Policija uzsākusi Kirgizstānas gāztā prezidenta dēla Maksima Bakijeva meklēšanu, DB norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Prokuratūra gan vēl nav saņēmusi pieprasīto papildus informāciju, kas tika lūga, lai novērstu pagaidu apcietinājuma lūgumā esošo pretrunu un neskaidrību novēršanai, taču policijas šībrīža darbības ir saskaņotas ar prokuratūru.

Db zināms, ka šobrīd ir sāktas operatīvās darbības ar mērķi noskaidrot viņa atrašanās vietu. Jau otrdienas vakarā ir uzsākusi M. Bakijeva meklēšanu, informēja iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL). Trešdienas pusdienlaikā viņš vēl aizvien nav atrasts. «Mēs viņu atradīsim šodien vai rīt, bet atradīsim,» teica L. Mūrniece.

Meklēšanas pamatā ir fakts, ka Bakijevs ir iekļauts Interpol meklējamo personu datu bāzē, skaidro prokuratūra.

No neoficiālām sarunām ar procesā iesaistītajām amatpersonām izriet, ka valdības aprindās šobrīd ir neliels apjukums, kā rīkoties, ja M. Bakijevs pieprasīs politisko patvērumu, ko viņš vēl nav darījis.

Gāztā Kirgizstānas prezidenta dēls Maksims Bakijevs visticamāk ir pametis Latviju un devies uz kādu citu Šengenas zonas valsti. «Ja viņš būtu Latvijā, mēs viņu jau būtu atraduši,» DB norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Arī Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins DB teica, ka policija veikusi pietiekami aktīvu meklēšanu, lai šobrīd varētu apgalvot, ka M. Bakijevs vairs neatrodas Latvijā. Viņa izdošanu prasīja Kirgizstānas varas iestādes, kuras M. Bakijevu apsūdz korupcijā. Maija beigās beidzas termiņš M. Bakijeva Šengenas vīzai, kuru viņam izsniegusi Šveice.

M. Bakijevs Latvijā pēdējo reizi ieradās 3. maijā ar privātu lidmašīnu no Minskas, bet šī lidmašīna jau 3. maijā devusies prom. Iekšlietu ministre nepieļauj, ka M. Bakijevs varētu būt devies uz Baltkrieviju, kur patvērumu radis viņa tēvs, gāztais Kirgizstānas prezidents Kurmanbeks Bakijevs. Ja, Interpola meklēšanā esošais, M. Bakijevs būtu mēģinājis doties uz kādu trešo valsti, ar kuru Latvijai ir robežkontrole, viņš būtu aizturēts, ir pārliecināta L. Mūrniece. To, ka M. Bakijeva bildes atrodas pat nomaļākajos Latvijas robežkontroles punktos DB pirmdien pārliecinājās uz Latvijas un Krievijas robežas Opoļos.

Latvijas Ģenerālprokuratūras saņemtā Kirgīzijas atbilde uz papildinformācijas pieprasījumu sakarā ar iepriekš saņemto pagaidu apcietinājuma piemērošanas lūgumu Maksimam Bakijevam ir pretrunīga, informēja Ģenerālprokuratūrā.

Tādēļ, lai būtu iespējams ierosināt piemērot M.Bakijevam pagaidu apcietinājumu līdz izdošanas lūguma saņemšanai, Latvijas Ģenerālprokuratūra ir atkārtoti nosūtījusi steidzamu pieprasījumu Kirgīzijas Ģenerālprokuratūrai par informācijas sniegšanu M.Bakijeva lietā.

Db.lv jau rakstīja, ka policija uzsākusi Kirgizstānas gāztā prezidenta dēla M. Bakijeva meklēšanu. Prokuratūra gan vēl nav saņēmusi pieprasīto papildus informāciju, kas tika lūga, lai novērstu pagaidu apcietinājuma lūgumā esošo pretrunu un neskaidrību novēršanai, taču policijas šībrīža darbības ir saskaņotas ar prokuratūru.

Db zināms, ka šobrīd ir sāktas operatīvās darbības ar mērķi noskaidrot viņa atrašanās vietu. Jau otrdienas vakarā ir uzsākta M. Bakijeva meklēšana, informēja iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).

Interpol starptautiskajā meklēšanā izsludinātas trīs baņķierim Valerijam Belokoņam tuvu stāvošas personas. Viņus par iespējamām finanšu mahinācijām vēlas atrast Kirgizstānā, kur jau gadu tiek izmeklētas iespējami noziegumi, kas saistīti ar bijušā Kirgizstānas prezidenta ģimenes cilvēkiem, vēsta Nekā personīga.

Interpol datu bāzē atrodamas ziņas par astoņiem cilvēkiem no Latvijas, kas izsludināti starptautiskajā meklēšanā. Trīs no viņiem saistīti ar Valērija Belokoņa banku Kirgizstānā. Tie ir Anita Lase, Jevgeņijs Verbickis un Jurijs Kačnovs.

Kā teikts Interpol ziņojumos – Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas tiesa Lasi, Verbicki un Kačnovu vaino nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijā, starptautiskā un organizētā noziedzībā. Ziņojumā lūgts - ja kādam ir informācija par šo cilvēku atrašanās vietu, ziņot vietējai policijai.

Prasība šos cilvēkus izdod ir mīklaina, jo Latvijā par to neviens plašāku skaidrojumu nesniedz. Tāpat arī vietējā Latvijas vēstniecība par sākto starptautisko meklēšanu nav lietas kursā.

