Lielbritānijā bāzētais autoražotājs Lotus atklājis informāciju par piecām jaunām sporta automašīnām pirms to prezentēšanas Parīzē, ziņo BBC.

Automašīnas, kas uz ceļiem nonāks piecu gadu laikā, iezīmēšot jaunu posmu autoražotāja darbā.

«Tas nav tikai par automašīnām, tas ir par pilnīgu zīmola pārveidošanu,» BBC stāstījis autoražotāja boss Denijs Bahars (Dany Bahar).

Autoražotāja inženierzinātņu nodaļa arī nākšot klajā ar mazu pilsētas automašīnu ar elektromotoru un benzīna dzinēju.

Starp automašīnām, kas tiks prezentētas Parīzē, esot četru durvju automašīna.

«Tā, iespējams, ir automašīna, kuru neviens negaidīja, ka Lotus jebkad ražos,» sacījis autoražotāja vadītājs.

Lotus, kas pieder Malaizijas autoražotājam Proton, ražos arī četru sēdvietu sporta automašīnu autovadītājiem - džentlmeņiem ar nosaukumu Elite.

Lielbritānijas sporta automašīnu ražošanas uzņēmums "Lotus", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", aplūko iespējas īstenot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), lai finansētu darbības izvēršanu pasaulē un lielākas investīcijas elektrisko automobiļu ražošanā.

"Mēs apsveram iespēju īstenot IPO, kas varētu tikt realizēts 12-24 mēnešu laikā, lai piesaistītu finansējumu vairāku miljardu eiro apmērā," pirmdien paziņoja "Lotus".

IPO varētu tikt realizēts Honkongā, Londonā vai Ņujorkā.

"Lotus" nesen paziņoja, ka pērn pārdevis 1710 automobiļus, kas ir augstākais līmenis pēdējos desmit gados.

Uzņēmums tagad izvirzījis mērķi pārdošanas apjomu līdz 2028.gadam palielināt līdz 100 000 automobiļu gadā.

"Geely" 51% "Lotus" akciju pieder kopš 2017.gada.

Ķīnas autoražotājs ir arī "Volvo Cars" lielākais akcionārs, un pērn īstenoja Zviedrijas autobūves uzņēmuma IPO.

Autoražotāja Saab īpašnieks Spyker Cars pirmdien paziņojis, ka tas parakstījis vienošanos ar Ķīnas Pang Da un Zhejiang Youngman Lotus Automobile, lai ražotu Zviedrijas zīmola automašīnas Ķīnā, vēsta thelocal.se.

Saskaņā ar jauno saprašanās memorandu trīs kompānijas plāno investēt aptuveni 245 miljonus eiro stratēģiskajā aliansē.

Darījuma, kas ir nākamais solis aiz 16.maija vienošanās starp Spyker un Pang Da, ietvaros Youngman Lotus iegūs 29,9% Spyker akciju.

Youngman Lotus, Ķīnas auto un autobusu ražotājs, partnerībā investēs kopumā 136 miljonus eiro, liecina Spyker paziņojums.

Darījuma nosacījumi liecina, ka Pang Da nākotnē būs Spyker līdzīpašnieks, kam piederēs 24% akcju apmaiņā pret 109 miljoniem eiro.

«Mēs esam pārliecināti, ka Youngman ir visas nepieciešamās īpašības, kas vajadzīgas nestu veiksmi Saab un kopuzņēmumam,» teicis Spyker vadītās Viktors Millers. Viņš piebildis, ka šis solis ievērojami nostiprina Saab finansiālo pozīciju un nodrošinās vidēja termiņa un ilgtermiņa finansējumu Saab Automobile.

Tehnoloģiju kompānija Microsoft ir apņēmusies izmaksāt Nebraskas universitātei 250 tūkstošus ASV dolāru par to, ka tā pārcels savu e-pastu un kalendāru sistēmu uz kompānijas nesen izstrādāto Office 365 platformu, vēsta The Next Web.

Microsoft piešķirtie finanšu līdzekļi tiks izmantoti, lai segtu universitātes sistēmu pārcelšanas izmaksas. Paredzēts, ka universitāte, pārejot uz Office 365, ietaupīs pusmiljonu ASV dolāru gadā.

