Salīdzinot ar 2013. gadu, elektroenerģijas piegādes kvalitāte Latvijā vairākos parametros ir uzlabojusies, tomēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) konstatējusi vairākus trūkumus, kas jānovērš, un apzinājusi vairākus rādītājus, kas jāuzlabo, lai elektroenerģijas kvalitāte atbilstu noteiktam kvalitātes standartam, informē SPRK.

Aizvadītajā gadā SPRK apsekoja 42 elektroapgādes objektus, kā arī veica 52 sprieguma parametru mērījumus, prioritāri izvēloties zemsprieguma tīklu vietas ar potenciāli kritisku sprieguma kvalitāti. Elektroenerģijas sadales pakalpojumu kvalitāti SPRK vērtēja pēc vairākiem kritērijiem - elektroapgādes drošums, sprieguma un elektroapgādes kvalitāte, kā arī komerciālā kvalitāte.

Elektroapgādes drošums ir atkarīgs no elektroenerģijas apgādes pārtraukumiem un sprieguma iekritumiem. Lietotāji sagaida augstu elektroapgādes drošumu par iespējami mazāku tarifu, mazu sprieguma pārtraukumu skaitu un pēc iespējas īsāku pārtraukumu laiku. Līdz ar to sistēmas operatoru uzdevums ir samazināt šos pārtraukumus ar pēc iespējas mazākām investīcijām. Mūsdienu sadales tīklu monopolstāvokļa situācijā SPRK loma ir kontrolēt šo procesu, lai sistēmas operators nodrošinātu lietotāju elektroapgādes drošumu par ekonomiski pamatotām izmaksām.

Atceltas rezervācijas, pārceltas kāzas un tūkstošiem eiro zaudējumi - tādas ir sekas biežiem elektroenerģijas pārrāvumiem Nurmuižas pils kompleksā.

Bijušajam baņķierim, uzņēmējam Oļegam Fiļam piederošais Nurmuižas pils komplekss Talsu novada Laucienes pagastā regulāri piedzīvo elektroenerģijas pārrāvumus, kā rezultātā tiek ietekmēta biznesa darbība. Nurmuižas pils kompleksā darbojas restorāns, viesnīca un SPA, kas aprīkoti ar ļoti dārgu un sarežģītu tehniku, kas tiek bojāta regulāro elektrības pārtraukumu dēļ.

Nurmuižas restorāna un viesnīcas vadītāja Kristīne Jelinska Nurmuižā strādā 4 gadus un ar elektroenerģijas pārtraukumiem sastopas regulāri, ko apliecina e-pastu un Whatsapp sarakstes izdrukas jau kopš 2021.gada. Sarakstes pašlaik tiek gatavotas iespējamai tiesvedībai.

"Piemēram, šī gada 16.septembrī elektrība no rīta noraustījās 12 reizes, kas var radīt neatgriezeniskas sekas mūsu tehnikai. Ir nodedzināti vairāki kafijas aparāti šīs vasaras laikā. Ledusskapis un citas iekārtas ir iegādāti par vairāk nekā 300 000 eiro," stāsta K.Jelinska.

Spēcīgā vēja dēļ elektroapgādes traucējumi piektdien plkst.7 ir apmēram 10 000 AS "Sadales tīkls" klientu visā Latvijā, informēja kompānijas pārstāve Tatjana Smirnova.

Viņa norādīja, ka vētra, kas naktī šķērsoja valsts teritoriju, izraisīja vairāk nekā 460 elektrotīkla bojājumu. Kopumā plašās spēcīgā vēja darbības zonas dēļ un reģistrētajiem tehnoloģiskajiem traucējumiem "Augstsprieguma tīkls" elektrotīklā vētras kulminācijas brīdī ap plkst.2.30 īslaicīgi elektroapgādes traucējumi bija 38 000 klientu.

Lielākajai daļai klientu elektrības piegāde operatīvi atjaunota un piektdienas rītā ap plkst.7 bez elektroapgādes bija vēl aptuveni 10 000 klientu visā Latvijā. "Sadales tīkls" turpina darbu pastiprinātā režīmā, lai pēc iespējas ātrāk novērstu elektrotīkla bojājumus un atjaunotu klientiem elektroapgādi.

