Jauno līgumu iecerēts parakstīt līdz 1.decembrim, kad beigsies pašreizējā Meksikas prezidenta Enrikes Penjas-Njeto pilnvaras valsts galvas amatā. Pirms parakstīšanas līgumam jāgūst ASV Kongresa atbalsts.

ASV tirdzniecības pārstāvja Roberta Laithaizera un Kanādas ārlietu ministres Kristijas Frīlendas kopīgajā paziņojumā teikts, ka jaunais līgums «sniegs brīvākus tirgus, brīvāku tirdzniecību un spēcīgu ekonomikas izaugsmi mūsu reģionā», kurā ir 500 miljoni iedzīvotāju un trīs valstu savstarpējās tirdzniecības apjoms ir apmēram triljons ASV dolāru gadā.

Šogad turpināsies tendence pasaules valstu ekonomikām nedaudz samazināt uzņēmumu ienākumu nodokļa likmes, bet netiešo nodokļu (piemēram, PVN) likmes saglabāsies lielā mērā nemainīgas, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) nodokļu apskats The Outlook for Global Tax Policy in 2016, kas salīdzina 38 pasaules ekonomiski nozīmīgu jurisdikciju izlases nodokļu politiku.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā manāma tendence nedaudz palielināt likmes, atsevišķām valstīm atgūstoties pēc finanšu krīzes.

Uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) jomā šogad lielo ekonomiku vidū gaidāmas būtiskākās pārmaiņas, septiņām no apskatītajām 38 jurisdikcijām samazinot standarta UIN likmi. Piemēram, UIN likme šogad Norvēģijā samazināsies no 27% uz 25%, Izraēlā - no 26,5% uz 25%, Dānijā - no 23,5% uz 22%, bet Spānijā gaidāms straujākais likmes kritums – no 28% uz 25%. Tikai viena no pētijumā iekļautajām valstīm – Indija šogad plāno palielināt UIN likmi no 33,99% uz 34,608%.

«Redzam, ka attīstītās ekonomikas joprojām vienlaicīgi vēlas veidot uzņēmējdarbībai konkurētspējīgu nodokļu sistēmu un saglabāt nodokļu ienākumus – vērojama tendence nedaudz mazināt UIN likmes un kopējo slogu, vienlaicīgi paplašinot ar nodokļiem apliekamo ienākumu bāzi. Latvijas gadījumā gan jāņem verā, ka mūsu 15% UIN likme jau tā ir zemāka nekā vairumā attīstīto ekonomiku. Tāpat lielo ekonomiku vidū šogad nav vērojama jūtama tendence mazināt netiešos vai iedzīvotāju ienākumu nodokļus,» saka EY partnere Latvijā Ilona Butāne.

Šogad darījumu braucieniem ministrijas kopumā iecerējušas tērēt aptuveni 4,1 miljonu eiro, kas ir par 200 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2018. gadā.

Lai gan vairāku ministriju darba braucienu budžets šogad pielīdzināms pērnā gada izmaksām, kopējie izdevumi kļuvuši lielāki – 2018. gadā darbinieku komandējumiem tika tērēti 3,9 miljoni eiro, bet šogad tam plānots atvēlēt 4,1 miljonu eiro. SIA Averoja valdes locekle Sanita Rugina norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, valsts ie-stāžu darījumu braucienu skaits nav būtiski pieaudzis, saglabājoties 2017. gada līmenī. Komandējumu skaitu pieaugumu tūrisma aģentūra neprognozē arī šogad.

Etiopija un Meksika

Svarīgs aspekts valsts sektora klientiem joprojām ir cena, taču vienlaikus novērojama tendence, ka piedāvājumi arvien biežāk tiek izvēlēti arī pēc izdevīguma principa, liecina Averoja novērojumi. «Tāpat nozīmīgs faktors darījumu braucienu laikā vienmēr ir bijusi drošība, taču šis jautājums parasti tiek skatīts plašākā mērogā, ne vienas valsts institūcijas ietvaros,» pauž S. Rugina, uzsverot, ka populārākais valsts sektora komandējumu galamērķis nemainīgi ir Brisele, kas līderpozīcijas saglabā jau vairākus gadus pēc kārtas. To apstiprina arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes loceklis un tūrisma aģentūras Carlson Wagonlit Travel vadītājs Pauls Gusts. Bieži tika apmeklēta arī Frankfurte un Londona. Arī ministriju sniegtā informācija liecina, ka Brisele ir viens no iecienītākajiem valsts darbinieku galamērķiem, tāpat bieži apmeklēta Parīze, Vīne, Luksemburga, Viļņa, Tallina un citas Eiropas pilsētas.

