A/s Jelgavas cukurfabrika 2012. gadu noslēgusi ar 111,8 tūkst. Ls zaudējumiem, kā arī ieguldījusi 250 tūkst. Ls ēdnīcas ēkas rekonstrukcijā, lai varētu to iznomāt Jelgavas pašvaldības aģentūrai «Kultūra», informē Lursoft.

Uzņēmuma neto apgrozījums 2012. gada pārskata periodā veidoja 14,1 tūkst. Ls, kas gūts no īpašuma nomas un sniegtajiem pakalpojumiem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmuma apgrozījums sarucis par 94%.

Uzņēmuma vadība turpmāko darbību saistīta ar Jelgavas cukurfabrikai piederošo īpašumu iznomāšanu vai pārdošanas organizēšanu, arī ar to apsaimneikošanu un iespējamo teritorijas tālākās attīstības plānošanu.

Jelgavas cukurfabrikas valdes locekles amatu ieņem Inga Rēboka, savukārt a/s Jelgavas cukurfabrika padomes priekšsēdētāja amatā darbojas Kaspars Rullis, padomes locekļa amatu ieņem Sandis Aukšmuksts un Antons Jans.

Lietuvas čārterreisu aviokompānija «Small Planet Airlines», kas jau restrukturizē savus uzņēmumus Vācijā un Polijā, veiks arī Lietuvas uzņēmuma restrukturizāciju, un tāpēc vērsusies tiesā.

«Small Planet Airlines» norāda, ka Lietuvas uzņēmuma darbības turpināšanai nav nepieciešams investors, tomēr ir sākusi to meklēt.

Kompānija arī uzsver, ka restrukturizācija Lietuvā atšķirsies no restrukturizācijas Vācijā un Polijā.

«Abās šajās valstīs kompānijas nespēja kontrolēt paplašināšanos un izmaksu pieaugumu, un tāpēc mēs tur šoruden sākām restrukturizāciju. Vācijas un Polijas kompāniju reorganizācijas dēļ »Small Planet Airlines« Lietuvā nesaņems ieņēmumus par pakalpojumiem no šiem uzņēmumiem, tāpēc tā centīsies samazināt infrastruktūru un arī aizsargāt savu darbību no ārējo pakalpojumu sniedzēju prasībām,» teikts «Small Planet Airlines» paziņojumā.

Ekonomiskā krīze Latvijā sākās 2008. gadā, un šis bija pārdomu un kritisku lēmumu pieņemšanas laiks daudziem uzņēmumiem, kuri bija neperspektīvi, radušies optimisma rezultātā. Protams, daudzi, kurus krīze skāra visbargāk, bankrotēja. Taču citi, mēģinādami izvairīties no bankrota, pieņēma lēmumu par restrukturizāciju.

Patlaban ir 2012. gads. Vai uzņēmumu restrukturizācija joprojām ir aktuāla? Kā šīs jomas profesionālis esmu pārliecināts, ka restrukturizācijas jautājums joprojām ir aktuāls lielajiem un vidējiem uzņēmumiem. Kāpēc? Atbilde ir valstī pastāvošajā joprojām nestabilajā ekonomiskajā sistēmā, kur daudziem uzņēmumiem finansējums to darbībai nav pieejams, bet citiem tuvākajā laikā beigsies ar bankām noslēgtās vienošanās par saistību izpildes termiņu pagarinājumu vai tiks atcelts labvēlības periods. Šādos gadījumos ir pamats runāt par restrukturizāciju. Manuprāt, ja uzņēmums ir izdzīvojis līdz 2012. gadam, tas nozīmē, ka ir pamats tā eksistencei un glābšanai.

Dzelzceļa vagonu rūpnīcu no nulles būvēs bijušajā cukurfabrikas teritorijā; pilsēta nodrošinās infrastruktūru .

Pie tā, lai pērnā gada nogalē tiktu parakstīts nodomu līgums par bijušās cukurfabrikas teritorijas apgūšanu, visas iesaistītas puses nopietni strādāja, DB saka Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. 2012.gada 28.decembrī Jelgavas pilsētas domē trīspusēju nodomu līgumu par lielgabarīta kravas vagonu ražošanas uzņēmuma būvniecību Jelgavā bijušās cukurfabrikas teritorijā parakstīja A. Rāviņš, a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks un a/s Jelgavas cukurfabrika valdes locekle Inga Rēboka.

DB jau rakstīja, ka UVZ rūpnīcas izveidē plāno ieguldīt nedaudz vairāk par 20 miljoniem eiro, kas ietvertu iekārtu, ēku un infrastruktūras iegādi. Gadā tajā plānots saražot ap 2500 dažāda veida vagonu, pieņemot arī nelielus 5–10 vagonu pasūtījumus. Kaut arī pasaules mērogā izgatavoto vagonu skaits ir neliels, Latvijas mērogiem tas ir visai ievērojams, jo, piemēram, LDz Cargo šogad plāno iegādāties tikai 300 jaunus vagonus.

Lai iepazīstinātu ar Jūrmalas un Jelgavas virzienu pasažieru infrastruktūras modernizācijas projekta gaitu, VAS Latvijas Dzelzceļš trešdien, 2.decembrī rīkoja tehnisko izbraucienu uz Bulduru un Dzintaru stacijām, lai klātienē aplūkotu jaunās platformas.

Vairākās stacijās joprojām intensīvi turpinās būvdarbi, bet līdz gada beigām tos pabeigs visās stacijās. Pakāpeniski tiek gatavota būvobjektu nodošana ekspluatācijā. Kā pirmo būvobjektu pagaidu ekspluatācijā nodeva jaunās platformas Bulduru stacijā, ko jau izmanto pasažieri. Nākamie būs Asari, Melluži, Babīte, Dzintari, informē uzņēmumā.

Uz vairākām platformām jau ir uzstādīti displeji un skaļruņi pasažieru apziņošanai un videokameras, taču tos varēs pieslēgt sistēmai, kad darbi būs pabeigti visās stacijās.

Dzelzceļa staciju platformu projektētājs un būvdarbu veicējs ir pilnsabiedrība RBSSKALS būvsabiedrība un Leonhard Weiss RTE. Pasažieru apziņošanas sistēmu un videonovērošanu ierīko SIA Komerccentrs Dati grupa.

Privatizācijas aģentūra (PA) pārdevusi valstij piederošās a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums kapitāldaļas uzņēmuma esošajiem akcionāriem SIA Fortum Jelgava un a/s Jelgavas cekurfabrika, informē PA pārstāvji.

Jelgavas pilsētas pašvaldība, kurai jau pieder nepilni 72% a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums akciju, nolēma atteikties no pirmpirkuma tiesību izmantošanas. Izmantot pirmpirkuma tiesības uz akcijām pieteicās divi a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums esošie akcionāri, un attiecīgi tika noslēgts līgums ar a/s Jelgavas cukurfabrika par 3 364 038 valstij piederošo akciju pārdošanu un ar SIA Fortum Jelgava par valstij piederošo 778 462 akciju pārdošanu. Abi akciju pircēji ir jau veikuši pilnu apmaksu par akcijām, norāda PA pārstāvji.

Valstij piederošā akciju pakete - 4 142 500 akcijas jeb 23,85% no uzņēmuma pamatkapitāla – tika nodota pārdošanai pērnā gada 19. jūlijā.

#Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns.

Vienas nozares beigas – iespēja jaunam sākumam, to intervijā DB stāsta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Viņaprāt, Liepāja, kas pērn ir spējusi palielināt kravu pārkraušanas apjomus par 16%, var piesaistīt jaunus kravu īpašniekus, jo īpaši tāpēc, ka tā ir kļuvusi par Baltijas reģiona graudu lielāko pārkraušanas ostu.

Fragments no intervijas

Kādu risinājumu redzat saistībā ar Metalurgu?

Vēsturiski Liepāja bija metalurģijas un tekstila pilsēta, taču, laikam ritot, situācija ir būtiski mainījusies. Proti, pašlaik vairs nav tādu ražošanas uzņēmumu kā cukurfabrika, piena un gaļas kombināts, sērkociņu un lielas koksnes pārstrādes rūpnīcas. Tā ir vēsture, un ir skaidrs, ka arī metalurģijas Liepājā vairs nebūs. Divas reizes Liepāja ir pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, un trešo reizi kāpt uz tā paša grābekļa pilsēta nav pelnījusi. Tāpēc Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns. Nevar noliegt, ka Liepājas metalurgs bija liels darba devējs, kurš ziedu laikos nodarbināja pat līdz 2500 strādājošajiem. Viss ir labi, kamēr šāds liels pilsētu veidojošs uzņēmums strādā, bet tajā brīdī, kad īsā laikā tiek atlaisti vairāk nekā 2000 darbinieki, viss apgriežas kājām gaisā un ieguvumu vietā ir zaudējumi. Savukārt, ja šajā teritorijā strādā daudz vidēju kompāniju, tad risks, ka visiem vienlaicīgi iestājas problēmas, ir daudz mazāks. Tā kā pašlaik arī Liepājā oficiālais bezdarba līmenis ir sarucis līdz 6%, tad pat Metalurga reanimācijas gadījumā būtu jautājums par darbaspēka pieejamību, bet speciālisti tik un tā būtu jāimportē, visticamāk, no Ukrainas vai Krievijas. Tāpat jāņem vērā arī ekonomiskais aspekts, proti, ražojot produkciju ar zemu pievienoto vērtību, ir grūti maksāt strādājošajiem labas algas, strādāt pie attīstības un izaugsmes projektiem. Ir arī veselības jautājums, jo pēc KVV Liepājas metalurgs lūžņu kausēšanas krāsns darba apturēšanas ir būtiski sarucis plaušu un elpošanas ceļu slimnieku skaits pilsētā. Tas ir svarīgi ne tikai iedzīvotāju veselības kontekstā, bet arī tāpēc, ka Liepāja cenšas attīstīt kurortoloģiju. Kamēr strādāja Metalurgs, pilsētā regulāri notika elektroenerģijas atslēgumi, kas nebūt neveicināja citu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju attīstību. Diemžēl tādi Metalurga pārņēmēji, par kuriem būtu pilnīga pārliecība, ka viņi atjaunos un pacels šo ražošanu, maksātnespējas procesā tā arī nav atradušies.

Vienīgā šķīstošās un maltās kafijas ražotne Baltijā “Liepājas Kafijas fabrika” šogad atzīmē 50 gadu jubileju.

Uzņēmums veiksmīgi strādā, ir veicis nozīmīgas investīcijas tehnoloģijās un ieviesis jaunus produktus. Uzņēmums nodarbina 25 cilvēkus un mēnesī saražo aptuveni 200 tonnu šķīstošās un maltās kafijas.

2021. gadā SIA "Liepājas Kafijas fabrika" strādāja ar 1,205 miljonu eiro apgrozījumu.

“Liepājas Kafijas fabrika” izveidota 1972. gadā “Liepājas Cukurfabrika” paspārnē, bet vēlāk izveidota kā patstāvīgs uzņēmums, kuru 2013. gadā iegādājās kompānija “Rietumu investīciju grupa” un tas kļuva par Ukrainas, Anglijas kopuzņēmumu.

“Liepājas Kafijas fabrika” grauzdē kafijas pupiņas, ražo dažāda veida malto kafiju un šķīstošo kafiju. Aptuveni 30% - 40% gatavās produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū, bet pārējā eksportēta uz Baltijas un tuvējām Eiropas valstīm, tomēr joprojām viens no lielākajiem saražotās produkcijas noieta tirgiem ir Ukraina, kur Liepājā grauzdētā un maltā kafija tiek pārdota ar privātiem zīmoliem.

Latvijas dzelzceļš (LDz) 17.augustā sāks būvdarbus Asaru stacijā, turpinot vērienīgo Jūrmalas līnijas dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu, informē LDz pārstāvis Edgars Vilcāns.

Lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena būvdarbu laikā, Asaru stacijā no 11.augusta ir mainīta vilciena apstāšanās vieta un pasažieru iekāpšana-izkāpšana. LDz aicina uzturēties tikai vietās, kur tas ir atļauts un sekot norādēm.

Lai paspētu pabeigt projektus laikā un mazāk traucētu vilcienu kustībai, darbi notiks sešas dienas nedēļā no plkst. 8 līdz 20. LDz aicina iedzīvotājus un pasažierus izturēties ar izpratni pret iespējamām ar būvniecības darbiem saistītām neērtībām.

Tuvākajā laikā darbi tiks uzsākti arī pārējās Jūrmalas stacijās - Majoros, Slokā, Dubultos, Lielupē, Pumpuros, Vaivaros, kā arī Zolitūdē, Imantā, Jelgavā un Cukurfabrikā.

VAS Latvijas dzelzceļš speciālisti kopā ar Inženiera un uzņēmēja pārstāvjiem izveidotās komisijas sastāvā ir pieņēmuši pagaidu ekspluatācijā jaunās paaugstinātās dzelzceļa pasažieru platformas arī Jelgavā un Olainē, informē uzņēmuma pārstāvji.

Līdz ar to pašlaik pasažieriem izmantošanai pieejamas pasažieru platformas Slokā, Asaros, Mellužos, Pumpuros, Dzintaros, Lielupē, Bulduros, Babītē un Majoros (Tukuma virzienā). Pārējās stacijās (Vaivaros, Dubultos, Zolitūdē, Imantā, Cukurfabrikā, kā arī Majoros (Rīgas virzienā) notiek speciālistu norādīto trūkumu novēršana, lai jau janvārī tās būtu pieejamas pasažieriem.

Pagaidu ekspluatācija nozīmē, ka platformas ir izmantojamas to pamata funkcijai un komisija tās atzinusi par cilvēkiem drošām un prasībām atbilstošām, taču līdz pilnīgai nodošanai ekspluatācijā uzņēmējam pēc komisijas norādījumiem ir jānovērš nebūtiski trūkumi, lai parakstītu aktu par dzelzceļa infrastruktūras daļas nodošanu ekspluatācijā.

Cukurfabriku īpašnieki dāsno cukura «sāpju naudu», visticamāk, nav ieguldījuši jaunos biznesa projektos.

Lielāko summu aizvadīto gadu laikā - attiecīgi 17 un 10 miljonus Ls saņēma abu cukurfabriku – Jelgavas un Liepājas – īpašnieki. Tomēr DB veiktā izpēte liecina, ka šī nauda nav ieguldīta jaunu kompāniju izveidē vai attīstībā. Pēc publiski pieejamās informācijas cukurfabriku īpašnieki nav izveidojuši jaunus uzņēmumus. Nav arī ziņu, ka īpašnieki attīstītu jelkādus citus ražošanas vai nekustamo īpašumu projektus.

