Piensaimniecībā vienīgā iespēja saņemt adekvātu samaksu par pienu ir kooperācija, intervijā aģentūrai LETA atzina piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis.

Viņš norādīja, ka kooperatīvā "Piena loģistika" ir vairāk nekā 100 piena ražošanas saimniecības, kas kopumā dienā savāc 330 tonnas piena. Tas veido 13-15% no kopējā Latvijas svaigpiena apjoma.

Ločmelis stāstīja, ka par aptuveni 80% no dienā savāktā piena ir noslēgti ilgtermiņa līgumi. Ilgtermiņa līgumi nodrošina iespēju strādāt prognozējami, stabili un piena cenu noteikt pēc Eiropas Savienības (ES) vidējās cenas. "Tādā veidā varam izvairīties no SPOT tirgiem, kuros katras trīs nedēļas ir jācīnās par piena cenu, jādomā, kur pienu pārdosim un kur to liksim. Mēs šādus riskus gribam samazināt, tāpēc esam devuši priekšroku ilgtermiņa līgumiem," teica kooperatīva padomes priekšsēdētājs.

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība (PKS) Straupe par pienu biedriem spēj maksāt kā Vācijā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1993. gadā Vidzemē dibinātais kooperatīvs, kura biedri bija tuvākās apkārtnes zemnieku un piemājas saimniecības, kā arī dažas paju sabiedrības, apsaimniekošanā no Valmieras piena kombināta pārņēma Straupes sviesta ražošanas cehu. Tomēr pienotavas vēsture iestiepjas senāk, 20. gadsimta otrās desmitgades sākumā, kad uzbūvēta pienotavas ēka un dibināta pašreizējā kooperatīva priekštece Straupes piensaimnieku biedrība. To kolektivizācijas procesos likvidēja okupācijas vara.

«Arī pašlaik sviests ir viens no top produktiem. Tā ražošanas tradīcijas ir pārsniegušas simt gadu,» uzsver PKS Straupe valdes priekšsēdētājs Imants Balodis, kurš ir kooperatīva Straupe vadītājs kopš dibināšanas. Iepūšot pienotavā biznesa dvašu, produktu klāsts strauji paplašinājās. «Sākām ražot visu, ko pieprasīja tirgus,» saka I. Balodis. Viņš atceras, ka sākotnēji ražošanas nodrošināšanai iekārtas un to daļas vāktas no pienotavām, kuras likvidējušās. Tagad Straupe ir kā zaļa sala bangojošā piensaimniecības problēmu jūrā – lemj pati savu likteni, jo nav tieši atkarīga no lielo pārstrādātāju piena iepirkuma cenu diktāta.

Viena no Kurzemes lielākajām piena ražotnēm Tārgalīte atklāj jauno govju kompleksu - modernizācijā un slaukšanas tehnoloģiju robotizācijā investēti 1,8 miljoni eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums.

Jaunas slaucamo govju novietnes būvniecība tika uzsākta pagājušā gada septembrī. Šoruden govju komplekss ir nodots ekspluatācijā, un tas ir aprīkots ar slaukšanas robotiem, piena dzesēšanas sistēmu, spēkbarības torņiem un citu aprīkojumu.

“Agrā pirmdienas rītā jūnija beigās ar satraukumu, taču lielu prieku un gandarījumu jaunajās mājās ielaidām visas slaucamās govis. Tās ļoti ātri novērtēja augstās kvalitātes mājvietu - Lely Luna rotējošās birstes, Kraiburg mīkstos matračus, kā arī pārējo. Būtiskākais, ko vēlējāmies sasniegt, realizējot šo projektu - lai govis jaunajā fermā jūtas mierīgas, netraucētas un laimīgas. Šobrīd jau pilnīgi droši varu teikt, ka govis šeit dzīvo mierīgu, netraucētu ikdienu, un par to liecina arī izslaukuma rezultāti. Divu ar pusi mēnešu laikā esam ne vien sasnieguši vecās kūts piena izslaukumu rādītājus, bet pat tos apsteiguši. Esam priecīgi, ka mūsu darbiniekiem tagad jādarbojas kā robotu asistentiem, un vairs nav tik fiziski noslogots darbs,” stāsta saimniecības Tārgalīte valdes locekle Ieva Zariņa.

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze pirmdien, 13.jūlijā, Briselē piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē. Tā bija pirmā sanāksme, ko, beidzoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē, vadīja nākamā prezidentvalsts - Luksemburga, informē Zemkopības ministrija.

Sanāksmes laikā ministri apmainījās viedokļiem par nesen publicēto Eiropas Komisijas priekšlikumu par lēmumu pieņemšanas procesa pārskatīšanu, lemjot par ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), t.i., par iespējām dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā. Latvija kopumā atzinīgi vērtē iespēju dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt savā teritorijā ĢM pārtiku un barību. Tomēr bažas sagādā tas, ka Komisijas piedāvātā izvēles brīvība var būt pretrunā ES kopējā tirgus brīvas preču aprites principam. Latvija arī domā, ka dalībvalstīm nav pietiekamas informācijas par Komisijas priekšlikuma ieviešanas sekām uz ES lauksaimniecības sektora attīstību. Latvija ierosina Komisijai pārskatīt atļauju piešķiršanas procedūru ĢMO saturošai pārtikai un barībai, kā arī vērš uzmanību, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir alternatīva, kas nepieļauj ĢMO izmantošanu un arī nodrošina patērētājiem lielākas izvēles iespējas.

Otrdien zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) iepazīstināja valdību ar Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par situāciju piensaimniecībā saistībā ar svaigpiena iepirkuma cenu pazemināšanos un nepieciešamo rīcību piena nozares stabilizēšanai un iedzīvotāju nodrošināšanai ar vietējiem piena produktiem, informē ZM.

Lai situāciju risinātu ZM norāda, ka nepieciešams vienoties ar lauksaimniecības nozari par valsts atbalsta finansējuma iekšējo pārdali piena krīzes risināšanai, bet ja divu mēnešu laikā svaigpiena iepirkuma vidējā cena valstī turpina nozīmīgi samazināties (vismaz par 20%, sākot ar 2023.gada februāri), tad ZM vērsīsies Ministru kabinetā ar informāciju par situāciju piensaimniecībā un priekšlikumiem par atbalstu piena nozares stabilizēšanai.

Tāpat nepieciešams izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā.

ZM skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti paredz iespēju dalībvalstīm to teritorijā noteikt par obligātiem iepriekš noslēgtus līgumus, tostarp nosakot minimālo ilgumu, cenu veidojošos faktorus un citus parametrus, starp piena ražotāju un iepircēju.

Piena lopkopībā pagaidām nevar spert pārdrošus investīciju soļus, kas saistīts ar situāciju globālajā tirgū, uzskata biedrības Zemnieku Saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pēc viņa teiktā, piena iepirkuma cenas patlaban ir stabilas, lai gan tām ir tendence samazināties. Ja piena iepirkuma cenas būtiski nemainīsies, tas liecinās par stabilitāti piena lopkopības sektorā. Tomēr ar investīcijām jābūt piesardzīgiem. «Pārdrošus soļus attiecībā uz investīcijām nevar spert. Ir rūpīgi jāplāno saimnieciskā darbība, bet tas attiecas uz visiem sektoriem - gan gaļas ražošanu, gan piena lopkopību, gan augkopību. Cenu līmenis pasaules tirgos tomēr norāda, ka mēs nevaram attīstīties tik intensīvi, kā varbūt vēlētos,» sacīja Lazdiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka piena lopkopības saimniecībām ir jāturpina attīstīties, lai tās varētu samazināt ražošanas izmaksas. Tas īstenojams, ieviešot precīzas, jaunas un modernas tehnoloģijas.

