SIA “Liepājas enerģija” 9. oktobrī atklāja uzņēmuma jaunāko un videi draudzīgo šķeldas katlumāju Alsungas ielā 40A, lai turpinātu veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

Šāds uzņēmuma spertais solis nodrošinās nepārtrauktu, stabilu un drošu siltumenerģijas piegādi esošajiem un potenciāli jaunajiem patērētājiem.

Šķeldas katlumājā siltumenerģiju ražos divi katli ar kopējo jaudu 4 MW. Turpinot uzņēmuma iesākto tradīciju, dodot vārdus šķeldas katliem, Zaļās birzes mikrorajonā par videi draudzīgu siltumapgādi rūpēsies katli Makss un Morics. Atklājot katlumāju, uzņēmuma “Liepājas enerģija” Valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons uzsvēra: “Vēlos pateikt paldies visiem sadarbības partneriem un uzņēmuma darbiniekiem, kas kvalitatīvi un disciplinēti strādāja, lai īsā laika posmā uzbūvētu jaunu siltuma avotu Liepājā. 2023. gadā šķeldas īpatsvars kurināmā bilancē sastādīja jau 87,3% un, pateicoties jaunās katlumājas darbībai, šķeldas īpatsvars turpinās pieaugt.”

Daugavpilī, Silikātu ielā atklāta jauna koksnes šķeldas katlumāja, kas uzbūvēta ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansiālo atbalstu.

Salīdzinot ar 2021 gadu, siltumenerģijas īpatsvars, ko “Daugavpils siltumtīkli” iepērk no privātajiem ražotājiem, ir sarucis no 57% līdz 12%. Jaunizbūvētā katlumāja ir viena no pilsētas enerģētiskās drošības stratēģijas pamatiem.

““Daugavpils siltumtīkli” beidzot spēj paši saražot tik daudz siltumenerģijas, cik ir nepieciešams pilsētniekiem pat visaukstākajās ziemas dienās. Daļa no šīs enerģētiskās neatkarības balstiem ir jaunā koksnes šķeldas katlumāja Silikātu ielā. Investīcijas šādos objektos atmaksājas ne vien ar zemajiem tarifiem, bet arī ar drošību un pārliecību par Daugavpilij stratēģiski svarīga uzņēmuma nākotni bez privāto siltumpiegādātāju klātbūtnes,” komentē Daugavpils valstpilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

Uzņēmums “Liepājas enerģija” ir uzsācis jaunas un videi draudzīgas katlumājas būvniecību Alsungas ielā 40A, lai jau 2024./2025. gada apkures sezonā uzņēmuma klienti Zaļās birzes mikrorajonā saņemtu siltuma pakalpojumu, kas ražots no atjaunīgā energoresursa – koksnes šķeldas.

Šobrīd ir uzsākti teritorijas labiekārtošanas darbi un ārējo inženiertīklu izbūves darbi. Saskaņā ar iepirkuma “Projektēšanas, autoruzraudzības, būvdarbu un servisa darbu veikšana biomasas siltumavota ar kopējo jaudu 4 MW izveidei Alsungas ielā 40A, Liepājā” rezultātiem, minētos darbus veiks AS “UPB”.

Visi minētie darbi tiks pabeigti līdz 2024. gada 1. oktobrim, un jaunajā šķeldas katlumājā siltumenerģiju ražos divi šķeldas katli ar kopējo jaudu 4 MW.

Šobrīd centralizētās siltumapgādes pakalpojumu uzņēmuma klientiem Zaļās birzes mikrorajonā nodrošina gāzes katlumāja Grīzupes ielā 10, taču jaunajā apkures sezonā uzņēmuma klienti saņems videi draudzīgu siltuma pakalpojumu, kopumā tās ir 19 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (1064 dzīvokļi), viena privātmāja, trīs valsts un pašvaldības objekti un divi privātie komercobjekti. Turklāt viens no jaunajiem klientiem būs arī topošais Liepājas cietums.

