Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un pētniecības centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2013. gadā.

Teorētiskajā zinātnē

• Izcili rezultāti kvantu skaitļošanas teorijā. Izveidoti algoritmi kvantu datoriem, būtiski paātrinot datu apstrādi un palielinot kvantu datoru pielietošanas iespējas. Akad. Andris Ambainis (LZA Lielā medaļa, Eiropas grants kā vienam no 300 Eiropas izcilākajiem pētniekiem), Latvijas Universitāte.

• Izstrādāta kvantu sūkņu teorija un tās pielietojums nanoelektronikā, kas tiek izmantots Eiropas galvenajās metroloģijas laboratorijās. LZA kor.loc. Vjačeslavs Kaščejevs (Vienīgais Austrumeiropas zinātnieks, kas nominēts pasaules izcilnieku grupā Jauno līderu sanāksmē Pasaules Ekonomikas forumā), Latvijas Universitāte

Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestādes ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu īstenos pasākumus to institucionālās kapacitātes stiprināšanai, kā arī uzlabos studiju vidi, lai palielinātu modernizēto studiju programmu skaitu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomā.

Abu programmu ietvaros pašreiz pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir vairāk nekā 135 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi projektu iesniegšanu divās ES fondu programmās, nosūtot uzaicinājumus augstskolām un pētniecības organizācijām sagatavot un iesniegt projektus. Projekti jāiesniedz CFLA līdz 15. jūnijam.

Programmā pētniecības organizāciju kapacitātes stiprināšanai ar ES fondu atbalstu paredzēts attīstīt pētniecības infrastruktūru – būvēt jaunas ēkas, veikt ēku atjaunošanu vai pārbūvi, kā arī konsolidēt zinātniskās institūcijas, veicinot to attīstības stratēģijā noteikto virzienu attīstību, lai uzlabotu zinātnisko kapacitāti un konkurētspēju, virzītu pētniecību atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un komercializētu tās rezultātus. Paredzēts, ka ERAF atbalstu sniedz projektiem, kas sekmē Latvijas viedās specializācijas stratēģijā noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un specializācijas jomu attīstību.

Lielākajā starptautiskajā augstskolu reitingā U-Multirank 2016. gadā iekļautas 13 Latvijas augstskolas, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Reitingā iekļauta Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Liepājas Universitāte, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Biznesa augstskola Turība, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Transporta un sakaru institūts.

U-Multirank ir rīks, kas salīdzina augstskolu un koledžu rezultātus, ietverot informāciju par vairāk nekā 1300 augstākās izglītības iestādēm 90 pasaules valstīs. Reitings ir ērts lietotājiem un sniedz iespēju ikvienam esošajam un topošajam studentam interaktīvā veidā pašam salīdzināt augstskolas pēc konkrētiem kritērijiem. U-Multirank ir daudzdimensionāla pieeja ar vairāk nekā 30 kritērijiem, kuros augstskolas tiek vērtētas skalā no A (augstākais vērtējums) līdz E (zemākais). Vērtēšana ietver daudzus augstākās izglītības aspektus - pētniecību, docēšanu, starptautisko ievirzi un citus.

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Apvienojoties četrām institūcijām Latvijā, ar partneriem Somijā un Zviedrijā sācies darbs pie projekta NutrInflow, kurā veicinās izpratni par meliorācijas sistēmu nozīmi un pilotteritorijās izveidos inovatīvus ūdens apsaimniekošanas pasākumus, tā ļaujot samazināt augu barības vielu noplūdi Baltijas jūrā, pastāstīja Zemgales Plānošanas reģiona pārstāvis Aigars Ieviņš.

Baltijas jūra ir viena no aizaugošākajām ekosistēmām pasaulē. Intensīvā lauksaimniecība Skandināvijas valstīs ir viens no piesārņotājiem, par kuru darbības regulēšanu diskutē jau ilgstoši. Ievērojams piesārņojuma apjoms rodas no slāpekļa un fosfora, kas atrodas upju ūdeņos, un liek attīstīties aļģēm, kas pēcāk patērē lielu daudzumu skābekli, atņemot to citiem organismiem. Pieaugot ražošanas intensitātei Latvijā, arī mēs saskarsimies ar šo pieredzi, un tāpēc jau laicīgi nepieciešams meklēt risinājumus risku novēršanai.

Rīkojoties lokāli, ieguvumu ir iespējams radīt globāli. Trīs gados projekta partneri Latvijā - biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Jelgavas novads un Zemgales Plānošanas reģions - īstenos pasākumu kopumu ar virsmērķi samazināt iespējamās barības vielu noplūdes.

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži (LVM) apstiprināti jauni valdes locekļi Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs, bet uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Pēters Putniņš.

LVM valdē darbu turpinās Jānis Lapiņš, kura pilnvarojuma līgums ir spēkā līdz 2024. gada 1. septembrim.

Uzņēmuma jaunā valde darbu sāk 2022. gada 29. jūlijā. Konkurss uz LVM četru valdes locekļu amatiem tika izsludināts 2022. gada 24. martā. LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis izsaka pateicību līdzšinējam valdes priekšsēdētājam Arnim Melnim un valdes loceklim Edvīnam Zakovicam par ieguldījumu uzņēmuma ilgtermiņa izaugsmē, vairāk nekā 20 gadu laikā LVM izveidojot par vienu no Latvijas ekonomikas līderiem.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs.

Čennai pilsētā Indijā darbu uzsācis Latvijas Augstākās izglītības centrs. 31. janvārī to atklāja Rīgas tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis.

Centrā tiks sniegta informācija par studiju un zinātniskās sadarbības iespējām Latvijā jauniešiem un mācībspēkiem visā Dienvidindijas reģionā.

Augstākās izglītības centru izveidojušas un dibinājušas septiņas Latvijas augstskolas: RTU, Latvijas Universitāte, Biznesa augstskola «Turība», Liepājas Universitāte, Banku augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.

Latvijas augstskolas cer, ka ar Augstākās izglītības centra palīdzību turpmāk daudz aktīvāk varēs veidot abu valstu augstskolu kopējos projektus, attīstīt sadarbību zinātnes jomā, kā arī ieinteresēt studentus no Indijas savu nākotnes profesiju apgūt tieši Latvijā. Paralēli centra atvēršanai norisinās darbs pie Latvijas un Indijas starpvalstu sadarbības līguma izglītības un zinātnes jomā.

Trīs universitātes - Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Liepājas Universitāte (LiepU) un Daugavpils Universitāte (DU) parakstījušas sadarbības memorandu par universitāšu konsorcija izveidi.

Tā mērķis ir stiprināt un sekmēt augstāko izglītību reģionālajās augstskolās, veidojot darba tirgus vajadzībām atbilstošu vidi un studiju programmas.

"Sadarbības memorands ir pirmais solis ciešākas sadarbības veidošanā starp trijām universitātēm, lai tuvākā pusgada laikā izveidotu šo augstskolu konsorciju studiju un pētniecības attīstībai, kopīgi lietojot resursus un veicinot to efektīvu izmantošanu. Tādējādi tiks stiprināta šo universitāšu konkurētspēja gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā," ir pārliecināta LLU rektore Irina Pilvere.

DU rektora vietnieks attīstības jautājumos Jānis Kudiņš norāda, ka konsorcija izveide notiek saistībā ar izmaiņam Augstskolu likumā, balstoties katras universitātes unikālajās konkurētspējas priekšrocībās, izaugsmes potenciālā un daudzveidībā. "Tiks izveidota policentriska inovāciju ekosistēma, kas spēs virzīt sabiedrības un darba tirgus attīstību, ieviest jaunākās tehnoloģijas, veicināt akadēmiskā personāla atjaunošanos, radot jaunu starpdisciplināru akadēmiskā personāla paaudzi," klāsta J. Kudiņš.

Uzņēmēji topošajiem darbiniekiem profesionālās iemaņas šogad visvairāk iesaka apgūt Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un karjeras portāla "prakse.lv" veidotais pieprasītāko augstskolu un profesiju saraksts.

Vēl starp "Top 5" uzņēmēju ieteiktākajām augstskolām ir Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola un "Biznesa augstskola "Turība"".

