Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Žoržs Tikmers, kurš nesen nonāca mediju uzmanības lokā saistībā ar iespējamu interešu konfliktu, ir nolēmis atstāt amatu, liecina LOK trešdien izplatītais paziņojums.

Šādu lēmumu viņš esot pieņēmis, "uzņemoties atbildību, kā arī lai pasargātu Latvijas sportistus un arī savu ģimeni no aizkulišu intrigām un nepamatotiem apvainojumiem".

Tikmers norāda, ka pēdējā laikā ap viņa vārdu tikušas "prasmīgi organizētas puspatiesībās balstītas runas un izteiktas aizdomas", radot greizu priekšstatu par viņu un LOK darbu. Viņaprāt, šādi izpaudusies cīņa par krēsliem LOK un resursu pārdali, kas tai sekošot.

"Aizkulišu cīņas, savstarpējie aizvainojumi un aizdomu ēna noteikti neveicina veselīgu sportisku garu un rezultātu sasniegšanu. Ir skaidrs, ka laiks, kad visi vienoti strādājām komandā, ir noslēdzies," norāda Tikmers.

Viņš atzīst, ka savā darbā ir pieļāvis kļūdas, taču esot strādājis godprātīgi un neesot pārkāpis nevienu normatīvo aktu, kā arī nekad neesot turējies pie krēsla, jo prioritārs esot darbs Latvijas sportistu sasniegumu atbalstam.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatam pieteikti pieci pretendenti, aģentūru LETA informēja LOK.

Uz LOK prezidenta amatu nepretendē pašreizējais organizācijas vadītājs Jānis Buks, bet pieteikts ilggadējais valdošās partijas "Jaunā vienotība" politiķis Jānis Reirs.

Reiru amatam pieteikusi Latvijas Kamaniņu sporta federācija, Latvijas Burāšanas savienība pieteikusi Ansi Dāli, Latvijas Hokeja federācija - Viesturu Koziolu, Latvijas Vieglatlētikas savienība - Arni Lagzdiņu, bet iepriekš dažādos politiskajos procesos iesaistītajam Raimondam Lazdiņam esot 16 dažādu federāciju atbalsts.

Kopumā LOK vēlētajiem amatiem izvirzītas 87 kandidatūras. No šobrīd 39 LOK biedru statusā reģistrētajām olimpisko sporta veidu federācijām tiesības izvirzīt kandidātus izmantojušas 37.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Latvijas olimpiskās komitejas (LOK) izsludinātajā konkursā par sporta apģērbu piegādi Latvijas Olimpiskās delegācijas vajadzībām ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos un Latvijas ziemas sporta veidu izlašu vajadzībām uzvarējis Somijas uzņēmums Halti.

Konkursā tika saņemts viens piedāvājums, un medijos izskanējusi informācija, ka konkursa prasības atbilst tieši Halti piedāvājumam. Reaģējot uz to, Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar lūgumu vērtēt LOK amatpersonu rīcību.

«Publiski izskanējusī informācija dod pamatu visai ticamam pieņēmumam, ka olimpiskās komitejas iepirkuma tehniskā specifikācija tika izstrādāta, pamatojoties uz konkursā uzvarējušā Somijas uzņēmuma kataloga piedāvājumu, tādējādi nodrošinot minētajam ražotājam negodīgu uzvaru iepirkumu konkursā,» atzīst Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs.

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) Ģenerālajā asamblejā 27.martā nobalsoja pret izmaiņām statūtos un reorganizāciju, kas ļautu apvienoties ar Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP).

Tā kā LOK nobalsoja pret apvienošanās procesu, vēlāk paredzētajā LSFP kopsapulcē par to nemaz netiks lemts.

Lai LOK varētu pārņemt visas LSFP saistības, tās statūtos būtu nepieciešams apstiprināt izmaiņas ne tikai biedru sarakstā un statusos, bet arī to tiesībās. No 99 delegātiem par izmaiņām statūtos nobalsoja 39, bet pret bija 60.

Mazāk kašķējoties, panāksim daudz vairāk 

Lielu pārmaiņu priekšā atrodas valsts sporta nozare, jo jau 27. martā biedri...

Savukārt par reorganizāciju tika atdotas 35 balsis, pret - 60, bet viens biļetens bija nederīgs.

Lai juridiski iesāktu apvienošanās procesu, atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam starp LOK un LSFP ir jānoslēdz rakstveida reorganizācijas līgums, kas pirms tam ar divām trešdaļām klātesošo biedru balsu jāapstiprina abu minēto organizāciju biedru sapulcēs.

Šobrīd izstrādātais plāns paredz, ka apvienošanās process ar pieteikumu Biedrību un nodibinājumu reģistrā par reorganizācijas līguma stāšanos spēkā noslēdzas 12.jūlijā. Reorganizācijas procesa rezultātā LSFP visas savas saistības un mantu nodod LOK un beidz pastāvēt.

Tiek uzsvērts, ka reorganizācija paredz atvērtākas, spēcīgākas un vienotākas organizācijas izveidi, kas sastāvētu no 101 biedra, tajā skaitā 26 asociētajiem biedriem. Vienotas organizācijas izveide palīdzētu risināt efektivitātes jautājumus, samazinot administratīvās izmaksas un veicinot laika resursu ekonomiju starp amatpersonām un biedriem, kā arī sadarbībā ar valsts institūcijām, kurām turpmāk komunikācija noritētu ar vienu sarunu partneri.

Ir paredzēts, ka turpmāk LOK prezidents būs LOK Izpildkomitejas priekšsēdētājs un vadīs tās darbu, savukārt ikdienas LOK darbību vadīs ģenerālsekretārs un divi valdes locekļi, kas visi kopā veidos LOK Valdi. LOK Izpildkomitejā turpmāk būs 20 locekļi - LOK prezidents, desmit olimpisko sporta veidu federāciju pārstāvji, četri LOK biedru pārstāvji, Asociēto sporta veidu federāciju pārstāvis, Atlētu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Paralimpiskās komitejas pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis un Starptautiskās Olimpiskās komitejas loceklis.

Trešdien, ņemot vērā iepriekš izskanējušas bažas par iespējamo negodīgo konkursu Latvijas sportistu tērpu veidošanā, Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) prezentēja tērpu skices, kuras veidojusi modes māksliniece Natālija Jansone, kā arī dizainera Gvido Zālīša izstrādāto komandas kopējo dizaina konceptu, informē komiteja.

LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers skaidro, ka katra valsts izmanto dažādus principus tērpu veidošanā, un ir piemēri, kad valstis izvēlas savu sportistu tērpiem nacionālās krāsas, tomēr pēdējā laikā tendence ir mainījusies un viens no svarīgākajiem apstākļiem tiek minēts, lai tērps ir spilgts un pamanāms, kas atšķiras no kopējā fona.

Dizaina koncepcijai izvēlēti pieci Latvijas ainavas elementi – ūdeņi, meži, lauki, saule un cilvēki, norāda LOK.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas olimpiskās komitejas (LOK) izsludinātajā konkursā par sporta apģērbu piegādi Latvijas Olimpiskās delegācijas vajadzībām ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos un Latvijas ziemas sporta veidu izlašu vajadzībām uzvarējis Somijas uzņēmums Halti.

Latvijā pirmo britu sporta preču tirgotāja Sports Direct veikalu tirdzniecības centrā Olimpia plānots atvērt rīt, 1.augustā, informēja centra Olimpia direktore Zane Šulca.

Viņa gan neatklāj, cik lielas investīcijas tiek ieguldītas veikala izveidē Latvijā, taču atzīmē, ka Sports Direct veikala platība būs 1300 kvadrātmetri, kā arī to, ka Sports Direct pārstāvis un veikala pārvaldītājs Latvijā būs sporta preču tirgotāja SIA Sportland.

Šulca nevar vēl pateikt, cikos tieši notiks veikala atklāšana, bet atzīmē, ka informācija, kas saistīta ar veikala atklāšanu, tiks sniegta šodien. Ar uzņēmuma Sportland pārstāvjiem patlaban nav izdevies sazināties.

Britu sporta apģērbu mazumtirdzniecības veikals Sports Direct pārstāv tādus zīmolus kā Nike, Adidas, Puma, Reebok, Emporio Armani, Calvin Klein, Converse, Diesel, Jack and Jones, Dunlop, Crocs, Lee Cooper un daudzus citus.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ārkārtas Ģenerālajā asamblejā otrdien par organizācijas pagaidu prezidentu tika ievēlēts Latvijas Volejbola federācija (LVF) prezidents Jānis Buks.

Jaunievēlētais prezidents pildīs savus pienākumus līdz nākamā gada asamblejai.

Uz prezidenta amatu pretendēja arī Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) prezidente Gunta Vlasenko un Latvijas Modernās pieccīņas federācijas (LMPF) goda prezidents Andris Feldmanis.

Ievēlēšanai bija nepieciešams saņemt vismaz 53 no 104 delegāta balsīm jeb 50% plus viena balss. No derīgajām 97 balsīm Buks saņēma 68, Feldmanis - 24, bet Vlasenko - piecas.

Buks sarunā ar žurnālistiem solīja, ka darīs visu, lai LOK paliktu labāka, veiksmīgāka, efektīvāka un daudz caurspīdīgāka un godīgāka.

"Kā jau teicu savā kampaņā, pirmkārt, jānodrošina esošo programmu izpilde un gatavošanās olimpiskajām spēlēm. Otrais solis ir sākt izvērtēt, kas ir mūsu [LOK] funkcijas un to izmaksas, kuras varbūt varam ietaupīt un līdzekļus novirzīt sportistiem. Tāpat jāsāk sistēmiski strādāt ar sponsoru piesaisti un jāsper arī pirmie soļi vienotas sporta organizācijas izveidē," par pirmajiem uzdevumiem jaunajā amatā stāstīja Buks.

Piektdien, 24.martā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās Asamblejas sesijā tika apstiprināta LOK ieņēmumu un izdevumu tāme 2017.gadam, kur vairāk nekā 70% finanšu līdzekļu tiks novirzīta Olimpisko sporta veidu federāciju atbalstam.

«2016.gadā esam sekmīgi realizējuši LOK galvenos darbības virzienus – gatavošanos un piedalīšanos Jaunatnes II Ziemas Olimpiskajās spēlēs Lillehammerē un Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro,» LOK Ģenerālās asamblejas sesijā atzina LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

«Sadarbībā ar valsts institūcijām, partneriem un atbalstītājiem ir gūti vērā ņemami rezultāti – medaļas Jaunatnes Ziemas Olimpiskajās spēlēs un izcili rezultāti Riodežaneiro Olimpiskajās spēlēs, ko uzrādīja Laura Ikauniece-Admidiņa, Rebeka Koha un Aleksejs Rumjancevs. Diemžēl šoreiz netika izcīnītas Olimpiskās medaļas. Tāpat mūsu ziemas un vasaras sporta veidu atlēti ir uzrādījuši izcilus rezultātus Eiropas un pasaules čempionātos. Smaga cīņa bija par sporta programmu finansēšanu 2017.gadam, lai tā nebūtu mazāka par 2016.gadu. Priecē, ka šajā cīņā mūs atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrija un Saeimas Sporta apakškomisija. Taču, lūkojoties nākotnē, šī cīņa nav beigusies, jo 2018.gada valsts budžeta projektā, finansējums atkal plānots 2015.gada bāzes līmenī.»

Lielu pārmaiņu priekšā atrodas valsts sporta nozare, jo jau 27. martā biedri lems par tās galveno jumtorganizāciju Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) apvienošanu vienā veselā. Kāpēc šis process ir nepieciešams, un kā sporta veidu federācijas izdzīvo apstākļos, kad marta vidū no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) joprojām nav saņemts 2024. gada finansējums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta LSFP viceprezidents un Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidents Mārtiņš Lazdovskis.

Fragments no intervijas

LOK pašlaik apvieno olimpisko sporta veidu federācijas, bet LSFP - pilnīgi visu sporta veidu atzītās federācijas. Ko tas praksē nozīmē tev kā LSFP viceprezidentam un LaMSF prezidentam?

Motosporta federācijai, līdzīgi kā lielākajai daļai citu neolimpisko federāciju, tas nozīmē, ka LSFP un IZM ir vienīgie tiešie mūsu sadarbības partneri, kamēr olimpiskajām federācijām sadarbības partnere ir arī LOK - jautājumos, kas saistīti ar dalību spēlēs, augstu sasniegumu sportu, Latvijas Olimpisko vienību. Kad aktīvāka bija Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, komandu federācijām bija vēl arī tā. IZM un Valsts kontrole savulaik norādīja, ka labāk un saprātīgāk, ja valsts budžeta izlietošanu administrē viens avots. Tieši tāpēc arī no šī gada vienīgais finansējuma avots ir Izglītības ministrija.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mainījusi viedokli un tomēr nodrošinās pilnu finansējumu Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportistiem Aļonai Ostapenko, Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, kuri ir piedalījušies sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.

IZM norāda, ka, izvērtējot apstākļus, kas saistīti ar finansiālā pabalsta aizturēšanu LOV sportistiem Ostapenko, Skujiņam un Neilandam, kā arī uzklausot Latvijas Riteņbraukšanas federācijas un Latvijas Tenisa Savienības viedokli, IZM sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) ir sagatavojusi grozījumus līgumā par valsts finansiālo atbalstu LOV sportistiem.

Grozījumi no šodienas paredz novērst pabalsta aizturēšanu minētajiem sportistiem un nodrošinās pilnu finansējuma apjomu, uzsver IZM.

"Sportistiem ieturētā nauda tiks izmaksāta tiklīdz grozījumi stāsies spēkā. Tās nav nekādas milzu summas," aģentūrai LETA trešdien apliecināja LOK Komunikācijas daļas vadītāja Dace Gulbe. "Šī nauda nekur citur netika novirzīta, vienkārši tika ieturēta. Labi, ka beigās sanāca kā sanāca. No rīta par to vēl bija bažas."

Zemes nomas maksas celšana "Rimi" Olimpiskajam sporta centram varētu samazināt apmeklētāju skaitu, jo pieaugs maksa par centra izmantošanu, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK).

No 1.oktobra zemes nomas maksa centram tiks paaugstināta vairāk nekā desmit reizes, jo veikti grozījumi valdības noteikumos par publiskas personas zemes lietošanas maksu. LOK norāda, ka Rīgas dome par lēmumu pavēstījusi 20.septembrī.

SIA "Olimpiskā sporta centra" valdes locekļa Jāņa Rūtena ieskatā, šāds palielinājums radīs "graujošu ietekmi" uz uzņēmuma darbību, "ir kļūdains satura ziņā un nesamērīgs pēc būtības".

Lai samaksātu nomas maksu, varētu palielināt maksājumu par centra izmantošanu. LOK satrauc, ka tas samazinās apmeklētāju loku.

2023.gadā centru apmeklējuši vairāk nekā viens miljons apmeklētāju. Ik nedēļu nodarbības sporta centrā apmeklē vairāk nekā 5500 bērni un jaunieši. LOK ir bažas, ka cenu palielināšana radīs arī problēmas pašai Olimpiskajai kustībai, jo samazinās iespēju sagatavot sportistus augsta līmeņa sasniegumiem.

Augusta sākumā i/c Olimpia pirmajā stāvā atklās Latvijā pirmo Sports Direct veikalu, kas piedāvā sporta zīmolu preces, beidzot šodien izplatītā paziņojumā apstiprina Olimpia direktore Zane Šulca.

1300 kvadrātmetrus lielajā veikalā būs iespēja iegādāties sporta zīmolu apģērbus un aksesuārus.

«Sporta preču mazumtirdzniecības milzis Sports Direct jau šovasar sevi pieteiks kā nopietns spēlētājs Latvijas sporta preču un apģērbu veikalu segmentā. Gandarījums, ka esam pirmie Latvijā, kas uzņem šo pasaulslaveno veikalu,» pauž Z. Šulca.

Viņa informēja, ka veikalu Rimi Sports Direct izvietošana centra pirmajā stāvā nekādā veidā neskars. Sports Direct būs atrodams, ejot pa galveno ieeju un pagriežoties pa labi pirms eskalatora. Arī centrā esošos mazos veikalus izmaiņas neskars.

Pētijumu centra SKDS jūnija beigās un jūlijā veiktā socioloģiskā aptauja liecina, ka pēc iedzīvotāju domām Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK), ko pārņēmuši vairāki skandāli un pēc nedēļas gaidāmas ārkārtas prezidenta vēlēšanas, ir reputācijas problēmas.

Jautājumam vai viņi uzskata, ka LOK ir reputācijas problēmas, aptaujā piekrituši 49,8% aptaujāto.12,6% uzskata, ka tādas nepastāv, savukārt 37,6% respondentu atzinuši, ka viņiem grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Kas jādara, lai uzlabotu Latvijas sporta dzīves pārvaldību? 

Diskusija ar Latvijas Olimpiskās Komitejas prezidenta amata kandidātiem....

To, ka dzirdējuši par publiskajiem skandāliem, kas saistīti ar iepriekšējiem diviem LOK vadītājiem Žoržu Tikmeru un Aldonu Vrubļevski, atbildējuši 47,2% aptaujāto, bet 44,7% par skandāliem nav dzirdējuši. Savukārt 8,1% atzinuši, ka viņiem grūti pateikt.

Runājot par gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, aptaujas dalībnieki atzinuši, ka vismazāk šajā amatā vēloties redzēt politiķi vai līdzšinējo LOK tradīciju turpinātāju (attiecīgi 0,9% un 5,3% respondentu). 45,5% atbildējušo teikuši, ka LOK jāvada bijušajam sportistam, savukārt 24,7% pauduši, ka amatā būtu jāstājas biznesa pārstāvim un pārmaiņu vadītājam. 23,5% pauduši, ka viņiem grūti atbildēt.

Savukārt uz jautājumu par bijušā LOK vadītāja Žorža Tikmera darbības vērtējumu lielākais vairums - 51,5% - aptaujāto atbildējuši, ka viņiem grūti atbildēt uz šo jautājumu, bet 30% pauduši, ka viņiem ir neitrāla attieksme pret Tikmera darbu. Negatīvi Tikmera darbs vērtēts 9,9% atbilžu, bet pozitīvi 8,6%.

Vēl 68,3% respondentu aptaujā atzinuši, ka viņiem nav skaidri un saprotami Latvijas sporta finanansēšanas principi, savukārt 5,2% pauduši, ka viņiem tie ir skaidri, bet 26,5% bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Aptauja veikta jūnija beigās, jūlija sākumā, viedokli prasot 1005 cilvēkiem no visas Latvijas. 11. jūlijā gaidāma LOK Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesija, kuras laikā plānots izraudzīt jaunu organizācijas vadītāju. Uz amatu kandidē Latvijas Airēšanas federācijas prezidente Gunta Vlasenko, Latvijas Volejbola federācijas prezidents Jānis Buks un Latvijas Modernās pieccīņas goda prezidents Andris Feldmanis. Tieši nedēļu pirms vēlēšanām kandidātu trio tikās savstarpējā diskusijā, ko rīkoja "Sporta Avīze" kopā ar "Dienas Biznesu". Arī diskusijā tik runāts par LOK reputācijas un komunikācijas jautājumiem.

Prezidents tiks ievēlēts tikai uz aptuveni astoņus mēnešus ilgu termiņu, jo jau nākamā gada sākumā gaidāmas kārtējās prezidenta vēlēšanās.

Raimonds Lazdiņš otrdien Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālajā asamblejā tika ievēlēts LOK prezidenta amatā.

Uz LOK prezidenta amatu kandidēja arī Viesturs Koziols, Arnis Lagzdiņš un Jānis Reirs.

Latvijas Handbola federācijas (LHF) viceprezidents Lazdiņš, kuru jau izvirzīšanas laikā atbalstīja 16 sporta veidu federācijas, balsošanas pirmajā kārtā saņēma 61 no 107 balsīm, Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Padomes loceklim Koziolam bija 23 balsis, Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) prezidentam Reiram 12 un Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentam Lagzdiņam - 10.

No sākotnējiem pieciem kandidātiem savu kandidatūru vēl pirms balsojuma atsauca Latvijas Burāšanas savienības Goda prezidents Ansis Dāle.

Lazdiņš darbojas politiskās partijas "Platforma 21" vadībā, bet pēc ievēlēšanas LOK prezidenta amatā ir solījis pamest LHF viceprezidenta amatu un neturpināt darbu politiskajā partijā. "Platforma 21" ir pārpalikumi no Alda Gobzema savulaik veidotās partijas "Likums un kārtība", kas vēlāk pārtapa par "Katram un katrai". Šī partija nespēja iekļūt 14.Saeimā, taču ieguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai saņemtu valsts finansējumu, kas šim politiskajam spēkam ir nepilni 190 000 eiro gadā.

Noslēgusies otrā no četrām Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) iepirkuma procedūrām, kas paredz piegādāt tērpus Latvijas Olimpiskās komandas vajadzībām, un par uzvarētāju ir pasludināts uzņēmums OT Stils, informē LOK.

LOK 14.oktobrī izsludināja iepirkuma procedūru par atpūtas un brīvā laika tērpu piegādi Latvijas Olimpiskās delegācijas vajadzībām ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos 2014.gadā. Līdz iesniegšanas termiņa beigām – 25.oktobrim - LOK saņēma tikai viena pretendenta pieteikumu. Izskatot piedāvājumu, LOK Iepirkumu komisija secināja, ka tas atbilst visiem izvirzītajiem noteikumiem un prasībām, līdz ar to par uzvarētāju atzina OT Stils iesniegto pieteikumu.

«Ir prieks un gandarījums, ka ir pieteicies vismaz viens vietējais ražotājs, kas spēj piedāvāt iepirkuma procedūras nolikumam un specifikācijai atbilstošu produktu. Ceru, ka Natālijas Jansones dizainētie un OT Stils ražotie tērpi izcels Latvijas Olimpiskās komandas dalībniekus starp citiem sportistiem,» saka LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

Hokeja attīstībai un popularizēšanai Latvijas Hokeja federācija izveidojusi biznesa klubu, taču ierosinājumi uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides apcirpšanai vai būtiskai ierobežošanai uzņēmumiem, kuri ziedo, var būtiski samazināt ziedojumu apmēru bērnu un jauniešu sportam un arī kultūrai

To intervijā DB stāsta Latvijas Hokeja federācijas prezidents un bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas:

Kā vērtējat piedāvāto uzņēmuma ienākuma nodokļa reformu, kas skartu arī uzņēmumus, kuri ziedo?

Neatbalstu idejas par kādu ierobežojumu uzlikšanu uzņēmumiem, kuri ziedo naudu sabiedriskajam labumam – sportam, kultūrai. Var jau uz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, kas kopumā mērāma miljonos eiro, raudzīties tikai kā uz valsts budžetā neiekasētu naudu… Tomēr tāpēc atņemt uzņēmumiem, kuri ziedo, šī nodokļa atlaidi vai būtiski ierobežot šo ziedojumu veikšanu ir amorāli. Nesaprot, kāpēc ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai būtu jāierobežo, piemēram, ar 10% ierobežojumu no pārskata gada peļņas vai kādu procentu no uzņēmuma samaksātā sociālās apdrošināšanas maksājuma. Ja šādas idejas gūs valdošo politiķu atbalstu, tad būtībā tas Latvijā sagraus esošo ziedošanas sistēmu, bet bērnu un jauniešu sports, kultūra nonāks uz iznīcības robežas. Savukārt valsts (pat kopā ar pašvaldībām) budžets nespēj finansēt visas vajadzības ne sportā, ne kultūrā, turklāt vienmēr ir kādas neatliekamākas vajadzības, kur nauda vajadzīga nekavējoties. Varbūt valdība vēlas pāriet atpakaļ uz padomju laiku sistēmu, kurā viss tika finansēts no valsts budžeta, tostarp sports un kultūra? Tikmēr Eiropā un Ziemeļamerikā pastāv valsts atbalsts tiem, kuri ziedo, it īpaši bērniem. Manuprāt, pirms ķerties klāt pie ziedotājiem, tomēr vajadzētu novērtēt visas iespējamās sekas. Ja tas netiks izdarīts un vērtētājiem «rādīsies» tikai ieguvumi, tad rezultātā varam saņemt tikai papildus problēmas. Cerēt, ka uzņēmumi ziedos tāpat, kā līdz šim, kad tie saņem uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, ir ļoti riskanti.

Latviju Parīzes olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 29 sportisti 14 disciplīnās, pirmdien paziņoja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Savukārt Latvijas delegācijas vadītājs būs LOK ģenerālsekretārs Raitis Keselis.

Sākotnēji par Latvijas delegācijas vadītāju tika apstiprināts iepriekšējās LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks, taču LOK prezidents Raimonds Lazdiņš norādīja, ka Lejnieks šobrīd savu ikdienu vairs nesaista ar LOK, tāpēc lemts par Latvijas delegācijas vadītāju apstiprināt Keseli.

Olimpiskās kvalifikācijas process sportistiem noslēdzās 7.jūlijā, līdz ar olimpiskās kvalifikācijas turnīru basketbolā.

Latvijas delegācijas sastāvs Parīzes olimpiskajās spēlēs:

Zigmārs Raimo, Francis Lācis, Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis (visi - 3x3 basketbols), Līna Mūze-Sirmā, Anete Sietiņa, Agate Caune, Gunta Vaičule, Rūta Kate Lasmane, Patriks Gailums, Gatis Čakšs, Valters Kreišs (visi - vieglatlētika), Pāvels Švecovs (modernā pieccīņa), Daniils Bobrovs, Ieva Maļuka (abi - peldēšana), Džeja Patrika (daiļlēkšana), Toms Skujiņš, Anastasija Karbonāri (abi - šosejas riteņbraukšana), Mārtiņš Blūms (kalnu riteņbraukšana), Veronika Monika Stūriška, Kristens Krīgers (abi - BMX superkross), Ernests Zēbolds (BMX frīstails), Tīna Graudiņa, Anastasija Samoilova (abas - pludmales volejbols), Aļona Ostapenko (teniss), Kristaps Neretnieks (jāšanas sports), Agate Rašmane, Lauris Strautmanis (abi - ložu šaušana), Ritvars Suharevs (svarcelšana).

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra lietā par iespējamu piesavināšanos pie kriminālatbildības saukusi kādreizējo maksātnespējas administratoru, bijušo Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidentu Aldonu Vrubļevski un viņa pilnvarotu personu, pašreizējo Latvijas Handbola federācijas valdes locekli Zigmāru Sondoru.

Prokuratūra informēja, ka saskaņā ar apsūdzību viņi laikā no 2009.gada 11.jūnija līdz 2018.gada 26.jūlijam, pildot administratora pienākumus, no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā divus miljonus eiro un prettiesiski, krāpšanas ceļā, ieguvuši tiesības rīkoties ar trīs nekustamajiem īpašumiem, radot vairāk nekā 40 000 eiro zaudējumus.

Apsūdzībā minētā summa ir ievērojami lielāka, nekā iepriekš paziņojumā presei rakstīja policija, kas abus turēja aizdomās par 1 438 785 eiro piesavināšanos.

Sondors saukts pie kriminālatbildības arī par piesavināšanās ceļā iegūto finanšu līdzekļu legalizāciju vairāk nekā 340 000 eiro apmērā.

Prokurore Vrubļevskim un Sondoram ir izsniegusi lēmumus par saukšanu pie kriminālatbildības par minētajām noziedzīgajām darbībām. Abiem ir dots laiks, lai paustu savu attieksmi.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, LOK Izpildkomiteja nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, informē LOK.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomiteja neklātienes balsojumā šodien, 27.janvārī nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, kas no 11.-18.februārim norisināsies Turcijas pilsētā Erzurumā.

Eiropas Olimpisko komiteju Izpildkomiteja vakar, 26.janvārī savā sēdē lēma neatcelt plānoto jaunatnes pasākumu Erzurumā, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem saistībā ar drošības situāciju Turcijā un vairāk kā 15 Eiropas valstu paziņojumiem par nepiedalīšanos vai daļēju piedalīšanos.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izplatītajā paziņojumā ir norādījusi, ka dotajā brīdī ir nopietni jāizvērtē nepieciešamība ceļot uz Turciju. Pēc valsts apvērsuma mēģinājuma pagājušā gada jūlijā valstī joprojām ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tāpat Turcijā joprojām saglabājas augsta teroristu uzbrukuma iespējamība un Ārlietu ministrija aicina izvairīties no cilvēku pulcēšanās vietām un būt īpaši uzmanīgiem un vērīgiem, uzturoties tūristu iecienītās sabiedriskās vietās.

Vismaz divus turpmākos gadus Rīgā zināmais Olimpiskais sporta centrs tiks dēvēts par Elektrum Olimpisko centru, jo to paredz noslēgtais divu gadu sadarbības līgums starp Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un AS Latvenergo.

Kā aģentūrai LETA minēja LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, noslēgtais reklāmas pakalpojumu līgums paredz 370 000 eiro atbalstu, no kā daļa summas tiks novirzīta Latvijas sportistiem, gatavojoties olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro.

Taujāts, vai arī reģionālajiem olimpiskajiem centriem tiks mainīti nosaukumi, Vrubļevskis skaidroja, ka nosaukumu maiņa notiks tikai Rīgā, jo Olimpiskais sporta centrs 100% pieder LOK, savukārt Ventspils un Liepājas olimpiskajiem centriem īpašnieks ir arī pašvaldība.

Atklājot Olimpiskā centra jauno nosaukumu, LOK prezidents sacīja, ka 90.gadu beigās vairāku gadu garumā LOK jau bijusi sadarbība ar Latvenergo. Sadarbība atkal bijusi iespējama, pateicoties tam, ka pagājušajā gadā tika atvērts elektroenerģijas tirgus. «Latvenergo ir stabils partneris, un mēs ceram, ka sadarbība turpināsies ne tikai divus gadus, bet arī vēl pēc tam,» pauda Vrubļevskis.

