Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien publicētā intervijā solījis īstenot būtiskas reformas ekonomikas, imigrācijas un izglītības jomās.

Makrons intervijā žurnālam "Le Point" pavēstīja, ka nākamnedēļ tiksies ar valsts galvenajiem politiskajiem līderiem, lai runātu par problēmām, ar kurām saskaras Francija. Sarunu mērķis būs ierosināt jaunus likumprojektus un, iespējams, referendumus, atklāja prezidents.

Makrons pagājušajā gadā zaudēja vairākumu parlamenta apakšpalātā, un viņam nācies izmantot politiskos manevrus, lai pieņemtu jaunus likumus. Makrons intervijā atzinis, kas tas neesot nekas traks, norādot, ka kopš tā laika viņa valdībai ar centriski kreiso un centriski labējo deputātu atbalstu izdevies pieņemt vairākus jaunus likumus.

Makrons vēlas izvairīties no tādas lielas politiskās krīzes atkārtošanās kā pavasarī, kad parlaments nonāca strupceļā saistībā ar reformu, kuras mērķis bija samazināt izmaksas, palielinot pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem. Galu galā valdība nolēma īstenot Makrona virzīto pensiju reformu bez apstiprināšanas parlamenta apakšpalātā.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Francijā no piektdienas līdz vismaz 1.decembrim būs spēkā stingri ierobežojumi, īpašā uzrunā tautai trešdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Makrons brīdināja, ka jaunais koronavīruss izplatās ātrumā, kādu neparedzēja pat vispesimistiskākās prognozes.

Francijā otrdien tika reģistrēti vairāk nekā 500 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi 24 stundu laikā, kas ir jauns rekords.

Francijā kopš pandēmijas sākuma miruši vairāk nekā 35 000 Covid-19 pacientu un vairāk nekā pusi no intensīvās aprūpes nodaļu gultasvietām tagad aizņem Covid-19 pacienti.

Franciju, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, skāris jaunā koronavīrusa otrais vilnis, kas, jau tagad skaidrs, būs daudz smagāks nekā pirmais, norādīja Makrons.

No piektdienas cilvēkiem Francijā būs ļauts pamest mājas tikai, lai dotos uz darbu, lai saņemtu medicīnisko palīdzību, lai iegādātos pārtiku un citas pamata nepieciešamības preces, kā arī lai sportotu. Cilvēkiem būs jāaizpilda speciāla forma, kurā pamatota dzīvesvietas atstāšana.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien brīdināja iedzīvotājus, kas vēl nav vakcinējušies pret Covid-19, kas viņš radīs viņiem grūtības, ierobežojot pieeju svarīgiem dzīves aspektiem.

"Kas attiecas uz nevakcinētajiem, es tiešām gribu radīt viņiem grūtības. Un mēs turpināsim to darīt līdz galam. Šī ir stratēģija," Makrons sacīja intervijā laikrakstam "Le Parisien".

Prezidents piebilda, ka tas nozīmē "iespējami daudz ierobežot viņu pieeju aktivitātēm sociālajā dzīvē".

"Es negrasos likt viņus cietumā, es negrasos vakcinēt viņus ar spēku," sacīja Makrons.

"Tāpēc mums ir viņiem jāpasaka: no 15.janvāra jūs vairs nevarēsiet iet uz restorānu. Jūs vairs nevarēsiet iet uz kafejnīcu, jūs vairs nevarēsiet iet uz teātri. Jūs vairs nevarēsiet iet uz kino," teica Makrons.

Makrona pretinieki paziņoja, ka viņš aizgājis par tālu ar šiem izteikumiem.

Francijas pašreizējais prezidents Emanuels Makrons svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pārvēlēts amatā uz otru piecu gadu pilnvaru termiņu, pārliecinoši apsteidzot savu sāncensi, galēji labējo kandidāti Marinu Lepēnu.

Provizoriskie rezultāti pēc visu biļetenu saskaitīšanas liecina, ka Makrons ieguvis 58,5% balsu, bet Lepēna - 41,45% balsu.

Līdz ar to Makrona pārsvars ir būtiski mazāks nekā pirms pieciem gadiem, kad prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā viņš ieguva 66,1% balsu, bet Lepēna - 33,9% balsu.

Savukārt vēlēšanu pirmajā kārtā pirms divām nedēļām, kurā bija pavisam 12 kandidātu, Makrons saņēma 27,85% balsu, bet Lepēna - 23,15% balsu.

Svētdienas vakarā savā uzvaras runā Makrons atzina, ka daudzi vēlētāji par viņu balsojuši tāpēc, ka nav gribējuši, lai valsts galvas amatā nonāktu Lepēna.

Uzrunājot atbalstītājus pie Eifeļa torņa Parīzē, Makrons solīja apvienot sabiedrību, kurā ir "tik daudz šaubu, tik daudz šķelšanās".

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien aicinājis izveidot "īstu drošības policiju", kas sargātu Šengenas zonas ārējās robežas.

Makrons, apmeklējot Spānijas robežu, arī paziņoja, ka policistu un karavīru skaits uz Francijas iekšējām robežām ar citām Šengenas zonas valstīm tiks palielināts no 2400 līdz 4800.

Prezidents ar šādu paziņojumu nācis klajā dažas dienas pēc tam, kad uzbrukumā baznīcā Nicā tika noslepkavoti trīs cilvēki.

Saskaņā ar Francijas un Itālijas amatpersonu sniegto informāciju galvenais aizdomās turamais ir Tunisijas pilsonis, kas nelegāli ieradies Itālijā, šķērsojot jūru, un uz Franciju devies neilgi pirms uzbrukuma.

Makrons norādīja, ka visas uzbrukuma detaļas vēl nav noskaidrotas, bet ir skaidrs, ka teroraktus var veikt cilvēki, kas izmanto migrācijas plūsmas, lai apdraudētu Franciju.

Eiropas Savienība svētdien Strasbūrā atklāja bloka nākotnei veltītu konferenci, kurā plānots ar priekšlikumiem nākt klajā līdz 2022.gada pavasarim.

Atklājot konferenci, Francijas prezidents Emanuels Makrons uzsvēra, ka ES ir pierādījusi savu vērtību pandēmijas laikā.

Makrons arī pauda viedokli, ka ES ir sekmīgi darbojusies, organizējot cilvēku vakcinēšanos pret jauno koronavīrusu.

"Mums jābūt lepniem par to, tas nebija pašsaprotami. Eiropas sadarbība ir glābusi dzīvības," atzina Makrons.

Tagad pienācis laiks ES domāt par to, kāda tā izskatīsies pēc desmit gadiem, norādīja Francijas prezidents, aicinot izvēlēties modeli, kas aizsargās Eiropas vērtības un stiprinās investīcijas un pētniecību.

Taču Makrons kritizēja ilgo gaidīšanu uz palīdzību pandēmijas laikā.

Viņš sacīja, ka ASV var mācīties no Eiropas solidaritāti, bet Eiropai būtu jāaizgūst no Amerikas vēlme pēc pārmaiņām.

Francija ir apņēmusies gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību, tikšanās laikā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu trešdien Parīzē paziņojis Rlizejas pils saimnieks Emanuels Makrons.

"Francija izjūt solidaritāti ar Lietuvu austrumu flangā, un es vēlētos atkārtoti apliecināt Francijas spēcīgo apņemšanos gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību un stabilitāti," kopīgajā preses konferencē uzsvēra Makrons.

Francijas prezidents atgādināja, ka tikšanās ar Nausēdu notiek pirms jūlijā Viļņā gaidāmā NATO samita, kas ir īpaši nozīmīgs, turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu.

Makrons arī pieminēja Francijas līdzdalību NATO patrulēšanas misijā Baltijas valstu gaisa telpā, norādot, ka Francijas "ieguldījums NATO austrumu flanga stiprināšanā ir liels".

Makrons piebilda, ka ar Nausēdu runājis arī par pretgaisa aizsardzību un palīdzību Ukrainai, kā arī par "spēcīgāku, energoneatkarīgu Eiropu", migrācijas problēmām un enerģētiku.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien aicinājis uz Francijas atomenerģijas nozares renesansi, paziņojot, ka vēlas uzbūvēt vēl 14 jaunus kodolreaktorus, lai sekmētu atteikšanos no fosilā kurināmā.

"Es vēlos, lai tiek uzbūvēti seši EPR2s, un mēs sāksim pētījumus par papildu astoņu EPR2s uzbūvēšanu," turbīnu rūpnīcā Belforā paziņoja Makrons, runājot par jaunās paaudzes reaktoriem, kurus izstrādā valsts kontrolētais enerģētikas uzņēmums EDF.

Makrons atzina, ka pēc Fukušimas kodolkatastrofas Francija pēdējā desmitgadē nav pietiekami daudz investējusi atomenerģijas nozarē.

Prezidents norādīja, ka vairākas valstis izdarīja radikālas izvēles, uzgriežot muguru atomenerģijai, bet Francija šādu soli nespēra, taču šaubu dēļ neinvestēja.

Nodēvējot Francijas atomenerģijas regulatorus par nepārspējamiem savā stingrībā un profesionālismā, Makrons lēmumu būvēt jaunas atomelektrostacijas nosauca par "progresa izvēli, par uzticēšanos zinātnei un tehnoloģijām".

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien paziņoja, ka valstī stingrais karantīnas režīms varētu tikt atcelts 15.decembrī, bet veikali, kas vairākas nedēļas bijuši slēgti, varēs darbu atsākt jau sestdien.

Daži ierobežojumi paliks spēkā, lai izvairītos no "trešā koronavīrusa viļņa" un vēl viena stingrā karantīnas režīma.

Patlabanējais stingrais karantīnas režīms, kas ir spēkā no oktobra vidus, tiks aizstāts ar valsts mēroga komandanta stundu, kas būs spēkā no plkst.21 līdz plkst.7, sākot ar 15.decembri, sacīja Makrons. Izņēmums būs vienīgi 24. un 31.decembrī - Ziemassvētku un Vecgada vakarā.

"Mēs varēsim ceļot bez pilnvarojuma saņemšanas, arī starp reģioniem, un pavadīt Ziemassvētkus ar mūsu ģimenēm," sacīja Makrons.

Francūžiem tomēr vajadzētu izvairīties no "bezjēdzīgas ceļošanas", viņš piebilda.

Makrons arī pauda cerību, ka pirmās Covid-19 vakcīnas būs pieejamas lietošanai jau decembra beigās vai janvāra sākumā.

Francijai nav vajadzīga Krievijas gāze, un turpmāk tā mēģinās panākt sankciju noteikšanu Krievijas gāzes piegādei, telekanālā "France 5" paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Eiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes, bet Francijai tā nav vajadzīga," paskaidroja Makrons, piebilstot, ka viņa valsts cenšas iepirkt gāzi citos tirgos.

Viņš atzīmēja, ka Francija turpmāk virzīs Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanu Krievijas gāzes piegādei.

Makrons arī noliedza, ka jautājums par Krievijas naftas embargo pēc viņa iniciatīvas esot atlikts līdz Francijas prezidenta vēlēšanu beigām. Viņš sacīja, ka šī embargo noteikšanu bloķē cita valsts, bet nenosauca šo valsti. "Eiropas tirgus ir savstarpēji saistīts, bet Eiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes," sacīja Makrons.

Viņš atzina, ka Eiropas valstīm ir jāpārtrauc naftas un gāzes pirkšana no Krievijas, lai "vājinātu Maskavas spēju" karot Ukrainā.

G7 samitā pēc ASV un Francijas sarunām ir panākta vienošanās par digitālo pakalpojumu nodokļa piemērošanu tehnoloģiju milžiem, pirmdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Šis jautājums ilgu laiku bija iemesls saspīlējumam starp Parīzi un Vašingtonu, kura bija draudējusi atbildēt uz šo nodokli, nosakot muitas tarifus Francijas vīniem.

Makrons, stāvot blakus ASV prezidentam Donaldam Trampam G7 samitā Francijas kūrortpilsētā Biaricā, atzina, ka ir bijis «daudz nervozitātes» par Francijas jaunā nodokli, kuru paredzēts piemērot tādiem ASV tehnoloģiju milžiem kā «Google», «Apple», «Facebook» un «Amazon».

Viņš sacīja, ka sarunās starp Franciju un ASV tomēr ir panākta «manuprāt, ļoti laba vienošanās».

Makrons paskaidroja, ka Francija atcels savu digitālo nodokli, kad tiks ieviesta jauna starptautiska nodeva, par kuru notiek diskusijas starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 134 dalībvalstīm. Francija cer, ka tas notiks jau 2020.gadā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien paziņoja par plānu 30 miljardu eiro apmērā, lai veiktu valsts reindustrializāciju.

Uzstājoties ar uzrunu sešus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām un mēnesi pirms ANO klimata samita, Makrons sacīja, ka Francija svarīgus lēmumus pieņēmusi "15-20 gadus vēlāk, nekā daļa mūsu Eiropas kaimiņu, un tagad mums atkal jākļūst par inovāciju un izpētes valsti."

Šie izdevumi paredzēti, lai Francijā novērstu izaugsmes deficītu, ko radījušas iepriekš nepietiekamas investīcijas, norādīja Makrons.

Viņš pavēstīja, ka nākamo desmit gad laikā Francija plāno kļūt par globālu līderi videi nekaitīga ūdeņraža ražošanas jomā, kā arī vēlas panākt to, lai pa valsts ceļiem brauktu divi miljoni elektrisko vai hibrīda automobiļu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien pavēstīja, ka Francija atsāks atomelektrostaciju būvniecību, lai apmierinātu augošās prasības pēc enerģijas un risinātu izaicinājumus vides jomā.

"Lai garantētu Francijas enerģētisko neatkarību un sasniegtu mūsu mērķus, konkrēti - oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, mēs pirmo reizi vairākās desmitgadēs mūsu valstī atsāksim kodolreaktoru būvniecību," uzrunā valstij sacīja prezidents.

Runājot laikā, kad Glāzgovā turpinās klimata samits COP26, Makrons solīja, ka Francija turpinās attīstīt atjaunojamo enerģiju.

Francija lielāko daļu elektrības iegūst atomelektrostacijās, bet šobrīd būvē tikai vienu trešās paaudzes kodolreaktoru Flamanvilā, Normandijā.

Tomēr darbs šajā objektā, kas tika uzsākts 2007.gadā, vēl jāpabeidz.

Francijas enerģētikas uzņēmums EDF pavasarī valdībai iesniedza priekšizpētes ziņojumu par programmu, kas paredz sešu jaunu kodolreaktoru būvniecību.

Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien paziņojis, ka Parīzē, Marseļā un vēl septiņās pilsētās, kur vērojama visaugstākā Covid-19 izplatība, no plskt.21 līdz plkst.6 tiek izsludināta komandantstunda.

Komandantstunda stāsies spēkā, sākot ar sestdienu, televīzijas uzrunā pavēstīja Makrons.

"Mēs neesam zaudējuši kontroli," uzsvēra Elizejas pils saimnieks, vienlaikus atzīstot, ka "situācija ir satraucoša" un ka veselības aprūpes sistēmai atlicis maz rezervju līdz pārslodzei, jo infekcija izplatās visā valstī un medicīniskais personāls jau ir pārguris pēc pirmā pandēmijas viļņa.

Kā ziņots, Francijas valdība trešdienas sēdē nolēmusi atkal izsludināt ārkārtējo stāvokli.

Ārkārtējais stāvoklis, kas ļaus īstenot pasākumus, kuri būs "samērīgi ar veselības apdraudējumu", stāsies spēkā no sestdienas, liecina valdības sēdes protokols.

Valdības mērķis ir diennaktī reģistrēto jauno inficēšanās gadījumu skaitu samazināt no pašreizējiem 20 000 līdz trim vai četriem tūkstošiem, jo "tādējādi to iespējams vadīt," norādīja Makrons.

G7 valstis nolēmušas finansēt specializēto lidmašīnu nosūtīšanu ugunsgrēku dzēšanai Amazones lietusmežos, paredzot atvēlēt palīdzībai šim reģionam kopumā 20 miljonus eiro.

G7 valstis - Lielbritānija, Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna un ASV - vienojušās arī atbalstīt plānu lietusmežu atjaunošanai, G7 samitā Francijas dienvidrietumu pilsētā Biaricā pavēstīja Francijas prezidents Emanuels Makrons un Čīles prezidents Sebastjans Pinjera.

Šo plānu septembrī paredzēts prezentēt ANO, taču jebkuram plānam būs nepieciešama Brazīlijas un vietējo kopienu piekrišana.

G7 valstis ar šādu iniciatīvu nākušas klajā pēc sarunām par vides jautājumiem samitā Biaricā. Šo sarunu galvenais jautājums bija ugunsgrēki Amazones lietusmežos.

