Jaunākais izdevums

Daugavpilī, Silikātu ielā atklāta jauna koksnes šķeldas katlumāja, kas uzbūvēta ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansiālo atbalstu.

Salīdzinot ar 2021 gadu, siltumenerģijas īpatsvars, ko “Daugavpils siltumtīkli” iepērk no privātajiem ražotājiem, ir sarucis no 57% līdz 12%. Jaunizbūvētā katlumāja ir viena no pilsētas enerģētiskās drošības stratēģijas pamatiem.

““Daugavpils siltumtīkli” beidzot spēj paši saražot tik daudz siltumenerģijas, cik ir nepieciešams pilsētniekiem pat visaukstākajās ziemas dienās. Daļa no šīs enerģētiskās neatkarības balstiem ir jaunā koksnes šķeldas katlumāja Silikātu ielā. Investīcijas šādos objektos atmaksājas ne vien ar zemajiem tarifiem, bet arī ar drošību un pārliecību par Daugavpilij stratēģiski svarīga uzņēmuma nākotni bez privāto siltumpiegādātāju klātbūtnes,” komentē Daugavpils valstpilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

PAS “Daugavpils siltumtīkli” valdes loceklis Aleksandrs Karpenko uzsver komandas darba svarīgumu: “Ievedot ekspluatācijā šo jauno katlumāju, mēs panākam to, kam daudzi neticēja vēl pirms gadiem desmit. Proti, siltajās ziemās, kad termometra stabiņš nekrītas zemāk par nulli, mēs spējam patstāvīgi ražot siltumenerģiju priekš visas Daugavpils burtiski tikai no bioloģiskā kurināmā – koksnes šķeldas un granulām. Vēsturiski no dabasgāzes atkarīgās pilsētas tā ir patiešām jauna lapaspuse tās siltumapgādes vēsturē. Taču šodiena pierāda, ka jebkuru, pat visambiciozāko mērķi, var realizēt, darbojoties vienotā komandā ar profesionāļiem un sava amata entuziastiem”.

Katlumāju būvēja SIA “Monum” pēc “design&build” koncepcijas, proti, ģenerāluzņēmējs bija atbildīgs gan par būves projektu, gan par tā realizāciju. Būvniecība pabeigta pusotra gada laikā, ieskaitot sagatavošanas darbus un nodošanu ekspluatācijā. Celtne ir īpaša ar to, ka tā tika iebūvēta kalnā: tās dabīgā nogāzē tika ierīkota šķeldas glabātuve.

“Esam gandarīti par iespēju īstenot šo tehnoloģiski sarežģīto un inovatīvo projektu, kas ne tikai uzlabo pilsētas siltumapgādi, bet arī respektē un integrējas unikālajā Daugavpils reljefā. Mēs lepojamies, ka, izmantojot efektīvākos risinājumus, esam spējuši radīt būvi, kas harmoniski saskan ar apkārtējo vidi un kalpo ilgtspējīgai nākotnei," pauž SIA “Monum” valdes locekle Evita Domello.

Projekta ietvaros tika uzbūvēta biokurināmā centrālās apkures katlumāja. Katlumājas jauda ir 20 (+4,9) MW, ko nodrošina divi 10 MW šķeldas katlagregāti ar kustīgo ārdu kurtuvi, vienskopējo dūmgāzu kondensācijas eknomaizeris un elektrostatiskais filtrs, kā arī citas tehnoloģiskā procesa darbības nodrošināšanai paredzētās iekārtas.

Kopējās projekta realizācijas izmaksas veido 20 708 979.85 eiro bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas siltums" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.oktobra līdz šā gada 30.septembrim, pēc provizoriskiem datiem bija 248,628 miljoni eiro, kas ir par 43,7% mazāk iepriekšējā finanšu gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 2,1 reizi - līdz 3,948 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Apgrozījuma samazinājums uzņēmuma vadības ziņojumā skaidrots ar energoresursu cenu kritumu, kā rezultātā tika samazināts siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs.

Uzņēmuma vadība norāda, ka "Rīgas siltums" ir sasniedzis šim gadam atbilstošos galvenos izpildes rādītājus.

Siltumenerģijas tirgus attīstība ir notikusi atbilstoši sākotnēji plānotajam tirgus pieprasījumam, un "Rīgas siltums" pagājušajā finanšu gadā tīklā nodeva 3,3 miljonus MWh siltumenerģijas, kas ir par 0,2 miljoniem MWh jeb 7% vairāk nekā 2022./2023. pārskata gadā.

Tīklā nodotās siltumenerģijas apjoma palielinājumu galvenokārt ietekmēja zemākas āra gaisa temperatūras pārskata gada apkures sezonā. Patērētājiem tika piegādāti 2,9 miljoni MWh siltumenerģijas, kas ir par 0,2 miljoniem MWh jeb 7% vairāk nekā 2022./2023. pārskata gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības investīcijas Liepājā 2024.gadā veido 100,8 miljonus eiro, kas ir par 26% vairāk nekā 2023.gadā - liecina Liepājas būvvaldes apkopotie būvniecības nozares rezultāti.

Aizvadītajā gadā lielākie ieguldījumi veikti ražošanas objektu būvniecībā, kur kopējās investīcijas veido 79,5 milj. eiro.

"Izvērtējot pagājušā gada būvniecības datus, redzams, ka Liepājā būvniecības apjomi pieauguši par 20,6 miljoniem eiro jeb 26% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas ir labs rādītājs, ja papildus ņem vērā, ka kopējās būvniecības izmaksas valstī gada laikā palielinājušās vidēji par 2%. Pašvaldībai šis laiks - starp diviem Eiropas Savienības fondu plānošanas periodiem - ar būvniecību saistīto projektu īstenošanu aizvadīts salīdzinoši mierīgi, savukārt ražošanas nozarē ieguldījumi būtiski auguši - par 58,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. 2025.gadā sagaidām vismaz divu lielu projektu īstenošanu - Liepājas cietuma un vēja elektrostaciju būvniecību Karostā. Paredzams, ka abus objektus šogad pabeigs un nodos ekspluatācijā, kas būs būtiski ieguldījumi kopējā pilsētas būvniecības sektorā," norāda Liepājas būvvaldes vadītājs Arvīds Vitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru