Gausa cilvēku vakcinēšana pret Covid-19 globālajai ekonomikai izmaksās 2,3 triljonus dolāru zaudētā ekonomikas izlaidē, liecina žurnāla "Economist" analītiķu grupas "Economist Intelligence Unit" (EIU) jaunākais pētījums.

EIU norāda, ka jaunattīstības un attīstošās ekonomikas, kuru iedzīvotāju vakcinēšana krietni atpaliek no turīgākajām valstīm, būs spiestas uzņemties lielāko šo zaudējumu slogu.

Pētījumā secināts, ka valstis, kuras līdz 2022.gada vidum nespēs vakcinēt 60% iedzīvotāju, laika periodā no 2022.gada līdz 2025.gadam cietīs zaudējumus, kas būs līdzvērtīgi diviem triljoniem eiro.

"Jaunattīstības valstis uzņemsies aptuveni divas trešdaļas šo zaudējumu, tādējādi vēl vairāk aizkavējot to ekonomisko konverģenci ar attīstītākajām valstīm," skaidro EIU.

Pētījumā teikts, ka Āzijas un Klusā okeāna reģions absolūtā izteiksmē cietīs vissmagāk, bet procentuālā izteiksmē attiecībā pret iekšzemes kopproduktu vissmagākos zaudējumus cietīs Subsahāras Āfrika.

Par pasaulē dārgāko pilsētu dzīvošanai šogad atkārtoti atzīta Singapūra, secināts mediju grupas Economist Group pētījumu un analītikas struktūrvienības Economist Intelligence Unit (EIU) veiktajā pētījumā.

Tikmēr par dzīvošanai vislētāko pilsētu atzīta Zambijas galvaspilsēta Lusaka, kurai seko Bengalūra un Mumbaja Indijā.

Šajā pētījumā par pamatu ņemta dzīves dārdzība Ņujorkā, salīdzinot dažādu preču groza izmaksas 133 pilsētās.

Lai arī Singapūra atzīta par dzīvošanai dārgāko pilsētu, dzīves dārdzība tajā salīdzinājumā ar Ņujorku gada laikā nokritusies par 10%.

Kopumā EIU norāda, ka dzīves dārdzība pasaulē šogad bijusi ievērojami nepastāvīga, ņemot vērā dažādus ekonomiskos faktorus, tostarp ASV dolāra vērtības pieaugumu, naftas un citu izejmateriālu cenu kritumu, kā arī ģeopolitisko neskaidrību.

Dārgāko pilsētu TOP 6 skatiet raksta galerijā!

Par dzīvošanai vislabvēlīgāko pasaules pilsētu atzīta Austrālijas otra lielākā pilsēta Melburna, tāpat jaunākajā pasaules pilsētu TOP 10 atrodamas Kanādas, Skandināvijas, Austrijas un Jaunzēlandes pilsētas.

The Economist analītiķu grupas Economist Intelligence Unit (EIU) jaunākajā pētījumā tika izvērtēti dzīves apstākļi kopumā 140 pasaules pilsētās – to ekonomiskā stabilitāte, drošība, veselības aprūpe, izglītība, infrastruktūra, kultūra un vide.

Uzziniet, kuras ir iedzīvotājiem vislabvēlīgākās pilsētas pasaulē, aplūkojot galeriju augstāk!

Savukārt par iedzīvotājiem visnelabvēlīgāko pilsētu pasaulē atzīta Damaska, tai seko Bangladešas galvaspilsēta Daka, Papua-Jaungvinejas lielākā pilsēta Portmorisbija. Pirmo «sliktāko pilsētu» piecinieku noslēdz Lagosa Nigērijā, Harare Zimbabvē.

Katru gadu mediju grupa Economist Group un analītikas struktūrvienība Economist Intelligence Unit (EIU) veic pētījumu par to, cik dārgi vai lēti ir dzīvot pasaulē, vēsta Business Insider.

Lai to noteiktu, tiek analizēti dažnedažādi dati un parametri, sākot no pārtikas un degvielas cenām, beidzot ar algām u.c. Pasaules dārgākās pilsētas, saskaņā ar šo pētījumu, jau aprakstījām, nu piedāvājam iepazīties ar dzīvošanai lētāko pilsētu sarakstu, kas tapis saskaņā ar šo pētījumu.

Dzīvošanai lētāko pilsētu TOP 10 skatiet raksta galerijā!

Izraēlas pilsēta Telaviva ir pirmoreiz atzīta par dzīvošanai dārgāko lielpilsētu pasaulē, augošai inflācijai kāpinot dzīvošanas izmaksas visā pasaulē, liecina trešdien publicēts pārskats.

Telaviva ir pakāpusies par piecām pozīcijām Pasaules dzīvošanas izmaksu indeksā (Worldwide Cost of Living Index), kuru sastādījis britu pētniecības un analīzes uzņēmums "Economist Intelligence Unit" (EIU), salīdzinot preču un pakalpojumu cenas ASV dolāros 173 lielpilsētās.

Dārdzības pieaugumu Telavivā nodrošinājusi Izraēlas nacionālās valūtas šekeļa augstā vērtība pret ASV dolāru, kā arī transporta un pārtikas cenu kāpums.

Otro un trešo vietu indeksā dalīja Parīze un Singapūra, bet nākamās vietas ieņēma Cīrihe un Honkonga. Ņujorka bija sestajā vietā, Ženēva - septītajā, Kopenhāgena - astotajā, Losandželosa - devītajā, bet Osaka - desmitajā vietā.

Mūsu tālie senči radīja mītus par pasaules un cilvēka rašanos. Mūsdienu mīti kalpo manipulācijai un vēlmei dzirdēt savas pārliecības vai maldu apstiprinājumu.