Makrons izvirzīja situāciju Amazones baseinā par vienu no galvenajiem samita sarunu jautājumiem, draudot nobloķēt tirdzniecības līgumu starp Eiropas Savienību (ES) un Latīņameriku, ja Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru neveiks nopietnus pasākumus, lai aizsargātu Amazoni.

Francija, Vācija, Itālija un Rumānija atbalsta tūlītēju Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, ceturtdien Kijivā paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Mēs visi četri atbalstām uzņemšanas kandidāta statusa tūlītēju [piešķiršanu]," kopīgajā preses konferencē ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, Itālijas premjerministru Mario Dragi un Rumānijas prezidentu Klausu Johannisu pavēstīja Makrons.

Kā ziņots, visu četru minēto valstu līderi ceturtdien ar vilcienu ieradās Ukrainā, lai paustu tai atbalstu cīņā pret Krieviju, kas 24.februārī pret kaimiņvalsti uzsāka atklātu pilna mēroga karadarbību.

Pagājušās nedēļas svētdienā noslēdzās viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem notikumiem – G7 samits, kurā piedalās ASV, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda, Japāna.

Šoreiz samits noslēdzās bez tradicionālā komunikē, lai izvairītos no pērnā gada situācijas, kad ASV prezidents Donalds Tramps atteicās to parakstīt. Līdz ar to, kā norāda starptautiskie politiskie komentētāji, katra valsts pēc samita brīvi runā to, kas atbilst tās interesēm, un šoreiz runāt par kādām kopējām panāktām vienošanām nav iespējams. Samita sausais atlikums ir secinājums, ka starp ES līderiem un ASV pastāv nepārvaramas domstarpības.

Ārzemju prese un portāli, rakstot par samitu, ir pilni ar tādiem virsrakstiem kā, piemēram, «Trampa negaiss iesper Makrona samitam». Ja samita namatēvs, Francijas prezidents Emanuels Makrons, masu medijos tiek dēvēts par multilaterālisma čempionu, tad Tramps – par ekonomisko nacionālistu. Portāls politico.com raksta, ka G7 lielvalstis izteikti pārstāvēja katra savas intereses, nevis kādas kolektīvas. Samita dienaskārtībā bija jautājumi par tirdzniecības kariem, Irānas kodolprogrammu, Krieviju, Sīriju, klimata pārmaiņām un Amazones mežu ugunsgrēkiem.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi piektdienas rītā panāca vienošanos par "ceļa karti" ar mērķi dažu nedēļu laikā ieviest pasākumus Eiropas patērētāju pasargāšanai no augošām enerģijas cenām.

Vienošanās tika panākta pēc 11 stundas ilgām diskusijām par plašiem priekšlikumiem enerģijas rēķinu samazināšanai laikā, kad karš Ukrainā ir ievērojami paaugstinājis gāzes cenas.

Tuvojoties ziemai, 27 ES dalībvalstis mēnešiem ilgi ir diskutējušas, kā labāk risināt strauji augošo apkures cenu problēmu mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Lai gan samita paziņojumā ir publiski pausta vienotība, ir skaidrs, ka gaidāmās sarunas vēl arvien būs grūtas. Viens solis šajā virzienā būs ES valstu enerģētikas ministru sanāksme Luksemburgā nākamnedēļ.

Samitā panāktā vienošanās nozīmē "stingru ceļa karti, lai turpinātu strādāt pie enerģijas cenu temata", mediju konferencē paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Situācijā, kad Rietumi Krievijai pret Ukrainu izvērstā kara dēļ noteikuši sankcijas, Ķīna atbalsta Krievijas ekonomiku, trešdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, aliansē vairojoties bažām par arvien ciešākajām Pekinas un Maskavas attiecībām.

NATO ārlietu ministriem Briselē bija sarunas ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona partneriem Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju un Jaunzēlandi par pieaugušajiem Ķīnas radītajiem izaicinājumiem.

"Ķīna atsakās nosodīt Krievijas agresiju. Un tā atbalsta Krievijas ekonomiku," pavēstīja Stoltenbergs. "Laikā, kad Pekina un Maskava vēršas pret likumos balstītu starptautisko kārtību, ir vēl svarīgāk, ka mēs turpinām turēties kopā."

Aicinājums uz vienotu nostāju izskan laikā, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons ieradies Pekinā, kur viņš runās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

Ķīnas galvaspilsētā Makrons sacīja, ka ikviens, kas palīdz agresoram Krievijai tās karā pret Ukrainu, būtu uzlūkojams kā līdzzinātājs.