Liepājā, Slimnīcas ielā 2, topošās šķeldas katlumājas pamatos tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

“Jaunas šķeldas katlumājas būvniecība un atjaunīgā kurināmā apjoma papildināšana ir būtisks solis ilgtspējīgas enerģētikas attīstībā. Tas sniedz daudzpusīgas priekšrocības, sākot no samazinātas atkarības no fosilajiem kurināmiem līdz vides aizsardzībai un ekonomiskajai efektivitātei. Jaunās katlumājas ieviešana ļaus mazināt fosilā kurināmā izmantošanu, kas savukārt samazinās oglekļa emisijas un ietekmi uz klimata pārmaiņām. Atjaunīgā kurināmā izmantošana dos iespēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un mērķtiecīgi virzīties uz zaļo enerģiju,” pasākuma laikā uzsvēra SIA “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons.

Projekta mērķis ir veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, tādā veidā nodrošinot nepārtrauktu un stabilu siltumenerģijas piegādi esošajiem un potenciāli jaunajiem patērētājiem, lai samazinātu vai noturētu siltumenerģijas izmaksas pašreizējā līmenī, kā arī uzlabot katlumājas darbības efektivitāti.

Šodien Rīgā atklāta jauna "Rīgas BioEnerģija" šķeldas katlumāja, informē projekta kreditētāju - "SEB bankas" - uzņēmumu komunikācijas vadītāja Anete Igaune.

Katlumāja uzbūvēta ar "SEB bankas" aizdevumu 22 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmums "Rīgas BioEnerģija" izveidojis biokurināmā katlumāju ar siltuma ražošanas jaudu līdz 48 megavatiem. Bankas skatījumā, tā ļaušot būtiski palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā Rīgā.

SIA "Rīgas BioEnerģija" biokurināmā katlumāja atrodas Rīgā, Rencēnu ielā 30. Iecerēts, ka projekta rezultātā atjaunīgo energoresursu izmantošanas īpatsvars pieaugs par 7%, sasniedzot 30% siltumenerģijas ražošanu no biokurināmā Rīgas Daugavas labajā krastā.

Biokurināmā katlumāja gadā saražos aptuveni 253 000 megavatstundu siltumenerģijas, kas ir līdzvērtīgs siltumenerģijas patēriņam 600 daudzdzīvokļu māju apkurei gada laikā.

Enerģētiskās šķeldas cena pirmskara līmenī vairs neatgriezīsies, sacīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Koksnes produktu ražošanas un piegādes direktora vietnieks Andris Meirāns.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan enerģētiskās koksnes cena kopš jūlija, kad LVM veica šķeldas papildapjoma izsoli Latvijas siltumražotājiem, ir samazinājusies par 30%, ražošanas izmaksas ir palielinājušās. Vienlaikus tirgū no siltumražotājiem ir novērojamas gaidas.

Siltumražotāji pēc saspringtās apkures sezonas ir "paņēmuši atvaļinājumu" pirms gatavošanās nākamajai sezonai un gaida, ka cenas varētu turpināt kristies, stāstīja Meirāns.

Viņš norādīja, ka jau patlaban var pārliecināti teikt, ka šis gads enerģētiskās koksnes tirgū būs citādāks. Kā viens no ietekmējošajiem faktoriem ir ārkārtējās situācijas izsludināšana egļu audzēs astoņzobu mizgraužu bojājumu ierobežošanai.

Kopumā nākamajā apkures sezonā apmēram 60% siltumenerģijas komersantu tarifs būs robežās no 80 līdz 130 eiro par megavatstundu (MWh), pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

SPRK norāda, ka, kopumā vērtējot, nākamajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi Latvijā būs zemāki. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekšējā apkures sezonā bija noteikti divi tarifa sliekšņi (68 eiro par MWh un 150 eiro par MWh), virs kuriem mājsaimniecībām tika piemērots valsts atbalsts, kā rezultātā bija mājsaimniecības, kurām tarifs nebija jāmaksā pilnā apmērā.

Šobrīd SPRK redz, ka aptuveni trešā daļa no SPRK regulējamiem siltuma uzņēmumiem kopš janvāra ir pārskatījuši tarifus un tos izdevies samazināt zem 150 eiro par MWh. Apmēram 60% komersantu tarifi ir robežās no 80 līdz 130 eiro par MWh, kas ir būtiski zemāk nekā iepriekšējā apkures sezonā, arī būtiskās atšķirības starp komersantu tarifiem ir sarukušas.

Baltijā lielākās kanalizācijas sūkņu stacijas Rīgā, Daugavgrīvas ielā 101, būvniecībā veikts nozīmīgs posms — ir pabeigta jumta nesošā konstrukcija, izdarīta lielākā daļa sarežģītāko darbu, informē SIA “Rīgas ūdens”.

