Ražošana

Cotton Club un Sanitars Liepājā atvērs jaunu ražotni, radot 200 darba vietas

Žanete Hāka,14.07.2014

Jaunākais izdevums

Uzņēmumu SIA Cotton Club un AS Sanitars vadītāji pēc tikšanās Liepājas domē vienojās par turpmākas sadarbības veidošanu jaunas ražotnes atvēršanai Liepājā, nākotnē radot papildus aptuveni 200 darba vietas, informē domes pārstāvji.

Turklāt Cotton Club šī gada laikā paplašinās savu ražošanu AS Lauma telpās, papildus darbā pieņemot līdz 40 darbiniekiem.

Uzņēmēji ir izstrādājuši jaunas ražotnes projektu, kas paredz izveidot vienu no lielākajām kokvilnas higiēnas preču ražotnēm Eiropā. Paredzēts, ka līdz 2015. gada septembrim tā uzsāks darbu, radot darba vietas aptuveni 200 cilvēkiem.

Uzņēmuma Cotton club prezidents Maralbeks Gabdsatarovs atzina, ka sākotnēji par labu investīcijām Liepājā izlemts dēļ pilsētas labā ģeogrāfiskā novietojuma un atrašanās vietas tuvu ostai, kas sniedz ērtas eksporta iespējas, līdz ar to ļaujot samazināt loģistikas izmaksas. SIA Cotton club 2013. gadā izveidoja kokvilnas higiēnas preču ražotni, radot ap 90 darba vietām.

Kā sarunā uzsvēra itāļu uzņēmuma Sanitars līdzīpašnieks un kvalitātes vadītājs Dr. Andrea Lorenzotti, ražotnes izveidei svarīgs ir gan infrastruktūras nodrošinājums, cilvēku darbaspēks, kā arī pašvaldības ieinteresētība un atbalsts.

Kā norādīja uzņēmēji, turpmākai ražošanas attīstībai nepieciešama augsta elektroenerģijas kapacitāte.

Uzņēmums Cotton Club, kurš dibināts 2000. gadā, ir vates izstrādājumu un higiēnas līdzekļu ražotājs, kā arī viens no lielākajiem kosmētikas līdzekļu ražotājiem Krievijā. Tā ražotnes ir izvietotas Krievijā, Turcijā, Ķīnā un Latvijā, nodrošinot darbavietas vairāk nekā 2000 darbiniekiem. Liepājas ražotne, kas izveidota 2013. gadā, ir pirmā, kas izvietota Eiropas Savienības teritorijā. Cotton Club savu produkciju piegādā vairāk nekā 600 klientiem visos Krievijas reģionos, Ukrainā, Baltkrievijā, Kazahstānā, Moldovā, Polijā, Latvijā un citās valstīs.

Uzņēmums Sanitars dibināts 1971. gadā un ir vadošais kokvilnas vates un spilventiņu ražotājs Itālijā. uzņēmuma produkcijas kapacitāte ir 35 tonnas kokvilnas materiāla dienā un 80 miljoni vates spilventiņu iepakojumi gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas bijušo sporta manēžu Daugava nosola higiēnas preču ražotājs Cotton Club Liepāja

LETA,02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar notikušajā izsolē bijušo Liepājas sporta manēžu Daugava nosolījusi mitro salvešu ražotāja SIA Cotton Club Liepāja. Manēžas teritorijā uzņēmums nākamgad plāno atvērt jaunu kokvilnas higiēnas preču ražotni, informēja Liepājas domē.

Izsolei bija pieteicies viens pretendents. Pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu uzņēmums Cotton Club Liepāja nosolījis par 115 700 eiro. Visa pirkuma summa izsoles uzvarētājam jāsamaksā divu mēnešu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas, kas plānota nākamajā Liepājas domes sēdē 11.decembrī.

Kā informēja Cotton Club Liepāja rīkotājdirektors Sergejs Binkovskis, bijušās sporta manēžas telpās plānots ierīkot noliktavu, bet blakus tai tiks būvēta jaunā ražotnes ēka. Ražotnes būvniecībā un ražošanas iekārtu iegādē plānots investēt aptuveni piecus līdz sešus miljonus eiro. Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies vairāki mitro salvešu ražotāja SIA Cotton Club Liepāja izsludinātie iepirkumi par dažādu iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kopējais iepirkumu apjoms ir vairāk nekā 3,7 miljoni eiro. Uzņēmums iegādāsies atsevišķu kokvilnas auduma slāņu savienošanas mezgli par 948 tūkstošiem eiro un auduma žāvēšanas un satīšanas mezglu par 640 tūkstošiem eiro.

Tāpat par 708 tūkstošiem eiro SIA Cotton Club Liepāja iegādāsies atsevišķu kokvilnas auduma slāņu ražošanas mezglu, bet par 678 tūkstošiem eiro – atsevišķu kokvilnas auduma slāņu pārklāšanas mezglu.

Par 272 tūkstošiem eiro kompānija pirks gaisa filtru un gaisvadu sistēmu, bet par 54 tūkstošiem – kokvilnas ķīpu attinējus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cotton Club Liepāja jauno kokvilnas higiēnas preču ražotni plāno izveidot vasarā

BNS,12.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mitro salvešu ražotāja Cotton Club Liepāja jaunās kokvilnas higiēnas preču ražotnes būvniecību un noliktavas rekonstrukciju plānots sākt janvārī, bet pabeigt paredzēts sešu līdz septiņu mēnešu laikā, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma izpilddirektors Sergejs Binkovskis.

Viņš norādīja, uzņēmums šogad 1.decembrī izsolē par 115,7 tūkstošiem eiro iegādājās Liepājas sporta manēžu Daugava, kuru plānots rekonstruēt par noliktavu. «Manēžu izmantosim kā noliktavu, bet blakus celsim jaunu ražošanas ēku, kur atradīsies kokvilnas higiēnas preču ražotne,» sacīja Binkovskis.

Tāpat viņš pastāstīja, ka projekta investīcijas plānotas sešu līdz septiņu miljonu eiro apmērā, tajā skaitā aptuveni trīs miljonus eiro uzņēmums plāno piesaistīst no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

Pēc viņa teiktā, uzņēmumā ražos vates kociņus un vates plāksnītes, kā arī uzņēmumā tiks pārstrādāta kokvilna, kas ir nepieciešama vates kociņu un vates plāksnīšu ražošanai. Saražotā produkcija tiks realizēta Eiropas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mitro salvešu ražotne pieņemta ekspluatācijā

Dienas Bizness,24.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvvaldes pieņemšanas komisija ekspluatācijā pieņēmusi Liepājas būvobjektu – SIA Cotton Club Liepāja izveidoto mitro salvešu ražotni, portālu liepajniekiem.lv informējis Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Komisija iepazinusies ar objektu, būvdarbu izpildes dokumentāciju, segto darbu aktiem un atzinusi, ka paveikts kvalitatīvs darbs un objekts ir derīgs ekspluatācijā.

Ražotne aizņem 5458 kvadrātmetrus lielu platība Ziemeļu ielā 19.

Ražotnei telpas tiek īrētas no SIA Lauma Fabrics. Šajās telpās veikta rekonstrukcija, izbūvējot nepieciešamās inženierkomunikācijas un veicot citus darbus.

Objektā investēti EUR 273 290 (LVL 192 069). Ražotnes izbūves galvenais uzņēmējs ir SIA ACV Status, būvprojektu izstrādājusi SIA LVCT.

Ražotnē jau ir uzstādītas un iedarbinātas iekārtas mitro salvešu un citu higiēnas preču ražošanai, informē liepajniekiem.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājai AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) piešķirs uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā, šodien nolēma valdība.

Kā norādīts Ekonomikas ministrijas skaidrojumā, Ķekavas plānoto investīciju apjoms ir 14,97 miljoni eiro, tādējādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem sabiedrībai pēc projekta īstenošanas būs tiesības piemērot UIN atlaidi 3,69 miljonu apmērā. Investīciju projekta īstenošanas ilgums ir 36 mēneši, sākot projektu 2015.gada jūnijā.

Tāpat norādīts, ka, ņemot vērā sabiedrības prognozēto apgrozījuma un nomaksājamo nodokļu pieaugumu, papildus valsts budžetā iemaksātie nodokļi pārsniegs atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā jau pēc projekta pabeigšanas jeb 2019.gadā.

Kā ziņots, normatīvie akti paredz piemērot atlaidi 25% apmērā par investīciju summu, kas pārsniedz desmit miljonus eiro, nodokļu maksātājiem, kuri veikuši ieguldījumus pamatlīdzekļos, lai palielinātu ražošanas vai pakalpojumu jaudu, sāktu jaunas produkcijas ražošanu vai būtiski mainītu ražošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par investīcijām ražotnes izveidē SIA Vika Wood saņems UIN atlaidi 2,6 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka,10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 10. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu kokrūpniecības SIA «Vika Wood» investīciju projekta «SIA Vika Wood ilgtermiņa ieguldījumi ražošanas efektivitātes uzlabošanai» īstenošanai.

SIA «Vika Wood» investīciju projekta ietvaros iegādāsies jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus paplašināt savu ražoto produktu klāstu un uzlabot esošo produktu kvalitāti.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 10 500 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Vika Wood» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 2 625 000,00 eiro apmērā.

SIA «Vika Wood» projekts ir 31. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA «Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF» un SIA «Rimi Latvia» projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par investīcijām jaunu ražotņu izveidē SIA Līgo Auto saņems UIN atlaidi 11,4 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka,09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 9.janvāra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA «Līgo Auto» investīciju projekta «Jaunu ražošanas ēku būvniecība pilna cikla laminētā bērza saplākšņa ražošanai» īstenošanai.

SIA « Līgo Auto» investīciju projekta ietvaros uzsāks jaunu darbības veidu – nelaminētā (parastā) un laminētā bērza saplākšņa, kā arī saplākšņu izejmateriāla (lobskaidas) ražošanu. Investīciju projekts jaunās darbības uzsākšanai paredz sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus triju jaunu ražošanas ēku izbūvei un šo ēku aprīkošanai ar visām nepieciešamajām ražošanas iekārtām.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 45 580 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Līgo Auto» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 11 395 000 eiro apmērā.

SIA «Līgo Auto» projekts ir 33. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA«Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF», SIA «Rimi Latvia», SIA «Vika Wood» un AS «Latvijas balzams» projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta: Kronospan Riga saņem UIN atlaidi gandrīz 20 miljonu eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere,26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru