No šodienas līdz 19.septembrim Krievijas Rietumu kara apgabalā, Ņižņijnovgorodas apgabala Muļino poligonā, notiks apvienotās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības «Ščit Sojuza 2019», aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Pēc oficiālās informācijas, mācībās piedalīsies aptuveni 12 000 karavīru, tostarp aptuveni 8 000 Krievijas karavīru un vairāk nekā 4 000 Baltkrievijas karavīru.

Militārajās mācībās tiks iesaistītas aptuveni 950 kaujas tehnikas vienības, tai skaitā vairāk nekā 230 tanki, 240 artilērijas sistēmas un aptuveni 70 militārie lidaparāti. Minētajā militārās tehnikas apjomā ieskaitītas arī Baltkrievijas bruņoto spēku kaujas tehnikas vienības - vairāk nekā 30 tanki, 80 kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportieri, aptuveni 50 daudzstobru reaktīvās artilērijas sistēmas, artilērijas ieroči un mīnmetēji, kā arī aptuveni 15 lidaparāti.

Savukārt no 16.septembra līdz 21.septembrim Centrālā kara apgabala poligonos notiks Krievijas bruņoto spēku stratēģiskās militārās mācības «Centr 2019».

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pēdējo gadu laikā ir piedzīvojuši strauju izaugsmi un modernizāciju, tādēļ ir palielinājusies arī iespēja uzņemt savās rindās arvien vairāk cilvēku. Pašlaik Sauszemes spēku Mehanizētajā kājinieku brigādē Ādažos ir pieejamas darbavietas līdz pat 1000 Latvijas pilsoņiem 170 dažādās specialitātēs, informē Nacionālie bruņotie spēki.

"Nepieciešami dažādu jomu speciālisti, piemēram, mehāniķi, inženieri, sagādes un informāciju tehnoloģiju speciālisti un citi. Militārajā dienestā ir gaidīti gan cilvēki, kuriem jau ir izglītība un profesija, gan tādi, kuriem tādas vēl nav, bet viņi ir gatavi mācīties un apgūt jaunas zināšanas. Mēs kā darba devējs esam ieinteresēts savu darbinieku pilnveidē un izaugsmē, tādēļ nodrošinām iespēju apgūt jaunas zināšanas un prasmes, tostarp, atbalstām augstākās izglītības iegūšanu armijai nepieciešamās specialitātēs," norāda Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris Sandris Gaugers.

Līdzīgi ir arī ar fizisko sagatavotību. Lai gan joprojām topošajiem karavīriem ir jāspēj izpildīt pamata prasības, kā uzsver S.Gaugers, Ādažu bāzē nupat ir atvērts viens no modernākajiem sporta centriem NATO dalībvalstīs, kurā ikvienam militārajā dienestā esošajam cilvēkam ir iespēja uzlabot savu sportisko formu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina vakcīnu loģistiku uzticēt bruņotajiem spēkiem.

Ceturtdien valdības sēdes laikā premjers pauda neizpratni par to, ka vakcinācijas procesā "esam pakļauti nezināmiem un ne pārāk atbildīgiem privātiem pakalpojuma sniedzējiem".

"Vai nav pienācis laiks pateikt - pietiek? Mums ir bruņotie spēki. Mēs otrreiz nevaram šādi riskēt, tāpēc pārņemam procesu valsts uzraudzībā," mudināja Kariņš.

Premjers pauda sašutumu, ka valsts izdod naudu reklāmai, bet nevar nodrošināt vakcinācijas procesu. "Mēs esam izsmiekls," secināja premjers.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atbalstīja Ministru prezidenta viedokli par vajadzību vakcināciju piegādē iesaistīt armijas spēkus. Linkaits pauda, ka nav skaidrs, kā sistēma ar dažādiem piegādātājiem varētu darboties pie masu apjomiem, kā arī vai šādu piegādātāju vispār būs pietiekami daudz, lai nodrošinātu vajadzīgo loģistikas pakalpojumu apjomu vēlākajos vakcinācijas posmos.

Industriālu objektu, plašu teritoriju un arī privātpersonu īpašumu uzraudzību Latvijā tagad varēs veikt ar bezpilota gaisa kuģiem jeb dronu palīdzību, informē apsardzes uzņēmuma SIA "Eurocash1" pārstāvji.

"Eurocash1" šī mēneša sākumā drošības risinājumu, kas jau gadu darbojas Lietuvā un citās Eiropas valstīs, prezentēja jomas ekspertiem un aizsardzības struktūru pārstāvjiem. "Eurocash1" ir pirmā kompānija Baltijā, kas teritoriju un objektu apsardzē piedāvā dronu tehnoloģijas.

Apsardzes uzņēmums prognozē, ka jau tuvāko gadu laikā apsardze ar droniem kļūs par ikdienu vairumā ražošanas un būvniecības uzņēmumu, tā kļūs arvien pieprasītāka arī saules un vēja parku, kā arī privātmāju teritoriju apsardzē.

"Eurocash1" pārstāvji skaidro, ka droni, kas aprīkoti ar videokamerām, termokamerām, prožektoriem un skaļruņiem, var veikt objektu patrulēšanu un ietekmēt atturēšanos no prettiesiskas darbības veikšanas efektīvāk nekā cilvēki, tāpēc ekonomiski racionālāk ir tos izmantot, lai apsargātu lielas nelīdzena reljefa teritorijas gan dienas gaišajā laikā, gan, kas īpaši svarīgi, arī nakts stundās.

Nākotnē ir plānots masveidā mācīt valsts aizsardzības dienesta karavīriem lietot dronus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku mācību centra komandieris, majors Modris Kairišs.

Patlaban ir eksperimentālais kurss, kurā valsts aizsardzības dienesta karavīri tiem apmācīti dronu lietošanā. Šogad tas darīts pirmo reizi un eksperiments bijis veiksmīgs, secināja Kairišs.

Dronu nozīmē kaujas laukā palielinās ar katru dienu, viņš sacīja, norādot, ka patlaban 90% izlūkinformācijas par notiekošo kaujas laukā tiek iegūta tieši no droniem.

Tāpat droni pārņēmuši "letālo sadaļu", proti, pretinieka iznīcināšanu. Aptuveni 70% zaudējumus pretiniekiem nodara tieši droni, viņš skaidroja.

"Ja kaujas laukā satiktos divas armijas - viena ar droniem, otra bez - tad viena armija principā būtu akla," pauda Kairišs.

Ļoti nozīmīgu lomu spēlē arī komerciālie droni, kas skaitliski daudz pārstāvēti tieši priekšējās līnijās, skaidroja majors. Tie ir dažādu pazīstamu zīmolu droni, kurus bieži vien izmanto, piemēram, pasākumu iemūžināšanā, viņš stāstīja, vēlreiz uzsverot, ka tie arī spēlē nozīmīgu lomu, ne vien militāras nozīmes droni.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir saņēmis pirmos 11 bezpilota gaisa kuģus jeb dronus un tuvākajā laikā tiks uzsākta to izmantošana izsaukumos.

Dronu integrēšana VUGD darbībā tiek īstenota Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta «Jauno tehnoloģiju ieviešana pierobežas ārkārtas situāciju apkarošanā» ietvaros.

Notikuma vietā ugunsdzēsēji glābēji dronus izmantos, lai veiktu izlūkošanu, tajā skaitā, apzinātu notiekošā mērogus, uguns vai bīstamās vielas noplūdes izplatīšanos un citus svarīgus faktorus, kuri nepieciešami lēmumu pieņemšanai. Īpaši nozīmīga dronu izmantošana ir plašos ugunsgrēkos, kuros «skats no augšas» sniedz objektīvu informāciju par notiekošo.

Ar droniem netiks padots ūdens ugunsgrēka dzēšanai vai veikta cilvēku glābšana no bīstamās zonas, tie tiks izmantoti papildu operatīvās informācijas iegūšanai notikuma vietā.

Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

Neskatoties uz klātienes tirdzniecības ierobežojumiem, marta statistikas dati par auto tirdzniecību ir sagādājuši pozitīvu pārsteigumu - vieglo auto tirgus piedzīvojis 35% pieaugumu salīdzinot ar šo pašu mēnesi gadu iepriekš.

Tā liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati. Asociācijas prezidents Andris Kulbergs gan atzīmē, ka kopumā 2021. gada pirmie trīs mēnešu pārdoto vieglo automašīnu skaits ir par 7% mazāks, kā tas bija 2020. gada pirmajā kvartālā.

