Pērn noslēgtās vienošanās ietvaros Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem testēšanas nolūkos šogad piegādātas Latvijas ražotāju «UAV FACTORY» un «Atlas Aerospace» bezpilota lidaparātu sistēmas, informē Aizsardzības ministrija (ĀM).

«Man ir liels prieks par uzsākto sadarbību ar Latvijas ražotājiem gan no piegāžu drošības, gan Latvijas aizsardzības industrijas attīstības viedokļa. Bezpilota lidaparātu sistēmu testēšana ir nozīmīgs solis mūsu bruņoto spēku apgādē ar šīm jaunajām tehnoloģijām, kuru izmantošana sniegs nozīmīgu pienesumu Latvijas valsts aizsardzībā,» uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

ĀM norādīja, ka apgāde ar bezpilota lidaparātu sistēmām stiprinās Nacionālo bruņoto spēku novērošanas un izlūkošanas, kā arī netiešās uguns atbalsta vadības spējas. Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošās bezpilota lidaparātu sistēmas paredzēts izmantot arī, sniedzot atbalstu glābšanas, meklēšanas vai līdzvērtīga rakstura civilās operācijās.

SIA "UAVFactory" piederošais bezpilota gaisa kuģis, kurš sestdien eksperimentālā lidojuma laikā pazuda, tika testēts nolūkā pārbaudīt tā lidošanas ilguma spējas, kas varētu pārsniegt līdzšinējo pasaules rekordu, raidījumam "TV3 Ziņas" pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Konstantīns Popiks.

"Tas ir eksperimentāls prototips jaunam produktam. Tas ir ļoti "advancēts" lidaparāts, jaunas paaudzes, speciālam pielietojumam. Protams, ir elektronika un GPS. Kas notika nepareizi, nevaram komentēt, lai to 100% pateiktu, vajag veikt izmeklēšanu," sacīja Popiks.

Viņš pastāstīja, ka "noklīdušais" drons ir aprīkots ar drošības sistēmu, kas lidaparātu automātiski nosēdina pirms degvielas izbeigšanās.

"Konkrētais tests bija vērsts uz to, lai notestētu maksimālo iespējamo lidošanas spēju. Arī bija plānots pārsniegt pasaules rekordu. Tas bija tam domāts lidojums," "TV3 Ziņām" skaidroja "UAVFactory" vadītājs.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka tieši "UAVFactory" būvēts drons - "Penguin B" - jau 2012.gadā uzstādīja pasaules rekordu, veicot vēsturē ilgāko lidojumu miniklases bezpilota lidaparātam - 54 stundas un 27 minūtes.

Francijas augstākā administratīvās tiesas instance pirmdien devusi rīkojumu Parīzes policijai pārtraukt izmantot bezpilota lidaparātus cilvēku novērošanai ielās pandēmijas laikā.

Bezpilota lidaparātu izmantošana, ko policija demonstrēja televīzijā, ir pretrunā ar Eiropas datu aizsardzības noteikumiem, secinājusi Valsts padome.

Tā norādījusi, ka policijas bezpilota lidaparāti lidojuši 80 līdz 100 metrus virs zemes, nepietuvinot video, un līdz ar to praksē cilvēki netika identificēti. Turklāt bezpilota lidaparātiem bija atslēgta iespēja ierakstīt video.

Tiesa atzinusi, ka bezpilota lidaparāti tikuši izmantoti leģitīmam mērķim sabiedrības drošības garantēšanai un to izmantošana nav radījusi "nopietnu un acīmredzamu" pamatbrīvību pārkāpumu.

Francijā beidzas bargais karantīnas režīms 

Ar pirmdienu oficiāli beidzas stingrais karantīnas režīms, kas Francijā ilga 54 dienas...

Tomēr tiesa norādījusi, ka nepastāv procedūras, lai novērstu bezpilota lidaparātu izmantošanu arī indivīdu identificēšanai. Turklāt, pārraidot datus atpakaļ policijas komandcentram, tika iegūti personiskie dati un tādēļ bija jāievēro Eiropas datu aizsardzības noteikumi.

Bezpilota lidaparātu izmantošana ir jāautorizē ar dekrētu vai oficiālu lēmumu, konsultējoties ar Francijas datu aizsardzības aģentūru CNIL, kas šajā gadījumā netika darīts.

Bezpilota lidaparātus varēja aprīkot ar ierīcēm, kas padarītu neiespējamu personu identificēšanu jebkuros apstākļos.

Varasiestādes visā Francijā izmantojušas bezpilota lidaparātus, lai novērotu, kā ielās un pludmalēs tiek ievēroti jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie noteikumi.

11.maijā oficiāli beidzās stingrais karantīnas režīms, kas Francijā ilga 54 dienas, taču daudzi no ierobežojumiem joprojām paliek spēkā. Tostarp cilvēkiem liegta piekļuve vairumam pludmaļu.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja priekšlikumu atbrīvot armijas vajadzībām nepieciešamo izlūkošanas vai daudzfunkcionālu dronu iegādi no publiskā iepirkuma procedūrām, lai palielinātu Lietuvas bezpilota lidaparātu ražošanas un remonta jaudu.

