Vakar notikušajā izsolē bijušo Liepājas sporta manēžu Daugava nosolījusi mitro salvešu ražotāja SIA Cotton Club Liepāja. Manēžas teritorijā uzņēmums nākamgad plāno atvērt jaunu kokvilnas higiēnas preču ražotni, informēja Liepājas domē.

Izsolei bija pieteicies viens pretendents. Pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu uzņēmums Cotton Club Liepāja nosolījis par 115 700 eiro. Visa pirkuma summa izsoles uzvarētājam jāsamaksā divu mēnešu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas, kas plānota nākamajā Liepājas domes sēdē 11.decembrī.

Kā informēja Cotton Club Liepāja rīkotājdirektors Sergejs Binkovskis, bijušās sporta manēžas telpās plānots ierīkot noliktavu, bet blakus tai tiks būvēta jaunā ražotnes ēka. Ražotnes būvniecībā un ražošanas iekārtu iegādē plānots investēt aptuveni piecus līdz sešus miljonus eiro. Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu nākamgad.

Uzņēmumu SIA Cotton Club un AS Sanitars vadītāji pēc tikšanās Liepājas domē vienojās par turpmākas sadarbības veidošanu jaunas ražotnes atvēršanai Liepājā, nākotnē radot papildus aptuveni 200 darba vietas, informē domes pārstāvji.

Turklāt Cotton Club šī gada laikā paplašinās savu ražošanu AS Lauma telpās, papildus darbā pieņemot līdz 40 darbiniekiem.

Uzņēmēji ir izstrādājuši jaunas ražotnes projektu, kas paredz izveidot vienu no lielākajām kokvilnas higiēnas preču ražotnēm Eiropā. Paredzēts, ka līdz 2015. gada septembrim tā uzsāks darbu, radot darba vietas aptuveni 200 cilvēkiem.

Uzņēmuma Cotton club prezidents Maralbeks Gabdsatarovs atzina, ka sākotnēji par labu investīcijām Liepājā izlemts dēļ pilsētas labā ģeogrāfiskā novietojuma un atrašanās vietas tuvu ostai, kas sniedz ērtas eksporta iespējas, līdz ar to ļaujot samazināt loģistikas izmaksas. SIA Cotton club 2013. gadā izveidoja kokvilnas higiēnas preču ražotni, radot ap 90 darba vietām.

Noslēgušies vairāki mitro salvešu ražotāja SIA Cotton Club Liepāja izsludinātie iepirkumi par dažādu iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kopējais iepirkumu apjoms ir vairāk nekā 3,7 miljoni eiro. Uzņēmums iegādāsies atsevišķu kokvilnas auduma slāņu savienošanas mezgli par 948 tūkstošiem eiro un auduma žāvēšanas un satīšanas mezglu par 640 tūkstošiem eiro.

Tāpat par 708 tūkstošiem eiro SIA Cotton Club Liepāja iegādāsies atsevišķu kokvilnas auduma slāņu ražošanas mezglu, bet par 678 tūkstošiem eiro – atsevišķu kokvilnas auduma slāņu pārklāšanas mezglu.

Par 272 tūkstošiem eiro kompānija pirks gaisa filtru un gaisvadu sistēmu, bet par 54 tūkstošiem – kokvilnas ķīpu attinējus.

Mitro salvešu ražotāja Cotton Club Liepāja jaunās kokvilnas higiēnas preču ražotnes būvniecību un noliktavas rekonstrukciju plānots sākt janvārī, bet pabeigt paredzēts sešu līdz septiņu mēnešu laikā, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma izpilddirektors Sergejs Binkovskis.

Viņš norādīja, uzņēmums šogad 1.decembrī izsolē par 115,7 tūkstošiem eiro iegādājās Liepājas sporta manēžu Daugava, kuru plānots rekonstruēt par noliktavu. «Manēžu izmantosim kā noliktavu, bet blakus celsim jaunu ražošanas ēku, kur atradīsies kokvilnas higiēnas preču ražotne,» sacīja Binkovskis.

Tāpat viņš pastāstīja, ka projekta investīcijas plānotas sešu līdz septiņu miljonu eiro apmērā, tajā skaitā aptuveni trīs miljonus eiro uzņēmums plāno piesaistīst no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

Pēc viņa teiktā, uzņēmumā ražos vates kociņus un vates plāksnītes, kā arī uzņēmumā tiks pārstrādāta kokvilna, kas ir nepieciešama vates kociņu un vates plāksnīšu ražošanai. Saražotā produkcija tiks realizēta Eiropas tirgū.