Iepriekšējā plānošanas periodā pieejamais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums lauksaimniecībā ir pilnībā apgūts, visas subsīdijas par pagājušo gadu izmaksātas, savukārt jaunajā atbalsta periodā zemniekiem jārēķinās ar ļoti striktu un birokrātisku kontroli saistībā ar projektu realizāciju, šodien žurnālistiem sacīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) vadītāja Anna Vītola-Helviga.

Tāpat viņa norādīja, ka neīstenoto projektu parāds, kas zemniekiem būs jāatmaksā, ir kopumā seši miljoni eiro.

Vītola-Helviga informēja, ka 2007.-2013.gada periodā lauksaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda izmaksāts 1,3 miljardi eiro, no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai - 1,4 miljardi eiro, no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda - 166,7 miljoni eiro.

Lielākās investīcijas veiktas lopkopībā, graudkopībā un pārstrādē.

Gaļas un piena liellopu fermu būvniecībā un rekonstrukcijā ieguldīts 81 miljons eiro, atjaunojot 333 fermas, izbūvēta 291 kūtsmēslu krātuve par 17 miljoniem eiro, uzbūvētas 217 noliktavas par 22,5 miljoniem eiro un 87 graudu pirmapstrādes kompleksi par 19 miljoniem eiro.

Strauja piena iepirkuma cenas krituma dēļ zemniekiem var nākties likvidēt ganāmpulkus, apsver sadarbību ar citām valstīm, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai stiprinātu savas pozīcijas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena grupas rīkotās sanāksmes laikā otrdien 18 piena kooperatīvu pārstāvji vienojās par kopīgu sadarbību. Kā informē LLKA, piena kooperatīvi apvienos spēkus piena tirgus problēmu risināšanai. Kooperatīvu sadarbības mērķis ir vispirms panākt, lai situācijās, kad globālā tirgus ietekmē mazinās industriālo piena produktu cenas, notiktu saprātīgs dialogs ar piena pārstrādes uzņēmumiem par piena iepirkuma cenu.

Tieši pagājušā gada nogales pēdējās divās darbadienās vairums Latvijas piena kooperatīvu saņēmuši paziņojumu no pārstrādes uzņēmumiem par iepirkuma cenu krasu samazinājumu – vidēji par pieciem centiem, neizskaidrojot tik krasa cenas krituma iemeslus un izvairoties no dialoga ar kooperatīviem, pauda asociācija.

Latvijas piena ražotāji ir neapmierināti ar Eiropas Komisijas (EK) piena piešķirto atbalstu 7,7 miljonu eiro apmērā Krievijas sankciju seku likvidēšanai, teica Latvijas Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Alpa-Eizenberga.

«Tā ir tāda spēcīga ņirgāšanās. Ja katru mēnesi Latvijas zemnieki, kas ražo pienu, pazaudē 8-9 miljonus eiro, tad EK piešķirtie septiņi miljoni eiro ir ļoti dīvaina summa,» norādīja Alpa-Eizenberga.

Viņa norādīja, ka Baltijas valstu lauksaimniecības asociācijas decembra sākumā Briselē plāno rīkot kopīgas protesta akcijas, lai cīnītos par lielāku atbalsta apmēru, ņemot vērā to, ka krīze piensaimniecībā radusies politiska lēmuma rezultātā. «Šobrīd protesta akcijas organizē lauksaimnieku organizācijas - Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) un Zemnieku saeima,» sacīja Alpa-Eizenberga.

Pēc viņas teiktā, Latvijas piena ražotāju situācija šobrīd ir ļoti nopietna - lai arī piena iepirkuma cenas pēdējo pāris nedēļu laikā ir palielinājušās par vienu centu litrā un vidēji sasniedz 19-20 centus, tā vēl joprojām ir neadekvāti zema cena.