Db neizdevās sazināties ar cukurfabriku īpašniekiem, lai uzzinātu, kur ieguldīta tā saucamā «sāpju nauda». Vairāki savstarpēji nesaistīti avoti vedināja Jelgavas cukurfabrikas īpašnieku meklēt Monako. Kā liecina Lursoft dati, 97.62 % a/s Jelgavas cukurfabrika akciju pieder Uldim Aukšmukstam, kurš bija cukurfabrikas īpašnieks arī laikā, kad tika pieņemts lēmums pārtraukt cukura ražošanu. Tiesa, datu bāzei par a/s akcionāriem ir uzziņas raksturs un nav juridiska spēka. Savukārt Liepājas cukurfabrikas lielākā īpašniece pēc Lursoft datiem ir SIA DIKK ar 50.64 %. Gan Liepājas cukurfabrikas, gan SIA DIKK valdē kopš 2010. gada darbojas Romāns Dolgopolovs un Zofija Kuļika, turklāt abi ir DIKK līdzīpašnieki. Joprojām Liepājas cukurfabrikas valdes priekšsēdētājas pienākumus pilda Valija Zabe.

«Es par šo tēmu negribētu runāt,» tā uz jautājumu, vai vagonbūves rūpnīcas celtniecības darbu pasūtītāja akciju sabiedrība «UVZ Baltija» nekavē norēķinus, laikrakstam Zemgales Ziņas atbildējis teritorijas sagatavotāja uzņēmuma SIA «Lemminkainen Latvija» darbu vadītājs Andris Paeglītis. No komentāriem atsakās arī pati vagonbūves giganta kompānija, gan uzsverot – pēc neliela pārtraukuma darbi atsākti.

«Visi darbi objektā Aviācijas ielā 2 un 2a notiek pēc grafika,» laikrakstam skaidrojis «UVZ Baltija» direktora vietnieks būvniecības jautājumos Andris Vaišļa. Uz lūgumu komentēt Zemgales Ziņu rīcībā nonākušo informāciju, ka UVZ vagonbūves projekts janvārī uz laiku apturēts, jo kompānijai radušās finanšu grūtības un tā nav norēķinājusies ar pāļu dzinēju somu uzņēmumu «Lemminkainen Latvija», A.Vaišļa atbildējis: «Ņemot vērā to, ka akciju sabiedrība «UVZ Baltija» ir liela un sevi cienoša kompānija, mēs nekomentējam baumas.»

AS Jelgavas Cukurfabrika aizvadītā gada 30. decembrī tikusi pie jauna nosaukuma, tagad tā pārdēvēta par Riverside Properties, liecina Lursoft dati.

Riverside Properties pamatdarbības veids ir nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Riverside Properties 2013. pārskata periodu noslēdza veiksmīgi, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats. Uzņēmumam beidzot izdevās izkļūt no zaudējumiem, kas tam bija pēdējo gadu laikā, nopelnot 1,139 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas.

Gūto peļņu Riverside Properties vadība plāno novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai. Riverside Properties 2013. gadā apgrozīja 270,043 tūkstošus eiro, bet uzņēmuma rentabilitātes rādītājs sasniedza 31,66, norāda Lursoft.

Izmantojot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu Latvijas dzelzceļš (LDz) līdz 2015.gadam paaugstinās pasažieru platformas 13 stacijās Jelgavas un Jūrmalas virzienos.

Kā informēja LDz Sabiedrisko attiecību daļas pārstāvji, pasažieru infrastruktūras uzlabošanas plāni paredz paaugstināt peronus līdz 55 cm no sliedes galviņas 13 stacijās: Babītē, Bulduros, Cukurfabrikā, Dzintaros, Imantā, Jelgavā, Lielupē, Majoros, Dubultos, Olainē, Slokā, Vaivaros un Zolitūdē. Šīs vietas izvēlētas, izvērtējot pasažieru plūsmas un tehniskās iespējas pabeigt projekta realizāciju līdz 2015.gadam.

Kopējās projekta izmaksas ir 12,36 miljoni latu.

Ievērojama pasažieru plūsma ir arī citās stacijās, piemēram, Rīgas rajonā, kā arī Krustpils virziena stacijās. Tomēr, ņemot vērā ierobežoto laiku, kas atlicis, lai šos projektus pabeigtu līdz 2015.gadam, šajā plānošanas periodā nolemts modernizēt nozīmīgos Jūrmalas un Jelgavas virzienus.

Būvniecības kompānijai Latvijas Energoceltnieks (LEC) mainījusies vadība – valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Jānis Blumbergs, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvji.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters pēc savas iniciatīvas pieņēmis lēmumu darba attiecības ar uzņēmumu pārtraukt. Akcionāri šo lēmumu ir akceptējuši.

J. Blumbergs iepriekš darbojās a/s Jelgavas cukurfabrika valdes priekšsēdētāja amatā.

Darbu LEC valdē turpina valdes loceklis Jānis Sproģis, Valērijs Drozds un Didzis Vītols.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma (16,4 milj. Ls), Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 269. vietā. Savukārt pērn uzņēmums apgrozīja 30 milj. Ls, bet peļņa veidoja 1,4 milj. Ls. Uzņēmuām stārdā aptuveni 350 darbinieki.

Fotoieskats Liepājas pludmales vasaras kafejnīcās. Tās nebūt nebauda «vieglu dzīvi», ņemot vērā vasarai salīdzinoši vēsos laikapstākļus, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Tomēr katrs no četriem pludmales krogiem Hot Lounge, Cukurfabrika, Vēju dārzs un Red Sun Buffet esot atradis savu auditoriju, kas nodrošinot minimālo apmeklētāju skaitu laikā, kad saule atpūtniekus nedzen pludmalē.

Gan bārmeņi, gan īpašnieki Kursas Laikam atzinuši, ka saule ir nepieciešama vairāk par visu. Nekas neatsver sauli, ne stils, ne mūzika, ne izdoma.

Situācija gan var mainīties, jo no sestdienas Latvijā sola karstuma vilni.

Latvijas dzelzceļš (LDz) 24.septembrī sāks būvdarbus Dubultu, Lielupes, Pumpuru un Slokas stacijās, turpinot vērienīgo dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu Jūrmalas līnijā, informē uzņēmumā.

Lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena būvdarbu laikā, no 24.septembra Dubultu un Lielupes stacijās tiks mainītas vilciena apstāšanās vietas. Dubultu stacijā būvdarbu laikā vilciens apstāsies pie salu platformas abos virzienos. Lielupē tiks izbūvētas pagaidu koka platformas.

28.septembrī būvdarbus sāks arī Pumpuru un Slokas stacijās, kur būvdarbu laikā mainītas vilciena apstāšanās vietas: Slokas stacijā vilciens apstāsies pie salu platformas abos virzienos, savukārt Pumpuros tiks izbūvētas pagaidu koka platformas.

Lai paspētu pabeigt projektus laikā un mazāk traucētu vilcienu kustībai, darbi notiks sešas dienas nedēļā no pl.8. līdz 20.

SIA Fortum Jelgava Lielupes krasta promenādē prezentējusi saistvada izbūvi zem Lielupes, savienojot abu krastu siltumapgādes sistēmas, kas ir Latvijā pirmais šāda mēroga projekts, un to īsteno SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC).

SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa žurnālistus informēja, ka šādos apmēros tas ir Latvijā pirmais siltumtrases saistvads, kas tiek izbūvēts zem upes gultnes. Viņai bija zināmi piemēri, ka ko līdzīgu savulaik bija iecerējušas arī citas pilsētas, taču līdz galam tāda izbūve nebija īstenota.

Abu Lielupes krastu siltumapgādes sistēmu savienošanas projekta kopējās izmaksas ir 1 603 634 lati, no kurām Kohēzijas fonds (KF) sedz 512 782 latus. Saistvada kopējais garums ir 1,4 kilometri, bet zem Lielupes gultnes iebūvējamā posma garums ir 380 metri.

LEC Informācijas un sakaru tehnoloģiju departamenta direktors Valērijs Drozds apstiprināja, ka, arī pēc būvkompānijas pieredzes un tās rīcībā esošās informācijas, šis ir Latvijā pirmais šāda veida saistvads.