Lielākos postījumus elektrotīklā vētra izraisījusi Vidzemē un Latgalē. Tos galvenokārt izraisīja spēcīgā vēja ietekmē elektrolīniju vados iegāzti koki un ieķērušies koku zari, kas pārrāva elektrolīniju vadus un bojāja balstus.

Turcija otrdien piedzīvojusi masīvus traucējumus elektroapgādē, kādēļ lielā daļā valsts iestājies haoss, vēsta mediji.

Telekanāls NTV un citi mediji vēsta, ka Stambulā elektrība pazudusi ap plkst.10.40 pēc vietējā un Latvijas laika. Ap to pašu laiku elektrība pazudusi arī vairākās citās Turcijas pilsētās.

Elektroapgādes traucējumi skāruši gandrīz visas valsts provinces, sākot no Grieķijas robežas līdz valsts dienvidaustrumiem.

Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu paziņojis, ka sākta notikušā izmeklēšana un pagaidām netiek izslēgta neviena iespēja, arī teroristu uzbrukums.

Turcijas Enerģētikas ministrijā sasaukta krīzes komanda.

Arī enerģētikas ministrs Taners Jildizs norādīja, ka varasiestādes pašreiz cenšas noskaidrot, vai elektrības zudumu izraisījušas tehniskas problēmas vai kiberuzbrukums.

Fonds “Uzņēmēji mieram” aicina Latvijas uzņēmumus un ikvienu Ukrainas atbalstītāju piedalīties ziedojumu kampaņā “Bez tevis nav uzvaras!”, lai nodrošinātu 500 000 EUR lielu ziedojumu Ukrainas aizsardzības spēku stiprināšanai. Ziedojumi tiks vākti labdarības koncerta “Veltījums Ukrainai” ietvaros.

“Vajadzības Ukrainas aizstāvībai pret Krievijas asiņaino uzbrukumu papildinās un mainās, tāpēc cieši sadarbojoties ar saviem partneriem Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ārlietu ministriju un citiem, mēs uz tām spējam, iesaistot uzņēmumus un sabiedrību. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts tieši Ukrainas aizsardzības spēka stiprināšanai, piegādājot Ukrainai ātrās palīdzības bruņumašīnas jeb tā sauktās mobilās ambulances, nakts redzamības iekārtas, piemēram, binokļus un monokļus, kā arī dronus un kvadrakopterus. Ņemot vērā nepārtrauktos uzbrukumus joprojām liels pieprasījums ir pēc ģeneratoriem, kā arī apvidus automašīnām un pikapiem,” sacīja Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji Mieram” vadītāja.

Pēdējie gadi enerģētikā bijuši dažādu satricinājumu pārpilni, tomēr 2023. gadu varam dēvēt par stabila pagrieziena gadu uz valsts enerģētisko neatkarību un energoresursu portfeļa paplašināšanu, kā arī Latvijas elektroapgādes kritiskās infrastruktūras izturības testu.

Saules ģenerācija sākotnēji straujāk attīstījusies tieši sadales sistēmā – līdz 2023. gada beigām, kā iepriekš prognozēts, "Sadales tīklam" pieslēgto elektrostaciju un mikroģeneratoru kopējā jauda pārsniedz 300 MW, kas atbilstošos laikapstākļos ļauj saražot ap 30-40% no attiecīgā brīža patēriņa, tā veicinot Latvijas energoneatkarību un zaļo ražošanu. Sadales sistēmai pieslēgto saules elektrostaciju kopskaits gada beigās sasniedzis ap 700, bet mikroģeneratoru – ap 19 000.2023. gads parādīja arī to, cik būtiski ir stiprināt elektroapgādes infrastruktūras drošumu.