Bauskas novada Ceraukstes pagastā notika Latvijas un Lietuvas lauksaimniecības kooperatīvu vadītāju un lauksaimnieku organizāciju pārstāvju tikšanās, kuras laikā tika apspriestas nozīmīgākās aktualitātes piensaimniecībā, informē Zemnieku saeima.

Kā būtiskākās tēmas kopīgajām diskusijām tika izvirzītas esošā situācija un turpmākās perspektīvas, izaicinājumi jaunās ES vides, klimata un Kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā, kā arī sadarbības iespējas piena realizācijā.

Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre: «Mūsu kopīgā tikšanās šoreiz noritēja ļoti produktīvi, ir daudz kopīgu lietu, par ko diskutēt, problēmu, ko risināt. Vienojāmies, ka tuvākajos mēnešos līdz sezonas sākumam, tiksimies regulāri, lai izstrādātu kopīgu, starpvalstu rīcības plānu, kura galvenais mērķis ir izkļūt no Eiropā zemākās piena iepirkuma cenu bedres. Sanāksmes laikā izkristalizējās arī vairāki risinājumi, piemēram, spēku apvienošana svaigpiena tirdzniecībai, lai stiprinātu pozīcijas kopējā tirgū.»

#Vecākā meita stāv blakus un klusē. Jautāta par saimniekošanu «Podniekos», laipni atjautā: «Varbūt kafiju vēlaties?»

Jānis un Zinta Podnieki Kazdangas pagasta «Grigaļu» mājās, kas vienlaikus ir arī Laidu pagasta zemnieku saimniecība «Podnieki», saimnieko jau sen. Paši saka: «Tā iznāk, jo esam uz pagastu robežām.» 21 gadu pavadījuši, kopjot slaucamu govju ganāmpulku, bet šobrīd kuļ graudus, ierīko labirintu kukurūzas laukā un darbojas biedrībā «Kopā Cits Citam». Nākotnes plānos pieļauj visu, pat to, ka iznomās savus laukus citiem, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Slauktuve vēl ir un visa aparatūra arī, bet govju gan vairs nav. Visvairāk govju bija 2006. gadā. Tad arī bija kredīti jāatdod. Tagad esam brīvi un varam darīt, ko gribam. Nolēmām, ka graudkopība ir vienkāršāk un stabilāk. Ir gadalaiks, kad jāstrādā, un ir, kad iespējams atpūsties,» laikrakstam skaidro J. Podnieks.

Lai arī situācija piena lopkopībā zemo piena iepirkuma cenu dēļ pēdējā gada laikā ir smaga, pagaidām neviena lielā saimniecība nav pārstājusi nodarboties ar piena lopkopību, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Alpa-Eizenberga.

«Tādas lielas likvidācijas vēl nav bijušas,» sacīja Alpa-Eizenberga, piebilstot, ka daļa saimniecību samazina un cītīgāk izkauj ganāmpulkus.

Viņa pastāstīja, ka ganāmpulku likvidāciju liedz arī Eiropas Savienības (ES) fondu ietvaros iesāktie modernizācijas projekti. «Tos zaudējumus, kas man rodas, barojot govis un slaucot pienu par šādu cenu, vienkārši nav iespējams segt. Droši vien, ka man radīsies jautājums Zemkopības ministrijai (ZM) un Lauku atbalsta dienestam (LAD), kas notiek šajā brīdī, ja es savu saimniecību likvidēju, kā ir ar modernizācijas projektiem, no Eiropas saņemtajām naudām. Jo tie visi projekti ir Eiropas uzraudzībā un nekāda pārdošana, likvidācija īsti nav iespējama,» norādīja asociācijas vadītāja.

Patlaban ir liela interese par pārdošanai publiski izliktajām maksātnespējīgajam piensaimnieku kooperatīvam Trikāta KS piederošajām 53,66403% kapitāldaļām 2 740 300 eiro nominālvērtībā Jelgavas rūpnīcā Latvijas piens, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Starp interesentiem ir arī ārvalstu pircēji, kuriem patlaban tiek gatavota pieprasītā informācija par Latvijas piena finansiālo stāvokli.

