Turpinot uzsākto zaļo kursu, tekstila nomas uzņēmums “Lindstrom” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēguši darbu pie saules paneļu parka realizācijas. Uz servisa centra jumta Piņķos 2000 m2 platībā ir uzstādīti 655 saules paneļi ar kopējo jaudu 245 kW, kas ik gadu saražos ap 226 620 kWh zaļās elektroenerģijas.

"Lindstrom" servisa centrā Piņķos, kur norisinās ar darba vidi saistītā tekstila tīrīšanas procesi, saules paneļu sistēma turpmāk sniegs iespēju pašiem saražot līdz 30% no gada kopējā elektroenerģijas patēriņa. Projekta investīcijas sasniedz 260 000 eiro.

Turpmāk, izmantojot saules paneļu saražoto zaļo elektroenerģiju, atmosfērā gadā nonāks par 68,57 tonnu mazāk CO2 emisiju* ‒ tas ir līdzvērtīgi 3117 iestādītiem kokiem. Ar šo investīciju saules enerģijā “Lindstrom Latvija” kļūst par pirmo no “Lindstrom” grupas uzņēmumiem, kas realizējis šāda apjoma saules paneļu parku Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā.

"Lindstrom" vadītājs Latvijā Ivars Šmits: "Šis ir ilgtspējīgu lēmumu laiks. Ar šo projektu mēs ne tikai palielināsim uzņēmuma enerģijas efektivitāti un ietaupīsim līdz pat 120000 eiro gadā, bet arī veicināsim atbildīgu uzņēmējdarbību. Strādāt zaļāk un nodrošināt ilgtspējīgus pakalpojumus ir “Lindstrom” misija."

Pakalpojumu industrija šobrīd piedzīvo digitālo transformāciju, ko sekmē nepieciešamība ne tikai strādāt efektīvāk, bet arī ilgtspējīgāk. Tekstila nomas servisa uzņēmums “Lindstrom Latvija” darba apģērbu nomas servisa digitalizācijā investējis vidēji 30 000 eiro.

Uzņēmumā norāda, ka, pateicoties digitālās pārvaldības risinājumam, ir gadījumi, kad biznesa un valsts sektors industriālā tekstila izmantošanas un uzturēšanas ķēdē var samazināt zudumus par vidēji 40%, tādējādi būtiski optimizējot izmaksas.

“Lindstrom Latvija” vadītājs Ivars Šmits norāda, ka, lai arī daudziem uzņēmumiem digitalizācijas procesu ir paātrinājis Covid-19, “Lindstrom” to savos biznesa procesos nolēma ieviest vēl pirms pandēmijas, tādā veidā reaģējot uz klientu mainīgajām vajadzībām.

“Aizvadīto gadu laikā apstiprinājās, ka šis stratēģiskais lēmums ir bijis pareizs, jo digitalizācija būtiski pilnveido ikdienas procesu pārvaldību, kāpinot efektivitāti visos darbības posmos, izmantojot mazāku laiku, izmaksas un resursus,” piebilst I. Šmits.

Tekstilizstrādājumu nomas uzņēmuma SIA “Lindstrom” apgrozījums 2022.gadā Latvijā ir sasniedzis 12 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk salīdzinājumā ar 2021.gada rezultātiem, liecina uzņēmuma apkopotie neauditētie dati.

“Lindstrom” norāda, ka apgrozījuma kāpums ir piedzīvots, pateicoties uzņēmēju pārejai uz zaļākiem biznesa modeļiem un risinājumu, kas ļautu optimizēt izdevumus.

“Lindstrom” vadītājs Latvijā Ivars Šmits uzsver, ka iemesli apgrozījuma kāpumam ir arī uzņēmēju vēlme palielināt sava biznesa veiktspēju, vienlaikus ietaupot resursus un optimizējot darbības procesus.

“Sasniegtie apgrozījuma rezultāti liecina par to, ka tekstila nomas serviss sevi ir pierādījis kā ilgtspējīgs, aprites ekonomikā balstīts risinājums, kas vienlaikus ļauj gan saudzēt dabu, gan arī ietaupīt līdzekļus. Esmu gandarīts, ka aizvien vairāk uzņēmēju Latvijā izšķiras par videi draudzīgākiem risinājumiem, redzot, ka tekstila noma ļauj būtiski samazināt apritē esošo darba apģērbu vienību skaitu, nezaudējot darba vides prasību kvalitāti. Tieši aprites ekonomikas pieejas nostiprināšanās Latvijas uzņēmēju vidū būs viens no stimuliem, kāpēc pieprasījums pēc tekstila nomas pakalpojumiem turpinās augt. Uzņēmēju vidū sāk mainīties arī priekšstats par to, ka ārpakalpojumi ir dārgi un nevajadzīgi, palielinoties izpratnei par to, kā ietaupīt, optimizējot konkrētus darbības procesus, lai garantētu biznesa dzīvildzi,” komentē I. Šmits.

Tekstila nomas uzņēmuma "Lindstrom" Tukumā izvietotās darba apģērba ražotnes "Prodem" direktore Inga Jaakola turpmāk būs uzņēmuma globālo darba apģērbu piegādātāju vadības direktore. Ražotni Tukumā vadīs līdzšinējais darba apģērbu piegriešanas nodaļas vadītājs Gusts Dzenis.