Šogad saskārāmies ar vairākām pamatīgām dabas stihijām – plūdiem janvārī, vētru oktobrī un snieglieci decembrī, ko veiksmīgi pārvarējām, un divu pēdējo dabas stihiju seku likvidēšanā varējām pat doties palīgā saviem kaimiņiem igauņiem. Vēl pirms pieciem gadiem arī Latvijā šādā sniegliecē iedzīvotājiem būtu bijis jārēķinās ar daudz ilgākiem elektroapgādes pārtraukumiem. Šogad, pateicoties līdzšinējām vidējā sprieguma kabelizācijas programmām un preventīvai trašu tīrīšanai, elektroapgādes traucējumi skāra salīdzinoši nelielu klientu skaitu, un neviens atsevišķs elektroapgādes pārtraukums klientiem nepārsniedza 24 stundas. Tas ir arī apliecinājums, ka savulaik izvēlētā elektrotīkla apkalpošanas stratēģija – savas Remontu un būvniecības daļas izveide – ir bijusi pareiza.

AS Augstsprieguma tīkls elektrotīklā svētdien, 27. oktobrī, vētras kulminācijas brīdī elektroapgādes traucējumi īslaicīgi bija aptuveni 40 000 klientu. Elektroapgāde klientiem tika operatīvi atjaunota un šorīt elektroapgādes traucējumi ir vēl aptuveni 3000 klientiem, informē Sadales tīkls pārstāve Tatjana Smirnova.

Lielākie postījumi elektrotīklā reģistrēti Vidzemē un kopumā diennakts laikā visā Latvijā novērsti 200 vidējā sprieguma un zemsprieguma elektrotīkla bojājumi. Elektrotīkla bojājumu novēršanā ir iesaistītas 130 elektromontieru brigādes un, lai noņemtu elektrolīnijas vados ieķērušos koku zarus, iegāztus kokus, savienotu trūkušos gaisvadu elektrolīniju vadus un nomainītu balstus, intensīvs darbs turpināsies arī šodien.

Elektrotīkla bojājumi pārsvarā ir lokāla rakstura - gaisvadu elektrolīnijās ir iegāzti koki, ieķērušies vēja nolauztie koku zari, sarauti gaisvadu elektrolīniju vadi un bojāti balsti, izraisot elektroapgādes traucējumus klientiem. Vakar plašākos elektroapgādes pārtraukumus izraisīja tehnoloģiski traucējumi AS «Augstsprieguma tīkls» 110kV (kilovoltu) apakšstacijās «Limbaži», «Salacgrīva», «Aloja», «Rūjiena», Ērgļi» un «Aiviekste», kas vienlaicīgi radīja elektroapgādes pārtraukumus vairākiem tūkstošiem AS «Sadales tīkls’ klientu dažādos Vidzemes novados.

Šā gada 11 mēnešos Rīgā AS Sadales tīkls ir reģistrējusi 72 trešo personu izraisītus elektroapgādes tīkla bojājumus, kas ir sagādājuši neērtības uzņēmuma klientiem, kuriem uz laiku, kamēr tiek veikti elektroapgādes tīkla atjaunošanas darbi, tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde.

Šā gada 11 mēnešos AS Sadales tīkls Rīgā ir reģistrējusi 60 gadījumus, kad rakšanas un būvniecības darbu laikā bojātas kabeļu līnijas, un 12 gadījumus, kad ar tehniku bojātas virszemes būves - transformatoru apakšstacijas, kabeļu un elektroenerģijas uzskaites sadalnes. Šādu trešo personu izraisīto elektrotīkla bojājumu dēļ neērtības izjūt uzņēmuma klienti, kuriem uz laiku, kamēr tiek veikti elektrotīkla atjaunošanas darbi, tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde.

Šogad uzņēmums vidēji ik nedēļu visā Latvijā reģistrē 13 juridisko un privātpersonu radītos elektrotīkla bojājumus. Lai novērstu šos elektroapgādes tīkla bojājumus - īpaši kabeļtīkla bojājumus, un nodrošinātu elektroapgādes atjaunošanu, jāveic piespiedu elektroapgādes atslēgums, kas apdzīvotās vietās un pilsētās ietekmē no vairākiem simtiem līdz pat tūkstošiem lietotāju. Šie notikumi būtiski ietekmē uzņēmuma ikdienas darbu, jo darbiniekiem ir jāpārtrauc plānotie elektrotīkla uzturēšanas un attīstības darbi, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu klientu elektroapgādi, norāda AS Sadales tīkls Tehniskais direktors Raimonds Skrebs.

Lai veicinātu elektroenerģijas pakalpojumu kvalitātes uzraudzību un attīstību Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau trešo gadu ir apkopojusi rādītājus par elektroenerģijas sadales pakalpojumu kvalitāti, informē SPRK.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, elektroenerģijas piegādes kvalitāte Latvijā vairākos parametros pakāpeniski uzlabojas, tomēr SPRK konstatējis vairākus trūkumus, kas jānovērš, un apzinājis vairākus rādītājus, kas jāuzlabo, lai elektroenerģijas kvalitāte atbilstu noteiktam kvalitātes standartam.

Aizvadītajā gadā Regulators apsekoja 44 elektroapgādes objektus, kā arī veica 50 sprieguma parametru mērījumus, prioritāri izvēloties zemsprieguma tīklu vietas ar potenciāli kritisku sprieguma kvalitāti. Elektroenerģijas sadales pakalpojumu kvalitāti Regulators vērtēja pēc vairākiem kritērijiem - elektroapgādes drošums, sprieguma un elektroapgādes kvalitāte, kā arī komerciālā kvalitāte (elektroenerģijas lietotāju apkalpošana).

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Iecerētajam līdz 35 miljardu eiro lielajam Eiropas Komisijas (EK) aizdevumam Ukrainai kā ķīla zināmā mērā kalpos Eiropas valstīs iesaldētie Krievijas aktīvi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pavēstīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Plānots arī mainīt kārtību, ka par Krievijas aktīvu iesaldēšanas pagarināšanu tiek lemts reizi pusgadā. Pēc Dombrovska teiktā, tas varētu notikt krietni retāk - reizi trīs gados, ja vien dalībvalstis par šādu kārtības maiņu spēs vienoties. Pagaidām izskatās, ka pret to varētu iebilst Ungārija, tāpēc sagaidāmas diskusijas, stāstīja politiķis.

Šajā kontekstā Dombrovskis norādīja uz G7 samita lēmumu, ka Krievijas aktīviem ir jāpaliek iesaldētiem, kamēr Krievija nesamaksās reparācijas Ukrainai. "Tātad šai atmaksai var izmantot gan Krievijas reparācijas, ja tādas būs, gan arī šo naudas plūsmu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, ko mēs tāpat novirzīsim Ukrainai," skaidroja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Elektrotīkla attīstība ir jāplāno atbilstoši laikmeta vajadzībām, to pielāgojot izkliedētai elektroenerģijas plūsmai, kas strauji pieaugs līdz ar vispārēju elektrifikāciju.

Vienlaikus, ņemot vērā klimata izmaiņas, Eiropu un arī Latviju arvien biežāk varētu piemeklēt vētras un pērkona negaisi, tāpēc būtiska nozīme ir arī mērķtiecīgai izolēta elektrotīkla attīstībai, izmantojot pret ārējiem apstākļiem noturīgus risinājumus.

Ar AS "Sadales tīkls" pieeju elektrotīkla attīstībā tika iepazīstināts ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš secināja - elektroenerģijas sadales operatoram ir jābūt gatavībā arvien lielākos apjomos uzņemt saules un vēja saražoto elektroenerģiju.

"Elektrības sadales sistēmai jau rīt jābūt gatavai uzņemt saules un vēja enerģiju lielākā apjomā, jo virzība uz plašāku zaļās elektroenerģijas ražošanu un elektrifikāciju ir neizbēgama. Saules paneļu uzstādīšanas process Latvijā jau šobrīd ir strauji uzņēmis tempus, un prognozējami 2030. gadā uzstādīto mikroģenerācijas iekārtu skaits desmitkāršosies. Tāpēc ir jāfokusējas un jāturpina mūsdienu vajadzībām atbilstoša tīkla attīstība, jo elektroapgādes sistēmas gatavībai uzņemt zaļās inovācijas un būt noturīgai arī pret klimata pārmaiņu radītu dabas stihiju triecieniem ir izšķiroša nozīme mūsu kopējās tautsaimniecības attīstībā," saka J. Vitenbergs.

Ja gāzes deficīta gadījumā Igaunijā prioritāte ir mājsaimniecību nodrošināšanai, tad elektrības trūkuma situācijā elektroapgāde vispirms tiks atslēgta dzīvojamām mājām, paziņojis Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas Krīzes regulējuma nodaļas vadītājs Prīts Sārs.