Līdz šim universitāte ir izmantojusi kompānijas IBM izstrādāto Lotus Notes sistēmu, kas ir pamatīgi novecojusi. Lai arī IBM ir centies Lotus Notes apgādāt ar atjauninājumiem, tomēr Microsoft piedāvājums ir bijis daudz izdevīgāks, norāda medijs.

Jau rakstīts, ka jūnijā Microsoft nāca klajā tiešsaistes biroja programmatūras paketi Office 365, kurai būs jākonkurē ar līdzīgu Google izstrādājumu.

LTV raidījums De Facto uzklausījis zviedru ekonomista Aleksandra Barda padomus, ko Latvijai darīt, lai atrisinātu pašreizējās ekonomiskās problēmas. Viņš uzskata, ka šobrīd prioritātei ir jābūt izglītībai, kā arī norāda, ka Latvijai nav jābaidās no jauniem latviešiem, kas pamet valsti, jo 90% atgriezīsies.

«Es personīgi investēju Baltijā deviņdesmitajos gados un es izņēmu savas investīcijas no Igaunijas un Latvijas divus gadus pirms krīzes. Es redzēju, kur šī krīze iet. Ekonomikas izaugsme vairs nebija īsta. Tā turējās uz ļoti apšaubāma pamata. Ja dzīvoklis Rīgā vai Tallinā maksāja dārgāk nekā Londonā un Parīzē, tas man kā ekonomistam bija signāls. Es izņēmu naudu, un burbulis sprāga. Tagad savukārt Latvija ir ļoti interesanta, jo burbuļa nav, ekonomika ir īsta. Aktīvu cena ir īsta. Uz šī pamata jūs pēc diviem gadiem, pieņemot pareizus lēmumus, atgūsiet lēnāku, bet patiesu ekonomikas izaugsmi.

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Pašreiz grūti spriest, vai informācijas tehnoloģiju (IT) iekārtu cenas atgriezīsies pirms Covid-19 pandēmijas līmenī, intervijā atzina mobilo sakaru operatora SIA "Bite Latvija" "Bite Latvija" ģenerāldirektors Kaspars Buls.

"Grūti spriest, vai cenas atgriezīsies pirmspandēmijas līmenī, taču pašlaik cenu pieaugums pamatā ir saistīts ar loģistikas izaicinājumiem, kas ir pasaulē. Tad, kad loģistika stabilizēsies un piegādes atgriezīsies pirmspandēmijas līmenī, tam vajadzētu ietekmēt arī cenas," sacīja Buls.

Vienlaikus viņš atzina, ka pašlaik tiek runāts arī par komponenšu trūkums pasaulē. "Arī tas viss ir saistīts ar pandēmiju, jo ir rūpnīcas, kuras joprojām strādā ar 50% jaudu," teica Buls.

Jau vēstīts, ka "Bite Latvija" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 120 miljoni eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Bite Latvija" 100% kapitāldaļas pieder "Bite Lietuva", kas ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas "Providence Equity Partners" uzņēmums. Savukārt "Bite Latvija" patiesā labuma guvēji ir Lielbritānijas pilsonis Džons Karls Hāns un ASV pilsonis Džonatans Milsons Nelsons.

Cenu inflācija rodas, kad pārāk daudz naudas “dzenas pakaļ” pārāk mazam preču un pakalpojumu klāstam. Straujš un pastāvīgs “plašās naudas” (“broad money” – nauda, kas nonāk reālajā ekonomikā) piedāvājuma pieaugums stingri korelē ar cenu inflāciju.

Arī būtiskas preču un pakalpojumu piedāvājuma izmaiņas, piemēram, lielas izmaiņas ražošanas jaudās vai produktivitātē, būtiski ietekmē cenu inflāciju.Balstoties uz Linas Oldenas Švarceras (Lyn Alden Schwartzer) rakstiem un pētījumiem – ja ar parādiem mazāk pārslogotu ekonomiku pārsteidz nozīmīgs ekonomisks satricinājums vai samazinājums, tas ir nepatīkami, bet tam var tikt pāri – ekonomikai kādu laiku stagnējot, neefektīvi biznesi bankrotēs – daži parādi tiks nesamaksāti, bet kopumā produktīvas investīcijas visas nodarītās sāpes pamazām izārstēs.