Publiski konkursi netiks izsludināti, ja dronus iegādāsies Lietuvas Aizsardzības materiālu aģentūra.

"Bezpilota lidaparāti dod ieguldījumu ekosistēmā, un tas, protams, ir saistīts ar atbalstu Ukrainai. Mēs esam pieņēmuši ļoti nopietnu lēmumu, esam to visu izdarījuši ļoti ātri, un es domāju, ka mēs pāršķiram jaunu lappusi sadarbībā ar mūsu aizsardzības nozari," valdības sēdē sacīja Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns.

"Bezpilota lidaparāti tiks iegādāti no Lietuvas uzņēmumiem, kas ražo vai pabeidz bezpilota lidaparātus montēšanu," norādīja Aizsardzības ministrijā.

Šādiem Lietuvas uzņēmumiem, kas izvēlēti bez konkursa, būs jāizgatavo bezpilota lidaparātu vadības programmatūra, un to dati tiks glabāti tikai NATO vai ES valstu mākoņserveros.

Latvijas uzņēmumam "UAV Factory" augot un attīstoties, arvien aktuāls ir darbaspēka jautājums. "Mums ir vajadzīgi erudīti darbinieki, īpaši inženieri, kas spēj domāt radoši," "Dienas Biznesam" saka "UAV Factory" Bezpilota gaisa kuģu nodaļas vadītājs Jevgenijs Šiļņikovs.

Uzņēmums aicina jauniešus interesēties par šo nozari, jo augsto tehnoloģiju bezpilota lidaparāti ir viens no nākotnes attīstības virzieniem industrijā.

"UAV Factory" ražo bezpilota lidaparātus, kuri tiek palaisti ar katapultu un nosēžas ar izpletni. 2012. gadā uzstādīts kompānijas un vienlaikus pasaules rekords bezpilota lidaparātam - 54 stundas gaisā.

Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 100 cilvēku un šogad novembrī svinēja savu desmitgadi.

"UAV Factory" produkciju eksportē uz vairāk nekā 55 valstīm, tostarp ASV, Kanādu, Austrāliju. Klientu saraksts ir, sākot no universitātēm un beidzot ar militāristiem un komercstruktūrām, kas parāda plašās produkta izmantošanas iespējas. Arī Latvijas armija nesen sākusi izmantot "UAV Factory" lidaparātus. Uzņēmums piegādā iekārtas arī tādai zināmai Francijas uzņēmuma "Airbus SE" ražošanas daļai, kas nodarbojas ar aizsardzības un kosmiskajām tehnoloģijām.

Bezpilotu lidaparātu ražotāja SIA Atlas Aerospace mērķē uz ASV tirgu.

«Es vēlos darīt lielas lietas un izveidot lielisku kompāniju. Es nevēlos kādu kopēt, es gribu, lai kopē mūs. Es vēlos, lai Atlas Aerospace būtu kā kvalitātes latiņa, lai visi runātu par mums. Kad runā par pasažieru lidmašīnām, visi piemin Boeing, lai gan pasaulē ir arī citas kompānijas. Taču tieši viņi pirms 60 gadiem izgatavoja Boeing 727, un tas mainīja visu industriju. Mēs vēlamies atstāt līdzīga mēroga nospiedumu. Nedomāju, ka dronam jābūt kā lidmašīnai vai helikopteram, kur vajadzīgs būt pilotam, lai to vadītu. Vadībai jābūt tikpat vienkāršai kā telefona lietošanai,» uzskata Ivans Tolčinskijs (Ivan Tolchinsky), SIA Atlas Aerospace līdzdibinātājs. Viņš domā, ka nākotnē bezpilota lidaparāti piegādās medikamentus un ēdienu, vēl tālākā nākotnē būs lidojošie taksometri: «Vienkārši ir jāatrod niša, kur sākumā bezpilota lidaparāti ir visvajadzīgākie. Kad nozarei izdosies atrast jomu, kur tie palīdz ietaupīt naudu, tas kļūs interesanti.»

Bezpilota lidaparātu ražotājs SIA "Edge Autonomy Riga" (iepriekš "UAV Factory") pagājušajā gadā strādāja ar 21,196 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 8,2 reizes un bija 4,493 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn jaunus pasūtījumus veica gan līdzšinējie, gan arī jauni klienti. Tādējādi pagājušo gadu "Edge Autonomy Riga" noslēdza ar lielāko apgrozījumu un ar lielāko pasūtījumu skaitu uzņēmuma vēsturē.

Vadības ziņojumā arī atzīmēts, ka Krievijas iebrukums Ukrainā un ar to saistītās starptautiskās sankcijas radīja nenoteiktību makroekonomiskajā vidē un izraisīja lielāko inflāciju pēdējos gados. Vienlaikus karš radīja paaugstinātu pieprasījumu pēc "Edge Autonomy Riga" ražotajiem produktiem.

Pagājušajā gadā uzņēmums pabeidzis trīs projektus.

Tostarp pabeigts projekts "Mikro klases žiroskopiskas stabilizācijas kameras izstrāde trīs līdz astoņu kilogramu bezpilota lidaparātiem", kas īstenots sadarbībā ar Latvijas Elektrisko un optisko iekārtu ražošanas kompetences centru. Tāpat pabeigts projekts "Vertikālās pacelšanās un nolaišanās lidmašīnas attīstība", kas īstenots sadarbībā ar Enerģētikas un transporta kompetences centru, un projekts "Pingvīna C bezpilota lidaparāta konkurētspējas palielināšana", kas īstenots sadarbībā ar Mašīnbūves kompetences centru.

ASV uzņēmums "AE Industrial Partners" iegādājies Latvijas bezpilota lidaparātu ražotāju "UAV Factory", informē uzņēmumā.

"UAV Factory" būs atsevišķa "AE Industrial Partners" bezpilota tehnoloģiju platfoma. Darījuma nosacījumi netiek atklāti.

"UAV rūpnīcas inženiertehniskās un tehniskās iespējas, kā arī pārbaudītais un augošais tehnoloģiju risinājumu kopums tirgū ir patiesi atšķirīgas," teic Džefrijs Harts, AEI direktors. "Mēs esam priecīgi sadarboties ar talantīgo UAV Factory komandu un esam pārliecināti, ka mūsu kolektīvā stratēģiskā vīzija par bezpilota tehnoloģiju platformu sniegs spēcīgus rezultātus šajā strauji augošajā tirgū."

"UAV tirgus strauji pieaug, un ar AEI finansiālu un operatīvu atbalstu UAV Factory ir gatavs palielināt izaugsmi un tirgus daļu," sacīja UAV Factory līdzdibinātājs Konstantīns Popiks, kurš turpinās darbu uzņēmuma vadībā. "Cieši sadarbojoties ar AEI komandu, mēs plānojam paplašināt savas tehnoloģijas, lai klientiem nodrošinātu labākos klases risinājumus, kas viņiem nepieciešami kritisku lēmumu pieņemšanai."

AirDog sadarbībā ar citiem tehnoloģiju nozares uzņēmumiem patlaban izstrādā jaunus produktus, kas saistās ar dronu tehnoloģijām, tacu šobrīd uzņēmums nepārdod bezpilota lidaparātus, portālam DB pastāstīja kompānijas līdzdibinātājs Agris Ķipurs.

Šogad tirgum plānots piedāvāt jaunu produktu, taču pagaidām uzņēmums neatklāj, kādu tieši un ar kādiem partneriem kompānija sadarbojas, tiesa gan, viņš uzsvēra, ka galvenais kompānijas attīstības tirgus aizvien bija un ir ASV.

Pasaulē patlaban ir maz komandu, kas var komerciāli izdevīgi un lielos apjomos saražot bezpilota transportlīdzekļus, AirDog ir viena no šādām komandām, ir pārliecināts uzņēmējs. Kad AirDog pārdeva bezpilota lidaparātus, to cena bija 1548 eiro.

Uz DB jautājumu, kādā virzienā dosies dronu attīstība, viņš uzsvēra, ka bezpilota lidaparāti, pēc viņa domām, lielākoties tiks izmantoti grūti sasniedzamu vietu aizsniegšanai, piemēram, lai pilsētu iedzīvotāji varētu dronus izmantot ikdienas dzīvē, piemēram, nosūtīt dronu, lai tas piegādā produktus no veikala, taču šāda situācija ir vēl tālā nākotnē. «Lai integrētu dronus pilsētas infrastruktūrā, vēl jāīsteno daudz darbību, tādēļ tas ir sarežģīti. Mēs pie tā nonāksim, taču līdz tam ir tāls ceļš ejams,» viņš sacīja.

Ķīna pirmdien noteikusi ierobežojumus tāla darbības rādiusa civilo bezpilota lidaparātu eksportam, kā iemeslu minot Krievijas karu Ukrainā un bažas par šādu dronu pārveidošanu un pielāgošanu militārām vajadzībām.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija paziņoja, ka otrdien stāsies spēkā eksporta kontrole, lai novērstu dronu izmantošanu "nemiermīlīgiem mērķiem". Ķīna ir vadošā bezpilota lidaparātu izstrādātāja un eksportētāja.

"Pastāvīgi pieaug risks, ka daži augstas specifikācijas un augstas veiktspējas civilie bezpilota lidaparāti tiks pārveidoti militāram pielietojumam," norādīja Tirdzniecības ministrija.

Ierobežojumi attieksies uz droniem, kas var lidot ārpus operatoru dabiskās redzamības attāluma vai atrasties gaisā ilgāk par 30 minūtēm, kas spēj nomest priekšmetus un kas sver vairāk nekā septiņus kilogramus, paziņoja ministrija.