Vislielākais pieaugums piedzīvots tieši vieglā komerctransporta segmentā, kas salīdzinoši ar 2020 gada martu piedzīvojis par 83% pieaugumu (265 pret 145). Taču pieauguma pamatā ir vairāki lieli korporatīvie darījumi. Auto parkus ar jauniem auto papildinājuši Nacionālie bruņotie spēki, Rīgas namu pārvaldnieks, City bee un VanWorks. Līdz ar to izdarīt secinājumus par ekonomikas strauju atkopšanos būtu pāragri, piebilst A.Kulbergs.

Noslēgusies pieteikumu pieņemšana Aizsardzības ministrijas pirmajam grantu konkursam militāras vai divējādas nozīmes produktu attīstības atbalsta saņemšanai. Kopumā saņemti 15 projektu pieteikumi no 12 dažādiem iesniedzējiem, informē Aizsardzības ministrija.

Starp projektu iesniedzējiem ir gan aizsardzības nozarei jau zināmi uzņēmumi, gan tādi, kuri ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem līdz šim nav sadarbojušies. Piedāvātie projekti pārstāv dažādas ar aizsardzības industriju un bruņoto spēku materiāltehnisko nodrošinājumu saistītas jomas, piemēram, individuālais ekipējums, inženiertehniskais aprīkojums, bezpilota aparāti, dažādi materiāli, sensori un sakaru nodrošinājums. Pieprasītā aizsardzības nozares atbalsta apmērs iesniegto projektu ietvaros svārstās no diviem līdz septiņdesmit tūkstošiem eiro.

Aizsardzības nozares eksperti šobrīd veic iesniegto projektu sākotnējo izvērtēšanu, nepieciešamības gadījumā saziņā ar uzņēmējiem precizējot iesniegtajos projektos trūkstošo informāciju. Turpmākā pieteikumu vērtēšana tiks veikta atbilstoši grantu konkursa nolikumā ietvertajiem nosacījumiem.

Rīgas Tehniskā universitāte kopā ar Aizsardzības ministriju un "Garage 48" pirmo reizi Latvijā rīkos aizsardzības industrijas hakatonu "Garage 48 Defence Makeathon 2020", kura dalībnieki 48 stundu laikā radīs funkcionējošus drošības un aizsardzības risinājumu prototipus.

Inovāciju pasākums "Garage 48 Defence Makeathon 2020" notiks no 31. janvāra līdz 2. februārim Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikā. Dalībai var pieteikties līdz 24. janvārim.

Šāds pasākums tiek rīkots, lai veicinātu inovāciju radīšanu aizsardzības nozarē un pavērtu iespējas plašākam interesentu lokam iesaistīties specifisku nozares izaicinājumu risināšanā.

"Hakatons ir lielisks veids nozarei, kā radīt interesi un izpratni par savu specifiku un vajadzībām, bet ieinteresētām personām un uzņēmumiem – prezentēt savas idejas un risinājumus, pārbaudīt to lietojamību, saņemt ekspertīzi, padomus un atbalstu mērķu sasniegšanai, satikt līdzīgi domājošos, dibināt kontaktus. Hakatons var kalpot par atspērienu inovatīvu produktu un jaunu uzņēmumu izveidei, tādējādi sekmējot tautsaimniecības un, ja ideja balstīta pētniecībā, arī vietējo pētniecības iestāžu attīstību," uzsver Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.

Ādažu bāzē atklāta pirmo 5G testa vidi Eiropā, kurā jau šobrīd izvērsts 5G tīkls ar pārvietojamo 5G bāzes staciju, radot ekosistēmu jaunās paaudzes bezvadu tehnoloģiju attīstīšanai un izmēģināšanai.

"Inovatīvo tehnoloģiju ienākšana 21.gadsimta valsts aizsardzības jomā ir tikai likumsakarīga - tehnoloģiju attīstība ir vērtīga tad, ja tās gudri un atbildīgi izmantojam cilvēku labklājībai un drošībai. Šī ir joma, kurā esam priekšā daudzām valstīm un rādām piemēru pasaulei, turklāt tehnoloģiju nodrošinājumu sniedz Latvijas uzņēmums. Tas apliecina, ka spējam īstenot lielus, valsts aizsardzībai nozīmīgus projektus un būt vērtīgi starptautiskie partneri," uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

"Latvijai ir visi priekšnoteikumi - augstas raudzes speciālisti, vērtīgas zināšanas, dzīvotspējīgas idejas un mūsdienīgas tehnoloģijas, lai attīstītu produktus ar augstu pievienoto vērtību. Zinātnieku, uzņēmēju un aizsardzības speciālistu sadarbībā tapušie risinājumi ir ne tikai lielisks atbalsts mūsu valsts aizsardzībai, bet arī iespēja Latvijai būt līdzvērtīgam partnerim globālajā aviācijas un aizsardzības tehnoloģiju tirgū. Turklāt 5G pilotteritorija mums ļaus attīstīt nākamās paaudzes bezvadu tehnoloģijas Ādažu bāzē un testēt arvien jaunus, mūsu bruņotajiem spēkiem svarīgus nākotnes risinājumus," norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Aizsardzības ministrija (AM) brīdina par kiberuzbrukumu pieaugumu risku.