Kirgizstāna, kur jau kopš 10. jūnijā notiek asiņaini nemieri, netieši ietekmējusi šā brīža Baltkrievijas problēmas ar Krieviju, ziņo Forbes Russia.

Kirgizstānas prezidents Kurmanbeks Bakijevs atrodas Minskā, kur Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko piešķīra K. Bakijevam politisko patvērumu.

Portāls jautā, vai Baltkrievijas prezidents saprot, kur ir iepinies, pilnīgi nezināmu iemeslu dēļ dodot politisko patvērumu K. Bakijevam. Kā rezultātā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ir devis norādījumus valsts kontrolētajam gāzes monopolam Gazprom noslēgt gāzes piegādes Baltkrievijai tās parādu dēļ.

Salīdzinot ar iepriekšējām likstām kādas ir bijušas Baltkrievijai ar gāzes parādiem - šis parāds 199 milj. EUR, ir niecīgs un nevar tikt uzskatīts par galveno iemeslu gāzes piegāžu pārtraukšanā. «Nekad iepriekš tik mazs parāds neizsauca tik asu reakciju no augstākajām Krievijas amatpersonām,» ziņo Forbes Russia. Jāatzīmē, ka Baltkrievijas ģenerālprokuratūra dienu iepriekš atteicās izdot K. Bakijevu.

Krievijas gāzes eksporta monopolists Gazprom otrdien paziņojis, ka tas parāda dēļ vēl vairāk samazinājis gāzes piegādi Baltkrievijai, ziņo RIA Novosti.

Krievijas gāzes gigants pirmdien samazināja gāzes piegādi Baltkrievijai par 15%, atsaucoties uz 200 miljonu ASV dolāru parādu, ko Minska ir uzkrājusi kopš gada sākuma. Otrdien piegāde samazināta par 30%.

Pēdējo 24 stundu laikā Baltkrievija nav veikusi nekādus pasākumus, lai atmaksātu parādu, paziņojot par Gazprom lēmumu, sacījis monopolista vadītājs Aleksejs Millers.

Baltkrievija atsakās maksāt Krievijas noteikto gāzes cenu - 169 ASV dolāri par 1000 kubikmetriem par pirmo ceturksni un 185 ASV dolāri - par otro ceturksni, un tā vietā maksā 150 ASV dolārus jau kopš 1. janvāra.

Gazprom pārstāvis Sergejs Kuprijanovs sacījis, ka Baltkrievija draud sākt ņemt gāzi no tranzīta cauruļvada uz Eiropu, ja notiks tālāka gāzes piegādes samazināšana.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko devis rīkojumu pārtraukt Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropu, ziņo Prime-Tass.

A. Lukašenko rīkojums nāk uzreiz pēc tam, kad Krievija samazināja gāzes piegādes apjomu Baltkrievijai. «Esmu pavēlējis valdībai pārtraukt Krievijas gāzes tranzītu Baltkrievijas teritorijā līdz brīdim, kad Gazprom atmaksā savu parādu par tranzītu,» preses konferences laikā paziņoja A. Lukašneko.

Baltkrievija atsakās maksāt Krievijas noteikto gāzes cenu - 169 ASV dolāri par 1000 kubikmetriem par pirmo ceturksni un 185 ASV dolāri - par otro ceturksni, un tā vietā maksā 150 ASV dolārus jau kopš 1. janvāra.

Forbes Russia vakar vēstīja, ka Kirgizstāna, kur jau kopš 10. jūnija notiek asiņaini nemieri, netieši ietekmējusi šā brīža Baltkrievijas problēmas ar Krieviju. Kirgizstānas prezidents Kurmanbeks Bakijevs atrodas Minskā, jo Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko (attēlā) piešķīra K. Bakijevam politisko patvērumu. Tieši šī iemesla dēļ Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs esot devis norādījumus Gazprom noslēgt gāzes piegādi Baltkrievijai.

Finanšu grūtībās esošā Kirgizstāna gatavojas dārgam tiesas procesam, kas vērsts pret baņķieri un jaundibinātās Eināra Repšes biedrības locekli Valēriju Belokoņu, turklāt valsts nevar atļauties to zaudēt. Tajā pat laikā arī atkāpšanās no apsūdzībām nav pieļaujama, ņemot vērā politiskos riskus.

Briestošās tiesvedības centrā ir Latvijā zināmais baņķieris un uzņēmējs Valērijs Belokoņs, kurš Anglijā ir pazīstams kā jaunais filantrops un futbola kluba līdzīpašnieks. Savukārt Kirgizstānā Belokoņa publiskais tēls nav tik spožs – šajā valstī viņu gaida tiesas prāva par naudas atmazgāšanu, turklāt baņķiera vārds Kirgizstānā tiek saistīts ar vienu no valsts, iespējams, visnīstākajiem personāžiem – Maksimu Bakijevu, bijušā Kirgizstānas prezidenta dēlu, raksta Eurasianet.org.

Kirgizstānu baņķieris «iekaroja», 2008. gadā dibinot banku Manas Bank, taču pēc tam, kad tika gāzts Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva valdība 2010. gadā, Manas Bank ātri vien nonāca jaunās valdības redzeslokā. Jaunā valdība pārņēma banku un nomainīja tās vadību, vēlāk izvirzot apsūdzības pret Belokoņu un Bakijeviem par bankas izmantošanu naudas atmazgāšanai.