Līdz jūlija beigām ražošanu Liepājā sāks Krievijas koncerna Коттон Клаб meitasuzņēmums SIA Cotton Club Liepaja.

Ražotnē jau uzstādītas divas ražošanas līnijas mitro salvešu ražošanai, bet līdz jūlija beigām tiks samontētas vēl sešas šādas iekārtas, stāsta koncerna viceprezidents investīciju jautājumos Ildars Garajevs. Līdz gada beigām uzņēmums cer sasniegt aptuveni trīs miljonu izstrādājumu jaudu mēnesī, nodrošinot nepārtrauktu darba režīmu - 24 stundas diennaktī. Nākamajā gadā jauda sasniegs 10 milj. izstrādājumu mēnesī, lēš SIA Cotton Club Liepaja rīkotājdirektors Sergejs Binkovskis. Pagaidām Liepājā tiks ražotas mitrās salvetes, taču nākotnē šeit, iespējams, no kokvilnas izgatavos arī audumu salvešu ražošanai. Pagaidām Liepājā ražotajai produkcijai izejvielu iepērk Somijā. Produkcijai, ko saražos Liepājā šogad, noiets jau garantēts, līgumi noslēgti ar pircējiem Krievijā. Tālāk jau plānota sadarbība ar koncerna grupas uzņēmumu Polijā un Eiropas Savienības tirgus iekarošana. «Mēs nevis vienkārši ieguldām jaunās ražotnēs, bet vispirms parūpējamies par noieta tirgu,» skaidro I.Garajevs. Pagaidām nodarbināti tikai desmit cilvēki, kuri montē iekārtas, taču, ja viss notiks atbilstoši plānam, tad nākamgad ražošanā strādās vairāk nekā 100 cilvēku. Līdz šim jau ieguldīts aptuveni miljons eiro, taču kopējo investīciju apjomu vēl grūti aplēst, jo neesot vēl noslēgti līgumi par visu nepieciešamo iekārtu piegādi.

Kokvilnas pārstrādes uzņēmums SIA Cotton Club Liepāja ieguvis Kurzemes Biznesa inkubatora statusu.

KBI statuss uzņēmumam piešķirts, lai veicinātu ārvalstu investīciju piesaisti Liepājai, db.lv informēja KBI.

Db.lv rakstīja, ka Liepājas būvvalde akceptējusi SIA Cotton Club Liepāja pasūtīto skiču projektu kokvilnas pārstrādes un mitro salvešu ražotnei Liepājā, Ģenerāļa Baloža ielā 50. Skiču projektu izstrādājusi SIA LVCT.

Šā gada 17. februārī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde atļāva a/s Liepājas metalurgs līdz 2021. g. nodot apakšnomā Krievijas kapitāla SIA Cotton Club Liepāja 21 tūkst. kv. m plašu teritoriju Tosmarē. Uzņēmuma dibinātājs ir Maskavā dzīvojošais Maralbeks Gabdsatarovs. SIA Cotton Club Liepāja pamatkapitāls ir 2,475 miljoni latu.

SIA Lauma Fabrics parakstījusi līgumu ar Krievijas kapitāla SIA Cotton Club Liepāja par ražošanas telpu nomu jaunas ražotnes izveidei.

Kokvilnas pārstrādes uzņēmums SIA Cotton Club Liepāja jau pērn ieguva Kurzemes Biznesa inkubatora statusu. Liepājas būvvalde ir akceptējusi rūpnīcas būves projektu, taču pagaidām uzņēmums strādās bijušā tekstilkombināta Lauma brīvajos korpusos. Uzņēmuma dibinātājs ir Maskavā dzīvojošais Maralbeks Gabdsatarovs. SIA Cotton Club Liepāja pamatkapitāls ir 2,475 miljoni latu.

Sīkāk par jaunās rūpnīcas plāniem lasiet rīt, 20.marta, laikrakstā Dienas Bizness.

SIA Cotton Club Liepaja ir pirmā Krievijas strauji augošā uzņēmuma Cotton Club «meita» Eiropas Savienībā.

Ražotnes izveide Liepājā ir pirmais solis Rietumu tirgus iekarošanā. Ja izdosies piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, Krievijas investors sola strauju uzņēmuma attīstību Liepājā, iespējams, pat trīskāršojot sākotnējo ražošanas apjomu.