Viņš to skaidroja ar Eiropas Savienības direktīvu, kas noteic, ka dabasgāze un siltumapgāde prioritāti jānodrošina mājsaimniecībām, un ir jāatslēdz kā pēdējā. Sārs piebilda, ka "tas ir saprātīgi, jo apkure ir vitāli nepieciešama cilvēka izdzīvošanai un normālai funkcionēšanai".

Savukārt vitālo pakalpojumu noteikumi elektroapgādē nosaka, ka prioritāte ir objektiem, no kuriem tieši atkarīga cilvēka dzīvība un veselība, saraksta augšpusē liekot slimnīcas, aprūpes namus un trauksmes centrus. Ārkārtas situāciju līnijas "112" darbība ir jānodrošina, jo tā koordinē policijas, ugunsdzēsēju un ārkārtas palīdzības dienestu rīcību, paskaidroja ministrijas pārstāvis.

Ir aizvadīts grūts gads, kas nesis pēdējo gadu lielāko satricinājumu – Krievijas izvērstu plaša mēroga karu Ukrainā. Tas visā pasaulē atstājis paliekošu ietekmi arī uz energoapgādes nozari, tostarp nostiprinājis izpratni par kritiskās infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības lielo nozīmi ikvienas valsts pastāvēšanā.

Šīs sūrās mācības kļuva par atskaites punktu vietējo atjaunīgo energoresursu attīstībā (AER) – Latvijā 2022. bijis rekordgads saules un vēja ģenerācijas attīstībā, diemžēl rekordgads arī energoresursu cenu lēcienos. Visstraujāko attīstību piedzīvoja mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana mājsaimniecībās, caur to akcentējot arī elektroenerģijas sadales sistēmas nozīmi zaļās ražošanas un enerģētiskās pašpietiekamības kontekstā. Izmaiņas sistēmā kopā ar ģeopolitiskās situācijas nestu vispārēju cenu pieaugumu radīja arī nepieciešamību pārskatīt līdzšinējos elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, to veidošanas metodiku. Būtiski, ka abu elektroapgādes operatoru – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un AS "Sadales tīkls" – tarifu projekti tiek skatīti ciešā mijiedarbībā, kam ir liela nozīme, domājot par valsts kopējās energosistēmas turpmāku attīstību un ilgtspēju.

Valdība otrdien atbalstīja 10 miljonu eiro pārdali no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma uz iemaksām starptautiskās organizācijās Ukrainas atbalstam.

Finansējums pārdalīts, lai atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam veiktu granta iemaksu nošķirti Ukrainas atbalstam Starptautiskās Attīstības asociācijas Krīzes atbalsta programmas īpašajā ietvarā Ukrainas un Moldovas atbalstam astoņu miljonu eiro apmērā un granta iemaksu Pasaules Bankas Ukrainas Atjaunošanas, rekonstrukcijas un reformu trasta fondā divu miljonu eiro apmērā.

Finanšu ministram uzdots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām, un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas izmaiņas.

Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm valsts teritoriju trešdien, 22.novembra, vakarā sasniegs vētras stipruma vējš un spēcīga snigšana, iespējama arī apledojuma veidošanās, informē AS "Sadales tīkls".

Rietumu un centrālajos rajonos vējš varētu sasniegt spēku 20-24 m/s, bet piekrastes rajonos 25-28 m/s. Piekrastē vējš varētu pierimt 23.novembra rīta pusē, savukārt centrālajos un rietumu rajonos - tikai ceturtdienas vakarpusē. Šādos laikapstākļos iespējami elektroapgādes traucējumi, tāpēc AS "Sadales tīkls" strādās paaugstinātas operatīvās gatavības režīmā. Iedzīvotāji aicināti neaizmirst par personīgo drošību un būt uzmanīgiem gaisvadu līniju un citu elektroapgādes objektu tuvumā.

Stiprā vēja, sniega svara un apledojuma rezultātā var lūzt koki un zari, bojājot elektrolīnijas. Lai elektroenerģijas piegādes traucējumi nepārsteigtu nesagatavotus, "Sadales tīkls" aicina iedzīvotājus parūpēties par kabatas lukturīšiem un laikus uzlādētiem akumulatoriem mobilajiem telefoniem, datoriem un citām nepieciešamajām viedierīcēm.

AS Sadales tīkls pirmdien turpināja darbu, lai novērstu spēcīgā vēja izraisītos tehniski sarežģītākos un laikietilpīgākos elektrotīkla bojājumus – nomainītu bojātos elektrolīniju balstus, novāktu elektrolīniju vados iegāztos kokus, savienotu trūkušos elektrolīniju vadus, kas radīja elektroapgādes traucējumus uzņēmuma klientiem pirmdienas, 7.decembra, rītā, informē uzņēmums.

Kopš pirmdienas rīta AS Sadales tīkls ir atjaunojusi elektroenerģijas piegādi jau 12 tūkstošiem klientu. Ņemot vērā bojājumu raksturu - vairākos posmos sarauti elektrolīniju vadi, elektrolīnijās iegāzti koki, un sarežģītību, īpaši mežainos un purvainos apvidos, elektroapgādes atjaunošanas darbs norit veiksmīgi. Kopš agra rīta ir paveikts apjomīgs darbs un AS Sadales tīkls elektrotīklā bojājumu skaits mērķtiecīgi tiek samazināts. Lai atjaunotu elektroapgādi plašākam lietotāju lokam, prioritāte šobrīd ir atjaunot un novērst bojājumus vidējā sprieguma 20kV (kilovoltu) elektrolīnijās. Pēc tam plānveidīgi tiks turpināta elektroapgādes atjaunošana zemsprieguma 0,4kV elektrolīnijās. Elektrotīkla bojājumu novēršanas darbs intensīvi turpinās.

Lai uzlabotu elektroapgādi un mazinātu klientu neērtības, kas saistītas ar elektroapgādes pārtraukumiem plānoto darbu laikā, AS "Sadales tīkls" izveidojusi speciāli sagatavotu elektromontieru brigādi spriegumaktīvo darbu veikšanai vidējā sprieguma tīklā.

Inovatīvā pieeja – komutācijas rīka izbūve vidsprieguma tīklā bez elektroenerģijas padeves atslēgšanas klientiem – sniegs iespēju par 6-7% saīsināt vidējo plānoto elektroapgādes pārtraukumu ilgumu vienam klientam gadā (SAIDI rādītājs*).

"Sadales tīkls" ir pirmais sadales sistēmas operators Baltijā, kas ievieš spriegumaktīvos darbus, pielietojot dielektrisko cimdu metodi. Darbi tiek veikti, izmantojot īpašu tehniku un individuālo aprīkojumu no dielektriskiem materiāliem.

"Jaunā pieeja ļaus veikt laikietilpīgus vidējā sprieguma (20 kilovolti) infrastruktūras pilnveides darbus ar īsākiem vai pat bez klientu elektroapgādes pārtraukumiem. Tas nozīmē efektīvāku tīkla uzturēšanu un arvien labāku pakalpojumu mūsu klientiem," uzsver Raimonds Skrebs, "Sadales tīkla" tehniskais direktors.

AS Sadales tīkls šogad visā Latvijā plāno veikt elektrolīniju trašu un aizsargjoslu attīrīšanu no bīstamiem kokiem un zariem 5500 kilometru garumā, kas nepieciešams, lai samazinātu elektrotīkla bojājumu skaitu un elektroapgādes pārtraukumus klientiem, informē uzņēmums.

Vienlaicīgi atjaunojot elektroapgādes infrastruktūru un turpinot gaisvadu elektrolīniju pārbūvi kabeļu līnijās, piecu gadu laikā elektrotīkla bojājumu skaits ir samazinājies par 36%.

