Nepieciešams vienkāršot un uzlabot viesstrādnieku nodošanu citiem uzņēmumiem situācijās, kad uzņēmumam pēc strādnieka vairs nav nepieciešamības, bet tam joprojām ir aktīva uzturēšanās atļauja, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sanāksmē ceturtdien uzsvēra organizācijas pārstāvji.
Augļkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte minēja, ka būtu nepieciešams izstrādāt labāku sistēmu, kurā viesstrādniekus varētu, nemaksājot nodokļus un nesākot no jauna uzturēšanās atļaujas formēšanas procesu, nodot citiem uzņēmumiem. Viņa norādīja, ka tas būtu noderīgi situācijās, kad piemēram, ogu audzētāji ir uzaicinājuši uz Latviju viesstrādniekus un tie ir nostrādājuši pusgadu, bet audzētājiem papildu darba spēks vairs nav nepieciešams un darbinieka uzturēšanās atļauja vēl nav beigusies.
AS "Ķekava Foods" valdes locekle Ilze Kaparšmite atzīmēja, ka iegūt viesstrādniekus no citiem uzņēmumiem, kuriem tie vairs nav nepieciešami, ir atļauts, bet tas prasa daudz laika un no jauna esot jāmaksā nodokļi. Iespēja vienkāršoti izmantot viesstrādniekus, kurus citam uzņēmumam vairs nevajag, ļoti atvieglotu uzņēmuma darba spēka deficīta problēmu.
Viņa uzsvēra, ka patlaban Latvijā darba spēka deficīts ir ļoti liels un uzņēmumam trūkst vairāki simti darbinieku, kā arī vietējais darba spēks nav atsaucīgs. Tāpat putna nokaušanas cikla sākšanai un pabeigšanai ir paredzēts viens mēnesis, tāpēc nevar gaidīt, kamēr tiks atrasti jauni darbinieki, veiktas visas nepieciešamās procedūras un tie atvesti uz Latviju.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede minēja, ka nākotnē šajā jautājumā būs jauna Eiropas Savienības (ES) direktīva, kurā būs iekļauts regulējums par nodarbinātības maiņu, šo problēmu risinot. Tomēr regulējums vēl nestāsies spēkā šogad, bet pie tā tiek šobrīd strādāts.
PMLP pārstāve atzīmēja, ka direktīva, iespējams, ļaus darbiniekam, kurš uzturēšanās atļauju noformē uz gadu un, piemēram, pusgadu strādā ogu audzēšanas uzņēmumā, pēc tam atviegloti turpināt strādāt citā uzņēmumā. Organizācija jau iepriekš esot gribējusi ieviest šādu iespēju jaunajā Imigrācijas likumā, bet darba devēji esot iebilduši, jo uzskatīja, ka šāds regulējums ļaus citiem uzņēmumiem viegli pārvilināt darbiniekus, kurus uz Latviju atvedis cits uzņēmums.
Tāpat SIA "Verry Berry" valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina sēdē pauda, ka nepieciešams nodrošināt lielāku sasaisti valsts institūciju starpā, kā piemēru minot situāciju, kurā uzņēmums piesaista darbinieku, kuram kāda iemesla dēļ tiek atteikta uzturēšanās atļauja, bet tas netiek paziņots darba devējam.
Viņasprāt atbildīgajās institūcijās būtu jāveido sadarbība, lai paziņotu uzņēmējam, ka darbiniekam beigusies uzturēšanās atļauja un to vairs nedrīkst nodarbināt, jo citādāk darba devējs nezinot var pārkāpt likumu. Briede šim ierosinājumam piekrita un norādīja, ka būtu nepieciešams izveidot sistēmu, lai koordinējot dažādu institūciju darbu būtu iespējams darba devējam paziņot, kad kādam no tā darbiniekiem beigusies uzturēšanās atļauja.
Sēdē arī SIA "Blueberry land" vadītājs Aleksejs Fomičovs, kā problēmu šobrīd norādīja lielo administratīvo slogu, kas ir vajadzīgs lai noformētu ielūgumus, piemēram, 50 viesstrādniekiem, jo uzņēmumam šie iesniegumi sastāv no pieciem dokumentiem. Tāpēc Fomičovs piedāvāja turpmāk nevis formēt 50 iesniegumus, bet vienu iesnieguma projektu, kurā ierakstītu visus uzaicinātos viesstrādniekus.
Savukārt Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas pārstāvis Guntis Vilnītis sēdē norādīja uz problēmu, ka pastāvīgajiem viesstrādniekiem katru gadu procedūra, lai noformētu uzturēšanās atļauju ir tik pat sarežģīta, kā pirmajā gadā. PMLP piekrita, ka šāda problēma pastāv un norādīja, ka šis jautājums jāpārskata.
LOSP valdes loceklis un Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals aģentūrai LETA pastāstīja, ka organizācijas kopīgā vēlme ir birokrātisko procedūru trešo valstu darba spēka piesaistei padarīt darba devējiem draudzīgāku, kā arī samazināt valsts iestāžu darbu. Tostarp nepieciešami arī nelegālās migrācijas ierobežojoši mehānismi.
"Mēs ļoti priecājamies, ka idejas līmenī vismaz top "zaļais koridors", kas nozīmē, ka turpmāk neliks vienā maisā un neliks vienādas procedūras veikt lielajiem lauksaimniecības uzņēmumiem ar miljonu apgrozījumu, ļoti specifisku nozaru uzņēmumiem, kurās nav nekādu problēmu un ir labas tradīcijas, kā arī kaut kādām kakta kantora nelielām firmām, kuras nodarbojas ar nelegālo migrāciju," pauda Gaigals.
Tāpat viņš minēja, ka LOSP ir vērsies atsevišķās institūcijās ar lūgumu risināt viesstrādnieku piesaistes jautājumu ar konkrētiem priekšlikumiem, tāpēc plānots ar katru atbildīgo iestādi kopīgi pārrunāt iespējas pilnveidot normatīvus, lai tie vairāk atbilstu šā brīža vajadzībām.
LOSP ir biedrība, kas apvieno vairāk nekā 50 valsts mēroga ražotāju un pārstrādātāju nevalstiskās organizācijas, kas aptver visu Latvijas teritoriju un visus ražošanas sektorus. Organizācija formulē vienotu lauksaimnieku viedokli ražotāju interešu aizstāvībai un tālākām sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, kā arī citiem sadarbības partneriem.