Db.lv rakstīja, ka 18.martā SIA Cotton Club Liepaja dibinātājs Maralbeks Gabdsatarovs parakstīja līgumu par ražošanas telpu nomu SIA Lauma Fabrics brīvajā korpusā – telpās, ko 2009.gadā atstāja bankrotējušais Lielbritānijas kapitāla poligrāfijas uzņēmums International Greetings. Kokvilnas pārstrādes uzņēmums nomās 7000m2 lielu platību, ko apsaimniekos un pilnībā nodrošinās ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām telpu iznomātājs.

Audumu ražotāja LSEZ SIA Lauma Fabrics pērno gadu noslēdza ar 15,6% apgrozījuma kāpumu gada griezumā, kā arī peļņu 3,92 miljonu eiro apmērā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma apgrozījums 2013. gadā sasniedza 39,8 miljonus eiro. No uzņēmuma kopējā apgrozījuma pērn 90,30% veidoja ieņēmumi no sieviešu veļas šūšanas, vēl 8,51% - no medicīnas precēm, bet atlikušo daļu veidoja ieņēmumi no korsešu un formēšanas izstrādājumiem.

Lauma Fabrics pērn gan nav izdevies pārspēt savu līdzšinējo peļņas rekordu, kas tika uzstādīts 2012. gadā, kad uzņēmums nopelnīja 2,8 miljonus latu 3,98 miljonus eiro.

Šogad uzņēmums paredzējis pārdošanas apjomus palielināt līdz 44,26 miljoniem eiro, investīcijās esošā sortimenta palielināšanai un jauna sortimenta ražošanai ieguldot 1,856 miljonus eiro.

«Ja no malas vērtē to, kā notiek investoru piesaiste valsts nozīmēto konsultantu (Prudentia) un Ekonomikas ministrijas izpildījumā, tad... nav jābrīnās, ka Latvijai kopumā ar investoru piesaisti sokas visai čābīgi,» intervijā laikrakstam Diena norādīja Liepājas mērs Uldis Sesks, komentējot situācijas risināšanu Liepājas metalurgā.

U. Sesks pauda - kā pašvaldības vadītājam viņam ir «daudz jautājumu ne tikai par to, kā uzvedas akcionāri».

«Mēs joprojām domājam, ka krāsnis un velmēšanu var darbināt, un es arī domāju, ka tā notiks, tikai jautājums – kad?» pauda Liepājas mērs. Viņš norādīja, ka pašlaik Liepāja strādā pie vairākiem jau esošo industriālo un jaunu projektu attīstības, piemēram, izdevies piesaistīt investoru no Ukrainas Liepājas Kafijas fabrikai, tāpat Laumas teritorijā ienācis uzņēmums Cotton Club.

Db.lv jau rakstīja, ka līdz 30. septembrim a/s Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības plānā (TAP) plānā paredzētais aizdevums desmit miljonu latu apmērā no potenciālajiem investoriem nav saņemts. Līdz šim termiņam nav sasaukta arī ārkārtas akcionāru sapulce kapitāla palielināšanai un dokumentēta skaidra investoru interese, Db.lv pauda tiesiskās aizsardzības procesa administrators Haralds Velmers.

Peļņas nodokļa atlaide investīcijām ir bijis labs tramplīns konkurētspējas stiprināšanā, kuru varēs izmantot 25 uzņēmumi par ieguldītajiem 217,7 milj. Ls.

Tādi ir uzņēmēju secinājumi. Pozitīvi tiek vērtēts, ka šāda lielo investīciju atbalsta programma tiek saglabāta arī pēc 2014. gada, kaut arī vairāki uzņēmēji uzskata, ka lielo investīciju sliekšņa paaugstināšana no pašreizējiem 3 milj. līdz 7,1 milj. (10 milj. eiro) tomēr esot pārsteidzīga. Patlaban likums paredz piemērot 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. Ls) vai 15% atlaidi (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniedz 35 milj. Ls) par investīciju summu, kas pārsniedz 3 milj. Ls. Lielākais pieteiktais investīciju projekts ir plātņu ražotājam SIA Kronospan Riga – 31,5 milj. Ls.

Putnu gaļas ražotājai AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) piešķirs uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā, šodien nolēma valdība.

Kā norādīts Ekonomikas ministrijas skaidrojumā, Ķekavas plānoto investīciju apjoms ir 14,97 miljoni eiro, tādējādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem sabiedrībai pēc projekta īstenošanas būs tiesības piemērot UIN atlaidi 3,69 miljonu apmērā. Investīciju projekta īstenošanas ilgums ir 36 mēneši, sākot projektu 2015.gada jūnijā.

Tāpat norādīts, ka, ņemot vērā sabiedrības prognozēto apgrozījuma un nomaksājamo nodokļu pieaugumu, papildus valsts budžetā iemaksātie nodokļi pārsniegs atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā jau pēc projekta pabeigšanas jeb 2019.gadā.

Kā ziņots, normatīvie akti paredz piemērot atlaidi 25% apmērā par investīciju summu, kas pārsniedz desmit miljonus eiro, nodokļu maksātājiem, kuri veikuši ieguldījumus pamatlīdzekļos, lai palielinātu ražošanas vai pakalpojumu jaudu, sāktu jaunas produkcijas ražošanu vai būtiski mainītu ražošanas procesu.

Valdība otrdien lēma septiņiem uzņēmumiem piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta gaitā veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem.

Poligrāfijas uzņēmums SIA PNB Print Ekonomikas ministrijā iesniedzis investīciju projektu, kurā kopējais plānotais ieguldījumu apjoms ir 6,96 miljoni latu. Valdība atbalstīja ieceri piemērot uzņēmumam UIN atlaidi 1,74 miljonu latu apmērā.

Cepumu ražotāja SIA Adugs investīciju projekta gaitā plānoto ieguldījumu apjoms ir 4,25 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 1,06 miljonu latu apmērā.

Uzņēmuma SIA Alfa agro investīciju projektā plānoto ieguldījumu apjoms ir 4,6 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 1,15 miljonu latu apmērā.

Uzņēmuma SIA Tecnopali North Europe investīciju projektā plānoto ilgtermiņa ieguldījumu apjoms ir 3,69 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 924 tūkst. latu apmērā.

Ministru kabinets šā gada 10. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu kokrūpniecības SIA «Vika Wood» investīciju projekta «SIA Vika Wood ilgtermiņa ieguldījumi ražošanas efektivitātes uzlabošanai» īstenošanai.

SIA «Vika Wood» investīciju projekta ietvaros iegādāsies jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus paplašināt savu ražoto produktu klāstu un uzlabot esošo produktu kvalitāti.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 10 500 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Vika Wood» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 2 625 000,00 eiro apmērā.

SIA «Vika Wood» projekts ir 31. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA «Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF» un SIA «Rimi Latvia» projekti.

Būvvaldes pieņemšanas komisija ekspluatācijā pieņēmusi Liepājas būvobjektu – SIA Cotton Club Liepāja izveidoto mitro salvešu ražotni, portālu liepajniekiem.lv informējis Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Komisija iepazinusies ar objektu, būvdarbu izpildes dokumentāciju, segto darbu aktiem un atzinusi, ka paveikts kvalitatīvs darbs un objekts ir derīgs ekspluatācijā.

Ražotne aizņem 5458 kvadrātmetrus lielu platība Ziemeļu ielā 19.

Ražotnei telpas tiek īrētas no SIA Lauma Fabrics. Šajās telpās veikta rekonstrukcija, izbūvējot nepieciešamās inženierkomunikācijas un veicot citus darbus.

Objektā investēti EUR 273 290 (LVL 192 069). Ražotnes izbūves galvenais uzņēmējs ir SIA ACV Status, būvprojektu izstrādājusi SIA LVCT.

Ražotnē jau ir uzstādītas un iedarbinātas iekārtas mitro salvešu un citu higiēnas preču ražošanai, informē liepajniekiem.lv.

Ministru kabinets šā gada 9.janvāra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA «Līgo Auto» investīciju projekta «Jaunu ražošanas ēku būvniecība pilna cikla laminētā bērza saplākšņa ražošanai» īstenošanai.

SIA « Līgo Auto» investīciju projekta ietvaros uzsāks jaunu darbības veidu – nelaminētā (parastā) un laminētā bērza saplākšņa, kā arī saplākšņu izejmateriāla (lobskaidas) ražošanu. Investīciju projekts jaunās darbības uzsākšanai paredz sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus triju jaunu ražošanas ēku izbūvei un šo ēku aprīkošanai ar visām nepieciešamajām ražošanas iekārtām.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 45 580 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Līgo Auto» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 11 395 000 eiro apmērā.

SIA «Līgo Auto» projekts ir 33. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA«Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF», SIA «Rimi Latvia», SIA «Vika Wood» un AS «Latvijas balzams» projekti.

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.