2016. gada septembrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2016. gada 3. ceturksnī un prognozēm 2016. gada 4. ceturksnim, informē Latvijas Banka.
Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, un atbildes tiek ietvertas eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.
3. ceturksnī turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Visstraujāk kāpa uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem un lielo uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem. Trīs no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm ziņoja par uzņēmumu pieprasījuma pēc īstermiņa kredītiem kāpumu 3. ceturksnī, divas – par lielo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem pieaugumu un viena – par mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem palielināšanos. Vienlaikus viena kredītiestāde informēja, ka 3. ceturksnī uzņēmumu pieprasījums pēc ilgtermiņa kredītiem nedaudz samazinājies. Vērtējot mājsaimniecību pieprasījuma pēc kredītiem pārmaiņas, puse no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm norādīja, ka pieaudzis mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem mājokļa iegādei, bet trīs kredītiestādes ziņoja, ka palielinājies mājsaimniecību pieprasījums pēc patēriņa kredītiem un pārējiem kredītiem.
Latvijas kredītiestādes, skaidrojot uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem nelielo pieaugumu 2016. gada 3. ceturksnī, visbiežāk norādīja, ka uzņēmumiem nepieciešams papildu finansējums krājumiem un apgrozāmajiem līdzekļiem (trīs kredītiestādes) un ieguldījumiem pamatlīdzekļos (divas kredītiestādes). Retāk minēts, ka papildu finansējums uzņēmumiem nepieciešams uzņēmumu apvienošanai/pārpirkšanai un pārstrukturēšanai, parāda refinansēšanai un pārstrukturēšanai vai lai vienotos par jauniem nosacījumiem. Viena kredītiestāde atzina, ka uzņēmumu pieprasījumu pēc kredītiem 2016. gada 3. ceturksnī nedaudz veicināja arī zemais vispārējais procentu likmju līmenis. Cita kredītiestāde informēja, ka uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem nedaudz pieaudzis, jo uzņēmumi mazāk izmantojuši citu kredītiestāžu aizdevumus.
Savukārt mājsaimniecību pieprasījuma pēc patēriņa kredītiem un pārējiem kredītiem kāpums tiek skaidrots ar to, ka mājsaimniecībām nepieciešami papildu finanšu līdzekļi izdevumiem ilglietojamu patēriņa preču (piemēram, automobiļu un mēbeļu) iegādei. Apsekojumā iekļautās Latvijas kredītiestādes gaida nelielu kredītu pieprasījuma pieaugumu arī nākamajā ceturksnī (divas kredītiestādes gaida mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc ilgtermiņa kredītiem kāpumu un viena kredītiestāde – lielo uzņēmumu pieprasījuma pēc ilgtermiņa kredītiem palielināšanos).
Viena kredītiestāde 4. ceturksnī paredz mājsaimniecību pieprasījuma pēc kredītiem mājokļa iegādei nelielu kāpumu. Turpretī neviena kredītiestāde neprognozē, ka 4. ceturksnī augs mājsaimniecību pieprasījums pēc patēriņa kredītiem un pārējiem kredītiem.
Latvijas kredītiestādēs 3. ceturksnī nedaudz tika samazināta kredītu standartu stingrība kredītiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Viena apsekojumā iekļautā kredītiestāde atzina, ka pārskata periodā izsniegusi kredītus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ar nedaudz zemākām nodrošinājuma prasībām un mazāk stingriem kredīta speciālajiem nosacījumiem. Latvijas kredītiestāžu lēmumus par uzņēmumiem izsniegto kredītu nosacījumiem turpina ietekmēt konkurence. Cita kredītiestāde norādīja, ka konkurences radītais spiediens 3. ceturksnī nedaudz veicināja pievienotās procentu likmes pazemināšanu parastiem aizdevumiem.
Latvijas kredītiestādes 3. ceturksnī nemainīja un 4. ceturksnī neplāno mainīt kredītu standartus ne aizdevumiem uzņēmumiem, ne aizdevumiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei, ne mājsaimniecību patēriņa kredītiem un pārējiem kredītiem.
Eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumā kredītiestādēm tika uzdots jautājums par ECB noguldījumu iespējas negatīvas procentu likmes noteikšanas ietekmi. Lielākajā daļā apsekojumā iekļauto Latvijas kredītiestāžu ECB noguldījumu iespējas negatīvā procentu likme 2. un 3. ceturksnī samazināja kredītiestāžu tīros procentu ienākumus (divās kredītiestādēs – nedaudz, vienā – nozīmīgi).
Puse apsekojumā iekļauto Latvijas kredītiestāžu norāda, ka ECB noguldījumu iespējas negatīvas procentu likmes noteikšanas ietekmē sarukušas kredītu procentu likmes gan aizdevumiem uzņēmumiem, gan aizdevumiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei, gan mājsaimniecību patēriņa kredītiem un pārējiem kredītiem. Tomēr ECB noguldījumu iespējas negatīvās procentu likmes ietekmes uz kredītu procentu likmju pārmaiņām pakāpes vērtējums ir atšķirīgs. Vienā Latvijas kredītiestādē tās ietekmē procentu likmes aizdevumiem uzņēmumiem un aizdevumiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei samazinājās nozīmīgi, citā kredītiestādē – nedaudz. Abās kredītiestādēs minētā instrumenta lejupvērstā ietekme uz mājsaimniecību patēriņa kredītu un pārējo kredītu procentu likmēm bija neliela. Latvijas kredītiestādes paredz tādu pašu ECB noguldījumu iespējas negatīvās procentu likmes ietekmi arī nākamajos sešos mēnešos – 2016. gada 4. ceturksnī un 2017. gada 1. ceturksnī.