Tomēr, ja ekonomiku ar augstu aizņemto līdzekļu īpatsvaru (arī valsts parāda līmenī) skar būtisks ekonomisks šoks un recesija, tā saskarsies vai ar plašu defoltu vilni, vai ar ārkārtas naudas drukāšanu, lai finansētu parādus. Šādi notika 2020. - 2021. gadā, kad lielākajā daļā attīstīto valstu, īpaši ASV, tika radīta jaunas naudas masa triljonos eiro vai dolāru vērtībā. Šoreiz “naudas radīšana” notika ne tikai finanšu sistēmā banku rezervēs, bet arī jau pieminētās “plašās naudas” piedāvājumā, ko varēja tērēt mājsaimniecības un uzņēmumi.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pārliecināts, ka daļa no emigrējušajiem tautiešiem atgriezīsies Latvijā.

Runājot par Latvijas demogrāfiju un emigrācijas iemesliem, Vējonis intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka cilvēku pie konkrētas vietas nevar piesaistīt, jo, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), viens no reālajiem ieguvumiem bija tiesības uz brīvu pārvietošanos ES, tostarp Šengenas zonas valstīs. «Mēs bijām dzīvojuši PSRS režīmā, kad viss bija slēgts, bet mēs vēlējāmies redzēt pasauli un baudīt citu valstu labumus,» sacīja prezidents. Prezidents pauda uzskatu, ka, lai šie cilvēki, vismaz daļa no tiem, atgrieztos, jāatgriežas pie jautājuma par ekonomisko drošību.

«Kamēr mums nebūs konkurētspējīgu algu, labi apmaksātu darbvietu, mums būs grūti aicināt atpakaļ cilvēkus. Tieši tādēļ maksimāli jālikvidē šķēršļi uzņēmējdarbībai, radot iespējas piesaistīt Eiropas fondu naudu un privātos investorus,» sacīja Vējonis. Viņš arī norādīja, ka krīzes gados, 2008.-2010.gadā, kad notika masveida budžeta griešana un darbvietu samazinājums, cilvēki neaizbrauca ideoloģisku motīvu, bet gan ekonomisku motīvu vadīti. Tāpat Vējonis pauda uzskatu, ka tās ir sekas ekonomiskajai krīzei, taču tagad Latvijai ir jārada situācija, lai viņi atgrieztos. «Vai visi atbrauks, to nu neviens nevar garantēt, bet pie tā ir jāstrādā,» sacīja prezidents.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Šī gada maijā Latvijā piereģistrēti 344 jauni auto, kas ir līdz šim labākais rādītājs 2010. gadā.

Aprīlī saskaņā ar CSDD datiem tika reģistrēti 327 jauni vieglie automobiļi. Kopumā pirmajos piecos mēnešos reģistrētio 1492 jauni vieglie auto, par 500 automašīnām jeb 25,1% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā 2009. gadā.

Veiksmīgākās markas Latvijā joprojām ir Volkswagen, Toyota un Renault, kas transporta līdzekļu reģistrācijā ieņem pirmās vietas.

Tomēr pēc LPAA rīcībā esošās informācijas Renault un VW pieder pie lielākajiem eksportētājiem, un ap simts abu marku jaunas automašīnas šomēnes arī pametušas valsti. Iepirkumus maijā veikuši divi lieli pārtikas uzņēmumi, un ievērojams skaits jaunu VW nonācis auto īres kompāniju autoparkā, jo maijs tradicionāli ir autonomu parka atjaunošanas mēnesis sākoties aktīvai atpūtas sezonai.

Šī gada 8 mēnešos reģistrēti 3078 jauni automobiļi, kas ir par 4,7% vairāk nekā attiecīgā laika periodā 2009. gadā.

Tā kā pirms mēneša bija, reģistrāciju skaita pakāpeniska palielināšanās liecina par jaunu auto tirgus aktivizēšanos. LPAA prezidents Andris Kulbergs: «Lai gan augustā piereģistrēts mazāk jaunu vieglo auto nekā jūlijā, 489 pret 541, beidzot varam runāt par tirgus pieaugumu astoņu mēnešu griezumā, pirmo reizi kopš 2007. gada».

A. Kulbergs atkārtoti norāda uz rosību lielo kravas auto tirdzniecībā – pagājušā mēnesī reģistrēti 53 šādi auto, bet jūlijā 48.Lielas cerības jaunu automobiļu dīleri liek uz finansētāju pieaugošo aktivitāti. «Augustā jau 51% jauno auto tikai iegādāti uz līzinga. Tas ir par 8% vairāk nekā jūlijā! Tas ir nopietns, stabils kāpums salīdzinot ar gada sākumu un 2009. gadā pieredzēto zemo finansēšanas līmeni,» norāda A. Kulbergs.

Šī gada desmit mēnešos Latvijā reģistrēti 3905 jauni vieglie automobiļi. Tas ir par 15% vairāk salīdzinot ar tādu pašu laika periodu 2009. gadā, kad tika reģistrēti 3397 jauni vieglie spēkrati.

Tirgus līderi nemainīgi ir Toyota, Volkswagen, Renault un Peugeot, kas vairākus mēnešus pēc kārtas izceļas ar ievērojamu pārdošanas apjomu pieaugumu – vairāk kā par 400%.

Tomēr LPAA prezidents Andris Kulbergs norāda, ka oktobrī reģistrēts mazāk jaunu vieglo auto kā septembrī un vasaras mēnešos: «Tas saistīts ar mazāku uz uzņēmumiem reģistrēto automašīnu īpatsvaru. Tikai 17% pārdoto auto nonākuši autoparkos, par ko varam uzskatīt vairāk kā 3 automašīnas, kas reģistrētas uz vienu uzņēmumu.»

Tāpat Latvijas jauno auto tirgū saglabājas izteikta reeksporta tendence. CSDD dati uzrāda arī t.s. dereģistrāciju, tāpēc dažām markām, piemēram, Renault oktobris CSDD datos ir ar mīnus zīmi. «Oktobrī no Latvijas eksportēto auto īpatsvars bija 43%, kas ir ļoti augsts rādītājs.»

Uzņēmumi pārsvarā lieto Microsoft biroja programmatūru, tā Db noskaidroja aptaujājot vienus no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, lai noskaidrotu kādu biroja programmatūru tie lieto un kādi ir galvenie ietekmējošie faktori.

«AS Latvenergo kopumā izmanto tradicionālos Microsoft piedāvātos risinājumus – Windows un Office programmu paketes. Savukārt kā e-pasta programmatūra un dokumentu aprites sistēma, kas gan neietilpst biroja programmatūras komplektācijā, tiek lietota Lotus Notes,» Db norādīja AS Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pašlaik uzņēmumā netiek izskatīta iespēja pievērsties sabiedrībā plaši apspriestajai bezmaksas atvērtā koda programmatūrai, jo tā nespēj nodrošināt uzņēmuma dokumentu apstrādes prasībām atbilstošu funkcionalitātes līmeni.

Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmums Anodox Energy Systems ir paziņojis par ienākšanu Latvijā un iecerējis Rīgas ostas teritorijā attīstīt elektroautomašīnu bateriju ražotni.

Kopējais investīciju apjoms pirmajā posmā sasniegs 50 miljonus eiro kā arī tiks izveidotas līdz 300 jaunas darba vietas.

Paredzams, ka pirmā rūpnīca Rīgas ostas teritorijā sāks darboties 2022. gada decembrī, bet pēc tam tiks izveidota arī otra rūpnīca, kurā tiks izmantota šobrīd pasaulē populārā LFP (Litija dzelzs fosfātu akumulators) tehnoloģija.

“Latvijas uzņēmēji ir daļa no autoražošanas vērtību ķēdes Eiropā. Tādi uzņēmumi kā Bucher Municipal, LEAX Rēzekne, LAS-1 kompānija, LEAX Baltix, Dinex Latvia, EMJ Metāls, SFM Latvia, Metaro, Defence Partnership Latvia un LANOS ražotie produkti ir daudzās pasaules labākajās automašīnās. Mūsu mērķis ir papildināt šo produktu klāstu un panākt lai Latvijā notiktu arī automašīnu komplektācija. Šāds projekts nostiprinās Latvijas pozīcijas mašīnbūves nozarē, piedāvājot ne vien modernākos tehnoloģiskos risinājumus un augsti apmaksātas darba vietas, bet arī paplašinot sadarbību ar globāliem spēlētājiem un eksporta tirgiem. Vienlaikus tas nozīmē arī daudz straujāku visas mašīnbūves nozares un ar to saistīto uzņēmumu attīstību, jo tiks veicināta gan produktivitāte, gan zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksports tādā veidā padarot Latvijas sabiedrību bagātāku un drošāku. Tāpēc svarīgi ir turpināt “zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem, lai paātrinātu arī automašīnu komplektācijas sertifikācijas procesu,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Pēc CSDD statistikas datiem 2010. gada pirmajos četros mreģistrēti par 29,8% mazāk jaunu auto nekā 2009. gada attiecīgajā periodā.

Šī gada aprīlī Latvijā reģistrētas 327 vieglās automašīnas (neierēķinot tranzītu). Tādējādi 2010. gada pirmajos četros mēnešos jaunu automobiļu tirgotājiem izdevies realizēt 1148 vieglos jeb par 29,8% mazāk nekā attiecīgajā laika posmā 2009. gadā. Četros mēnešos reģistrēti arī 187 jauni kravas auto. Pēc 4 mēnešu datiem vadošās pozīcijas tirgū ieņem Toyota, Volkswagen, Renault, Peugeot un BMW.

«Vairāku marku veiksmīgos rezultātus sekmējuši daži lieli pirkumi, ko veikuši uzņēmumi un valsts iestādes,» norāda Latvijas Pilnvaroto Autotirgotāju asociācijas (LPAA) prezidents Andris Kulbergs. Tā piemēram, SIA Lattelecom autoparka atjaunošana nodrošinājusi Peugeot iekļūšanu TOP5, jo telekomunikāciju uzņēmums aprīlī iegādājies Peugeot Partner, Citroen Berlingo un Hyundai i30 automobiļus, kopskaitā 56 vienības. „Apsveicami, ka pēc garāka pārtraukuma realizējies vērā ņemams komercauto pirkums. Tas vieš cerību, ka drīzumā atdzīvosies arī jaunu komercauto tirgus, kas bija sarucis vēl vairāk nekā vieglo auto tirdzniecība.” Savukārt BMW dīleri aizvadītajā mēnesī realizējuši būtisku pasūtījumu - – 34 automašīnas BMW 530d, kas tika izmantotas NATO samitā Igaunijā.

Pēc Ceļu satiksmes drošibas direkcijas (CSDD) datiem, jūnijā Latvijā reģistrēti 556 jauni automobiļi. Tas joprojām ir par 17% mazāk nekā 2009. gada jūnijā, taču par 212 automašīnām vairāk nekā šī gada maijā (344).

Tomēr savu ieguldījumu autotirgus pieaugumā devuši arī vairāki lieli iepirkumi Latvijā. LPAA prezidents Andris Kulbergs: «Jūnijs bija pārsteidzošs mēnesis. Vēl pusmēneša rezultāti neliecināja par jelkādiem uzlabojumiem salīdzinot ar maiju, turklāt Jāņu nedēļa faktiski bija brīva.»

LPAA prezidents norāda, ka jūnijā bijuši vismaz 7 prāvi jaunu auto iepirkumi. Savus autoparkus papildinājuši komunikāciju, enerģētikas, autoceļu uzturēšanas, pārtikas un citi uzņēmi. Jaunus Mercedes-Benz Sprinter neatliekamās medicīniskās palīdzības vajadzībām saņēmusi sanitārā autobāze, un nepieredzēti daudz automašīnu, 36, vienā mēnesī pārdevis Fiat dīleris.

Novembrī Latvijā reģistrēti 467 jauni vieglie automobiļi, kas ir vairāk nekā septembrī un oktobrī, taču nedaudz mazāk kā augustā. Kopā šogad piereģistrēti 4372 jauni vieglie auto, kas ir par 826 jeb 23,3% vairāk nekā 2009. gada 11 mēnešos.

«Kāpums izskaidrojams ar tuvajām gada beigām, kā arī ziņām par nodokļu paaugstināšanu. Domāju, ka decembrī būs vēl lielāks reģistrāciju pieaugums, kas sola stipri gausāku janvāri un februāri,» skaidro LPAA prezidents Andris Kulbergs.

Lai gan gaidāmā nodokļu paaugstināšana, tai skaitā PVN, transporta, dienesta auto nodoklis PVN priekšnodokļa atskaitījuma samazinājums, LPAA ar gandarījumu vērtē komercauto tirdzniecības atkopšanos. Pagājušajā mēnesī Latvijā piereģistrēti 118 smagie kravas auto. «Ievērojams notikums novembrī komercauto segmentā ir skolas autobusu piegāde reģionu skolām,» atzīmē A. Kulbergs.

Swedish Automobile automašīnu ražotājus Saab Automobile AB un Saab Great Britain Ltd. par 100 miljoniem eiro pārdos Ķīnas kompāniām Pang Da Automobile Trade Co. un Zhejiang Youngman Lotus Automobile Co.

Galīgā vienošanās tiks parakstīta pēc tam, kad tiks izpildīti visi nepieciešamie nosacīju, tostarp saņemtas atļaujas no attiecīgajām iestādēm, akcionāriem un citiem darījumā iesaistītajiem. 100 miljonu eiro lielo maksājumu Ķīnas uzņēmumi veiks pa daļām, ziņo Wall Street Journal.

Šāds paziņojums sekoja neilgi pēc tam, kad Saab tiesiskās aizsardzības administrators Gajs Lofalks (Guy Lofalk) nāca klajā ar informāciju, ka atsauks savu tiesā iesniegto lūgumu izbeigt Saab aizsardzību no kreditoriem.

Abi Ķīnas uzņēmumi esot piekrituši ieguldīt Zviedrijas automašīnu ražotājā pietiekami lielus līdzekļus, lai varētu veikt Saab restrukturizāciju. Līdz ar pārdošanas līguma noslēgšanu pamatīgas izmaiņas skars arī pašu restrukturizācijas plānu, vēsta Wall Street Journal, atsaucties uz Saab tiesiskās aizsardzības administratora sacīto.

Miljardieris magnāts Sers Ričards Brensons aicina izteikt piedāvājumus uz godu labdarības vārdā noskūt viņa kājas, vēsta UKPA.

Virgin Airlines īpašnieks tādējādi cerot iegūt vairāk nekā 350 tūkstošus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (279 tūkstoši latu). Tā būs daļa no viņa sagatavošanās, lai ietērptos stjuartes apģērbā speciālā reisā no Londonas uz Kualalumpuru 1.maijā.

Brensons piekritis šādiem noteikumiem, jo zaudējis derībās ar Malaizijas aviokompānijas dibinātāju Toniju Fernandesu. Viņa un AirAsia magnāta derības bijušas saistītas ar Formula 1 komandu - Virgin un Lotus - panākumiem pagājušā gada sezonā.

Zviedrijas automašīnu ražotājs Saab arī turpmāk baudīs tiesas aizsardzību no kreditoriem – pavēstīja tiesas nozīmēts advokāts, kas pārrauga automašīnu ražotāja pārstrukturizācijas procesu, vēsta Reuters.

Šis paziņojums izskanēja pēc tam, kad General Motors (GM) noraidīja Ķīnas investoru piedāvājumu. GM pirmdien pavēstīja, ka tas Saab nepiegādās vajadzīgās detaļas un nepieciešamās tehnoloģijas, ja divas Ķīnas kompānijas pārņems Zviedrijas automašīnu ražotāju.

«Patlaban mēs mēģināsim rast skaidrību, ko šāds GM lēmums nozīmē un vai ir iespējami kādi risinājumi,» norādīja tiesas ieceltais administrtors Gajs Lofaks (Guy Lofak).

Jau vēstīts, ka šā gada oktobra beigās G. Lofaks nāca klajā ar informāciju, ka atsauks savu tiesā iesniegto lūgumu izbeigt Saab aizsardzību no kreditoriem, un neilgu laiku pēc tam tika lemts par Swedish Automobile ražotājus Saab Automobile AB un Saab Great Britain Ltd. pārdošanu Ķīnas kompānijām Pang Da Automobile Trade Co. un Zhejiang Youngman Lotus Automobile Co. par simts miljoniem eiro. Abi Ķīnas uzņēmumi esot piekrituši ieguldīt Zviedrijas automašīnu ražotājā pietiekamus līdzekļus, lai varētu veikt tā restrukturizāciju.

Pēc CSDD sniegtajiem datiem, šī gada septembrī Latvijā reģistrēts 431 jauns auto. Tas ir par 58 automobiļiem mazāk kā augustā (489), taču kopumā jaunu automobiļu tirgus turpina augt. Šī gada 9 mēnešos reģistrēts par 10,4% vairāk jaunu spēkratu nekā attiecīgajā laika periodā 2009. gadā.

Populārākās markas joprojām ir Toyota (549 auto), Volkswagen (497) un Renault (284), taču pirmajam trijniekam uz papēžiem min Peugeot. Tā patlaban ir auto marka ar visdinamiskāko attīstību.

Šogad Latvijā reģistrēti jau 226 jauni Peugeot, kas ir par 361,2% vairāk kā pērn. Straujo Peugeot noietu sekmē vairāki prāvi iepirkumi uzņēmumu autoparkiem. «Tomēr septembrī bija novērojams neliels reģistrācijas kritums, salīdzinot ar augustu,» norāda LPAA prezidents Andris Kulbergs. «Tas saistīts ar mazāku auto skaitu, kas iegādāts uzņēmumiem. Septembrī tie bija vien 19% no visiem jaunajiem auto, kamēr augustā – 32%,» tā viņš.

Aizvadītā gada pēdējais mēnesis bijis ražīgākais Latvijas jaunu auto tirgū. Decembrī piereģistrēti 604 jauni auto, vairāk kā jebkurā citā 2010. gada mēnesī.

Tomēr LPAA prezidents Andris Kulbergs norāda, ka pārliecīgam optimismam nav pamata: «Decembris tradicionāli ir «trekns» mēnesis auto tirgotājiem. Pagājušā gadā tas papildus bija skaidrojams ar klientu paaugstinātu interesi un vēlmi iegādāties automašīnas, iekams stājas spēkā jaunie ar auto transportu saistītie nodokļi. Taču patīkamajām gada beigām var sekot gauss 2011. gada sākums ar auto tirgus aktivitātes samazinājumu un reģistrāciju kritumu.»

Saskaņā ar CSDD reģistrācijas datiem populārākā marka Latvijas jaunu auto tirgū 2010. gadā bijusi Toyota ar 846 reģistrētiem automobiļiem. Otrajā vietā ir Volkswagen ar 599, bet trešajā čehu Škoda ar 338 reģistrētām vieglajām automašīnām. Citu marku pārstāvjiem izdevies realizēt mazāk par 300 automašīnām. Procentu izteiksmē ar vislielāko pieaugumu 2010. gadā var lepoties Peugeot pārstāvis, kas pārdevis par 416,1% automobiļiem vairāk kā 2009. gadā. Ievērojams pieaugums decembrī bijis novērojams arī jauna komerctransporta tirgū.

"Tallink" prāmis "Victoria I", kas kopš jūnija kursē maršrutā Tallina-Stokholma tandēmā ar prāmi "Baltic Queen", augusta beigās atgriezīsies savā agrākajā maršrutā Tallina-Helsinki, tāpēc Tallinas-Stokholmas maršrutā rudens un ziemas periodā kursēs tikai viens "Tallink" prāmis - "Baltic Queen", paziņojusi prāmju kompānija "Tallink Grupp".

"Victoria I" atgriezīsies Tallinas-Helsinku maršrutā 31.augustā.

Ar "Baltic Queen" no Stokholmas Tallinā vai no Talllinas Stokholmā varēs nokļūt katru otro dienu.

"Tallink Grupp" veic pārvadājumus ar prāmjiem Baltijas jūrā, izmantojot zīmolus "Tallink" un "Silja Line". Kompānija arī ir operators trim viesnīcām Tallinā un vienai Rīgā.

Uzņēmuma peļņa pērn salīdzinājumā ar 2022.gadu pieaugusi nepilnas 5,7 reizes līdz 78,9 miljoniem eiro.

"Tallink Grupp" akcijas kotē Tallinas fondu biržas oficiālajā sarakstā. Lielākais akcionārs ir Igaunijas investīciju kompānija "Infortar", kam pieder 68,47% "Tallink Grupp" akciju.