Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Reaģējot uz Krievijas rubļa vērtības samazināšanos un bažījoties par to, ka varētu tikt devalvēts Baltkrievijas rublis, Baltkrievijas iedzīvotāji pēdējās dienās aktīvi uzpērk ārvalstu valūtu.

Tādēļ Baltkrievijas centrālā banka noteikusi 30% nodokli ārvalstu valūtas pirkšanas darījumiem gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Centrālā banka norādījusi, ka nodoklis būs spēkā uz laiku.

Centrālā banka arī noteikusi, ka visiem eksportētajiem puse no to ienākumiem vietējā valūtā ir jākonvertē Baltkrievijas rubļos. Lai mazinātu ārvalstu valūtas uzpirkšanu, paaugstinātas procentu likmes, piektdien norādīts Baltkrievijas centrālās bankas paziņojumā.

Baltkrievija jau 2011.gadā piedzīvoja nopietnu ekonomikas krīzi ar valūtas devalvāciju un strauji augošu inflāciju.

Baltkrievijas rubļa vērtība piektdienas rītā bija par 8% mazāka nekā dienu iepriekš.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko sestdien no amata atbrīvojis premjerministru Mihailu Mjasņikoviču laikā, kad valsts cīnās pret Krievijas ekonomikas krīzes ietekmi.

Lukašenko atcēla no amata Mjasņikoviču, kurš Baltkrievijas valdību vadīja kopš 2010.gada decembra un viņa vietā iecēla savu līdzšinējo biroja vadītāju Andreju Kobjakovu, informēja Baltkrievijas prezidenta kanceleja.

Baltkrievijas prezidents arī nomainīja centrālās bankas vadītāju un vairākas augsta ranga amatpersonas, tostarp ekonomikas un rūpniecības ministrus.

Pirms valdības sastāva maiņas Lukašenko piektdien pauda brīdinājumu valdībai, sakot, lai vairākas amatpersonas savos amatos, iespējams, ir atradušās pārāk ilgi.

«To var labot,» viņš sacīja.

Lai gan Baltkrievijas rublis oficiāli nav piesaistīts Krievijas rubļa kursam, Baltkrievija ir ļoti atkarīga no Krievijas un jutīga pret tās ekonomikas problēmām.

Industriālo iekārtu ražotāji vairāk vai mazāk izjutīs Austrumukrainas notikumu elpu, kā arī pārmaiņas Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmās un Krievijas rubļa vājumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādus secinājumus atklāj paši nozarē strādājošie, kā arī finanšu institūcijas, kas investē ražošanas iekārtās. Pašlaik pieprasītas ir inženiertehniski sarežģītākas iekārtas, kas ļauj efektivizēt darbu. To, ka vairāku iemeslu dēļ iekārtu ražotājiem situācija ir neskaidra, atzīst arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka interesantais, lielais un pievilcīgais austrumu tirgus ir neprognozējams. Šo tirgu tādu padarot politiskie lēmumi. «Tiklīdz sakārtosies politiskie jautājumi, tā viss notiks arī Krievijas tirgū,» uzskata V. Rantiņš. Savu optimismu viņš skaidro ar to, ka agrāk vai vēlāk abu pušu liktie šķēršļi tiks nojaukti. «Daudzas rūpnīcas Rietumvalstīs strādāja Krievijas tirgum, un diez vai šo valstu valdības būs gatavas tās slēgt,» tā uz jautājumu par optimisma pamatu atbild asociācijas vadītājs. Viņš gan neslēpj, ka Rietumvalstu tirgos ir jūtama piesardzība, kas īsti neļauj cerēt uz būtisku pasūtījuma portfeļa palielinājumu tieši šādu iekārtu ražotājiem.

Ģeopolitiskā sāncensība ietekmē arī Latvijas ražotājus, bet pašmāju politiskā elite lepojas ar pareiziem lozungiem un programmām, taču nespēj risināt praktiskus uzdevumus

To intervijā DB pauž a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs. No Krievijas un ES ekonomisko sankciju «kariņa» Dzintars nav cietis tieši, tomēr netiešā ietekme ir milzīga un to izjūt daudzi uzņēmumi.

Fragments no intervijas:

Kāds uzņēmumam bija pagājušais gads?

2015. gadā Dzintars skaudri izjuta 2014. gadā aizsākušās Krievijas un ES, ASV pretnostatīšanas sekas. Proti, uzņēmuma produkcija nebija iekļauta ievešanai Krievijā liegto preču sarakstā, un tiešā veidā šis embargo (atšķirībā no piena un gaļas pārstrādes uzņēmumiem) neskāra, taču netiešā veidā – ar rubļa vērtības kritumu – būtiski samazināja pārdošanas iespējas. Pašlaik par vienu eiro Krievijā dod 86 rubļus un tas nozīmē, ka ruka arī mūsu pārdošanas apjomi, jo tad bija situācija, kad eksportējām uz Krieviju un 1 eiro maksāja aptuveni 40 rubļu, bet tagad ir pavisam cita situācija. Tā kā Krievijas rublis ir tieši saistīts ar Muitas ūnijas valstu valūtām – Baltkrievijas rubeli, Kazahstānas tengu, tad arī šo valstu valūtas zaudēja savu vērtību. Nacionālās valūtas kritumu piedzīvoja arī Ukraina. Protams, 2015. gada sākumā attiecībā pret ASV dolāru vērtība kritās arī eiro, bet tik un tā importētās produkcijas, tostarp Dzintara ražotās, pirktspēja minētajās valstīs saruka. Ko darīja Dzintars? Samazināja ražošanas apjomus un realizācijas cenas šajos tirgos. Vienlaikus tas nozīmēja strādāt ar zaudējumiem. Lai arī daudzi uzskata, ka šādos apstākļos, tirgus nacionālās valūtas vērtībai sarūkot teju divas reizes, tas ir jāpamet, tomēr jārēķinās, ka, tā rīkojoties, pēc tam būtu spiesti tērēt daudzkārt lielākas summas, lai atgrieztos šajos tirgos. Nākotnes perspektīvas vārdā šos noieta tirgus nepametām.

Pagājušajā gadā Latvijas beznodokļu jeb tax free veikalos ārvalstu viesi iztērējuši par piektdaļu vairāk nekā pirms gada - virs 20 miljoniem eiro. Visaktīvākie pircēji ir no Krievijas, šīs valsts pārstāvis vienā veikalā pērn iepircies pat par 20 000 eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Latvijā jau 18 gadus trešo valstu tūristiem par pirkumiem veikalos iespējams atgūt daļu – patlaban 15% pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tax free pakalpojumu mērķis ir mudināt tūristus vairāk iepirkties, atbalstot vietējos tirgotājus. «Ja šie pircēji, šie tūristi veic daudz pirkumus, mēs radam papildu darba vietas, ceļās apgrozījums mazumtirdzniecības veikaliem,» skaidro nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātājas Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane.

Pērn tirgotāju kontos no taxfree pirkumiem ieripoja par 22% vairāk naudas nekā pirms gada. Pieaugums bijis tik straujš, jo pirms gada piedzīvots straujš kritums. «Kad sākās sankcijas pret Krieviju, protams, jo rubļa vērtība kritās, tas bija 2016. gads, tad bija gana liels kritums. Tagad tā kā naftas cena iet uz augšu, tad arī rublis atkopies,» saka Kalmane. Latvijā taxfree sistēmā šobrīd piedalās 2000 veikali. Tos tūristi, mūsu valstī ierodoties ar lidmašīnu, vilcienu vai auto transportu, var atpazīt pēc īpašām uzlīmēm.