Pēc graujošās sakāves Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien paziņojis, ka atlaiž parlamentu un izsludina pirmstermiņa vēlēšanas.

Parlamenta apakšnama - Nacionālās sapulces - vēlēšanu pirmā kārta notiks 30.jūnijā, bet otrā kārta - 7.jūlijā, uzrunā nācijai pavētīja Makrons.

Viņš atzina, ka EP vēlēšanu rezultāti "partijām, kas aizstāv Eiropu, nav labi".

Kā ziņots, Francijas galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) guvusi pārliecinošu uzvaru EP vēlēšanās, iegūstot divtik daudz balsu kā valdošā koalīcija.

Saskaņā ar vairāku sabiedriskās domas pētniecības uzņēmumu veiktajām nobalsojušo aptaujām par RN sarakstu Žordana Bardelas vadībā balsojuši 32,3 līdz 33% francūžu, kamēr valdošā koalīcija prezidenta Emanuela Makrona dibinātās partijas "Renesanse" vadībā atbalstījuši tikai 14,8 līdz 15,2% vēlētāju.

Francijas parlamenta augšpalāta pirmdienas vakarā pieņēmusi likumu, ar kuru tiek apstiprināta Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošana pēc pagājušajā mēnesī notikušā ugunsgrēka, kurā tika nopostīts vēsturiskās celtnes jumts un smaile.

Likumu pieņēma pēc ilgām debatēm.

Likumprojektu, kurā aicināts nekavēties ar katedrāles restaurāciju, Francijas parlamenta apakšpalāta pieņēmusi jau iepriekš. Tajā iekļautas pretrunīgi vērtētas atkāpes no vides un mantojuma aizsardzības prasībām, kā arī atkāpes no publisko iepirkumu normām.

Francijas Senāta paziņojumā norādīts, ka augšpalāta apakšpalātas pieņemto likumprojektu apstiprināja «ar izmaiņām», bet detalizētāka informācija par šiem grozījumiem nav sniegta.

Aprīlī veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa francūžu vēlas katedrāles atjaunošanu precīzi tādā veidolā, kādā tā bija pirms ugunsgrēka.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ir izsludinājis starptautisku arhitektu konkursu, kas, kā viņš pats izteicies, pieļauj Parīzes Dievmātes katedrāles smailes atjaunošanu «mūsdienīgā arhitektoniskā veidolā».

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka bloķēs jebkādus Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas mēģinājumus, kamēr blokā nebūs veiktas būtiskas reformas.

Iepriekš gan izskanējuši brīdinājumi, ka iestāšanās sarunu atlikšana ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju var kaitēt stabilitātei Balkānu reģionā.

Pēc tam, kad ES līderi pirmdien nespēja vienoties par kandidātiem augstākajiem bloka amatiem uz nākamajiem pieciem gadiem, Makrons paziņoja, ka noraidīs «jebkādu paplašināšanos, kamēr nebūs veikta būtiska mūsu institucionālās darbības reforma».

Eiropas Komisija ir ieteikusi sākt iestāšanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju. ES dalībvalstis plāno par šo jautājumu izlemt līdz oktobrim.

ES augstākā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni maijā brīdināja, ka jebkāda aizķeršanās ar sarunu drīzu sākšanu var «kaitēt stabilitātei un nopietni bremzēt tālākas reformas» Balkānu reģionā.

Pēc trīs dienas ilgušajām mokošajām sarunām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi otrdien beidzot panākuši vienošanos par bloka augstāko amatu sadali.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks tviterī paziņojis, ka dalībvalstu līderi uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu oficiāli izvirzījuši pašreizējo Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu, kura pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP).

Tusks piebildis, ka viņa paša pēctecis būs līdzšinējais Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, kas pārstāv liberāļus.

Lai Leiena kļūtu par EK prezidenti, viņas kandidatūra vēl ar vienkāršu balsu vairākumu jāapstiprina Eiropas Parlamentam (EP).

Taču lielākā daļa EP frakciju līdz šim ir uzstājusi, ka deputāti šajā amatā apstiprinās vienīgi pretendentu, kurš EP vēlēšanās startēja kā kādas partijas vadošais kandidāts, bet Leiena šim kritērijam neatbilst.

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?