Darbu pasūtītājs SIA “Rīgas ūdens” kopā ar būvniekiem organizēja šai jaunbūvei spāru svētkus. Rīgas notekūdeņu attīrīšanai nozīmīgās stacijas nodošana ekspluatācijā gaidāma 2024. gada aprīlī.

Kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101 pamatoti dēvējama par jaudīgāko un lielāko Baltijas valstīs. Pašreizējā stacija darbojas jau vairāk nekā 30 gadus, un tai bija nepieciešama tehnoloģiskā modernizācija, lai arī turpmāk garantētu drošu notekūdeņu savākšanu un pārsūknēšanu uz Bioloģiskās attīrīšanas staciju “Daugavgrīva”.

SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš: “Šie spāru svētki ir svarīga diena projektētājiem un būvniekiem, kuri strādājuši pie šī objekta, taču pie viena arī mums, jo esam ļoti priecīgi, ka iegūsim savā rīcībā Baltijā jaudīgāko kanalizācijas sūkņu staciju un varēsim ar to aizstāt šobrīd jau novecojušo staciju. Un vēl tie ir svētki arī visiem rīdziniekiem, jo šī stacija pārsūknēs trešdaļu visu Rīgas notekūdeņu. Ja runājam salīdzinājumos, tad notekūdeņu plūsmas maksimumstundās tas būs 36 kilometrus garš vilciena sastāvs ar cisternām, ko pārsūknēs jaunā stacija! Tā dos arī elektroenerģijas un citu resursu ekonomiju, tā gādās arī par vēl drošāku un tīrāku apkārtējo vidi.”

Rīgā topošais biroju nomas projekts “Elemental Business Centre” 30.martā nosvinēja spāru svētkus, tādējādi atzīmējot apjomīgāko būvniecības darbu paveikšanu.

Līdztekus ierastajām spāru svētku tradīcijām, kā vainagu uzcelšana ēku augšējā stāvā un projektam pietuvinātu personu uzrunas, pasākumā bija vērojams arī īpašs kaskadiera priekšnesums – pārgājiens no vienas “Elemental Business Centre” ēkas jumta stāva uz otru.

“Elemental Business Centre” ir biroju nomas projekts Rīgā, Skanstes ielā 25, ar 21 000 m2 iznomājamo platību divās ēkās, kuras plānots nodot ekspluatācijā šā gada rudenī. Biroju nomas kompleksa būvniecība tika uzsākta 2021. gadā zem nosaukuma “Elemental Skanste”, taču šā gada sākumā projekts tika pārdēvēts par “Elemental Business Centre”.

Projekta attīstītāja “Kapitel” izpilddirektors Tāvi Ojala spāru ceremonijā norādīja, ka savā vairāk nekā 25 gadu pieredzē uzņēmumam ir nācies saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, taču “Elemental Business Centre” būvniecība, ņemot vērā pēdējo gadu globālos notikumus, īpaši izceļas.“Neskatoties uz izaicinājumiem, mēs apņēmīgi turpinājām īstenot “Elemental Business Centre” projektu. Pirms diviem gadiem, ar mūsu profesionālo kolēģu un uzticamo partneru atbalstu, mēs šeit uzsākām būvniecību un tagad redzam, ka mūsu pūles ir atmaksājušās, jo mūsu acu priekšā top Rīgas labākās biroju ēkas. Jau šoruden mēs šeit varēsim svinēt atklāšanu, iezīmējot nozīmīgu pavērsienu mūsu ceļā uz pasaules līmeņa biroju nomas kompleksu,” sacīja T. Ojala. Viņš arī norādīja, ka mūsdienās augstākās klases biroju kompleksi ir kļuvuši par neatņemamu pilsētvides sastāvdaļu, tāpēc “Kapitel” tiecas attīstīt biroju ēkas, kas ne vien nodrošina izcilu darba vidi, bet arī uzlabo pilsētas ainavu un veicina vietējās kopienas izaugsmi un labklājību.

SEB banka piešķīrusi finansējumu vairāk nekā miljona eiro apmērā diviem mūsdienīgu katlumāju projektiem Ķekavas novadā, kas ļaus būtiski samazināt gāzes patēriņu novada siltumapgādē.

Katlumāju izbūves projektus Ķekavas novada Daugmalē un Valdlaučos realizē uzņēmums SIA “Ķekavas nami”.

“Esam gandarīti par iespēju finansēt siltumapgādes infrastruktūras attīstības projektus, kas veicinās energoefektivitāti un sniegs ieguvumu plašākai sabiedrībai. Pagājušajā apkures sezonā pieredzējām tādu dabasgāzes cenu pieaugums visā pasaulē, kas būtiski palielināja arī siltumenerģijas cenu un radīja neprognozējamību attiecībā uz energoresursu nodrošinājumu. Tāpēc ir būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā, lai iedzīvotājiem tiktu garantēta droša un nepārtraukta siltumapgāde,” saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Strauji būvniecības noslēgumam tuvojas Latvijas Mikroķirurģijas centra specializētās slimnīcas būvniecība, kas 6. augustā svinēja spāru svētkus.

Būve atrodas Brīvības gatvē 332, Rīgā un pēc objekta nodošanas ekspluatācijā slimnīcā veiks plaša spektra rekonstruktīvās, rokas ķirurģijas un plastiskās ķirurģijas operācijas.

Jauna pieredze! Vai paspēs laikā?

Nav noslēpums, ka būvniecības nozare pēdējos gados izbaudījusi ne mazums izaicinājumu, tādēļ arī, izmantojot izdevību, Dienas Biznesa pirmais jautājums ir – vai objekts tiks pabeigts norunātajā laikā, proti, jānodod 2025. gada 1. ceturksnī. “Spāru svētki iezīmē būtisku posmu projekta izpildē, un līdz šim visi darbi ir veikti saskaņā ar plānoto grafiku. Mēs esam nodrošinājuši rūpīgu plānošanu un efektīvu resursu pārvaldību, līdz ar to paredzam, ka objekts tiks pabeigts veiksmīgi un laikā, par kuru esam savstarpēji vienojušies ar pasūtītāju,” spāru svētkos apliecināja SIA Monum valdes locekle Evita Domello, pie viena gan atklājot, ka šī slimnīca ir pirmā medicīniska rakstura būve MONUM vēsturē, lai arī uzņēmums ir daudznozaru un ar ilggadēju pieredzi.

Mežizstrādes uzņēmums SIA “Meža Enerģija” vienojies ar Swedbank par 6 miljonu eiro ieguldījumu jaunas tehnikas iegādei.

Būtiski papildinot tehnikas klāstu, uzņēmums turpinās straujo attīstību, nodrošinot pilna cikla mežu apsaimniekošanu, cirsmu iegādi un šķeldas ražošanu gan vietējam, gan eksporta tirgum.

Ar piešķirto finansējumu SIA “Meža Enerģija” iegādāsies vairākas jaunas specializētās tehnikas vienības (harvesteru, forvarderu, šķeldotājus, kravas automašīnas šķeldas un kokmateriālu pārvadājumiem), tādejādi nodrošinot uzņēmumā pilna cikla mežistrādi un ražošanu.

“Piešķirtais finansējums, ko pakāpeniski investējam uzņēmuma attīstībā no pērnā gada nogales, sniedz mums iespēju atteikties no ārpakalpojumiem un būtiski audzēt ražošanas apjomus, garantējot visaugstākos ieņēmumus no meža apsaimniekošanas mūsu sadarbības partneriem – gan fiziskām, gan juridiskām personām. Jau šobrīd ar iegādāto tehniku, spējam daudz efektīvāk plānot savu darbu, nodrošināt vēl ilgtspējīgāku meža apsaimniekošanu, spējot paveikt jebkuru ar mežsaimniecību saistīto darbu pašu spēkiem - no meža atjaunošanas, kopšanas līdz pat cirsmu iegādei un to izstrādei, kā arī enerģētiskās šķeldas ražošanai,” skaidro SIA “Meža Enerģija” vadītājs Artis Šteinbergs.

2024.gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos - labības, koksnes šķeldas un konteineru kravām, informē Satiksmes ministrija.

Ostās kopumā janvāra mēnesī ir pārkrauti 3,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā 2023.gada janvārī. Ar pozitīvu kravu apjoma pieaugumu gada pirmais mēnesis aizritējis Liepājas, Skultes un Mērsraga ostā.

Kā liecina Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati, gada pirmajā mēnesī samazinājies lejamkravu apjoms par 0,6 miljoniem tonnu, beramkravas par 0,02 miljoniem tonnu, bet ģenerālkravu apjoms sarucis par 6 tūkstošiem tonnu. Kritumu lejamkravām ietekmējis naftas produktu apgrozījums, pārkrauto beramkravu samazinājumu noteicis ogļu kravu apjoma kritums, savukārt ģenerālkravu - ro-ro un kokmateriālu pārkrauto kravu apjoma samazinājums.

Latvijas modulāro katlumāju ražotājs SIA EcoHeat Technologies ir pabeidzis un nodevis ekspluatācijā jauna konteinertipa katlumāju kompleksu SIA Mārupes Siltumnīcas, kas sastāv no 2 biomasas ūdens sildāmajām katliekārtām ar katras iekārtas jaudu 0.95MW un kopējo katlumājas jaudu 1.9 MW.

Jaunajā katlumājā siltumenerģijas ražošana notiek izmantojot vietējos, atjaunojamos energoresursus – šķeldu, kas ļaus Mārupes Siltumnīcām būtiski samazināt dabasgāzes patēriņu. EcoHeat Technlogies modulārās katlumājas ir pilnībā Latvijā izstrādāts un ražots risinājums.

Investīcijas katlumājā ir nedaudz vairāk par miljonu eiro un jaunais katlumāju risinājums ļaus ievērojami ietaupīt izmaksas uz energoresursiem. Piemēram, pie šī brīža cenām, ar šķeldu iespējams saražot 1 Mw h siltuma, kas izmaksā 30-35 eiro, kamēr ar dabasgāzi 1Mw h šobrīd saražot izmaksā aptuveni 55 eiro.

“Uzbūvējot šķeldas katlu māju, mēs diversificējām mūsu siltumapgādes avotus. Izmantojot apkurē šķeldu, mēs būtiski palielinām siltuma īpatsvaru, kas iegūts no atjaunīgiem energoresursiem, jo jau līdz šim daļu apkures nodrošinājām ar siltumu, kas iegūts no biogāzes. Šķelda ir Latvijas vietējais enerģijas avots ar stabilu un izmaksu ziņā izdevīgu piedāvājumu. Pāreja uz šo vietējo risinājumu papildina mūsu kā Latvijas ražotāja produkcijas ražošanas ciklu, proti, tagad mūsu dārzeņi ir ne tikai audzēti Latvijā, bet tas darīts, izmantojot no Latvijas izejvielām ražotu siltumu,” saka Maruta Kravale, SIA Mārupes Siltumnīcas valdes locekle.

Šajā rakstā uzzināsiet visu par koka kopnēm - to veidus, priekšrocības, projekta izmaksas un pareizo veidu, kā pasūtīt koka kopnes.

Kas ir jumta kopnes?

Koka kopnes ir jumta konstrukcija, kas nosedz ēku no viena gala līdz otram un tiek izgatavotas pēc pasūtījuma katram projektam. Kopnes ir izgatavotas no augstas kvalitātes C24 kokmateriāliem, kas savstarpēji savienoti ar speciālām metāla plāksnēm, tādējādi iegūstot īpaši izturīgu konstrukciju.

Kopņu konstrukcijas ir veidotas, izmantojot gadsimtiem senus un pārbaudītus ģeometrijas principus, kas apvienojumā ar mūsdienīgu inženiertehniku nodrošina elastīgu, praktisku jumta konstrukciju vai starpstāvu risinājumu, kas ietaupa būvniecības izmaksas un montāžas laiku.

Kopņu specifikācija

Jumta kopnes sastāv no c24 kokmateriāla, kuru savienojuma punkti ir izvietoti tā, lai veidotu savstarpēji savienotu trīsstūrveida sistēmu, kas notur slodzi. Šie savienojumi ir savienoti ar metāla plāksnēm.

Latvijas modulāro katlumāju ražotājs SIA EcoHeat Technologies ir pabeidzis un nodevis ekspluatācijā jaunu modulāro katlumāju Laucienes pansionātam.

Projekta pasūtītājs ir SIA Talsu Namsaimnieks un kopējās investīcijas projektā ir 624 265 eiro. Kopējā modulārās katlu iekārtas jauda ir 800 Kw. Līdztekus katlu mājai ir izbūvēta arī kurināmā – šķeldas – novietne. EcoHeat Technologies modulārās katlumājas ir pilnībā Latvijā izstrādāts un ražots risinājums.

