Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Latvijas dalība starptautiskajā izstādē Expo 2017, kas 2017.gadā norisināsies Kazahstānā, izmaksās vismaz 1,4 miljonus eiro, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš stāstīja, ka LTRK bija svarīgi šodien saņemt valdības lēmumu, kas atbalsta LTRK kā izstādes Expo 2017 Latvijas uzņēmēju pārstāvi, jo tādējādi LTRK ar izstādes organizatoriem varēs risināt praktiskus jautājumus, kas pirms valdības lēmuma nebija iespējams.

Minimālā summa, kas nepieciešama, lai LTRK varētu piedalīties izstādē Expo 2017, ir 1,4 miljoni eiro, taču tiks meklēti risinājumi, lai šī summa būtu lielāka. «Jo vairāk naudas, jo jaudīgāka dalība,» uzsvēra Endziņš un piebilda, ka LTRK par finansējuma piesaistes jautājumiem vēl spriedīs.

Endziņš atklāja, ka Latvijas uzņēmēju paviljonam izstādē jau ir rezervēta 317 kvadrātmetru plaša vieta un paredzams, ka Latvijas paviljons būs sadalīts vairākās telpās, kurās uzņēmumiem eksponēties. Tāpat esot izstrādāta paviljona vizuālā koncepcija.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas

Rīt, 20. martā, notiekošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas un debates tādas solās būt vispirms jau tādēļ, ka uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu ir konkurence – kandidē pašreizējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kā arī uzņēmējs un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Par vēlēšanu «karstumu» liecina priekšvēlēšanu laika batālijas organizācijā. LTRK padome 11. martā – divas nedēļas pirms vēlēšanām – apturēja jaunu biedru uzņemšanu līdz vēlēšanām. G. Belēvičs nekavējoties paziņoja, ka tas tiek darīts ar mērķi ierobežot konkurenci. Savukārt padome izsaka bažas par iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Starp astoņiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļiem ievēlēti «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis, uzņēmējs Normunds Bergs un «ABLV Bank» lielākais akcionārs Oļegs Fiļs.

Tāpat LTRK padomē ievēlēts arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Šuškins, «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, «Deloitte Latvia» nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba un «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntars Āboltiņš-Āboliņš.

«RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs uzskata, ka LTRK galvenais uzdevums ir aizstāvēt Latvijas tautsaimniecības intereses un veicināt valsts un pašvaldību institūciju domāšanas maiņu, to vēršot uzņēmējdarbības attīstībai draudzīgā virzienā. Viņš arī norāda uz uzņēmumu konkurētspēju veicinošo aktivitāšu nepieciešamību - gan atbalstot attiecīgu uzņēmējdarbības vidi, gan ceļot uzņēmumu vadības un darbinieku kompetenci.

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka jaunie elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifi beidzot ir taisnīgāki un vienlīdzīgāki visām klientu kategorijām, informē LTRK pārstāvji.

Līdz ar šādas tarifa struktūras ieviešanu Latvijā izbeigta prakse, ka energoietilpīgie uzņēmēji, galvenokārt tautsaimniecībai tik nozīmīgie ražotāji, subsidē elektrības izmaksas mājsaimniecībām.

LTRK uzskata, ka tarifu attiecināšana uz klientu neatkarīgi no tā, vai klients ir juridiska persona vai fiziska persona, ir pamatota un stiprina uzņēmumu konkurētspēju, kas ir visas sabiedrības interesēs. Ar šādu soli visas lēmumā iesaistītās puses demonstrējušas, ka ir iespējams pavirzīties mazliet tuvāk saviem kaimiņiem igauņiem, kuri šādus lēmumus pieņēmuši savlaicīgāk.

"Savukārt fiksētās vai mainīgās struktūras jautājumā ar šo tarifu projektu esam pavirzījušies tuvāk Zviedrijas, Nīderlandes un citu valstu regulējumam ar precīzāku izmaksu attiecināšanu, demonstrējot pat progresīvāku pieeju nekā mūsu kaimiņi," norāda LTRK.

Ir nepieciešams izstrādāt efektīvu, ilgtspējīgu un viegli administrējamu mazā biznesa nodokļu regulējumu, saglabājot iespēju legāli strādāt arī mazajiem komersantiem.

Tā uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome. "Mēs uzskatām, ka ir jābūt dažādām uzņēmējdarbības formām, atļaujot arī maziem uzņēmējiem strādāt un realizēties, tāpēc pašreiz gatavojam savu piedāvājumu mikrouzņēmumu transformācijai jeb tālākai evolūcijai," teic prezidents Aigars Rostovskis.

LTRK padome vienojusies par pamatprincipiem nodokļu sistēmas evolūcijai, par virsmērķi nosakot, ka nodokļu ieņēmumi palielināmi uz tautsaimniecības attīstības veicināšanas, konkurētspējas, nodokļu maksātāju skaita pieauguma un ēnu ekonomikas samazināšanas rēķina, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

Uzņēmēju biedrības pārstāvji vienojās, ka nav nepieciešams veikt nodokļu politikas reformu, bet jākoncentrējas uz sistēmas evolūciju, kur tiek saglabāts labākais un labots kļūdainais.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome trešdien, 12.novembrī, pieņēma lēmumu aicināt uz tikšanos Ministru prezidentu Māri Kučinski un koalīcijas pārstāvjus, lai pārrunātu nākamā gada budžeta veidošanu, kā arī 9.augustā noslēgtās vienošanās izpildes gaitu, informē LTRK.

Pašreiz izveidojusies situācija, ka neatrisināts ir saglabājies jautājums par mazā biznesa regulējumu un solidaritātes nodokli. Tāpat uzņēmējus satrauc virkne nākamā gada budžeta pakā ietvertie priekšlikumi, kas mazina biznesa konkurētspēju, jo, lai arī pamata nodokļi netiek skarti, vairāki priekšlikumi liecina par papildu izmaksām dažādās jomās.

LTRK padomes locekļi arī pauda neizpratni par to, kāpēc netiek pārskatīti valsts kopējie izdevumi, bet liktas cerības uz papilu ieņēmumiem, lai gan Latvijas ekonomikas izaugsme paredzama neliela un uzskatāma par stagnējošu. «Mūs uztrauc samērā vieglprātīgā attieksme plānojot budžetu, jo ir skaidrs, ka uzņēmēji jau tagad ar grūtībām spēj nomaksāt nodokļus, eksports samazinās un investīcijas neieplūst. LTRK uzskata, ka daudz atbildīgāk jāpārskata izdevumu sadaļa, atsakoties no visa liekā,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, «iedzīvotāju skaits samazinās, bet valsts apetīte tikai pieaug. Loģisks ir jautājums – kas to spēs apmierināt? Zinot, ka bizness ir tas, kas, maksājot nodokļus, piepilda budžetu, vēlamies no ministriem dzirdēt skaidru viedokli par to, kā pildās 9.augusta vienošanās.»

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru aptaujā noskaidrojusi, ka 98% uzņēmēju uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, visbiežāk norādot, ka to iespējams veikt no 10% līdz 20% apjomā, informē LTRK.

Pēc tam, kad valdība atkāpās no vidēja termiņa nodokļu stratēģijas pamatnostādnēm, paaugstinot darbaspēka un citus nodokļus, LTRK padome atkāpās no reformas atbalstīšanas, norādot, ka vispirms nepieciešams veikt jau esošā budžeta līdzekļu pārskatīšanu un tikai tad domāt par atsevišķu nodokļu palielināšanu. Lai uzzinātu biedru jeb uzņēmēju viedokli, organizācija veica aptauju, kurā noskaidrots, ka 98% respondentu, kuru vidū ir kompāniju augstākais vadības līmenis, uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, tikai 1% apgalvoja pretējo, bet vēl 1% nebija viedokļa.

Savukārt, jautājot uzņēmēju viedokli par to, vai valsts budžets ir sabalansēts un tā pārvaldība ir efektīva, lielākā daļa jeb 93% sacīja, ka nē, tikai 3% norādot, ka jā. «Manuprāt, biznesa vide ir skaidri paudusi savu viedokli par to, ka neuzticas tam, kā pašreiz valsts apsaimnieko budžetu un nodokļu maksātāju naudu. Izveidojusies situācija, kur no vienas puses tiek prasīta godīga attieksme pret valsti, bet no otras – trūkst jebkādas atbildības,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka normāla situācija būtu tad, ja, konstatējot līdzekļu trūkumu, vispirms tiktu samazināti nevajadzīgie tēriņi, «kamēr turpināsim domāt nevis par to, kā dzīvot ar pieejamajiem līdzekļiem, nevis pāri tiem, izdomājot arvien jaunas prioritātes, reformas un vēlmes, tikmēr labklājību nesasniegsim un nevarēsim maksāt labas algas, pensijas utt.»