Savukārt darba devēju ieteiktākā studiju programma ir LU bakalaura studiju programma "Datorzinātne".

Tāpat darba devēji iesaka izvēlēties RTU programmu "Datorsistēmas", Banku augstskolas programmu "Finanses", Juridiskās koledžas studiju programmu "Tiesību zinātne" un "Stockholm School of Economics in Riga" studiju programmu "BSc in Economics and Business".

Starp koledžām darba devēju ieteiktākā studiju izvēlei ir Rīgas Tehniskā koledža.

Darba devēji iesaka arī studijas Latvijas Kultūras koledžā, Rīgas Celtniecības koledžā, Alberta koledžā un Juridiskajā koledžā.

Jauniešu skaits, kas varētu pretendēt uz studijām augstskolās, ir sarucis par aptuveni 6%; tomēr izglītības iestādes cer aizpildīt budžeta vietas, tikt pie labākajiem vidusskolu absolventiem

Pirmajām uzņemšanas dienās lielāko pieteikumu skaitu saņēmušas trīs augstskolas – Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), rāda vienotās uzņemšanas sistēmā portālā Latvija.lv. Tieši šādā prioritāšu secībā Latvijas augstskolas sarindojuši darba devēji, kuri nākamajā akadēmiskajā mācību gadā jauniešiem galvenokārt iesaka izvēlēties datorzinātņu studijas.

Sīvākā cīņa par studentiem gaidāma datorzinātnēs starp LU, RTU un Vidzemes augstskolu, finanšu vadībā – starp LU un Banku augstskolu un ārstniecībā – starp LU un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), prognozē LU rektors Indriķis Muižnieks. «Lielu ietekmi uz konkurenci atstās vēsturiski izveidojies budžeta vietu sadalījums pa augstskolām, kas nav balstīts uz piedāvāto studiju kvalitāti. Tādēļ konkurss uz budžeta vietām būtu jārīko vienots visā valstī, un tajā uzvarējušie reflektanti paši varētu izvēlēties augstskolu, kurā tiek piedāvāta attiecīgā programma,» uzskata LU rektors. Savukārt RTU Studiju departamenta direktora vietnieks Uģis Citskovskis norāda, ka augstākās izglītības un zinātnes attīstība mūsdienās aizvien vairāk pieprasa starpdisciplināru pieeju, tādēļ konkurēšanas vietā RTU izvēloties attīstību un sadarbību. RTU sadarbojas ar RSU, piedāvājot kopīgas studiju programmas Medicīnas inženierija un Rūpnieciskā farmācija. Sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju šogad pirmo gadu notiek uzņemšana starpaugstskolu programmā Radošās industrijas. Notiek jaunu kopīgu programmu izstrāde arī ar citām augstskolām, informē U. Citskovskis.

Vairākas Latvijas augstskolas copē jauniešus ar dažādām akcijām; lielākās mācību iestādes pieturas pie regulārām atlaidēm atsevišķām studentu kategorijām

Augstskolās ir noslēgusies uzņemšanas 1. kārta uz budžeta vietām pamatstudijās. Visvairāk pieteikumu saņēmusi Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU). Šīs augstskolas neizceļas ar īpašu atlaižu politiku, tā tiek veidota pārdomāti, ar mērķi stimulēt sekmīgākos, talantīgākos un aktīvākos studentus. Netiek aizmirsti sportisti, bāreņi un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Taču dažas augstskolas, īpaši reģionālās, kurās budžeta vietu nav tik daudz, studentu piesaistē izmanto uzņēmējdarbībā tradicionālās mārketinga metodes – dažādas akcijas un atlaides. Tās pamatā tiek organizētas, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām, fokusējoties uz pieprasītākajām profesijām un uz attiecīgā reģiona attīstību kopumā.

Pieredzējušais latviešu hokeja aizsargs Rodrigo Laviņš nupat saņēmis diplomu tālmācības programmā Lauksaimniecības pamati, plānojot tuvākajā nākotnē pievērsties aktīvai saimniekošanai laukos, audzējot gaļas liellopus vai aitas, liecina ieraksts Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) izdevumā Lauku lapa.

Laviņš atzinis, ka patlaban, spēlējot hokeja kluba Kurbads komandā un piedaloties Latvijas virslīgas sacensībās, viņam radies vairāk brīva laika, līdz ar to ir iespēja pievērsties citām interesēm.

«Lauksaimniecība mani interesējusi vienmēr, taču, kamēr aktīvi spēlēju hokeju, nevarēju tai atvēlēt laiku. Patiesībā bija doma stāties Latvijas Lauksaimniecības universitātē, bet izbraukāt no Rīgas uz Jelgavu un vienlaikus spēlēt hokeju nebija iespējams. Kad uzzināju, ka pastāv tālmācības iespēja, nolēmu pieteikties,» atzina hokejists.

Viņš arī norāda, ka no sievas vecvecākiem mantotajā lauku īpašumā Salas pagastā savulaik turēti lopi un ir plānots attīstīt šo nozari, lai lauki nestāv tukši.

Turpinot pārmaiņu procesu un pilnveidojot korporatīvo pārvaldību, SIA Maxima Latvija ir paplašināta valde, kurā pienākumus pildīs uzņēmuma augstākā vadība, informē uzņēmumā.

Līdz šim Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers bija vienīgais uzņēmuma valdes loceklis. No šā gada 1.septembra Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs (CEO – Chief Executive Officier) būs uzņēmuma vadītājs Andris Vilcmeiers, bet uzņēmuma operacionālā vadītāja (COO – Chief Operating Officier) Kristīne Āboltiņa un komercdirektors (CCO – Chief Commercial Officier) Viktors Troicins būs valdes locekļi.

Šā gada sākumā Maxima Grupe uzņēmumiem, tai skaitā, Maxima Latvija tika izveidota arī padome, bet šobrīd visos uzņēmumos paplašinātas arī valdes.

Andris Vilcmeiers uzņēmumu Maxima Latvija vada kopš 2015.gada septembra. Viņš iepriekš bijis AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs, kā arī lauksaimniecības uzņēmuma Lielzeltiņi vadītājs. Pirms tam viņš darbojies arī loģistikas un tranzīta nozarē, ieņemot vadošus amatus uzņēmumos – Venstpils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils naftas termināls, LatRosTrans, kā arī darbojoties investīciju pārvaldes biznesā. Pēc vadības zinību un finanšu izglītības grāda iegūšanas Latvijas Universitātē, karjeru sācis auditorkompānijā PricewaterhouseCoopers Latvia.

Daudzi studenti dienesta viesnīcas izmanto tikai līdz īres dzīvokļa atrašanai, savukārt vietu trūkums viesnīcās vairs neesot aktuāla problēma, noskaidrojis laikraksts Diena.

Dienesta viesnīcu vadītāji atklāj, ka jau apmēram sešus gadus nav nācies gultasvietas dalīt pēc deklarētās dzīvesvietas attāluma principa. «Šobrīd gan brīvu vietu ir maz, bet mācību gada sākumā tas ir raksturīgi – daudzi kopmītnes izmanto kā pagaidu apmešanās vietu, līdz atrod sev piemērotu īres dzīvokli,» tendenci novērojusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studentu viesnīcu daļas vadītāja Iveta Sveržicka.

Viņa piebilst, ka uz ielas neviens students gan netiek atstāts, un vienā no astoņām RTU dienesta viesnīcām ar kopumā teju trim tūkstošiem gultasvietu pajumte vienmēr atrodoties. Savukārt Latvijas Universitātes (LU) kopmītnēs var tikt izmitināti 2,4 tūkst. studentu, taču šogad vien pmatstudijām reģistrējušies vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, un jāņem vērā, ka lielāko daļu gultasvietu aizņem «veterāni», kuri tur dzīvo visu studiju laiku, raksta Diena.

Atvaļinājumu ceļojumu laiks ir beidzies, kamēr jaunais mācību ir tikai nupat sācies, tādējādi tagad aktualizēsies nākamais lielais Covid-19 riska faktors - augstskolas, sociālajā platformā "Twitter" brīdina Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

"Saviesīgā studentu dzīve ir izrādījies būtisks vīrusa transmisijas cēlonis daudzās valstīs," atzīmē infektologs. Pēc viņa paustā, Covid-19 risks augstskolās ir būtiskāks nekā parastajās skolās, tāpēc eksperts pauž cerību, ka universitātes pēc iespējas turpinās attālināto apmācību.

Viņš norāda - ja arī augstskolu apmācību vietā visi piesardzības pasākumi tiek ievēroti, tad to, kas notiek ārpusē, kontrolēt nav iespējams. Viņš min piemēru no ASV ar 1043 infekcijas gadījumiem vienā augstskolā divu nedēļu laikā. "Mums tas nedraud, bet raksturo riska mērogu," skaidro speciālists.

Latvijas Universitātē (LU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) mācību norise plānota klātienē, savukārt studijas Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) plānots īstenot gan klātienē, gan arī attālināti.

Dažas valsts augstskolas paplašina studiju programmu klāstu, dažas ceļ studiju maksu, teju vai visas fokusējas uz pieprasījumu darba tirgū un ārvalstu studentu piesaisti , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī lielākā daļa valsts augstskolu studiju maksu vietējiem studentiem nākamajā gadā nepaaugstinās, divas no lielākajām, – proti, Latvijas Universitāte (LU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – to palielinās pamata un augstākā līmeņa studiju programmām par 1–17%, liecina DB veiktā aptauja. Vairākas augstskolas ir sarūpējušas jaunas, konkurētspējīgas un pat prestižas mācību programmas. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) informē, ka kopumā kopš pērnā gada septembra ir izsniegtas licences 30 jaunām studiju programmām, daļa no tām jau ir ieviesta pagājušā mācību gada ziemas sesijā. Pēc IZM aplēsēm, nākamajā mācību gadā tiks piedāvātas vairāk nekā 20 jaunas programmas.

SIA Jumis Geo un SIA Barkavas enerģija vadītāji kategoriski nepiekrīt Ekonomikas ministrijas lēmumiem par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un to pārsūdzēs, teikts paziņojumā presei.

Ekonomikas ministrija atcēlusi lēmumus par tiesībām pārdot obligātā iepirkuma ietvaros SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacijā Mežvidos un SIA Barkavas enerģija koģenerācijas elektrostacijā Barkavā saražoto elektroenerģiju.

SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacija (otrā kārta) uzbūvēta blakus Mežvidu siltumnīcu kompleksam Kārsavas novada Mežvidu pagastā. Barkavas koģenerācijas elektrostacija darbojas blakus siltumnīcu kompleksam Madonas novada Barkavas pagastā. Abu staciju izveidē ieguldīti vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Mežvidu koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina apkuri blakus esošajam ziemas siltumnīcu kompleksam Mežvidi. Stacijā saražoto siltumu bija paredzēts izmantot arī siltumnīcu kompleksa otrajā kārtā, augļu un dārzeņu pārstrādes cehā un Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka ražotnēs. Barkavas koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina siltumnīcu kompleksa Aiva G (platība – vairāk nekā 0,7 hektāri) un Barkavas ciemata apsildi.

Alūksnes novadā bāzētā kokogļu rūpnīca Marienburg pieņēmusi jaunu izaicinājumu un kā pirmais uzņēmums reģionā šogad uzsācis bio-ogļu (bio-char) ražošanu vietējam un starptautiskajam tirgum.

Pērn rūpnīcas tehnoloģiskajā reorganizācijā ir ieguldīti vairāk kā 600 000 eiro, kas ir radījis iespēju uzsākt zemes augsnes bagātinātāja – bio-ogles (bio-char) – tehnoloģisko ražošanu.

Atbilstoši tirgus prognozēm bio-ogļu globālā tirgus apmērs salīdzinājumā ar 2021.gadu dubultosies un sasniegs divu miljardu vērtību 2026.gadā.

Bio-ogles ir specifiski izgatavots kokogļu veids, kas visplašāk tiek izmantots lauksaimniecībā, tiešā veidā palīdzot ne vien būtiski paaugstināt ražību, bet arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kas iekļauti Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumos. Bio-ogli kā augsnes mēslojumu šobrīd pasaulē visplašāk izmanto ASV, kas patērē līdz pat 25% globāli saražotās produkcijas, bet Eiropas Savienībā vislielākais produkcijas patēriņš ir Vācijā.