Viens no globālās ekonomikas bremzēšanās iemesliem ir bijusi visaptveroša rūpniecības izaugsmes lejupslīde, taču autobūvē ir veicies īpaši slikti.

Lai gan pie vainas ir daudzi īslaicīgi faktori, situācija nozarē norāda arī uz sarežģījumiem ilgtermiņā, kur liela nozīme ir tirdzniecības kariem. Autobūves vājums atspoguļo automobiļu pārdošanas kritumu daudzviet pasaulē. Īpaši strauji pārdošanas apjomi kritušies Ķīnā (pasaules lielākais tirgus) un Indijā. Taču noiets ir rucis arī citos lielos tirgos, piemēram, ASV un eirozonā. Pieejamās aplēses liecina, ka, ņemot vērā ietekmi uz piegādes ķēdēm, notiekošais ir samazinājis pasaules IKP par 0.2%.

Sarežģījumi daļēji skaidrojami ar pagaidu faktoriem. Piemēram, Ķīnā patērētāji aizturēja jaunu auto iegādi, jo parādījās ziņas, ka varētu tikt atjaunoti nodokļu atvieglojumi. Indijas gadījumā pie vainas ir pērn ieviestie apdrošināšanas noteikumi. Tikmēr eirozonā traucējumus auto ražošanā izraisīja stingrāku emisiju noteikumu ieviešana. Šiem faktoriem izzūdot, automašīnu pārdošana un autobūve nākamgad varētu stabilizēties. Tomēr, ņemot vērā plašo rūpniecības sarežģījuma mērogu, automobiļu ražošanas atgūšanās var būt nepietiekama, lai atjaunotu globālās rūpniecības izaugsmi. Atgūšanās būs lēna, jo stingrāki kredītnosacījumi un patērētāju pārliecības mazināšanās iegrožos automobiļu pārdošanas apjomus.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien sanāksmē Vīnē nolūkā nepieļaut naftas cenu kritumu vienojās 2024.gadā samazināt naftas ieguves apmēra mērķrādītāju vēl par 1,4 miljoniem barelu dienā.

Tomēr ne visas valstis reāli samazinās ieguves apmēru. OPEC+ samazināja naftas ieguves mērķrādītājus Krievijai, Nigērijai un Angolai, lai tie atbilstu pašreizējam līmenim.

Apvienotie Arābu Emirāti un Meksika ieguves līmeni varēs palielināt.

Savukārt Saūda Arābija paziņoja, ka šogad jūlijā samazinās ieguves apmēru par vienu miljonu barelu dienā un vajadzības gadījumā šo ieguves apmēra samazinājumu var pagarināt. Līdz ar to Saūda Arābija jūlijā iegūs deviņus miljonus barelu naftas dienā.

2022.gada oktobrī OPEC+ vienojās līdz 2023.gada beigām naftas ieguvi samazināt par diviem miljoniem barelu dienā, bet šogad aprīlī vienojās no maija līdz gada beigām samazināt ieguves apmēru vēl par 1,66 miljoniem barelu dienā.

Pēdējā pusgada laikā Krievija, Meksika un Ķīna ievērojami palielinājušas piena produktu importu, tā izraisot piena iepirkuma cenu krasu pieaugumu, kas savukārt rada bažas par piena gala produktu cenu kāpumu jau šogad, aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta nodaļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Vai jau šogad par piena produktiem būsim spiesti maksāt 30% vairāk? Krievija, Meksika un Ķīna ir ievērojami palielinājušas piena produktu importu, kas daļēji ir iemesls piena iepirkuma cenu kāpumam. Vai straujajam piena iepirkuma cenu kāpumam tūlīt sekos tikpat straujš piena produktu cenu kāpums veikalos? retoriski vaicāja Gulbe.

Viņa arī norādīja, ka kopumā šis gads visiem lauksaimniekiem bijis sarežģīts, līdz ar to cenu izmaiņas gan pieauguma, gan sarukumu virzienā būs vērojamas teju visās nozarēs.

Piena ražotājus ieilgusī zemā piena iepirkuma cena dzina izmisumā, bet pašreizējais straujais cenu kāpums saasinājis ražotāju un pārstrādātāju attiecības. Pārstrādātāji brīdina par cenu burbuli, kas drīz var plīst. Savukārt graudu audzētāju ienākumus būtiski samazina šī gada sliktie laika apstākļi ražas novākšanas laikā, 80% kviešu der tikai lopbarībai. Cūku audzētājus neiepriecina rezultāti cīņā ar Āfrikas cūku mēri, tikmēr cūkgaļas ražotāju cenas šogad ir augstākas nekā pagājušajā gadā. Iespējams, tas ir tāpēc, ka Eiropas ražotāji veiksmīgi tirgojas Ķīnā, norādīja Gulbe.