Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome atzinusi Igaunijas finanšu grupu "LHV Group" par nozīmīgu finanšu holdinga kompāniju un no 2023.gada 1.janvāra gan "LHV Group", gan tās meitasuzņēmums "LHV Pank" tiks pakļauti tiešai ECB uzraudzībai.

Par to "LHV Group" informēja Tallinas biržu.

Pašlaik LHV uzraugs ir Igaunijas Finanšu uzraudzības pārvalde.

Kā atbildīgā institūcija ECB veic tiešo uzraudzību kredītiestādēs, kas atbilstoši Vienotā uzraudzības mehānisma regulējuma ir uzskatāmas par nozīmīgām. Nozīmīguma noteikšanā tiek ņemta vērā institūcijas aktīvu vērtība, nozīme valsts ekonomikā, pārrobežu darījumos un citi kritēriji.

Savā lēmumā ECB secināja, ka LHV ir liela nozīme Igaunijas ekonomikā un grupas aktīvi veido vairāk nekā 20% no Igaunijas iekšzemes kopprodukta.

"LHV Group" ir lielākā vietējā kapitāla finanšu grupa Igaunijā. Tās lielākie uzņēmumi ir banka "LHV Pank", aktīvu pārvaldnieks "LHV Varahaldus" un apdrošinātājs "LHV Kindlustus". Oktobra beigās "LHV" bankas pakalpojumiem bija 369 000 klientu, tās pārvaldītos pensiju fondus bija izvēlējušies 130 000 aktīvu klientu un apdrošināšanas segmentam bija 150 000 klientu. Grupas meitasuzņēmums Lielbritānijā sniedz bankas infrastruktūru 200 starptautiskām finanšu pakalpojumu kompānijām, caur kurām LHV maksājumu pakalpojumi sasniedz klientus visā pasaulē.

Profesionālie un privātie investori no Baltijas valstīm un Eiropas izrādīja lielu interesi par Eleving Group sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO): kopumā 4515 investori parakstījās uz uzņēmuma akcijām par kopējo summu 33 miljoni eiro, piedāvājuma bāzes apjomam tiekot pārsniegtam 1,2 reizes. Šis ir kļuvis par vēsturiski lielāko IPO Latvijā.

Eleving Group novēroja augstu pieprasījumu gan no privāto, gan institucionālo investoru puses. Institucionālie investori, tostarp fondi un privātā kapitāla pārvaldnieki no Baltijas un Rietumeiropas, veidoja 72% no kopējā emitēto akciju skaita.

IPO ietvaros uzņēmums piesaistīja 4466 privātos investorus, kas veidoja 28% no kopējā emitēto akciju skaita. Mērot pēc privāto investoru pieprasījuma apjoma Baltijas valstīs, aktīvākie bija investori no Igaunijas ar 52%, kam sekoja investori no Latvijas ar 36% un investori no Lietuvas ar 12% no kopējā pieprasījuma pēc akcijām. Vidējais privāto investoru vienas investīcijas apjoms bija 1994 eiro. Konsultējoties ar AS LHV Pank, uzņēmums ir noteicis galīgo piedāvājuma cenu 1,70 eiro apmērā par vienu akciju. Rezultātā piedāvājuma apjoms tika noteikts 29 miljonu eiro apmērā.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Nasdaq Rīga Baltijas oficiālajā sarakstā un Frankfurtes biržas regulētajā tirgū 16.oktobrī uzsākta Latvijā dibinātās finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupas Eleving Group akciju tirdzniecība.

“Sveicam Eleving Group ar veiksmīgi īstenoto IPO. Tas nenoliedzami ir šī gada spilgtākais notikums ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas kapitāla tirgos. Pirmkārt, tas ir vēsturiski lielākais IPO Latvijā, otrkārt, no šodienas uzņēmuma akcijas ir pieejamas tirdzniecībai Nasdaq Baltijas un arī Frankfurtes biržās. Tā ir lieliska ziņa visiem tiem uzņēmējiem, kas mērķē uz liela apjoma kapitāla piesaisti. Tā ir laba ziņa arī investoriem, jo tirgū ienāk jauns, strauji augošs un ambiciozs uzņēmums”, gandarījumu pauž Liene Dubava, Nasdaq Riga vadītāja.

"Šis ir ievērojams sasniegums, kas bruģē mūsu ceļu uz ilgtermiņa izaugsmi. Turklāt ar 29 milj. eiro piesaisti šis ir kļuvis arī par lielāko IPO Latvijas vēsturē, ko īstenojis privātā kapitāla uzņēmums. Sasniegtais rezultāts apliecina mūsu ilggadējo pieredzi un stratēģisko pieeju, kas ir vairojusi investoru uzticību Eleving Group stāstam. Esam dziļi pateicīgi vairāk nekā 4500 jaunajiem akcionāriem, kas mums ir pievienojušies, kā arī mūsu IPO partneriem – LHV, Signet, Warburg un citiem par nenovērtējamo atbalstu. Īpaša pateicība arī Nasdaq Baltic par to, ka visi ar biržu saistītie procesi bija izplānoti līdz mazākajai detaļai, lai mūsu ienākšana kapitāla tirgū būtu veiksmīga,” teic Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Eleving Group sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) rezultātā akcijas plānots kotēt Nasdaq Riga Baltijas oficiālajā sarakstā un Frankfurtes biržas regulētajā tirgū.

Plānotais IPO galvenokārt sastāvēs no Eleving Group jaunās emisijas parasto akciju piedāvājuma un potenciāli arī esošo akciju piedāvājuma, ja jauno emisijas akciju pieprasījums pārsniegs piedāvājumu.

Akcijas būs pieejamas privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Vācijā publiskā piedāvājuma ceļā un privātā piedāvājuma veidā kvalificētiem institucionālajiem investoriem Eiropā.

Eleving Group ir iecēlusi AS LHV Pank par galveno IPO organizētāju, savukārt Signet Bank AS, Auerbach Grayson & CO un M.M. Warburg & CO iecelti par emisijas līdzorganizētājiem. Pie IPO realizācijas strādās arī virkne pārdošanas aģentu no Eiropas un ASV, tikmēr Aalto Capital nodrošinās Eleving Group un tās akcionāru finanšu konsultēšanu.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Eleving Group ir pilnvarojis LHV Pank (Igaunija) uzņemties vadošā organizatora lomu potenciālā sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) īstenošanā.

Saskaņā ar Eleving Group izpilddirektora Modesta Sudņus teikto, LHV Pank konsultēs uzņēmumu un tā vadību par ārējā kapitāla piesaistes iespējām Baltijā un Eiropā. Uzņēmuma mērķis ir piesaistīt papildu pašu kapitālu, lai veicinātu turpmāku biznesa izaugsmi, investējot jaunos produktos un tirgos. Paredzams, ka drīzumā tiks noslēgta pārējo sadarbības partneru piesaiste potenciālā IPO procesa ietvaros.

Tikmēr finanšu konsultāciju kompānija Aalto Capital (Vācija) attiecīgā projekta ietvaros ir nolīgta par Eleving Group kapitāla tirgus konsultantiem.

Eleving Group ir dibināta 2012. gadā un šobrīd strādā 16 valstīs trīs kontinentos, piedāvājot transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanas pakalpojumus. Grupa ietver tādus mobilitātes zīmolus, kā Mogo, Primero, Renti un OX Drive, un transportlīdzekļu segments sastāda aptuveni 2/3 no Grupas portfeļa. Tikmēr patēriņa finansēšanas segmentā atrodami tādi zīmoli, kā Kredo, Sebo, Tigo un ExpressCreit, un šis segments veido aptuveni 1/3 no Grupas portfeļa. Pašlaik 57 % grupas portfeļa atrodas Eiropā, 30 % - Āfrikā un 13 % - pārējā pasaulē. Eleving Group vēsturisko klientu bāze pārsniedz 500 000 patērētāju visā pasaulē, savukārt kopējā izsniegto aizdevumu summa pārsniedz 1.6 mljrd. eiro.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Eleving Group, kas darbojas transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanas segmentos 16 pasaules valstīs, pirmo ceturksni ir noslēdzis ar 22,0 milj. eiro lielu EBITDA rādītāju un 51,8 milj. eiro apgrozījumu.

Eleving Group turpina uzturēt līdzsvarotu ieņēmumu plūsmu no visiem galvenajiem darbības virzieniem. Nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi 3 mēnešu periodā veidoja 18,1 milj. eiro, bet elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti sasniedza 11,4 milj. eiro. Savukārt, patēriņa finansēšanas produkti trīs mēnešu ieņēmumus papildināja ar 22,3 milj. eiro.

Eleving Group koriģētā EBITDA attiecīgajā periodā sasniedza 22,0 milj. eiro, salīdzinot ar 17,8 milj. eiro pirms gada, savukārt koriģētā neto peļņa pirms valūtas svārstību ietekmes bija 7,8 milj. eiro, kas ir par 15% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2023. gadā. Turklāt kompānija ir spējusi palielināt arī savu neto portfeli līdz 330,5 milj. eiro attiecībā pret 278,0 milj. eiro 2023. gada 1. ceturksnī.

"Nasdaq" Baltijas biržās apbalvoti "Nasdaq Baltic Awards 2023" uzvarētāji, teikts biržas paziņojumā.