Jaunā katlumāja ļaus Talsu Namsaimniekam būtiski samazināt enerģijas izdevumus un nodrošināt kurināmā izejvielas elastību, jo šķelda ir Latvijas vietējais enerģijas avots, ko iespējams iegādāties no dažādiem ražotājiem brīvā tirgū par konkurences situācijā noteiktu labāko cenu.

“Mēs esam pārliecināti, ka šķeldas katlumājas ir izdevīga alternatīva Latvijas enerģētikas portfelī, jo tās spēj nodrošināt gan zemākas izmaksas, gan stiprināt enerģētisko neatkarību, jo šķelda nav jāiepērk ārvalstīs. Projektu īstenojām tikai sešu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas – tātad tikai pusgada laikā veicām projektēšanu, būvdarbus un pašu katlumājas moduļu ražošanu. Mūsu uzņēmumā ar saviem spēkiem tiek saražots ap 95% no visām vajadzīgajām iekārtām, kas ļauj būtiski samazināt projekta īstenošanas laiku, jo varam paralēli gan veikt būvdarbus, gan ražot iekārtu. Pati moduļu katlumājas montāža prasa tikai 2 nedēļas,” stāsta Sandis Gromovs, SIA EcoHeat Technologies valdes loceklis.

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" maijā plāno sākt komerciālos pasažieru pārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils, aģentūrai LETA apstiprināja "Lux Express" Baltijas biznesa attīstības vadītājs Aldis Ķibēns.

Viņš norāda, ka Sabiedriskā transporta padome ir paudusi atbalstu reģionālās nozīmes maršruta Rīga-Liepāja atklāšanai pasažieru komercpārvadājumiem.

"Patlaban gaidām Autotransporta direkcijas (ATD) paziņojumu par šī maršruta atvēršanu komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem un atbildi uz uzņēmuma pieteikumu izsniegt atļauju, lai varētu nodrošināt pasažieru pārvadājumus maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils," pauž Ķibēns.

Viņš papildina, ka patlaban būtiskākais solis transporta nozares attīstībai būtu šo un citu maršrutu atvēršana komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem, kas ne vien veicinātu konkurenci tirgū, bet arī pasažieriem dotu iespēju izvēlēties pakalpojuma kvalitāti.

Liepājā, LSEZ AS Norplast Piemare jaunās ražotnes pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Tajā tiks ražotas lielgabarīta stiklšķiedras konstrukcijas un tā ir vēl viena rūpnīca Liepājas SEZ teritorijā un vēl viena ražotne Liepājas ostā.

Jaunā ražotne atradīsies Liepājas ostas 64. Piestātnē, Atslēdznieku ielā 37, Liepājā. Jaunās ražotnes platība ir 1935 m² un šajā projektā kopumā plānots investēt 2,5 milj. eiro.

LSEZ AS Norplast Piemare ir EnTEC Group uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu un Liepājā ienāca pirms vairākiem gadiem, bet līdz šim strādāja kā stividorkompānija, kas nodrošināja Saldū saražoto lielgabarīta konstrukciju eksportu.

”Jaunās ražotnes būvniecība ir būtisks solis Entec Grupā ietilpstošā uzņēmuma BRIMER attīstībā Latvijā, jo tas ļaus dubultot ražošanas jaudas Latvijā, un ražot ļoti liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumus naftas ieguves nozarei, kuru ražošana līdz šim Latvijā nebija iespējama. Ražotnes atrašanās tiešā ostas piestātnes tuvumā sniedz loģistikas priekšrocības un atvieglo kravas nosūtīšanu klientiem ,” savā uzrunā pauda Norplast Piemare valdes loceklis Gatis Ginters.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padome ir izskatījusi uzņēmuma operatīvos 2023.gada darbības rezultātus. LVM aizvadīto gadu ir noslēgusi ar 261,7 miljonu eiro peļņu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, kas ir par 1,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gadā.

LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš uzsver: "2023.gada darbības rezultāti atspoguļo netipisku situāciju - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, taču tos sekmējušas augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos. Salīdzinot ar 2023.gada sākumu, gada beigās LVM pārdotās vidējās apaļkoksnes sortimenta cenas jau bija kritušās par 12%. Ņemot vērā to, ka pasaules koksnes produktu tirgū turpinās stagnācija un arī būvniecības nozares atdzīvošanās Eiropā pagaidām nav vērojama, 2024.gadā prognozējama uzņēmuma ieņēmumu samazināšanās, kas ietekmēs arī LVM peļņas rādītājus."