I.Jaakolai ir vairāk nekā 15 gadu pieredze darba apģērbu ražošanas industrijā. “Prodem” direktores amatā viņa stājās līdz ar ražotnes atvēršanu 2017.gada janvārī, iepriekš aktīvi strādājot pie “Prodem” ražotnes konceptuālās izstrādes.

Turpmāk I.Jaakola ieņems “Lindstorm” globālo darba apģērbu piegādātāju vadības direktores vietu.

“Šajā gadā mani primārie darba uzdevumi būs Ziemeļāfrikas stratēģiskā plāna ieviešanas pārraudzīšana, kā arī “Prodem” ražotnes atvēršana Ķīnā. Tāpat turpmāk pildīšu dažādus arī ar globālo darba apģērbu piegādāju pārvaldību saistītus uzdevumus. Esmu gatava jauniem izaicinājumiem un ar pilnu jaudu strādāt pie uzņēmuma darbības paplašināšanas,” skaidro I.Jaakola.

Tekstilizstrādājumu nomas uzņēmuma SIA “Lindstrom” apgrozījums 2023.gadā Latvijā ir sasniedzis 12,9 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk salīdzinājumā ar 2022.gada rezultātiem, liecina uzņēmuma apkopotie neauditētie finanšu dati.

“Lindstrom” vadītājs Latvijā Ivars Šmits uzsver, ka iemesli apgrozījuma kāpumam ir dažādi, bet viens no tiem – aizvien vairāk uzņēmēju pārskata biznesa vadības procesus, meklējot videi zaļākus risinājumus. To veicina gan ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstība, sekojot vides, sociālajiem un pārvaldības kritērijiem, gan zaļā kursa mērķi, kas iegūst aizvien lielāku uzmanību Eiropas un Latvijas dienaskārtībā.

Turpina I. Šmits: “Pieaugošais pieprasījums pēc tekstila nomas pakalpojumiem ir skaidrs signāls, ka tirgus ir gatavs ilgtspējīgākiem risinājumiem. Redzam, ka mainās ne tikai paradumi, bet ir noticis arī attieksmes lūzums, aizvien vairāk uzņēmumu priekšroku dodod nevis tekstila, piemēram, darba apģērbu iegādei, bet gan tā nomai. Tādā veidā uzņēmēji strādā atbilstoši aprites ekonomikai un Eiropas zaļajam kursam,” norāda I.Šmits.

No pirmās kara dienas Augstsprieguma tīkls strādā paaugstinātas gatavības režīmā un rēķinās ar visiem potenciālo notikumu scenārijiem, tajā skaitā arī patvaļīgas Baltijas valstu atslēgšanas no BRELL loka.

To intervijā Dienas Biznesam saka Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.augusta numurā lasi:

Statistika

Inflācijai jauni rekordi

Tēma

Siltumapgādes gatavība – teorētiska

Aktuāli

Nav darba, nebūs cilvēku

Enerģētika

Megaprojekts elektroenerģijas ražošanai

Izdevējdarbība

Vai Latvijas Pasts pieliks punktu drukātās preses nozarei?

Izejvielas

Izejvielu tirgi sniedz inflācijas pīķa cerību

Izglītība

Uzņēmējiem trūkst motivācijas apmaksāt potenciālo darbinieku studijas

Eiropā ne pirmo gadu piedzīvotās anomālijas – ilgstoši sausuma periodi un postošie plūdi ir tikai maza daļa no klimata pārmaiņu sekām, kuras piedzīvojam nevis teorētiski, bet ļoti praktiski.

Turklāt klimata pārmaiņas un globālā sasilšana vairs nav tikai tālu zemju problēma - tā ir lokāla un klātesoša arī Latvijā, par ko liecina, piemēram, plūdi Jēkabpilī gada sākumā, augusta mēneša spēcīgie negaisi, kuru postījumi daudzus cilvēkus atstāja ar vairākiem tūkstošiem eiro mērāmiem zaudējumiem. Klimatu pārmaiņas ir cilvēces izraisītas sekas, tāpēc jauni risinājumi ikdienai un darbībām, ko veicam, ir jāmeklē ne tikai mājsaimniecībās, bet arī uzņēmumos.

Uzņēmēju atbildība klimata pārmaiņu ērā

Globālā mērogā klimata pārmaiņas rada dažādas sekas, tostarp gaisa temperatūras svārstības, kas var izraisīt ekstremālus laikapstākļus un nokrišņu daudzuma izmaiņas, kas var izraisīt sausumu vai plūdus, kādus esam pieredzējuši gan Eiropā, gan citviet pasaulē. Laikapstākļu izmaiņas iet roku rokā ar faunas un floras transformācijām - aizvien vairāk savairojas dažādas invazīvas augu un kaitēkļu sugas, apdraudot dabas daudzveidību, izraisot sugu izmiršanu traģiskos veidos. Latvijā visas šīs parādības ir novērojamas dažādās pakāpēs - pieredzam ievērojamas temperatūras svārstības visos gadalaikos, stipras vētras un nokrišņus, pavasara laikā applūdušus laukus un ekstremālu sausumu vasarās, invazīvas kaitēkļu sugas un apdraudētu sugu skaita palielināšanos.