Balvas tiek pasniegtas par "Nasdaq Baltic" biržās kotēto uzņēmumu izciliem sasniegumiem investoru attiecību jomā, kā arī tiek izcelti kapitāla tirgus dalībnieki un notikumi, kas ir devuši vislielāko ieguldījumu Baltijas un vietējā kapitāla tirgus attīstībā.

Lai saņemtu balvas, "Nasdaq Baltic" biržās kotētie uzņēmumi tika vērtēti, pamatojoties uz to sasniegumiem caurskatāmības, investoru attiecību un labas korporatīvās pārvaldības prakses jomā. Papildus tika izvērtēta uzņēmumu tirdzniecības aktivitāte, ņemts vērā tirgus analītiķu un investoru vērtējums.

Nominācijā par labākajām investoru attiecībām pirmo vietu ieguva Igaunijas finanšu grupa "LHV Group", bet otro un trešo vietu dalīja Lietuvas enerģētikas uzņēmuma "Ignitis grupė" un Lietuvas banka "Šiaulių bankas"

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Rīgā, 7. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau trešo gadu pēc kārtas notiks Baltijā lielākais kapitāla tirgus pasākums – Baltic Capital Markets Conference, kas turpinās aktualizēt Baltijas kapitāla tirgus nozīmi un attīstības perspektīvas.

Konferencē piedalīsies nacionālie un starptautiskie politikas veidotāji, finanšu institūciju pārstāvji, vietējie uzņēmēji un investīciju eksperti, lai diskutētu par aktualitātēm Baltijas un Eiropas kapitāla tirgos, investīciju klimatu un to nozīmi ekonomiskajā izaugsmē.

Konference norisināsies piecos paneļdiskusiju blokos, kas aktualizēs dažādas tēmas un jautājumus, piemēram, vai nenoteiktības apstākļos uzņēmumiem ir prātīgi veikt IPO, vai privātpersonas kļūst par jaunajiem institucionālajiem investoriem, kā kapitāla tirgus var palīdzēt atraisīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izaugsmes potenciālu un ekspertu viedoklis jeb skats no malas par Baltijas kapitāla tirgu vietējā un globālā mērogā.

Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" ar tiesas starpniecību vēlas piedzīt vairāk nekā 16 miljonus eiro no bijušā "BaltCap" infrastruktūras fonda partnera Šarūna Stepukoņa, azartspēļu uzņēmuma "Olympic Casino Group Baltija" un tā Igaunijas akcionāra "OB Holding 1", vēsta Lietuvas biznesa laikraksts "Verslo žinios".

Viļņas apgabaltiesā laikrakstam apstiprināja, ka trīs fonda pārvaldītie uzņēmumi - "Žvirgždaičiu energija", "Nullus" un "Moelta" - lūdz tiesai atzīt to īpašumtiesības uz iespējami piesavinātiem finanšu aktīviem 16,6 miljonu eiro vērtībā un cenšas atgūt līdzekļus, kas glabājās atbildētāju kontos.

Tiesa 10.decembrī arestējusi Stepukoņa aktīvus, tostarp azartspēļu uzņēmumos turētos aktīvus.

Viens no četriem "BaltCap" vadošajiem partneriem Simons Gustainis sacīja "Verslo žinios", ka bijušajam partnerim Stepukonim bija "BaltCap" uzticība un plašas pilnvaras, kas varēja ļaut viņam izveidot sarežģītu sistēmu, lai apietu drošības pasākumus un pārbaudes un organizētu līdzekļu izņemšanu no viņa vadītajiem uzņēmumiem.

Latvijas banku sektorā ir zemākā klientu apkalpošanas kvalitāte Baltijā, liecina ikgadējais uzņēmuma "Dive" klientu servisa novērtēšanas pētījums.

Triju Baltijas valstu vidū labākais banku klientu atbalsta dienests un klientu apkalpošanas centru darbs ir Lietuvā, kas no 100% novērtēts ar 94,02%, seko Igaunija, kuras banku sektors saņēmis 90,6%, bet zemākais nozares rezultāts joprojām ir Latvijā - 83,36%, liecina pētījums.

Latvijā banku klientu atbalsta dienestu darbinieki sasniedz augstus rezultātus, gan apkalpojot klientus klātienē, gan pieņemot zvanus uz informatīvo tālruni. Tomēr zvanu apkalpošanas procesā joprojām pastāv nepieciešamība uzlabot prasmes izzināt klienta vajadzības un veiksmīgi veikt papildus pārdošanu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, papildus pārdošanas rezultātos bija izaugsme par 0,82 procentpunktiem, bet vajadzību izzināšanā bija kritums par 2,5%.