Šķēpmetēja ar Latviju sirdī un stipru, pat krampjainu apziņu, ka spēj pārrakstīt pasaules rekordu savā disciplīnā

Tāda ir Diāna Dadzīte, kura trīs ar pusi profesionālās paralimpiskās vieglatlētes karjeras gados Latvijai sagādājusi ne vienu vien saviļņojuma brīdi, kad pasaules sporta arēnās skan Latvijas himna. Sarunā ar Diānu var apjaust, cik spēcīga patriotisma dzirksts spēj virzīt sportistu uz lieliem mērķiem, kuru sasniegšanā soli pa solim jāpārvar dažādi fiziskie un emocionālie šķēršļi, domās jāpārlec pāri barjerai, kuru nepietiekamā finansējuma dēļ uzliek valsts, zem kuras karoga jāpiedalās starptautiskās sacensībās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 30. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Valsts apaļās jubilejas svinības jau noritējušas. Ar kādām sajūtām tu svinēji šo dienu?

Lielbritānijas sporta preču mazumtirdzības kompānija Sports Direct iegādājusies 60% Baltijas sporta preču mazumtirgotāja Sportland International Group (SIG), liecina Baltijas korporatīvo finanšu kompānijas Porta Finance paziņojums.

SIG pieder sporta preču mazumtirdzniecības tīkli visās Baltijas valstīs – Sportland, Sportland Outlet, Timberland, O'Neill, Nike un Nike Outlet.

SIG Group ir dibināta 1995. gadā un ir kļuvusi par vadošo sporta preču mazumtiirgotāju un izplatītāju Baltijas valstīs. Grupā ietilpst AS Jalajalg, kas ir oficiālais Nike produktu vairumtirgotājs Baltijas valstīs.

Pērn SIG ienākumi sasniedza 61,6 miljonus eiro, un uzņēmumam piederēja 80 veikali.

Darījumu plānots noslēgt līdz 30. jūnijam, jo jāsaņem atļauja no vietējām institūcijām.

«Ar Sports Direct pieredzi un finansiālo atbalstu mēs varēsim paplašināt produktu piedāvājumu, ieviest vairāk jaunumu, kā arī nostiprināt mūsu tirgus līdera vietu Baltijas valstīs,» saka SIG līdzdibinātājs Are Altraja.

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā jau 26. reizi tika noskaidrots gada labākais Latvijas sportā.

2021. gadā pirmās trīs vietas aizņēma Tokijas olimpisko spēļu veiksminieki, pārliecinošu uzvaru gūstot mūsu 3x3 basketbola zelta puišiem.

Sporta Avīzes aptaujā vienoti tiek balsots par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, bet starp 50 ekspertiem atrodami sporta politikas veidotāji, valsts augstākās amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušās sporta zvaigznes, treneri, žurnālisti, Sporta Avīzes lasītāji, un šogad pirmoreiz savu viedokli izteica arī atbalstītāja Optibet darbinieki.

Eksperti bija gandrīz vienbalsīgi, mūsu olimpiskajiem čempioniem pirmo vietu atvēlot 47 no 50 anketām.

Jāšanas sports prasa nozīmīgus ieguldījumus, ir saistīts ar lielu darbu ne tikai zirga mugurā, bet arī kopjot dzīvniekus un tīrot stalli, taču jauno jātnieku skaits palielinās.

Valsts atbalsts jāšanas sportam ir salīdzinoši niecīgs, tā attīstība ir atkarīga no privātām investīcijām, īpaši – infrastruktūrā, no naudas piesaistes no sponsoriem. Arī valsts nodokļu politikas rezultātā atbalstītāju skaits pēdējā laikā ir būtiski sarucis. Latvijā ir vairāk nekā 70 jāšanas sporta klubu un 10 slēgtā tipa manēžu, kurās var trenēties visu gadu. Pēdējā laikā nozīmīgus ieguldījumus attīstībā veikusi Jauno jātnieku skola (JJS), kura 2018. gadā uzbūvējusi jaunu manēžu 180 m2 platībā, stalli, kurā var izmitināt vēl 38 zirgus, un trīs noliktavas, kurās glabāt tehniku, inventāru, sienu un skaidas. Iespējams, drīzumā JJS kļūs par otro nacionālo sporta bāzi Latvijā.