AS Sadales tīkls elektrotīkla kopgarums sasniedz gandrīz 95 tūkst. km, no kuriem vairāk nekā 66 tūkst. km ir gaisvadu elektrolīnijas un 21 tūkst. km no tām šķērso mežainas teritorijas. AS Sadales tīkls ilgtermiņā ir izvirzījusi prioritātes, kas saistītas ar elektroenerģijas sadales sistēmas drošumu, kvalitāti un attīstību, un elektrolīniju uzturēšana un trašu attīrīšana no bīstamiem kokiem un zariem ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem kvalitatīvai un nepārtrauktai elektroapgādes nodrošināšanai. 2014.gadā elektrolīniju trases attīrītas 4 661 km garumā, 2015.gadā - 5 451 km garumā, bet šogad AS Sadales tīkls trašu tīrīšanas darbus plāno veikt vismaz 5 500 km garumā. Paveikto darbu ieguvums ir elektrotīkla bojājuma skaita un klientu elektroapgādes pārtraukuma laika samazināšanās.

Vienlaikus ar būvniecības attīstību pieaug arī dažādu zemes rakšanas darbu laikā bojātu kabeļu elektrolīniju skaits un šogad pusgada laikā kabeļu elektrolīnijas bojātas jau 139 reizes, informē AS «Sadales tīkls».

Uzņēmums akcentē, ka kabeļu līniju bojājumi ir bezatbildības un paviršības sekas, jo būvniecības un citu saimniecisko darbu veicēji rakšanas darbus nesaskaņo ar AS «Sadales tīkls» un to laikā neievēro darbu veikšanas tehnoloģiskās un drošības prasības. Ikviens šāds bojājums izraisa elektroapgādes pārtraukumu klientiem un apdraud cilvēka dzīvību, jo tehnikas saskaršanās ar elektrotīklu tās vadītājam var izraisīt nāvējošu elektrotraumu.

AS «Sadales tīkls» atgādina, ka zemes rakšanas darbus atļauts veikt tikai 1 m attālumā no kabeļu elektrolīnijas, bet mežos 1,5 m attālumā. Turklāt kabeļu līniju aizsargjoslā aizliegts rakt zemi dziļāk par 30 cm, aramzemēs - dziļāk par 45 cm, kā arī nedrīkst veikt grunts planēšanu ar tehniku. Lai noskaidrotu, vai un kurā vietā īpašumu šķērso kabeļu elektrolīnija, plānotais darbs jāsaskaņo ar AS «Sadales tīkls», savukārt, veicot zemes darbus dziļāk par 30 cm, darbs jāsaskaņo arī ar vietējās pašvaldības būvvaldi. Iesniegumu par plānotajiem darbiem var iesniegt mājaslapā sadalestikls.lv. Saskaņojot darbus, AS «Sadales tīkls» būs informēta par aktivitātēm elektrotīkla tuvumā un nepieciešamības gadījumā organizēs elektrolīnijas atslēgumu.

Eiropas Komisija (EK) piektdien apstiprināja pirmā maksājuma 500 miljonu eiro apmērā piešķiršanu Ukrainai no jaunās makrofinansiālās palīdzības (MFA) programmas, lai valsts spētu stabilizēt tās ekonomiku, teikts EK publiskotajā paziņojumā.

Līdz ar to Eiropas Savienība (ES) kopš 2014.gada Ukrainai MFA programmas ietvaros piešķīrusi 3,3 miljardus eiro, kas ir lielākais MFA apjoms, kāds jebkad piešķirts valstij ārpus ES.

«ES nodrošinājusi pastāvīgu politisko un finansiālo atbalstu Ukrainai. Šodienas EK lēmums par līdzekļu piešķiršanu pieņemts nozīmīgā laikā, kad Ukrainai un tās cilvēkiem draud jauna Krievijas agresija un nepieciešama starptautisko partneru solidaritāte. Šāda agresīva uzvedība mūsdienu Eiropā nav pieņemama,» norāda EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Eiropas Parlaments un Eiropadome jūlijā apstiprināja jaunu MFA programmu Ukrainai, valstij nodrošinot līdz vienam miljardam eiro.

Lielbritānijā, Austrālijā, Vācijā un citur pasaulē tiek ziņots par plašiem IT darbības traucējumiem, kas ietekmē aviosabiedrības, medijus un bankas, vēsta mediji.

Traucējumu cēlonis nav zināms, bet ASV datorprogrammatūras gigants "Microsoft" paziņojis, ka veic pasākumus, lai mazinātu traucējumu ietekmi. "Microsoft" norādīja, ka lietotājiem pagaidām var neizdoties piekļūt daļai no "Microsoft" lietotnēm un pakalpojumiem.