AM informē, ka, sekojot līdzi Krievijas agresīvajai rīcībai un situācijas attīstībai, Ministru kabinets jau savlaicīgi ir informēts Ministru kabinets par kiberuzbrukumu pieaugumu risku, dodot uzdevumu iestādēm veikt pastiprinātus drošības pasākumus.

Tāpat valdība ir informēta par pastiprinātu agresīvu retoriku informācijas telpā ar mērķi ietekmēt sabiedrību un veicināt paniku.

Šodien plkst.12 sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde.

AM aicina iIedzīvotājus nesatraukties, jo Latvijai nav tiešu militāru draudu. Aizsardzības ministrija apliecina, ka Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi reaģēt uz jebkādiem apdraudējuma scenārijiem, ja gadījumā Latvijas iedzīvotāju drošība un valsts suverenitāte tiks apdraudēta.

Fonds “Uzņēmēji mieram” aicina Latvijas uzņēmumus un ikvienu Ukrainas atbalstītāju piedalīties ziedojumu kampaņā “Bez tevis nav uzvaras!”, lai nodrošinātu 500 000 EUR lielu ziedojumu Ukrainas aizsardzības spēku stiprināšanai. Ziedojumi tiks vākti labdarības koncerta “Veltījums Ukrainai” ietvaros.

“Vajadzības Ukrainas aizstāvībai pret Krievijas asiņaino uzbrukumu papildinās un mainās, tāpēc cieši sadarbojoties ar saviem partneriem Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ārlietu ministriju un citiem, mēs uz tām spējam, iesaistot uzņēmumus un sabiedrību. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts tieši Ukrainas aizsardzības spēka stiprināšanai, piegādājot Ukrainai ātrās palīdzības bruņumašīnas jeb tā sauktās mobilās ambulances, nakts redzamības iekārtas, piemēram, binokļus un monokļus, kā arī dronus un kvadrakopterus. Ņemot vērā nepārtrauktos uzbrukumus joprojām liels pieprasījums ir pēc ģeneratoriem, kā arī apvidus automašīnām un pikapiem,” sacīja Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji Mieram” vadītāja.

Latvijā ik gadu ir plānots saražot aptuveni 30 "Patria" bruņumašīnu, informē Aizsardzības ministrijā (AM).

SIA "Defence Partnership Latvia" ražotnē jauno bruņutransportlīdzekļu pilna cikla ražošana tiks uzsākta šī gada maijā, kā rezultātā pirmais transportlīdzeklis testu veikšanai būs gatavs ne ātrāk kā šī gada jūlijā. AM ir identificējusi vairākus iespējamos risinājumus, lai jauno bruņumašīnu testi varētu notikt tepat Latvijā.

Bruņutransportlīdzekļu pilna cikla ražošana ir nozīmīgs solis pašmāju militārās industrijas attīstībā, norāda ministrijā, jo kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tik plaša mēroga militāro transportlīdzekļu ražošana mūsu valstī neesot īstenota. Latvijā ik gadu ir iecerēts saražot aptuveni 30 "Patria" bruņutransportierus, kas ir būtiski ne tikai militārās industrijas nodrošināšanai, bet arī nacionālās industrijas attīstībai un stiprināšanai.

Trīs Rīgas tirdzniecības centros - "Galleria Riga", "Galerija Centrs" un "Domina Shopping" - 18.jūnijā tiks atvērti vakcinācijas pret Covid-19 punkti, informē Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča.

Savukārt sestdien, 19.jūnijā, tiks sākta izbraukuma vakcinācija gadatirgos visā Latvijā. Vakcinācija gadatirgos notiks bez iepriekšējā pieraksta, tās organizēšanā iesaistīsies gan pašvaldības, gan vakcinācijas pakalpojumu sniedzēji, gan Nacionālie bruņotie spēki (NBS).

Vēlāk, 21.jūnijā, darboties sāks vēl trīs vakcinācijas punkti citos tirdzniecības centros, tostarp divi lielveikali Rīgā - "Alfa", "Akropole" un Liepājā - "XL Sala". Savukārt 28.jūnijā vakcinācijas punkts tiks atvērts tirdzniecības centrā - "Riga Plaza".

Paralēli vēl procesā ir vakcinācijas punktu izveide virknē citu lielveikalu, tostarp "Origo", "Olimpia", "SĀGA", "Sky&More", "Mols", "Ozols", kā arī reģionu tirdzniecības centros - "Korso" Jūrmalā un "Ditton nams" Daugavpilī.

Šā gada 10. martā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs parakstīja līgumu ar Lietuvas Republikas valdību par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai, informē Ekonomikas ministrija.

Šis starptautiskais divpusējais līgums nosaka kārtību, kādā Latvijas Republika vai Lietuvas Republika sniedz atbalstu viena otrai gadījumā, ja kādā no valstīm ir iestājusies ārkārtas situācija dabasgāzes jomā. No Lietuvas Republikas valdības puses minēto līgumu parakstīja Lietuvas Republikas enerģētikas ministrs Dainius Kreivys.

"Šajos bezprecedenta apstākļos, kad ikdienas pienākumos arvien vairāk parādās jauni izaicinājumi, tai skaitā enerģētikas jomā, reģionālā sadarbība Baltijas valstu starpā kļuvusi par vienu no stūrakmeņiem, arvien vairāk nostiprinot savstarpējā atbalsta sniegšanas mehānismus," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Latvijas metālapstrādes uzņēmums "SFM Latvia", kas ietilpst "Patria" militārās industrijas klasterī, ir kļuvis par "Patria 6x6" bruņumašīnu šasiju piegādātāju Somijā bāzētajam starptautiskajam aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmumam "Patria", informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvijas uzņēmums ražo šasijas "Patria 6x6" bruņumašīnām, ko šobrīd jau ir pasūtījušas trīs valstis, kā arī piegādā virkni detaļu citiem starptautiskajiem "Patria" projektiem, palielinot Latvijas militārās industrijas eksporta apjomu.

2020.gadā Latvija pievienojās daudznacionālās kopējās bruņumašīnu sistēmas (CAVS) programmai, kurai kā platforma tika izvēlēts transportlīdzeklis "Patria 6x6". Vienošanās paredzēja Latvijas uzņēmumu iesaisti bruņumašīnu ražošanā. Pašlaik "Patria 6x6" industrijas klasterī darbojas un komponentes bruņumašīnām ražo seši Latvijas uzņēmumi.

"Patria Latvia" izpilddirektors Uģis Romanovs norāda, ka, noslēdzot līgumu un veidojot "Patria" bruņumašīnu klasteri Latvijā, mērķis bija attīstīt Latvijas uzņēmumu industriālās spējas, kas nodrošinās bruņumašīnu ražošanu, apkopi un remontu valstī, tādējādi garantējot piegāžu drošību Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošajai 6x6 kaujas tehnikai.

Bezpilota lidaparātu ražotājs UAV Factory attīstās sprādzienveidā – gadu no gada dubulto apgrozījumu un kā vieni no pirmajiem pasaulē gatavojas masveida ražošanai.

Jau pirms desmit gadiem, dibinot savu bezpilota lidaparātu ražošanas uzņēmumu, Konstantīnam Popikam bija pilnīgi skaidrs, ka šo pasaulē jauno jomu sagaida tobrīd neapjaušami liela izaugsme.

Dubulto miljonus

«Joprojām neviens no ražotājiem – ne mēs, ne mums līdzīgie – nav masveida ražotāji,» atzīst Konstantīns. Taču tieši masveida ražošana ir uzņēmuma trīs līdz piecu gadu mērķis, turpinot sekmīgo attīstības ceļu. Konstantīns ir uzņēmuma vadītājs un līdzīpašnieks vienādās daļās ar amerikāņu partneri, kompānijai ir arī vairāki investori, no kuriem viens ir saistīts ar kompāniju Skype.

Meklējot mājvietu Jelgavā 2009. gadā dibinātajam uzņēmumam, par piemērotāko vietu tika atzīta Mārupe, kas ir viegli sasniedzama galvaspilsētas inženieriem, savukārt pie Jelgavas joprojām atrodas UAV Factory testēšanas centrs.

Krievijas un Baltkrievijas preču importētāji ar valsts un pašvaldības organizācijām noslēguši 420 miljonus eiro vērtus līgumus, svētdienas vakarā vēsta raidījuma "Nekā personīga".

Ekonomikas ministrija publiskojusi to uzņēmumu sarakstu, kas no Latvijas eksportē preces uz Krieviju. Tas šiem uzņēmumiem rada spiedienu sadarbību pārtraukt vai vismaz publiski skaidrot, kādēļ turpina biznesu ar agresorvalsti. Uzņēmēju organizācijas draud eksportētājus izslēgs no savām rindām, bankas darījumus pēta ar pastiprinātu uzmanību.

Ar importētājiem situācija esot atšķirīga. To nosaukumi nav publiski pieejami, lai gan pagājušajā gadā preces no Krievijas turpināja ievest 91 uzņēmums, bet no Baltkrievijas - 93, noskaidrojis raidījums.

Šiem uzņēmumiem uzmanību pievērsa arī "Transparancy International" Latvijas nodaļa "Delna" kopā ar Igaunijas un Somijas partneriem rīkotā datu hakatonā.

Virtuālā hakatona "HackForce" uzvarētājkomanda "Shield48" pašlaik saražo un sapako apmēram 3 500 sejas vairogus dienā un 17 dienu laikā "Shield48" bija saražojuši un piegādājuši nepilnus 20 000 sejas vairogus gandrīz 400 klientiem Latvijā.

4 694 sejas vairogi piegādāti 1233 ģimenes ārstu praksēm (NVD pasūtījums); 920 sejas vairogi 29 reģionām medicīnas iestādēm (NVD pasūtījums); 4 400 sejas vairogi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai; 3 393 sejas vairogi 155 citām valsts un pašvaldību, privātām medicīnas iestādēm un aptiekām; 2 124 sejas vairogi 33 citām valsts un pašvaldību institūcijām; 3 123 sejas vairogi 187 tirdzniecībās, ražošanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem un privātpersonām.

"Esam eksportējuši 950 sejas vairogus uz Lielbritāniju, Vāciju, Kanādu un ASV. Nacionālie bruņotie spēki un Zemessardze ir iegādājusies "Shield48" sejas vairogus testēšanos nolūkos. Paldies komandai, sadarbības partneriem un visiem klientiem par uzticēšanos," uzsver "Shield48" pārstāvis Didzis Dejus.

Pērn izveidotajai sociālajai kustībai «Latvija strādā» gada laikā pievienojušies teju 100 Latvijas darba devēji, kuri spējuši piesaistīt 132 aizbraukušos iedzīvotājus, informē kustības autori.

Aprēķini liecina, ka remigrantu pienesums valsts ekonomikai mērāms aptuveni 4 miljonu eiro apmērā. Pildot uzņēmumu publiski dotās apņemšanās, otrajā kustības pastāvēšanas gadā atbraukušo cilvēku skaitu plānots dubultot.

Kustībā, ko iniciējis mobilo sakaru operators Tele2, kopumā iesaistījušies jau 93 darba devēji, kas apņēmušies Latvijā atgriezt vismaz 336 izbraukušos valstspiederīgos. Uzņēmumi piedāvā darbavietas dažādās nozarēs, turklāt ir atvērti palīdzēt jaunajiem darbiniekiem risināt dažādus praktiskus, ar atgriešanos saistītus jautājumus. 18 uzņēmumi ir jau izpildījuši vai pat pārspējuši sākotnējās apņemšanās par konkrēta ārvalstīs strādājošo skaita piesaisti savam uzņēmumam. Visvairāk aizbraucēju atgriezuši Nacionālie bruņotie spēki (NBS), piesaistot 32 cilvēkus.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir saņēmuši Latvijas ražotāja "UAV Factory" izgatavotos dronus, taču piegādātā versija nav identiska tai, kura pagājušā nedēļā pazuda uzņēmuma veiktā testa laikā, informēja Aizsardzības ministrijas (AM) preses pārstāvis Kaspars Galkins.

AM pagājušā gada decembrī parakstījusi līgumu ar Latvijas ražotāju "UAV Factory" par turpmāku bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi un uzturēšanu, lai stiprinātu NBS kaujas spējas.

Galkins pastāstīja, ka pirmās dronu piegādes jau ir notikušas, taču detaļas par to esot klasificētas, līdz ar to ministrija nav tiesīga izpaust piegādāto lidaparātu daudzumu un noslēgtā iepirkuma summu.

Viņš skaidroja, ka pagājušās nedēļas nogalē pazudušais lidaparāts ir civilais drons, nevis nav militārā versija, kāda piegādāta NBS.

Lai arī pazudušā drona meklēšanā piesaistīja NBS, Galkins skaidroja, ka tas darīts pēc Civilās aviācijas aģentūras lūguma.

Jau ziņots, ka NBS rīcībā esošās bezpilota lidaparātu sistēmas paredzēts izmantot, arī sniedzot atbalstu sabiedrībai - glābšanas, meklēšanas vai līdzīgās civilās operācijās.

Krīzes vadības padomes sekretariāts izstrādājis virkni kritēriju lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija.

Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātais drošības pasākumu kopums ārkārtējās situācijas ietvaros "D+ koncepts" šodien tiks skatīts Ministru kabinetā.

Ārkārtējo situāciju varētu nepagarināt 

Ministru kabinets trešdien vienojās virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Covid-19 infekcijas...

"D+ konceptu", kas būtībā paredz ļoti stingrus ierobežojumus, paredzēts aktivizēt, ja izpildīsies viens no vairākiem kritērijiem, proti, ja 14 dienu Covid-19 kumulatīvā gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem pieaugums būs par 20%, ja Covid-19 saslimstības rādītājs sasniedz 14 dienu kumulatīvo gadījumu skaitu virs 600 uz 100 000 iedzīvotājiem, ja stacionāru gultu noslodze sasniedz 70% no ikdienas apstākļos pielietotā gultu apjoma stacionārajās ārstniecības iestādēs vai intensīvās terapijas gultu noslogojums pārsniedz 70%.

Ja izpildīsies kāds no šiem kritērijiem, tad četru dienu laikā plānots izstrādāt lēmumu projektu par konkrētiem ierobežojumiem, bet to apstiprināt valdībā plānos trīs dienas pirms ierobežojumu spēkā stāšanās.

Krīzes vadības padomes sekretariāts iesaka, ka, būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, personām būs pienākums uzturēties savā dzīvesvietā vienas mājsaimniecības ietvaros, bet no tās varēs iziet tikai pamatotas nepieciešamības gadījumos.

Šādā gadījumā klātienē varētu apmeklēt tikai ārstniecības iestādi, nodot Covid-19 testu vai apmeklēt vakcinēšanās vietu.

Tāpat lokdauna gadījumā klātienē varētu saņemt pakalpojumus tuvākajā vietā, tostarp tirdzniecības vietā. Pastaiga būtu atļauta vienu stundu divas reizes diennaktī līdz trīs kilometru attālumam no dzīves vietas. Personas, kas atrodas pašizolācijā vai karantīnā, nedrīkstēs atstāt dzīvesvietu.

Tāpat būtu atļauts individuāli sportot ārā līdz vienai stundai divas reizes diennaktī un līdz trīs kilometru attālumam no dzīves vietas. Būtu atļauts apmeklēt kopjamas personas. Tāpat būtu atļauts apmeklēt sankcionētas sapulces, gājienu vai piketu, reliģiskās vietas, bēres, kāzas vai kristības.

Būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, klātienē varētu strādā tikai tie darbinieki, kuri nodrošina steidzamu un neatliekamu pakalpojumu sniegšanu, vai kuri nodrošina būtisku neatliekamu darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīves vietā.

Savukārt tirdzniecības jomā būtu liegts sniegt pakalpojumus klātienē. Ievērojot "Drošas tirdzniecības protokolu", klātienē varētu strādā tikai aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, un tirdzniecības vietas, kas tirgo pārtiku un pirmās nepieciešamības preces.

Kritiskas epidemioloģiskās situācijas gadījumā darbu varētu turpināt plašsaziņas līdzekļi, savukārt sabiedriskās ēdināšanas vietās būtu atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, tai skaitā ārā.

Šī scenārija gadījumā tiktu aizliegti un atcelti visi sporta un kultūras pasākumi. Ārā būtu atļauti tikai treniņi profesionālajā sportā. Muzeju ārtelpās, dabas takas un sporta veikšanas vietas ārā būtu slēgtas.

Izglītības jomā tiktu pārtraukta mācību procesa norise klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošinātas mācības attālināti, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi bērniem, kuru likumiskie pārstāvji paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu, ja izglītības iestādē nodarbinātie mācību procesa laikā un ārpus tā lieto mutes un deguna aizsegus.