Noslēdzoties atlases procedūrai, par SIA "Latvijas vēja parki" valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Urtāns, informē AS "Latvenergo".

Valdes priekšsēdētāja atlases procedūru īstenoja SIA "Latvijas vēja parki" dalībnieku sapulces izveidota nominācijas komisija. No 2023. gada 30. oktobra SIA "Latvijas vēja parki" valde strādās divu cilvēku sastāvā, valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīs Jānis Urtāns, valdes locekles pienākumus turpinās pildīt Baiba Zauere.

Izsludinot atklātu pieteikšanos uz SIA "Latvijas vēja parki" (LVP) valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem, uz valdes priekšsēdētāja amatu tika saņemti 18 pieteikumi. Vērtējot kandidātus trīs kārtās, veicot padziļinātu personības kompetenču vērtēšanu un intervijas ar situāciju analīzi, pēc nominācijas komisijas darba LVP dalībnieku sapulce par valdes priekšsēdētāju iecēla Jāni Urtānu.

Noslēdzies Rīgas pilsētas izpilddirektora amata kandidātu novērtēšanas process un domes vadība un nominācijas komisija par pamērotāko amatam atzinusi Jāni Langi.

"Pārmaiņu koalīcija jau parakstot koalīcijas līgumu vienojās, ka Rīgas pilsētas izpilddirektors tiks meklēts atklātā konkursā, piesaistot kādu no lielajām, starptautiskajām personālvadības kompānijām. Bija jāizveido prestiža, cienījama nominācijas komisija, kā arī mēs pieaicinājām neatkarīgu novērotāju. Komisija uzsāka savu darbu uzreiz kā bija beidzies pieteikuma termiņš. Atgādinu, ka šis termiņš pat tika pagarināts, lai palielinātu kandidātu skaitu," sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Rīgas mērs pastāstīja, ka vakar nominācijas komisija sēdē vienojusies izpilddirektora amatam virzīt Jāni Langi, jo viņš ieguvis konkursā vislielāko punktu skaitu. Gadījumā, ja Lange negūs deputātu atbalstu domes sēdē, kurā lems par Langes iecelšanu amatā, komisija ir izvirzījusi vēl divus rezerves kandidātus. Ja arī šie kandidāti negūs atbalstu, konkurss būs jāsludina no jauna.

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Lauksaimniecība, būdama viena no valsts ekonomikas stūrakmeņiem, darba tirgū nodrošina stabilu pieprasījumu pēc speciālistiem, LLU veido jaunas programmas un mērķē uz ārvalstniekiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) piedāvā mācību programmu klāstu, kas orientētas galvenokārt uz Latvijas lauku ilgtspējīgu attīstību. LLU ir nozīmīga loma visas tautsaimniecības attīstībā, jo tā sagatavo lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas tehnoloģijas, mežsaimniecības un kokapstrādes speciālistus, atzīst LLU rektore Irina Pilvere, uzsverot, ka šīs ekonomikai tik svarīgās jomas nevar pilnvērtīgi attīstīties bez LLU absolventiem. «Pirms desmit gadiem, pirms Latvijas iestāšanās ES nozarei bija samērā zems prestižs, paši lauksaimnieki savus bērnus nesūtīja mācīties uz LLU, jo lauksaimniecībā neredzēja biznesa iespējas,» viņa saka. Situācija ir krasi mainījusies. «Nozare ar tiešajiem maksājumiem un lauku attīstībai paredzētām atbalsta programmām ir sakārtota, kļuvusi konkurētspējīga. Sabiedrības priekšstats ir mainījies, vairs netiek uzskatīts, ka laukos jābrien pa dubļiem ar gumijas zābakiem, nozare ir moderna, ienāk mūsdienīgas tehnoloģijas, tāpēc nepieciešamas jaunas zināšanas un kompetences,» konstatē rektore. Nozares prestiža celšanās palielina jauniešu interesi par studijām LLU.