Pašlaik akciju sabiedrības UVZ Baltija topošajā dzelzceļa vagonu ražotnē Pārlielupē, Jelgavā izbetonēta aptuveni ceturtā daļa pamatu, šodien vēsta laikraksts Zemgales Ziņas.

Uzņēmuma teritorijā, ko pavasarī iegādājās no akciju sabiedrības Jelgavas Cukurfabrika, tā sauktajā nulles ciklā novesta melnzeme, uzbērtas smiltis un šķembas, iekārtoti piebraucamie ceļi, kā arī pēc īpašas tehnoloģijas astoņu metru dziļumā tiek dzīti pāļi tā, lai radītu iespējami mazāku troksni. Šodien vai rīt tiks sākta noliktavas pamatu izbūve, bet darbu noslēgumā taps biroja ēka.

UVZ Baltija vagonu rūpnīcas celtniecība noris saskaņā ar grafiku, Zemgales Ziņām teikusi uzņēmuma pārstāve Tatjana Mitina. Patlaban objektā turpinās tā dēvētie nulles cikla būvdarbi – visa nepieciešamā sagatavošana komunikāciju ierīkošanai, pamatu ielikšana ražošanas korpusam, noliktavai, administratīvajai ēkai, kā arī sagatavošanās darbi dzelzceļa sliežu ceļu ierīkošanai.

Šķīstošās kafijas un šķīstošo kafijas dzērienu ražotāja SIA Liepājas kafijas fabrika neto apgrozījums, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga teju divas reizes, sasniedzot 3,111 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Pagājušajā gadā uzņēmums lielu uzmanību pievērsa ražošanas izmaksu kontrolei, kā rezultātā sasniedza peļņu 578,8 tūkstošu eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas. Arī uzņēmuma peļņa, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, ir augusi vairāk nekā divas reizes.

Liepājas kafijas fabrika ir dibināta 2001. gada aprīlī, atdaloties no AS Liepājas cukurfabrika.

Arī pērn Liepājas kafijas fabrika, kas ar darbavietām nodrošināja 57 darbiniekus, turpināja ražot standarta produkciju vietējam tirgum - trīs veida šķīstošo kafiju Liepāja un pēc pasūtījuma ražoja arī šķīstošos dzērienus Galych Ranok ar zīmolu Galka un kafijas pulveri eksportam uz Ukrainu.

Latvijas dzelzceļš (LDz) uzsācis būvdarbus Mellužu pieturas punktā, turpinot vērienīgo Jūrmalas līnijas dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu, informē LDz.

Lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena būvdarbu laikā, Mellužu pieturā mainīta vilciena apstāšanās vieta un pasažieru iekāpšana-izkāpšana. LDz aicina uzturēties tikai vietās, kur tas ir atļauts un sekot norādēm.

Lai paspētu pabeigt projektus laikā un mazāk traucētu vilcienu kustībai, darbi notiks gan brīvdienās, gan nakts stundās.

Tuvākajā laikā darbi tiks uzsākti arī pārējās Jūrmalas stacijās – Asaros, Dubultos, Lielupē, Majoros, Pumpuros, Slokā, Vaivaros, kā arī Zolitūdē un Imantā, Jelgavā un Cukurfabrikā

Modernizācijas darbu laikā maksimāli tiks saglabāts esošais vilcienu kustības grafiks, un tikai atsevišķos gadījumos iespējamas nelielas izmaiņas vilcienu kustībā, par ko pasažieri iepriekš tiks informēti.

SIA Liepājas Kafijas fabrika reģistrējusi jaunu ķīlu par 2,152 milj.Ls, vēsta Klientu portfelis. Komercķīlas ņēmējs ir AS Citadele banka. Par labu bankai uzņēmums ieķīlājis savu mantu, kurā ietilpst arī preču zīmes Liepāja, Likaffa Liepājas Kafijas fabrika u.c.

