Industriālo iekārtu ražotāji vairāk vai mazāk izjutīs Austrumukrainas notikumu elpu, kā arī pārmaiņas Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmās un Krievijas rubļa vājumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Šādus secinājumus atklāj paši nozarē strādājošie, kā arī finanšu institūcijas, kas investē ražošanas iekārtās. Pašlaik pieprasītas ir inženiertehniski sarežģītākas iekārtas, kas ļauj efektivizēt darbu. To, ka vairāku iemeslu dēļ iekārtu ražotājiem situācija ir neskaidra, atzīst arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka interesantais, lielais un pievilcīgais austrumu tirgus ir neprognozējams. Šo tirgu tādu padarot politiskie lēmumi. «Tiklīdz sakārtosies politiskie jautājumi, tā viss notiks arī Krievijas tirgū,» uzskata V. Rantiņš. Savu optimismu viņš skaidro ar to, ka agrāk vai vēlāk abu pušu liktie šķēršļi tiks nojaukti. «Daudzas rūpnīcas Rietumvalstīs strādāja Krievijas tirgum, un diez vai šo valstu valdības būs gatavas tās slēgt,» tā uz jautājumu par optimisma pamatu atbild asociācijas vadītājs. Viņš gan neslēpj, ka Rietumvalstu tirgos ir jūtama piesardzība, kas īsti neļauj cerēt uz būtisku pasūtījuma portfeļa palielinājumu tieši šādu iekārtu ražotājiem.
Ietekmē rublis
Krievijas rubļa zemā kursa ietekmi ir sajutusi SIA Tehnika Auce. «Tā kā viens no mūsu produkcijas pircējiem maksā ar rubļiem, nevaram neizjust tā ietekmi uz eksporta apjomu. Kravas uz Krieviju iet joprojām, taču to apjoms ir būtiski samazinājies,» stāsta SIA Tehnika Auce valdes priekšsēdētājs Pranis Lignickis, informējot, ka «pieprasījums pēc tehnikas no Krievijas varētu būt samazinājies par aptuveni 70%». SIA Tehnika Auce eksports veido aptuveni 90% no kopējā apgrozījuma. Uzņēmums zemes apstrādes un mežizstrādes tehniku eksportē uz Krieviju, Zviedriju un ASV. P. Lignickis atzīst, ka eksporta apjomus ietekmē ne tikai rubļa kurss, bet arī situācija ASV. «Šobrīd zemo lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenu dēļ ir krities pieprasījums pēc zemes apstrādes tehnikas un rezerves daļām no ASV,» viņš stāsta. Lai gan šogad uzņēmuma apgrozījums būs nedaudz mazāks kā pagājušajā gadā, kad tas sasniedza 3 milj. eiro, uz nākamo gadu uzņēmējs raugās ar optimismu. Viņš ir pārliecināts, ka «Krievijas pircēji pieradīs pie augstajām cenām, jo ar laiku pierod pie visa».
Nākotne neskaidra
Kaut gan nestandarta ražošanas iekārtu ražotāja SIA Peruza šobrīd strādā pie liela pasūtījuma – šprotu konservu ražošanas iekārtu izgatavošanas Kaļiņingradas rūpnīcai –, citu pasūtījumu no Krievijas un Ukrainas uzņēmumam pagaidām nav. «Šprotu ražošanas līniju aptuveni 500 tūkst. eiro vērtībā mēs Kaļiņingradas rūpnīcai plānojam piegādāt šoziem. Pie šī projekta strādājām vairākus gadus, kas ir raksturīgi mūsu biznesam, tika izstrādāti visi iespējamie tehnoloģiskie risinājumi. Pašlaik tiem, kuri norēķinās ar rubļiem, esam kļuvuši pārāk dārgi,» stāsta SIA Peruza īpašnieks Roberts Dlohi, piebilstot, ka «Krievijas un Baltkrievijas uzņēmējiem joprojām ir interese par pasūtījumiem, taču tā vēl nav materializējusies».
Krievijā ražošanas iekārtas bieži vien tiek aizstātas ar roku darbu. «Daudzviet Krievijas vidienē ražošanas iekārtas aizvieto lētais darbaspēks: uzbeku un tadžiku strādnieki,» skaidro R. Dlohi.
Ģeopolitikas elpa
Ģeopolitiskās situācijas ietekmi nenoliedz arī SIA Forma Machinery līdzīpašnieks Egons Garklāvs. Tā neesot tik daudz tieša, cik netieša ietekme. «Strādājam ar Krievijas kokrūpniekiem, jo šajā valstī ir pieejami milzīgi koksnes resursi un pārstrādātājiem ir vajadzīgas iekārtas, vēl jo vairāk – tur ir koka māju būvniecības tradīcijas un pieprasījums pēc tādām,» skaidro E. Garklāvs.
Visu rakstu Jāmainās līdzi ekonomisko vēju virzienam lasiet 27. novembra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/8
Tehnika Auce
#2/8
Tehnika Auce
#3/8
Tehnika Auce
#4/8
Tehnika Auce
#5/8
Tehnika Auce
#6/8
Forma Machinery līdzīpašnieks Egons Garklāvs
#7/8
Forma Machinery līdzīpašnieks Egons Garklāvs
#8/8
Peruza īpašnieks Roberts Dlohi