"Kopš krīzes Ukrainā daži Ķīnas civilie bezpilota lidaparātu uzņēmumi ir brīvprātīgi pārtraukuši savu darbību konflikta zonās," norādīja Tirdzniecības ministrija. Tā apsūdzēja ASV un Rietumu plašsaziņas līdzekļus "nepatiesas informācijas" izplatīšanā par Ķīnas dronu eksportu.

Ikviens bezpilota gaisa kuģu jeb dronu operators Latvijā var iepazīties ar to objektu, virs kuriem ir aizliegti dronu lidojumi, atrašanās vietām un noteiktajiem lidojumu ierobežojumiem, informē VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) pārstāvis Arnis Lapiņš.

Karte ar šādu informāciju ir ievietota LGS tīmekļvietnē publicētajā Integrētajā aeronavigācijas informācijas blokā aerospace/droni.lv.

Informācija regulāri tiek aktualizēta.

"Dronus dažādu uzdevumu veikšanai izmanto aizvien biežāk, nozare strauji attīstās, un bezpilota gaisa kuģus turpmāk izmantos arvien biežāk. Taču bezpilota lidaparāti nedrīkst traucēt infrastruktūras objektu darbību, piemēram, lidojot virs lidostām, militārās infrastruktūras un ar valsts drošību saistītiem objektiem un to tuvumā. Diemžēl ir gadījumi, kad dronu operatori lielākoties savas nezināšanas dēļ izmanto zonas, kurās to darīt nedrīkst, tā apdraudot, piemēram, lidmašīnas, kas paceļas vai nolaižas lidostā "Rīga". Tagad ir pieejama karte ar lidojumiem aizliegtajām zonām un objektu koordinātēm, un mēs ceram, ka tas palīdzēs būtiski samazināt pārkāpumu skaitu," skaidro LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir saņēmuši Latvijas ražotāja "UAV Factory" izgatavotos dronus, taču piegādātā versija nav identiska tai, kura pagājušā nedēļā pazuda uzņēmuma veiktā testa laikā, informēja Aizsardzības ministrijas (AM) preses pārstāvis Kaspars Galkins.

AM pagājušā gada decembrī parakstījusi līgumu ar Latvijas ražotāju "UAV Factory" par turpmāku bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi un uzturēšanu, lai stiprinātu NBS kaujas spējas.

Galkins pastāstīja, ka pirmās dronu piegādes jau ir notikušas, taču detaļas par to esot klasificētas, līdz ar to ministrija nav tiesīga izpaust piegādāto lidaparātu daudzumu un noslēgtā iepirkuma summu.

Viņš skaidroja, ka pagājušās nedēļas nogalē pazudušais lidaparāts ir civilais drons, nevis nav militārā versija, kāda piegādāta NBS.

Lai arī pazudušā drona meklēšanā piesaistīja NBS, Galkins skaidroja, ka tas darīts pēc Civilās aviācijas aģentūras lūguma.

Jau ziņots, ka NBS rīcībā esošās bezpilota lidaparātu sistēmas paredzēts izmantot, arī sniedzot atbalstu sabiedrībai - glābšanas, meklēšanas vai līdzīgās civilās operācijās.

Viens no bezpilota sistēmu tehnoloģiju ražotnes “Edge Autonomy” ugunsgrēkā cietušajiem darbiniekiem miris, informē uzņēmuma pārstāvis Dzintars Neimanis.

"“Edge Autonomy” ir dziļi sarūgtināti, ka viens no uzņēmuma darbiniekiem, kurš guva traumas ugunsgrēkā, kas pagājušajā nedēļā izcēlās uzņēmuma ražotnē Rīgā, ir devies mūžībā. Traģiskā ziņa ir šokējusi uzņēmuma vadību un darbiniekus, un mēs izsakām visdziļāko līdzjūtību šī kolēģa ģimenei. Šajā sēru laikā mēs turpināsim sniegt visu nepieciešamo atbalstu ģimenei," norāda Dz.Neimanis.

Mārupē plaši deg Edge Autonomy dronu ražotne 

Mārupē otrdien aizdegusies "Edge Autonomy" bezpilota lidaparātu ražošanas ēka, dzēšanā iesaistīti...

Jau ziņots, ka ugunsdzēsēji izsaukumu uz notikuma vietu saņēma 7.februārī ap plkst.15. Īsi pēc plkst.19 ugunsdzēsēji ierobežoja liesmu izplatīšanos. Trešdien turpinājās konstrukciju jaukšanas un liešanas darbi.

Kopumā divstāvu ražošanas ēka dega 600 kvadrātmetru platībā, bet blakus novietotā produkcija - 20 kvadrātmetru platībā. Karstuma ietekmē tikušas bojātas trīs automašīnas.

Saskaņā ar mediķu sniegto informāciju, slimnīcā nogādāti divi ugunsgrēkā cietušie, bet vienam palīdzība sniegta uz vietas.

"Edge Autonomy" (iepriekš "UAV Factory") ražo bezpilota sistēmu tehnoloģijas, kas tiek piegādātas valdības, komerciāliem un akadēmiskiem klientiem gandrīz 70 valstīs.

Mārupes «pingvīnu» gaisa flote iekaro pasauli 

Bezpilota lidaparātu ražotājs UAV Factory attīstās sprādzienveidā – gadu no gada dubulto...

Uzņēmums tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem pasaules līmeņa bezpilota lidaparātu tehnoloģiju ražotājiem. Uzņēmums sadarbojas ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, "Edge Autonomy" lidaparāti nesen tika nosūtīti arī Ukrainas armijas vajadzībām.

"Edge Autonomy" 2021.gadā strādāja ar 8,661 miljona eiro apgrozījumu un guva 546 356 eiro peļņu.

Uzņēmums dibināts 2009.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1 041 505 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir ASV uzņēmums "Edge Autonomy Holdings, LLC".

Bezpilota lidaparātu ražotājs SIA "Edge Autonomy Riga" (iepriekš "UAV Factory") pagājušajā gadā strādāja ar 79,985 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 3,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 6,5 reizes un bija 29,019 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn jaunus pasūtījumus veica gan līdzšinējie, gan arī jauni klienti.

Pārskatā arī norādīts, ka pērn 7.februārī "Edge Autonomy Riga" nomātajā ēkā Mārupes novadā notika ugunsgrēks, kura rezultātā daļa ēkas tika bojāta, tika iznīcinātas vai bojātas uzņēmumam piederošas mantas, pamatlīdzekļi, iekārtas un krājumi.

Neraugoties uz ugunsgrēka radītajiem izaicinājumiem, "Edge Autonomy Riga" spēja ātri atjaunot ražošanas jaudas un 2023.gadu kompānija noslēdza ar lielāko apgrozījumu un peļņu uzņēmuma vēsturē.

Ugunsgrēka rezultātā uzņēmums paātrinājis "Edge Autonomy Riga" ražotnes paplašināšanas plānu. Kompānija turpinās attīstīt savu darbību Latvijā, teikts vadības ziņojumā.

AS "Sadales tīkls" sadarbībā ar igauņu uzņēmumu "Hepta airborne" īsteno pilotprojektu gaisvadu elektrolīniju apsekošanā ar jaunu risinājumu, kas ietver bezpilota lidaparātu izmantošanu un speciālu elektrotīkla defektu analīzes programmatūru.

Drošas un nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšanai būtiska loma ir elektrolīniju regulārai apsekošanai jeb defektēšanai, savlaicīgi fiksējot līniju tehnisko stāvokli un tos posmus, kas ir jāatjauno.

Latviju caurvij elektrolīnijas teju 93 000 kilometru kopgarumā, un pašlaik aptuveni 60% no tām veido gaisvadu elektrolīnijas. Pilotprojekts tika organizēts Dobeles apkaimē, apsekojot 20 kilovoltu gaisvadu līnijas 37 kilometru garumā. Iegūtā vizuālā informācija vēlāk tika analizēta, izmantojot speciālu defektu analīzes programmu "uBird".

Veiktā testa mērķis ir izvērtēt izraudzītā risinājuma iespējamo ekonomisko atdevi un ietekmi uz elektroapgādes plānoto un neplānoto pārtraukumu skaita un ilguma samazināšanu.

Dronu ražotāja "UAV Factory" valdi kopš februāra beigām atstājis uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Konstantīns Popiks, liecina "Firmas.lv" informācija.

"UAV Factory" valdes priekšsēdētājs kopš februāra beigām ir ASV pilsonis Džons Vaitfīlds Mīds Pērviss IV, bet valdes loceklis - Lietuvas pilsonis Aids Kucis. Darbu valdē turpina arī ASV pilsonis Džozefs Menakers.

Jau ziņots, ka 2021.gada februārī ASV uzņēmums "AE Industrial Partners" iegādājies Latvijas bezpilota lidaparātu ražotāju "UAV Factory". Darījuma nosacījumi netika atklāti.

"UAV Factory" būs atsevišķa "AE Industrial Partners" bezpilota tehnoloģiju platfoma, bija norādīts paziņojumā.

"AE Industrial Partners" specializējas investīcijās aviācijas, aizsardzības, elektroeneģijas ražošanas un citās jomās.

"UAV Factory" ir dibināts 2009. gadā, un tam ir pārdošanas biroji Latvijā un ASV. "UAV Factory" ir viens no vadošajiem bezpilota lidaparātu sistēmu pasaules līmeņa piegādātājiem. Uzņēmuma ražotie lidaparāti un videokameras tiek pārdoti vairāk nekā 50 pasaules valstīs militārām, civilām un akadēmiskām vajadzībām.

“Edge Autonomy” ASV vadībai iepazīstoties ar situāciju, uzņēmuma stratēģiskajā sapulcē ir nolemts jau 9.februārī daļēji atsākt ražošanu tajās ražotnes daļās, kuras ugunsgrēks neskāra.

Plānots, ka tiklīdz operatīvie dienesti noslēgs savu darbu, uzņēmums varēs atjaunot ugunsgrēkā cietušo ēku.

“Mēs pateicamies visiem par operatīvo rīcību ugunsgrēka seku likvidēšanā. Šobrīd visu uzmanību veltam atbalsta sniegšanai cietušajiem un viņu tuviniekiem, kā arī darbiniekiem. Tāpat mūsu uzdevums ir pēc iespējas ātrāk atjaunot uzņēmuma operatīvo darbību. Tāpēc var apstiprināt, ka plānojam atsākt ražošanu tajās rūpnīcas kompleksa daļās, kuras nav skāris uguns. Latvija ir un paliks mūsu uzņēmuma stratēģiskā atrašanās vieta,” informē Džošua Stinsons (Joshua Stinson), “Edge Autonomy” attīstības direktors.

Mārupē plaši deg Edge Autonomy dronu ražotne 

Mārupē otrdien aizdegusies "Edge Autonomy" bezpilota lidaparātu ražošanas ēka, dzēšanā iesaistīti...

Jau ziņots, ka ugunsdzēsēji izsaukumu uz notikuma vietu saņēma otrdien ap plkst.15. Īsi pēc plkst.19 ugunsdzēsēji ierobežoja liesmu izplatīšanos. Trešdien turpinājās konstrukciju jaukšanas un liešanas darbi.

Kopumā divstāvu ražošanas ēka dega 600 kvadrātmetru platībā, bet blakus novietotā produkcija - 20 kvadrātmetru platībā. Karstuma ietekmē tikušas bojātas trīs automašīnas.

Saskaņā ar mediķu sniegto informāciju, slimnīcā nogādāti divi ugunsgrēkā cietušie, bet vienam palīdzība sniegta uz vietas.

"Edge Autonomy" (iepriekš "UAV Factory") ražo bezpilota sistēmu tehnoloģijas, kas tiek piegādātas valdības, komerciāliem un akadēmiskiem klientiem gandrīz 70 valstīs.

Mārupes «pingvīnu» gaisa flote iekaro pasauli 

Bezpilota lidaparātu ražotājs UAV Factory attīstās sprādzienveidā – gadu no gada dubulto...

Uzņēmums tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem pasaules līmeņa bezpilota lidaparātu tehnoloģiju ražotājiem. Uzņēmums sadarbojas ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, "Edge Autonomy" lidaparāti nesen tika nosūtīti arī Ukrainas armijas vajadzībām.

"Edge Autonomy" 2021.gadā strādāja ar 8,661 miljona eiro apgrozījumu un guva 546 356 eiro peļņu.

Uzņēmums dibināts 2009.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1 041 505 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir ASV uzņēmums "Edge Autonomy Holdings, LLC".

Risku apdrošināšanas kompānija "Compensa Vienna Insurance Group" ("Compensa") izmaksājusi 720 000 eiro atlīdzību nekustamo īpašumu pārvaldītājam SIA "K-Parks" par tam piederošo dronu ražotnes ēku Mārupē, kas cieta ugunsgrēkā šogad februārī, informē kompānijā.

Lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu apdrošinātājs pieņēma piecu darba dienu laikā, ieskaitot zaudējumu novērtēšanas procesu un kompensējamās summas saskaņošanu. Savukārt pārējo juridisko procedūru nokārtošana prasīja nepilnu mēnesi.

"Compensa" bija apdrošināta "K-Parks" piederoša ēka 2500 kvadrātmetru platībā, kurā cita starpā atradās arī SIA "Edge Autonomy Riga" (iepriekš "UAVFactory") bezpilota lidaparātu ražotne. Ugunsgrēkā cieta ēka gandrīz 800 kvadrātmetru platībā, kurā bija izvietota daļa no "Edge Autonomy Riga" ražotnes kompleksa.

Edge Autonomy ugunsgrēkā cietuši trīs darbinieki; ugunsgrēks likvidēts 

Ugunsgrēkā cietušās dronu ražotnes SIA “Edge Autonomy Riga” pārstāvis Dzintars Neimanis norāda,...

Papildus ēkai "K-Parks" bija apdrošinājis arī saimnieciskās darbības pārtraukuma risku, tāpēc apdrošināšanas atlīdzībā iekļauti arī zaudējumi par saimnieciskās darbībās pārtraukumu.

"Compensa" Latvijas filiāles vadītājs Aigars Freimanis skaidro, ka, pateicoties tieši tam, ka apdrošināšanas brokeris SIA "Colemont FKB Latvia" aktīvi iesaistījās procesā, kopā ar pieredzējušiem ugunsgrēku izmeklēšanas speciālistiem apdrošinātāja ekspertu komandai bija iespēja tik operatīvi izanalizēt šo lietu.

Savukārt "K-Parks" valdes loceklis Guntis Garais piebilst, ka šobrīd norit aktīvs darbs pie nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanas, lai pēc iespējas ātrāk veiktu bojātās ēkas daļas demontāžu un uzņēmums paralēli varētu strādāt pie ēkas atjaunošanas būvprojekta.