Db.lv rakstīja, ka šobrīd noris Liepājas Kafijas fabrikas pārdošanas darījums. Pircējs ir Ukrainas – Anglijas kopuzņēmums Galka Ltd., kas ražo kafiju un dažādus kafijas dzērienus.

Ražošanu plānots sāk jau šovasar, pilnu jaudu sasniedzot gada nogalē. SIA Liepājas Kafijas fabrika izveidota 2001.gadā, atdalot daļu no AS Liepājas cukurfabrika.

Pērn uzņēmuma apgrozījumu veidojuši 2605 Ls, kas saistīts ar ražošanas jaudas izmantošanas straujo samazināšanos. Uzņēmuma zaudējumi pārnesti uz mātes sabiedrību SIA DiKK. Kā savā ziņojumā norāda vadība, uzņēmums, ņemot vērā produkcijas pasūtījumu samazināšanos, kafijas ražošanu aizvadītajā gadā pārtraucis. Ražošanu paredzēts atsākt š.g. jūlijā.

24.jūlijā Latvijas dzelzceļš parakstījis līgumus ar pilnsabiedrību RBSSKALS Būvsabiedrība un Leonhard Weiss RTE par 16 pasažieru staciju modernizāciju Jūrmalas un Jelgavas virzienos.

Projektētājs un būvdarbu veicējs ir pilnsabiedrība RBSSKALS Būvsabiedrība un Leonhard Weiss RTE. Abu līgumu kopējā summa ir 12,7 miljoni eiro, un projekts Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija pilnā apmērā tiek finansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem. Darbi tiks uzsākti tūlīt pēc līguma noslēgšanas, un tos plānots pabeigt līdz 2015.gada 30.septembrim.

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētā projekta ietvaros LDz labiekārtos 16 stacijas un pieturas punktus Rīgas un Pierīgas stacijās Asari, Babīte, Bulduri, Cukurfabrika, Dubulti, Dzintari, Imanta, Jelgava, Lielupe, Majori, Melluži, Olaine, Pumpuri, Sloka, Vaivari un Zolitūde. Pasažieru infrastruktūras modernizācijas ietvaros, izbūvējot paaugstinātās platformas, vienlaikus sakārtos komunikāciju sistēmas – ierīkos LED apgaismojumu, ūdens piegādes un novadīšanas sistēmas, platformas tiks aprīkotas ar nojumēm un soliņiem, kur to pieļauj dzelzceļa tehniskie ekspluatācijas noteikumi, uzstādīs informatīvās plāksnes ar staciju nosaukumiem un norādēm, izbūvēs drošības «labirintus», margas, izveidos uzbrauktuves pasažieriem ar īpašām vajadzībām. Staciju teritorijās tiks sakārtoti laukumi, gājēju celiņi, pārejas. Staciju ēkām paredzēts veikt vienkāršotu renovāciju, vizuāli sakārtojot ēku fasādes, visās stacijās izbūvējot mūsdienu prasībām atbilstošus sanitāros mezglus.

Latvijas dzelzceļš (LDz) uzsācis būvdarbus Jelgavas stacijā, turpinot dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu arī Jelgavas līnijā, informēja uzņēmumā.

Lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena būvdarbu laikā, Jelgavas stacijā mainīta vilciena apstāšanās vieta un pasažieru iekāpšana-izkāpšana.

Lai paspētu pabeigt projektu laikā un mazāk traucētu vilcienu kustībai, darbi notiks gan brīvdienās, gan nakts stundās.

Vērienīgā pasažieru infrastruktūras modernizācijas projekta ietvaros būvdarbi jau ir uzsākti piecos pieturas punktos Jūrmalas līnijā un Olaines stacijā. Tuvākajā laikā darbi tiks uzsākti arī pārējās stacijās un pieturas punktos - Asaros, Dubultos, Lielupē, Majoros, Pumpuros, Slokā, Vaivaros, kā arī Zolitūdē un Imantā un Cukurfabrikā.