2023.gadā koksnes pārstrādes uzņēmumiem piegādāti 6,94 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimentu, kā arī pārdoti 0,13 miljoni kubikmetru augošu koku. Kopumā 2023.gadā tirgum piegādātajā lietkoksnē akumulētā oglekļa apjoms, izteikts CO2 ekvivalentā, ir 6,4 miljoni tonnas.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 480,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 17,2% un bija 218,5 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

LVM valde uzsver, ka 2023.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti ir netipiski - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, bet tos sekmēja augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

Uzņēmumā norāda, ka augstās pārdošanas cenas veidojušās 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā. Pašreiz, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā.

Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka 96% no kopējiem ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu, tostarp apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas, pārdošanas. Peļņu ietekmēja augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6% lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi.

Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc datu centru pakalpojumiem, Rīgā tiek būvēts jauns 10 MW datu centrs ar Tier III sertifikāciju, kas būs viens no ilgtspējīgākajiem un energoefektīvākajiem mūsu reģionā. Nodošana ekspluatācijā paredzēta 2025. gada vidū un šā gada 28. oktobrī tika atzīmēti vērienīgās būves spāru svētki.

Jaunajā datu centrā būs pieejamas 1000 statnes ar iespēju katras statnes jaudu palielināt līdz pat 100 kW, kas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem, kuri izmanto MI, augstas veiktspējas skaitļošanu, datu apstrādi un malu skaitļošanu (edge computing).

Pasākumā svinīgi tika pacelts spāru vainags uz ēkas augstākā punkta un iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, kā arī ar nozares un valsts institūciju pārstāvjiem apsprieda datu centra nozares aktualitātes, Latvijas IT pakalpojumu eksportspējas veicināšanu un ārvalstu investīciju piesaisti.

Delska valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis uzrunāja pasākuma viesus: “Baltijā ilgtspējīgākais un energoefektīvākais datu centrs, kurā šī kapsula tiek iemūrēta, turpinās būt par sabiedrības dzinējspēku, neatsveramu atbalstu ikdienas dzīvē un pamatu uzņēmumu digitalizācijai un biznesa izaugsmei. Mūsu vīzija ir, ka tas nākotnē kļūs par līderi ne tikai Ziemeļeiropā, bet arī pasaulē. Datu centrs ir vieta, kur uzņēmumi rod atbalstu un enerģiju savai attīstībai. Mēs ceram, ka šis datu centrs būs stūrakmens reģiona tehnoloģiskajai attīstībai, veicinot arī Latvijas valsts izaugsmi un starptautisko konkurētspēju tehnoloģiju jomā.”

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Merks mājas” īstenotā dzīvojamo namu projekta “Mežpilsēta” II kārta Mežciemā nosvinējusi spāru svētkus. Ēku plānots nodot ekspluatācijā jau šī gada rudenī.

Noslēdzot nozīmīgo būvdarbu posmu, atbilstoši tradīcijām, notika simboliskā vainaga uzlikšana uz topošās ēkas jumta konstrukcijām.

“Spāru svētki ir īpašs brīdis būvniecības procesā, kad tiek svinēta liela un nozīmīga cikla – ēkas augstākā punkta un karkasa būvniecības – noslēgums. Šobrīd ēka ir redzama pilnā apmērā un jau pēc pāris mēnešiem projekts tiks nodots ekspluatācijā,” stāsta Mikus Freimanis, “Merks mājas” valdes loceklis.

“Mežpilsētas” II kārtas ietvaros top A klases energoefektivitātes dzīvojamais nams ar 47 funkcionāla plānojuma 2-4 istabu dzīvokļiem, platībā no 44 līdz 82 kvadrātmetriem, ar pilnu iekšējo apdari. Ēkā paredzētas koplietošanas un privātas noliktavas, kā arī pagrabstāvā tiks izbūvēts ap 60m2 liela koplietošanas telpa ar plašu āra terasi. Pie ēkas atradīsies bērnu spēļu laukumi un lapenes, kā arī āra auto stāvvietas. Teritorija būs iežogota, ar video novērošanu.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.