Tikmēr kooperatīva maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA atzina, ka izsludinātajā cenu aptaujā par rūpnīcas kontrolpaketi potenciālo pircēju interese ir pietiekami ievērojama.

Potenciālos pircējus pārstāv viņu uzticības personas, ar kurām ir noslēgts konfidencialitātes līgums, līdz ar to nevaru atklāt to skaitu, taču var teikt, ka interesentu noteikti ir vairāk nekā viens. Viņi pasūta informāciju par rūpnīcas darbību, finanšu stāvokli, lai iespējami vairāk zinātu par iespējamo darījumu. Nezinu, no kurienes viņi ir, sacīja administratore.

Zemniekiem piederošajai Jelgavas rūpnīcai Latvijas piens atrast investors, kurš, iespējams, varētu iegādāties rūpnīcas lielākajam kapitāldaļu turētājam - kooperatīvam Trikāta KS - piederošās daļas, šodien biedrības Zemnieku saeima kongresā paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nenosaucot konkrētu uzņēmumu vai uzvārdu, ministrs netieši atzina, ka pircējs varētu nebūt vietējais uzņēmums.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, sākotnēji investoru sarakstā bija kooperatīvs Latraps, uzņēmēju Paškausku ģimene, kā arī kāda Grieķijas kompānija, kuras darbība saistīta ar lauksaimniecību. Tieši šī kompānija neoficiāli tiek minēta kā iespējamais jaunais investors.

Dūklavs norādīja, ka kapitāldaļu potenciālo pircēju likumā noteiktajā kārtībā nosauks uzņēmuma maksātnespējas administratore un tas notiks ne ātrāk kā 15.martā.

«Man bija saruna ar administratori un izskatās, ka tuvākajos datumos būs pielikts punkts šai epopejai,» sacīja Dūklavs.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Jaunzēlandē kāds "ekoterorists", kurš vēlas panākt atteikšanos no kaitēkļu indes 1080 izmantošanas, piedraudējis saindēt ar to zīdaiņu piena maisījumu.

Jaunzēlandes premjerministrs Džons Kejs norādījis, ka tas ir jauns trieciens valsts «tīrajai, zaļajai» reputācijai.

Policija paziņojusi, ka draudus uztver nopietni, jo Nacionālajai lauksaimnieku federācijai un piensaimniecības kompānijai Fonterra nosūtītas anonīmas vēstules ar mazām saindēta zīdaiņu piena maisījuma paciņām.

«Lai arī ir iespējams, ka tie ir viltus draudi, mums pret tiem jāizturas nopietni, un ir sākta sākotnējā izmeklēšana,» norādījis policijas komisāra vietnieks Maiks Klements.

Varasiestādes brīdinājušas vecākus, ka jāpārbauda, vai piena maisījuma iepakojums nav bojāts, bet lielveikali produktu izņēmuši no plauktiem un glabā noliktavās, kur pircēji nevar tiem tieši piekļūt.

Jāveicina Latvijas piena produktu patēriņš vietējā tirgū, notikušajā ikgadējā kongresā uzsvēra lauksaimnieki.

Biedrība Zemnieku saeima (ZSA) priekšplānā izvirzīja atbalsta nepieciešamību krīzes skartajiem piensaimniekiem, kā arī turpmāko visas lauksaimniecības konkurētspējas stiprināšanu globālo ģeopolitisko un ekonomisko pārmaiņu kontekstā.

Uzrunājot kongresa dalībniekus, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs izteica atzinību ZSA līdzšinējai darbībai, kā arī uzsvēra nepieciešamību kopīgiem spēkiem turpināt virzīt lauksaimniecības attīstību. Ministrs norādīja, ka par nopietnu zemnieku pieeju lauksaimniecības kā nozares izaugsmei liecina arī rekordlielais pieteikumu skaits Lauku atbalsta dienestā, Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanai investīciju projektiem. Tāpat ministrs klātesošos informēja, ka turpinās iesākto darbu, lai panāktu papildus ES atbalsta piešķiršanu piensaimniekiem.

Lauksaimniecības nozarē Latvijā visienesīgāk ir audzēt graudus, intensīvi ražot pienu, kā arī audzēt dārzeņus, augļus un ogas lielās saimniecībās, secināts Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vadošā pētnieka Alekseja Nipera pētījumā.

Pētnieka, kā arī Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta detalizēts izvērtējums iezīmē lauksaimniecības nozares attīstības tendences un liek uzdot jautājumus, kādu saimniekošanu nākotnē atbalstīt ar mērķi stiprināt konkurētspēju, nodrošināt apdzīvotu lauku vidi un risināt vides aizsardzības un klimata izmaiņu problēmas. Ekonomiskā analīze liecina, ka ienesīgākā saimniekošana ir graudu audzēšana lielā saimniecībā, intensīva piena ražošana, kā arī dārzeņu, augļu un ogu ražošana lielās saimniecībās.

Pētījums liecina, ka 18 gadu laikā Latvijas lauksaimniecības produkcijas izlaide jeb vērtība augusi no nepilniem 500 miljoniem eiro 2000.gadā līdz 1,3 miljardiem eiro 2018.gadā. Būtiskākais pieaugums bijis graudkopībā, kur saražotais graudu apjoms tonnās šajā laika posmā kāpis no miljons tonnām līdz 2,7 miljoniem tonnu, pašnodrošinājumam sasniedzot 3,5 reizes. Veiksmīgi attīstījusies arī piensaimniecība, kur pārstrādei nodotā piena apjoms pieaudzis no 400 000 tonnām līdz 813 000 tonnām 2017.gadā. Saražotā piena apmērs kāpis mazāk būtiski – no 810 000 tonnu līdz miljonam tonnu 2017.gadā. Vairāk nekā pusi jeb 60% no saražotā piena Latvija eksportē, bet puse no eksporta ir svaigpiens nevis pārstrādāti produkti.

Latvijas piensaimnieki pašlaik pārdzīvo diezgan grūtus laikus – piena iepirkuma cena ir vien 23 centi par kilogramu, savukārt optimālā cena ir 32 centi. Daudzi zemnieki ar bažām gaida pavasari, nezinot, kā izdosies paveikt visus iecerētos lauku darbus, jo trūkst naudas, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Zemkopības ministrijā (ZM) gan norāda, ka piena iepirkuma cenas zemākais punkts varētu būt sasniegts februārī un martā, bet gada otrajā pusē varētu būt sagaidāms cenas kāpums. Turklāt zemniekiem liels atspaids bijis valsts atbalsts pērnā gada nogalē par piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu noteikšanu un izvērtēšanu – 13,9 miljonu eiro apmērā. Tāpat Eiropas Savienība (ES) februāra beigās mūsu piena ražotājiem kā papildu atbalstu piešķīra 7,72 miljonus eiro. Arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks uzsver, ka, neraugoties uz zemo piena iepirkuma cenu, nozare tomēr attīstās un situāciju pagaidām nevar dēvēt par katastrofālu.

Par maksātnespējīgajam kooperatīvam Trikāta KS piederošās kontrolpaketes rūpnīcā Latvijas Piens īpašnieku varētu kļūt viens no pašreizējiem uzņēmuma līdzīpašniekiem - kooperatīvs Latraps, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa pauda cerību, ka Latvijas Piens pēc kredītbrīvdienu atkārtotas piešķiršanas spēs pārstrukturēt savu darbību, un kopumā situācija uzņēmumā ir vērtējama pozitīvi.

Savukārt kooperatīvam Latraps, kļūstot par Latvijas Piena lielāko akcionāru, ir plāns, kā nodrošināt uzņēmuma darbību. Latraps jau līdz šim daudz ir ieguldījis uzņēmuma attīstībā, sacīja ministre.

Patlaban Latrapam ir 19,62% rūpnīcas kapitāldaļu, savukārt pēc 53,66% Trikātas KS daļu atpirkšanas kooperatīvs kļūtu par rūpnīcas lielāko akcionāru ar 73,28% kapitāldaļu.

Tikmēr Trikātas KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA sacīja, ka nav informēta par šādu lietu virzību un situāciju nekomentēs.

Lai paaugstinātu saimniecības efektivitāti un celtu ražošanas produktivitāti, viena no Kurzemes lielākajām piena ražotnēm "Tārgalīte" govju kompleksa modernizācijā un slaukšanas tehnoloģiju robotizācijā investēs 1,8 miljonus eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir bankas "Citadele" finansējums.

Saimniecības modernizāciju plānots pabeigt nākamā gada vasarā, un tas būtiski uzlabos ražošanas efektivitāti, kvalitāti un samazinās izmaksas. Projekta ietvaros plānots uzbūvēt slaucamo govju novietni, kas tiks aprīkota ar slaukšanas robotiem, piena dzesēšanas sistēmu, spēkbarības torņiem un citu aprīkojumu. Tiek plānots, ka investīciju rezultātā piena izslaukuma apjoms pieaugs apmēram par 30% Līdz ar projekta realizāciju būs iespējams ievērojami paaugstināt uzņēmuma finanšu rādītājus, uzlabot ganāmpulka labturību un radīt patīkamāku vidi darbiniekiem.

Projekta īstenošanā piesaistīts arī Lauku Atbalsta Dienesta (LAD) finansējums 0,8 miljoni eiro.

Starptautiskā privātā kapitāla investīciju grupa Meridian Capital NVS fonds (Meridian Capital) iegādāsies SIA Rīgas piensaimnieks, kas ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā, informēja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

Rīgas piensaimnieks kopš 2010.gada pieder riska kapitāla uzņēmuma Darby Private Equity filiālei. Rīgas piensaimnieka iegādes mērķis ir uzņēmuma tālāka konsolidācija ar piena pārstrādātāju Food Union. Darījuma noslēgšanai ir nepieciešams saņemt Latvijas Konkurences padomes atļauju. Patlaban netiek lēsts precīzs darījuma noslēgšanas termiņš, un darījuma finansiālie noteikumi netiks izpausti, jo tā ir komerciāli konfidenciāla informācija.

Meridian Capital ir ilggadējs Latvijas piena pārstrādes uzņēmuma Food Union finansiālais partneris, un Meridian Capital investīciju direktors Nodirs Normatovs ir Food Union grupas uzņēmuma Rīgas piena kombināts padomes loceklis.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Lai risinātu ieilgušo krīzes situāciju piensaimniecībā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) nosūtījusi vēstuli Zemkopības ministrijai (ZM) ar priekšlikumiem, kas paredz kredītbrīvdienas, kredītu pārņemšanu pret zemes ieķīlāšanu, kā arī kompensācijas par saimniecību likvidēšanu, aģentūru LETA informēja organizācijas pārstāvji.

LOSP uzskata, ka ZM jāpanāk tā dēvētā Itālijas modeļa ieviešana, kas paredz vienošanos ar bankām par maksājumu atlikšanu uz 40 mēnešiem piena saimniecībām. Itālijas Lauksaimniecības ministrija ir parakstījusi līgumu ar Itālijas Banku asociāciju, lai garantētu hipotēkas maksājumu atlikšanu uz 30 mēnešiem piensaimniecības uzņēmumiem, savukārt Intesa Sanpaolo banka garantējusi maksājumu atlikšanu uz 42 mēnešiem.

Tāpat LOSP aicina mainīt sadarbības noteikumus ar Attīstības finanšu institūciju Altum, paredzot, ka tā pārņemtu piensaimnieku kredītus, pretī saņemot garantijai zemi, ko ieķīlā zemes fondā ar 80% no zemes tirgus vērtības.