Lielbritānijā par plašām IT problēmām ziņo dzelzceļa kompānijas, telekanāls "Sky News" nespēj pārraidīt tiešraidē un traucēta Londonas biržas interneta vietnes darbība.

Lielākā Lielbritānijas dzelzceļa kompānija "Govia Thameslink Railway" (GTR), kas apkalpo četras dzelzceļa līnijas, ziņo, ka saskārusies ar plašām IT problēmām visā tīklā, un brīdina, ka vilcienu reisi var tikt atcelti.

GTR atklāja, ka nevar piekļūt vadītāju diagrammām noteiktās vietās, tādēļ vilcienu reisi var tikt atcelti bez savlaicīga brīdinājuma.

Ungārija ir atsākusi dabasgāzes piegādes kaimiņvalstij Ukrainai, kuras tā septembrī bija pārtraukusi uz nenoteiktu laiku, svētdien paziņoja Ungārijas gāzes cauruļvadu tīkla operators FGSZ.

«Es varu apstiprināt, ka ir sākusies gāzes piegāde Ukrainai no Ungārijas,» e-pasta vēstulē ziņu aģentūrai AFP pavēstīja FGSZ preses sekretāre Edina Lakatoša. Viņa apstiprināja, ka sestdien tika piegādāti apmēram 2,6 miljoni kubikmetru gāzes.

FGSZ 25.septembrī apturēja gāzes transportēšanu uz Ukrainu uz nenoteiktu laiku. Ukrainas valsts naftas un gāzes kompānija Naftogaz Ukraini kritizēja šādu rīcību kā «negaidītu un neizprotamu», jo ir spēkā FGSZ un Ukrainas gāzes transporta sistēmas operatora Ukrtransgaz kontrakts, kas regulē gāzes plūsmu starp Ukrainu un Ungāriju abos virzienos.

Gāzes piegādes Ukrainai no Ungārijas tika pārtrauktas dažas dienas pēc tam, kad Budapeštā tikās Krievijas koncerna Gazprom vadītājs Aleksejs Millers un Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš ir bieži brīdinājis nekaitēt tirdzniecības sakariem ar Krieviju.

Latvijas Banka otrdien, 30.maijā, izlaidīs divu eiro piemiņas monētu "Saulespuķe Ukrainai", informē Latvijas Bankā.

Monētas nacionālajā pusē ir attēlota saulespuķe un ietverts uzraksts "Slava Ukrainai!".

Monētas "Saulespuķe Ukrainai" tirāža apgrozības kvalitātē jeb tīstokļos būs 400 000 eksemplāru, savukārt "Brilliant Uncirculated" kvalitātē suvenīriesaiņojumā -15 000 eksemplāru.

Divu eiro piemiņas monētas būs pieejamas iegādei suvenīriesaiņojumos un apgrozības monētu tīstokļos, kurā ir 25 monētas, tikai tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 30.maija plkst.12. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību (monētu tīstokļi tiek piegādāti tikai Latvijas teritorijā) vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Bezdelīgu ielā 3, Rīgā.

Cena monētām suvenīriesaiņojumā būs 15 eiro.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdienas rītā bloķēja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu vienošanos par finansiāla atbalsta paketi Ukrainai, paziņoja vairāki diplomāti.

Vienošanos par finansiālu atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā bija plānots panākt ES dalībvalstu līderu pēdējā šī gada samitā, kas ceturtdien un piektdien notiek Briselē.

"Nakts maiņas kopsavilkums: veto papildu naudai Ukrainai, veto daudzgadu finanšu shēmas (MFF) budžeta pārskatīšanai. Mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma nākamgad Eiropadomē pēc pienācīgas sagatavošanās," sociālajos medijos rakstīja Orbāns.

Lēmuma pieņemšanu par jauno palīdzības paketi Ukrainai apgrūtināja fakts, ka finansiāla atbalsta turpināšana Kijivai ir daļa no priekšlikuma par ES ilgtermiņa budžeta pārskatīšanu.

ES darbojas ar septiņu gadu budžeta sistēmu, un pašreizējais kopīgā budžeta periods ir no 2021. līdz 2027.gadam.