Jau ziņots, ka 2023.gada 7.februāra pēcpusdienā Mārupes novadā izcēlās plašs ugunsgrēks dronu ražotnē "Edge Autonomy Riga". Karstuma ietekmē tika bojātas arī trīs automašīnas.

"Edge Autonomy Riga" ražo bezpilota sistēmu tehnoloģijas, kas tiek piegādātas valdības, komerciāliem un akadēmiskiem klientiem gandrīz 70 valstīs. Uzņēmums sadarbojas ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, "Edge Autonomy Riga" lidaparāti nesen tika nosūtīti arī Ukrainas armijas vajadzībām.

2021.gadā "Edge Autonomy Riga" strādāja ar 8,661 miljona eiro apgrozījumu un guva 546 356 eiro peļņu. Kompānijas 2022.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

Uzņēmums dibināts 2009.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1 041 505 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir ASV uzņēmums "Edge Autonomy Holdings, LLC".

Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušais Krievijas drons bija ar sprāgstvielām aprīkots "Shahed" tipa drons, preses konferencē pirmdien paziņoja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība.

Pēc nokrišanas NBS dronu deaktivizējuši, un pašlaik notiek padziļināta tā analīze. Pēc analīzes varēšot arī noskaidrot, vai drona konstruēšanai tika izmantotas Rietumu detaļas.

Pēc NBS vadības paustā, līdz šim iegūtā informācija liecinot, ka drona ielidošana Latvijā neesot vērtējama kā atklāta militārā eskalācija pret Latviju un drona mērķis neesot bijusi Latvija. Visa incidenta laikā Latvijas aizsardzības spēki esot monitorējuši situāciju, sadarbojoties ar NATO partneriem.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) preses konferencē paziņoja, ka, reaģējot uz Krievijas drona nokrišanu Rēzeknes novadā, Latvija stiprina un stiprinās pretgaisa aizsardzību par austrumu robežu.

Igaunija pastiprina centienus atklāt un cīnīties pret bezpilota lidaparātiem gar valsts austrumu robežu, ap lielākajām pilsētām un kritiskās vai jutīgās infrastruktūras zonās, trešdien vēstīja sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Tā kā naidīgais austrumu kaimiņš arvien vairāk izmanto dronu tehniku ne tikai hibrīddarbībām, bet arī tādām noziedzīgām darbībām kā kontrabanda, Igaunija sākusi īstenot valdības atbalstītu "dronu mūra" projektu, kuram nākamajos trīs gados paredzēti nepilni 12 miljoni eiro.

Tas nozīmē, ka Igaunijai ir frontes līnijas spējas, lai atklātu un nepieciešamības gadījumā notriektu dronus.

Tomēr Policijas un robežsardzes departamenta Robežu pārvaldības biroja vadītāja Eve Kalmusa pauda pārliecību, ka šīs spējas vēl nebūt nav pietiekamas šim uzdevumam.

"Austrumu pierobežā lido kontrabandas droni, un plašsaziņas līdzekļos esam dzirdējuši par dronu konstatēšanu virs mūsu kritiskās infrastruktūras," viņa teica, uzsverot, ka tas liecina par nepieciešamību uzlabot pretdronu spējas.

Rīgā, Zunda krastmalā 16, atklāta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Aeronautikas māja, kas būs Aeronautikas institūta zinātniski pētnieciskā un mācību ēka, kurā zinātnieki un studenti attīstīs aeronautikas tehnoloģijas.

Aeronautikas mājā atradīsies vairākas laboratorijas un tehnoloģiskais aprīkojums, tai skaitā iekārta, ar kuras palīdzību būs iespējams daļēji imitēt kosmosa vidi un tādā veidā pārbaudīt satelītu un citu kosmosa izstrādājumu darbību izplatījumā.

Tur atradīsies arī laboratorija materiālu un konstrukciju testēšanai ar nesagraujošās kontroles metodēm, Aeronautikas pētījumu un tehnoloģiju centra aprīkojums, piemēram, turboreaktīvā dzinēja izmēģinājuma stends, bezpilota lidaparātu projektēšanas un izgatavošanas laboratorija un virsskaņas aerodinamiskā caurule.

«Eiropā un pasaulē strauji attīstās kosmosa industrija. Arī RTU zinātnieki pēta un attīsta tehnoloģijas kosmosam un ar to saistītām nozarēm, sadarbojas ar vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem un Eiropas Kosmosa aģentūru. RTU ir vienīgā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kurai ir līgums ar Eiropas Kosmosa aģentūru par ESA_lab izveidi. Jaunā ēka nodrošinās iespējas īstenot pētījumus, izstrādāt inovācijas un vairot aeronautikas un kosmosa izglītību Latvijā jaunā kvalitātē,» pauž RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Aeronautikas institūta direktors Ilmārs Blumbergs.

Elektriskie skrejriteņi kļūst arvien populārāki ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā. Kamēr pie mums tiek diskutēts, vai to lietošanai nepieciešams izstrādāt regulējumu, Parīzes varasiestādes aizliegušas atstāt elektriskos skrejriteņus uz ietvēm, kā arī braukt ar tiem parkos un dārzos.

Šobrīd spēkā nav specifisku noteikumu, kas regulētu pārvietošanos ar šādiem transportlīdzekļiem, tāpat kā nav vienotu ceļu satiksmes noteikumu, kā tas ir velosipēdiem. Tos skrejriteņus, kuru maksimālais ātrums pārsniedz 25 km/h, jāpielīdzina mopēdiem ar atbilstošu kārtību, kā var iegūt atļautu, lai piedalītos satiksmē.

Lietotājs var palielināt ātrumu ar papildus akumulatoru

Visi sākotnēji neierastie tehnikas brīnumi agri vai vēlu nonāk arī mūsu ikdienā. Lielisks piemērs nesenā pagātnē bija bezpilota lidaparāti jeb droni, kuru lietošanai tika izstrādāts regulējums. Tas pats attiecas arī uz elektriskajiem skrejriteņiem. Šobrīd optimālākais risinājums būtu to iedalīšana divās kategorijās – līdz 25 km/h un vairāk. Šeit gan jāņem vērā, ka gadījumā, ja ražotāja norādītais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, tas neizslēdz iespēju lietotājam iegādāties papildus akumulatoru un paaugstināt ātrumu līdz pat 35 km/h.

DJI industriālais drons Mavic 2 Enterprise DUAL prot ne vien fotografēt, bet arī mērīt temperatūru, meklēt cilvēkus un skaļi skandēt paziņojumus

Dronu invāzija tirgū dāvājusi katram interesentam – iepriekš parastam cilvēkam teju nepieejamu iespēju nofotografēt sevi un īpašumu no putna lidojuma. Tomēr ierobežotā funkcionalitāte, būtībā ļaujot vien fotografēt un filmēt, kā arī aizvien stingrākie ierobežojumi lidināties virs apdzīvotām vietām padara bezpilota lidaparātus patērētājiem mazāk pievilcīgus. Viens no populārākajiem ražotājiem DJI uz izmaiņām noreaģēja, sarūpējot patērētājiem jauno Mavic 2 modeli Enterprise DUAL komplektācijā. Tas primāri paredzēts glābšanas dienestiem, taču radīs pielietojumu citās nozarēs un būs interesantāks arī uzņēmumiem, kuri neaizraujas ar vizuālo materiālu veidošanu.

Saūda Arābija trešdien nodemonstrējusi atliekas no droniem un vadāmajām raķetēm, kas tika izmantotas uzbrukumos tās naftas rūpniecības objektiem, apgalvojot, ka pierādījumi norāda uz Irānu.

Saūda Arābija paziņoja, ka sestdien notikušajos uzbrukumos izmantoti kopumā 25 droni un raķetes. Saūda Arābijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis sacīja, ka uzbrukuma vietās atrastas irāņu bezpilota lidaparāti «Delta Wing» un vadāmās raķetes «Ya Ali».

«Uzbrukumi tika veikti no ziemeļiem, un tos neapšaubāmi sarīkoja Irāna,» preses konferencē paziņoja Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis, piebilstot, ka pierādījumi to apstiprina.

Atbildību par šiem dronu triecieniem uzņēmušies Jemenas šīītu hutiešu nemiernieki, taču ASV uzskata, ka hutiešiem nav pa spēkam pašiem veikt šāda mēroga uzbrukumus un patiesā atbildīgā ir Irāna. Arī Saūda Arābija uzskata, ka uzbrukumos izmantotie droni nevarēja atlidot no Jemenas un hutieši piesedz Irānu.

Lai sekmētu NATO Austrumu flanga drošību, kompānija “Helsing”, kas attīsta mākslīgā intelekta izmantošanu aizsardzības jomā, paplašinājusi savu darbību Baltijā un nodibinājusi “Helsing Estonia”.

Stratēģiskā paplašināšanās nodrošinās reģiona aizsardzības industriālās bāzes aprīkošanu ar vismodernākajām mākslīgā intelekta iespējām. Kompānija nākamo trīs gadu laikā Baltijas reģionā plāno ieguldīt 70 miljonus eiro.

Cieši sadarbojoties ar vietējiem industriālajiem partneriem, tiks stiprināta Latvijas un Baltijas aizsardzības infrastruktūra ar mūsdienīgiem mākslīgā intelekta risinājumiem. Investīcijas ieplūdīs jaunu darbības un ražošanas iekārtu izveidē ar vietējiem partneriem visā Baltijā. Balstoties uz šo sadarbību, kompānija plāno piedalīties Latvijas valsts aizsardzības nozares iepirkumos. Plānots, ka šīs investīcijas ne tikai uzlabos reģiona aizsardzības spējas, bet arī radīs nozīmīgas ekonomiskās iespējas.