Starppilsētu un pilsētas pasažieru pārvadājumos būtu jāveic noslodze līdz 50%. Tāpat transporta jomā tiktu atceltas visa veida valsts un pašvaldību noteiktās atlaides.

Šī scenārija gadījumā tiktu pārtraukti visi starptautiskie pasažieru pārvadājumi gan pa gaisu, gan zemi, gan ūdeni. Tāpat tiktu pārtraukti visi tūrisma pakalpojumi.

Savukārt ārstniecības iestādes varētu nodrošināt un nepārtraukt virkni veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu - neatliekamo medicīnisko un akūto palīdzību, tai skaitā zobārstniecības, nepieciešamos izmeklējumus un konsultācijas, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, Valsts asinsdonoru centra sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, vakcinācijas pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus mājās, grūtnieču aprūpi un laboratorijas pakalpojumus.

Reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu varētu uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.20, ievērojot "Reliģisko vietu drošības protokolu".

Ierobežojumu kontroli veiktu Valsts policija, pašvaldības policija un Valsts robežsardze.

Lai nodrošinātu vakcīnu piegāžu un loģistikas drošību, Nacionālie bruņotie spēki varētu aktivizēt mobilizācijas sistēmu un nodrošināt vakcinācijas procesa koordināciju.

Šī koncepta ieviešanas mērķis ir novērst vai strauji samazināt Covid-19 infekcijas izplatīšanos sabiedrībā, mazināt Covid-19 inficēto personu skaitu un importēto Covid-19 infekcijas gadījumu skaitu. Tāpat šo pasākumu mērķis ir mazināt jaunu Covid-19 infekciju izplatību, hospitalizēto un mirušo personu skaitu.

Latvijas tuvāko gadu būtiskākie izaicinājumi būs gan ārējā, gan iekšējā drošība un ekonomiskā situācija, priekšvēlēšanu laikā politiķiem jābūt atbildīgiem par saviem solījumiem, lai tie neveicinātu jau tā augsto inflāciju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents uzskata, ka straujā tehnoloģiju attīstības laikmetā ir nepieciešami būtiski ieguldījumi zinātnē un izglītībā, bet rezultāti būs tikai pēc vairākiem gadiem. Patlaban dzīvojam no tiem ieguldījumiem, kuri tika veikti pirms 5 vai 10 gadiem. Ja savulaik zinātnē un tehnoloģijās būtu ieguldīts vairāk, tad šodien būtu daudz labākā situācijā. Izglītība un zinātne ir tās jomas, kurās ir jāinvestē, apzinoties, ka rezultāti būs tikai pēc 5 vai 10 gadiem.

Fragments no intervijas

Kas ir būtiskākie izaicinājumi Latvijai 2022.–2025. gadam?

Šogad un nākamajos trijos gados Latvijai redzu divus galvenos izaicinājumus: drošība – gan ārējā, gan iekšējā – un ekonomiskā situācija. Nenoliedzami, ka pašreizējā sarežģītajā situācijā, kurā ir nedrošība, ekonomikas perspektīvas ir grūti paredzamas.

Lai Covid-19 darba tirgū radītās krīzes apstākļos atbalstītu Latvijas darbspējīgos iedzīvotājus, kas ir darba meklējumos, sociālā kustība "Latvija strādā" sadarbībā ar mobilo sakaru uzņēmumu "Tele2", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Nodarbinātības Valsts aģentūru un 14 darba devējiem aicina piedalīties Tiešsaistes karjeras dienā.

Tiešsaistes karjeras diena notiks 11. maijā plkst. 19:00 sociālajā vietnē Facebook. Vairāk: www.latvijastrada.lv un www.facebook.com/LatvijaStrada

"Pēc "Tele2" iniciatīvas kustība "Latvija strādā" tika izveidota 2018. gadā ar mērķi uzrunāt ārvalstīs strādājošos Latvijas valstspiederīgos atgriezties un strādāt Latvijā. 2020. gadā Covid-19 izraisīto izaicinājumu rezultātā kustība "Latvija strādā" paplašina savu darbību, caur vienotu platformu un aktivitāšu kopumu nodrošinot darba devējiem iespēju uzrunāt potenciālos darbiniekus Latvijā un ārvalstīs, savukārt darba ņēmējiem - atrast savu darbavietu," stāsta "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.