Turpina pieaugt to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka darbaspēka pieejamība Latvijā jau tagad ir kritiskā līmenī, kā arī to respondentu skaits, kuri ir saskārušies ar tā trūkumu valstī, liecina Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktā aptauja.

Jautājot uzņēmējiem, vai viņus satrauc darbaspēka pieejamība Latvijā, 67% apliecināja, ka tas jau tagad ir nepietiekams pretstatā 64% respondentu, kuri šādu atbildi sniedza šā gada martā. 23% aptaujāto uzskata, ka drīzumā nāksies saskarties ar šo problēmu, savukārt tikai 8% norādīja, ka darbaspēka trūkuma nav un drīzumā arī nebūs.

«Kopš pērn rudenī veicām pirmo aptauju un martā otru, ievērojami pieaug to uzņēmēju skaits, kurus ne tikai satrauc darbaspēka pieejamība, bet arī to, kuri jau saskārušies ar vakanču aizpildīšanu. Tas ir ļoti nopietns signāls politiķiem, ka jāsāk rīkoties, domājot gan par dažādu sabiedrības grupu integrēšanu darba tirgū, gan arī citiem risinājumiem, lai nebremzētu biznesa attīstību,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Notiek centieni sabalansēt budžetu un neveikt sāpīgas "griešanas", uzsvēra premjere Evika Siliņa (JV), komentējot diskusijas par nodokļu reformu.

Viņa akcentēja, ka nodokļi un budžets ir valdības darbakārtības jautājums. Pēc Siliņas paustā, nākamā gada budžeta izveidošana nav vienkārša, piemēram, Igaunija par 2% palielina pievienotās vērtības nodokli, Somija - samazina cilvēkresursus, budžetu valsts pārvaldē, arī sociālās garantijas.

"Mēs saprotam, ka "griešanas" būtu sarežģītas un tās ilgtermiņā atstātu sekas arī uz tautsaimniecību. Tāpēc nodokļu reforma ir jāsalāgo ar budžetu, jo citādāk to nevar pieņemt. Nodokļi un budžets nav atraujami viens no otra, jo tas vienmēr ir saistīts ar fiskālo telpu," pauda Siliņa.

Ministru prezidente akcentēja, ka vasarā politiskajās aprindās, politiķu starpā notika diskusijas, kā šis modelis varētu izskatīties, savukārt otrdien, 20.augustā, partneri tika iepazīstināti ar kompromisa variantu, kas bija politiķu caurskatīts. Viņa uzsvēra, ka tā bija pirmā reize, kad partneri, iespējams, ieraudzīja priekšlikumos to, ko viņi tur nevēlējās redzēt, jo tie personīgi skāra katru organizāciju.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 14.Saeimu cer redzēt nacionāli un rietumnieciski vērstu, atklāja organizāciju vadītāji.

LTRK vadītājs Jānis Endziņš pauda, ka organizāciju pašreizējie vēlēšanu rezultāti apmierina, tas esot ļoti līdzīgs tam rezultātam, uz kādu tā bija cerējusi. Vienlaikus Endziņš sacīja, ka vēlēšanu rezultāti liecina arī par Latvijas iedzīvotāju vēlmi pēc pārmaiņām, jo pietiekami lielu vēlētāju atbalstu ieguvuši arī salīdzinoši jauni politiskie spēki, piemēram, "Apvienotais saraksts", "Progresīvie" vai "Latvija pirmajā vietā".

"Faktiski mūsu gaidas sakrīt ar to, par ko Latvija ir nobalsojusi. Latvija ir nobalsojusi par Rietumu kursu, aizsākto ģeopolitisko virzību, kas bija šajās vēlēšanās pats svarīgākais," sacīja LTRK vadītājs.

Zināms 14.Saeimas sastāvs 

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās...

Taujāts par pārsteigumiem, kurus sagādājušas 14.Saeimas vēlēšanas, Endziņš teica, ka zināms izbrīns ir par partijas "Saskaņa" neiekļūšanu Saeimā. Viņa ieskatā šāds pavērsiens liecina par vēlētāju prioritāšu maiņu - nevis izvēlēties partiju pēc tautības, bet gan izteiktajiem solījumiem, darāmo darbu sarakstu un ideoloģiju.

Tāpat Endziņu pārsteidzis pārliecinošs atbalsts Zaļo un zemnieku savienībai, jo reitingos šai partijai iepriekš bijuši kritumi, tāpat tā zaudējusi virkni redzamu un spēcīgu politiķu līdz ar Latvijas Zaļā partijas aiziešanu. "Droši vien, ka tas ir Lemberga faktors," piebilda Endziņš.

Komentējot izaicinājumus, ar kuriem būs jāsastopas jaunajam Saeimas sasaukumam, LTRK vadītājs uzsvēra, ka organizācijā sagaida lielāku sociālo partneru iesaisti stratēģisko lēmumu pieņemšanā. LTRK, līdz ar citām tautsaimniecības nozari pārstāvošām organizācijām, pirms vēlēšanām partijām izsūtījusi rekomendācijas un pārrunājusi turpmāko sadarbību un, lai arī sociālo partneru un topošās valdības pārstāvju ieskati vairākos jautājumos sakrituši, Endziņš uzsver, ka būtiskākais ir lūkot, lai šie solījumi sakrīt ar darbiem.

Endziņš atzīmēja, ka viena no rekomendācijām partijām ir ciešāka sadarbība un konsultācijas ministru kabineta komplektēšanā, it īpaši jautājumā par Ekonomikas un Finanšu ministriju vadītāju kandidātiem. LTRK cer, ka jaunais ekonomikas ministrs turpinās līdzšinējo praksi regulāri tikties ar sociālajiem partneriem un pārrunāt tā brīža aktualitātes. Tāpat Endziņš pauda cerību, ka šāda sadarbība varētu tikt sākta arī ar finanšu ministru.

Taujāts par labvēlīgāko ministru kabineta sastāvu, Endziņš atturējās no konkrētu uzvārdu saukšanas, piebilstot, ka LTRK priekšroka ir "Apvienotā saraksta", "Jaunās vienotības" un Nacionālās apvienības politiķiem. "Provizoriski šie trīs spēki varētu būt koalīcijā un veidot koalīciju. Ja tas tā būs, tad šīs mūsu gaidas būs piepildījušās," iestarpināja Endziņš.

Viņš arī piebilda, ka, izvēloties ministru sastāvu, būtiski būtu ņemt vērā vēlētāju viedokli, tas ir, sarakstos veiktās atzīmes.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda, ka provizoriskie vēlēšanu rezultāti kopumā atbilst LDDK un citu sociālo partneru interesēm. "Galvenais ir rietumnieciskais kurss, Latvija kā NATO dalībvalsts, kur drošības komponente ir numur viens," uzsvēra LDDK vadītāja.

Arī viņa uzsvēra, ka būtiski raudzīties, vai jaunā Saeima ņems vērā sociālo partneru rekomendācijas tautsaimniecības jomā, un vai šie ieteikumi tiks integrēti tālākajos lēmums. Tajā pašā laikā, lai tautsaimniecības nozare spētu pārdzīvot pašreizējo krīzi, patlaban lielākā uzmanība jaunajai valsts vadībai būs jāvelta tieši uz energoresursu pietiekamību un maksātspēju.

"Un tālāk jau, protams, ir visas tēmas, kas saistītas ar konkurētspēju, nodokļiem un Latvijas spēju, ja ne apsteigt, tad vismaz panākt Lietuvu un Igauniju," atzīmēja Meņģelsone.

Taujāta par partijām, kas pēc pašreizējiem vēlēšanu rezultātiem nav sasniegušas pietiekamu balsu sakaitu, Meņģelsone skaidroja, ka šis ir gana interesants brīdis, kad notiek zināmas izmaiņas, it īpaši krieviski runājošo vēlētāju pusē. "Tas nozīmē, ka vēlētājs bija apmulsis. Tas nozīmē, ka svarīgi partijām ir definēt savu nostāju par ļoti svarīgām lietām, jo vilcināšanās un koķetēšana, un diplomātijas meklēšana ir sliktākais, ko var darīt šādos ģeopolitiskajos apstākļos," uzsvēra LDDK vadītāja.

Līdzīgi kā Endziņš, arī Meņģelsone norādīja, ka tautsaimniecības nozarei pašlaik svarīga ir sadarbība ar Ekonomikas un Finanšu ministrijām, nepieciešamas diskusijas ar sociālajiem partneriem par kandidātu atbilstību amatiem. "Ļoti svarīgi, lai Saeimas koalīcija būtu nacionāla, rietumnieciski noskaņota," atzīmēja LDDK vadītāja.

Kā ziņots, saskaņā ar pašreiz Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamo informāciju, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) - pa 13, "Stabilitātei!" (S) un "Progresīvie" (P) - pa 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

Tikmēr "Attīstībai/Par" (AP) un "Saskaņas" rezultāti pašlaik ir ļoti tuvi 5% barjerai: AP pašlaik savākusi 5,02% balsu, kas parlamentā ļautu iegūt sešus mandātus, kamēr "Saskaņa" ar 4,77% ir tūlīt aiz strīpas. Vēl atlicis saskaitīt gana daudz balsu, lai gan AP varētu izkrist no Saeimas, gan arī "Saskaņa" iegūt minimālu pārstāvniecību, tādējādi būtiski mainot kopējos rezultātus un mandātu sadalījumu.

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja kopumā 59,33% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kritizē Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai gan vēl nav prezentēts.

LDDK un LTRK izplatījušas paziņojumu, norādot, ka 20.augustā norisinājās tikšanās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, kur LDDK, LTRK un citiem sadarbības partneriem bijusi iespēja izteikt viedokli par 16.augustā iesūtīto nodokļu izmaiņu piedāvājuma projektu.

Nav gan zināms, vai šajā laikā projektā nav veiktas korekcijas.

Kā aģentūru LETA informēja LDDK pārstāve Ance Jaks, darba devēji noraida 16.augustā iesūtīto piedāvājumu un prasa to pārveidot atbilstoši kopā izvirzītajiem mērķiem. Organizāciju ieskatā, šis scenārijs neatbilst valdības deklarācijā noteiktajiem mērķiem un turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm.

LDDK prezidents Andris Bite apgalvo, ka piedāvājums neatbilst ne mērķim veicināt darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, ne arī mērķim vienkāršot nodokļu administrēšanu.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prasa atbildīgajām ministrijām veikt padziļinātu izpēti par to, kādu ietekmi radīs situācija finanšu nozarē, tostarp nerezidentu aizplūšana no Latvijas, čaulu kompāniju kontu slēgšana, sankciju sarakstā iekļauto personu ietekme uz valsts budžetu, kā arī vietējiem uzņēmējiem, informē LTRK.

Biedrība saņem arvien jaunu informāciju par to, ka tiek atteikta sadarbību ar kompānijām, vairākas nozares nostādot ļoti riskantā situācijā.

«Mēs neticam, ka tik lielas pārmaiņas un «turbulences» finanšu sektorā neradīs nekādu ietekmi uz valsts budžetu, jo īpaši zinot, ka vairākas nozares nopietni cietīs, tāpēc ministrijām jau laikus vajadzētu reāli novērtēt nākotnes plānus un iespējas, lai pēkšņi atkal nav jāceļ nodokļi, pārdalot budžeta izdevumus uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Biedrība skaidro, ka, lai arī atbildīgās iestādes pauž, ka izmaiņas neietekmēs Latvijas uzņēmējus, taču pašreiz ir skaidrs, ka katru ārvalstu klientu, viņa akcionāru struktūru un citus aspektus pārbaudīt ir sarežģīti, tādēļ jārēķinās, ka var nākties saskarties ar situāciju, ka var tikt slēgti vai saņemts atteikums atvērt kompāniju kontus.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, lai apturētu steidzamības kārtībā plānoto Ministru kabineta (MK) noteikumu skatīšanu par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģijas koģenerāciju, jo uzskata, ka noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar lielajām uzņēmēju un citām organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP).

LTRK uzsver, ka Ekonomikas ministrijas (EM) rīcība pērnā gada nogalē ir nepieņemama - savu viedokli par grozījumiem MK noteikumos tika aicinātas sniegt tikai dažas organizācijas, LTRK un LOSP lēmuma pieņemšanas procesā iesaistītas netika. Nosūtītajā vēstulē LTRK norāda, ka virzītie MK grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā, kā arī vispirms nepieciešams pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās, lai tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veiktu konkrēto noteikumu grozījumus. «Veids, kā pašreiz tiek aizmuguriski veikti grozījumi mums ir pilnīgi nepieņemams. Nav saprotams, kāpēc šīs darbības jāveic steidzamības kārtā tā vietā, lai vispirms saprastu, kas patiesībā notiek tirgū jeb auditējot visus tos uzņēmumus, kuri saņem valsts atbalstu, un tikai tad, uz rezultātiem balstoties, pieņemtu nepieciešamos lēmumus,» saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izpelnījies uzņēmēju organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) - kritiku par izteikumiem Latvijas Televīzijas 28.aprīļa raidījumā "Šodienas jautājums".

Abas organizācijas paudušas sašutumu par Reira izteikumiem, kas neatbilstot patiesībai.

LTRK norāda, ka finanšu ministrs sniedzis nepatiesu informāciju par LTRK un tās darbību. Proti, raidījumā Reirs nepatiesi apgalvojis, ka LTRK prezidentu var ievēlēt uzņēmumi ar nulle kapitālu, un lielākā daļa no biedriem ir mikrouzņēmumi.

Tāpat finanšu ministrs raidījumā kritizēja LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikto uzņēmēju aptauju, kurā Reirs saņēmis viszemāko darbu vērtējumu no visiem ministriem. Finanšu ministrs izteicās, ka aptauja nav visaptveroša, kam LTRK nepiekrīt, norādot, ka aptaujas metodoloģija ir socioloģiski pamatota.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vienbalsīgi apstiprinājusi jauno viceprezidentu sastāvu nākamajiem trim gadiem, kurā turpmāk darbosies pieci viceprezidenti – trīs no iepriekšējā sasaukuma, divi jaunpienācēji, informē LTRK.

LTRK viceprezidenta pienākumus no iepriekšējā sasaukuma turpinās pildīt Jelgavas Tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška, "TET" pārstāve un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Kristaps Klauss, savukārt uzņēmējs, SAF valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un grāmatvedības un finanšu jomas eksperte, PROinvest vadītāja Lienīte Skaraine viceprezidentu sastāvam pievienosies pirmo reizi.

Pirmajā LTRK Padomes sēdē pēc vēlēšanām tika lemts par dažādiem jautājumiem, tostarp prezidija apstiprināšanu, kurā bez prezidenta Aigara Rostovska darbosies arī augstākminētie viceprezidenti, kā arī četri padomes locekļi – Ģirts Rungainis, Paradox Holdings; Dāvis Vītols, Latvijas Alkohola nozares asociācija; Andris Bite, Karavela un Edvīns Bērziņš, Juridiskā koledža.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pozitīvi vērtē Māra Kučinska nominēšanu premjera amatam, aicinot par valdības prioritāti izvirzīt ekonomikas izrāvienu un tautsaimniecības attīstību. Biedrība sagatavojusi arī ieteikumus valdības deklarācijai, tādēļ aicina premjera amata kandidātu uz tikšanos, lai pārrunātu aktuālos jautājumus klātienē, teikts biedrības paziņojumā.

Uzņēmēji pozitīvi vērtē Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pieņemto lēmumu par Ministru prezidentu nominēt Māri Kučinski, kurš jau iepriekš publiski paudis, ka viņa prioriāte ir tautsaimniecības izaugsme, kas arī LTRK noteikta par galveno mērķi un pamatu kopējai valsts attīstībai un pastāvēšanai. «Ticu, ka Māris Kučinskis spēs «izvilkt no atvilktnes» iepriekšējās valdības nolikto Nacionālo attīstības plāna virsmērķi – ekonomikas izrāvienu – un koncentrēsies uz tā realizēšanu,» saka LTRK valdes priekšsēdētajs Jānis Endziņš.

«Esam sagatavojuši savus priekšlikumus valdības deklarācijai, kur galvenais mērķis ir tautsaimniecības izaugsme, bet prioritātes – eksports, produktivitāte un ēnu ekonomikas mazināšana,» saka J.Endziņš, piebilstot, ka no premjera amata kandidāta un jaunās valdības sagaida kvalitatīvu un regulāru dialogu ar uzņēmēju organizācijām, diskutējot par uzņēmējdarbības vides jautājumiem, tādējādi veicinot biznesa konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.

Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK) vadība tikusies ar koalīciju veidojošajām partijām, lai pārrunātu plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā. Tikšanās laikā panākta vienošanās par nepieciešamajiem darbiem, lai palielinātu konkurētspēju gan nodokļu sistēmā, gan saistītajās darbaspēka izmaksās.

LTRK norāda, ka mērķis ir Latvijā izveidot reģionāli konkurētspējīgāko nodokļu sistēmu, vienlaicīgi nodrošinot pakāpenisku iekasēto nodokļu apjoma pieaugumu un nodrošinot papildus ekonomisko aktivitāti un investīciju piesaisti. Tāpat ir nepieciešams straujāks darbaspēku nodokļu sloga samazinājums, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Baltijas un visā Ziemeļvalstu reģionā.

LTRK ieskatā valdībai būtu tūlītēji jāuzsāk darbs pie plāna izstrādes, kurā definēti precīzi soļi kā trīs gados sasniegt mērķi - konkurētspējīgākās darbaspēka nodokļu likmes un darbaspēka izmaksas Baltijas reģionā, darbaspēka iesaiste un nodokļu nomaksas veicināšana.