Par tādu varētu saukt arī visu, kas saistās ar zaļo domāšanu. Te mēs brīžiem braucam no viena grāvja otrā. Vieni ir pārliecināti, ka tā nav nekas cits kā zaļā maldināšana, citi ir gatavi fanātiski apkarot jebko, kas nav liekams kategorijā “zaļš”. Kaut kur pa vidu pastāv arī uzskats, ka zaļā domāšana uzņēmējdarbībā izmaksā pārlieku dārgi. “Sakret” pieredze apliecina pretējo – būt “zaļam” un strādāt ilgtspējīgi ļauj ievērojami optimizēt izmaksas. Turklāt ne vienmēr ieguvums ir mērāms tikai naudā – tā ir arī reputācija, potenciālo investoru, sadarbības partneru un darbinieku pozitīvā attieksme.

Domāju, visi vēl labi atceras neseno energokrīzi, kurā bez zaudējumiem netika cauri neviens uzņēmums. Tā kā būvmateriālu un cementa ražošana ir ļoti energoietilpīgs process, vērsāmies pēc padoma pie sadarbības partneriem, kuri ieteica jaunu tehnoloģiju – speciālu mitruma mērītāju, kas ļauj izmērīt smilšu mitrumu daudz ātrāk un precīzāk, nekā to darījām līdz šim. Rezultātā bija iespējams samazināt temperatūru smilšu žāvēšanai. Tas ļāva ievērojami ietaupīt elektroenerģijas patēriņu, un ražošana kļuva ne tikai efektīvāka no izmaksu viedokļa, bet arī videi draudzīgāka. Ne velti sadarbībā ar mūsu iekārtu ražotājiem nemitīgi meklējam veidus, kā ietaupīt ražošanas procesā nepieciešamos energoresursus, jo, kas ir labi videi, ir labi arī biznesam.

Esošās valdības deklarācijā ir virkne vērtīgu apņemšanos ekonomikas un finanšu politikas jomā. Viena no deklarācijas apakšnodaļām saucas “Labākā biznesa vide Baltijas valstīs”, investīciju piesaistei valdība apņēmusies veikt “biznesa vides uzlabojumus, kas piesaistīs eksportējošos uzņēmumus.”

Nodokļu politikas jomā solīts nodrošināt “paredzamu nodokļu politiku”, bet finanšu tirgū īstenot tādu politiku, kas “veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi.” Šīs visas ir vitāli nepieciešamas lietas Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai un tā izrietošam dzīves līmeņa kāpumam iedzīvotājiem. Atsevišķu politiķu ideja par īpaša nodokļa uzlikšanu vienai – finanšu – nozarei būtu solis tieši pretējā virzienā ikvienā no augstāk minētajiem valdības deklarācijas punktiem. Tas pasliktinātu jau tā vājo biznesa vidi, aizbiedētu investorus un mazinātu tautsaimniecības izaugsmi.

Jūnija sākumā plaši tika apspriests straujais Latvijas konkurētspējas kritums, kas fiksēts Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra pētījumā. Ja pērn Latvijai šajā 64 valstu novērtējumā izdevās pakāpties līdz 35. pozīcijai, šogad Latvija ir 51. vietā, būtiski atpaliekot no Igaunijas (26. vieta) un Lietuvas (32. vieta). Protams, katra pētījuma tapšanā tiek izmantoti vairāk vai mazāk subjektīvi faktori, kas var ietekmēt tā rezultātus, taču tas, ka Latvijas ekonomikas politika buksē izriet arī no citiem vērtējumiem.

Ķīna piektdien paziņoja, ka tās iedzīvotāju skaits 2024.gadā samazinājies trešo gadu pēc kārtas, turpinoties šai tendencei pēc vairāk nekā 60 gadus ilguša pieauguma, kamēr valsts cīnās ar draudošu demogrāfisko krīzi.

Pērnā gada beigās Ķīnā bija 1,408 miljardi iedzīvotāju, bet 2023.gada beigās - 1,410 miljardi, paziņoja Nacionālais statistikas birojs.

Iedzīvotāju skaita kritums pērn tomēr bija lēnāks nekā 2023.gadā, kad tas vairāk nekā divkārt bija pārsniedzis 2022.gadā reģistrēto kritumu.

Ķīna 2016.gadā izbeidza stingro "viena bērna politiku", kas bija ieviesta 20.gadsimta astoņdesmitajos gados pārapdzīvotības dēļ, un no 2021.gada atļāva trīs bērnus ģimenēs.

Tomēr šiem lēmumiem neizdevās novērst demogrāfisko kritumu valstī, kas ilgi bija paļāvusies uz savu milzīgo darbaspēku kā ekonomiskās izaugsmes dzinuli.

Daudzi vaino dzimstības kritumā pieaugošo dzīves dārdzību, kā arī aizvien vairāk sieviešu iesaistīšanos darbaspēkā un centienos iegūt augstāko izglītību.

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Dienas sākumā liras kurss sasniedza rekordzemu līmeni - 7,24 liras par ASV dolāru un 8,12 liras par eiro, bet mazliet paaaugstinājās pēc Turcijas centrālās bankas paziņojuma, ka tā ir gatava īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti. Vēlāk liras kursa kritums atsākās.

«Investori pirmdien turpināja bažīties par Turcijas liras straujo kritumu un to, ka finanšu krīze šajā valstī izplatīsies pārējā Eiropā,» raksta «Spreadex» analītiķis Konors Kempbels.

Savukārt «Economist Intelligence Unit» analītiķe Agate Demarē norādījusi, ka «līdz šim liras sabrukuma ietekme Eiropā un citur pasaulē bijusi ierobežota. Tomēr pēc dažiem mēnešiem Rietumvalstu bankas sāks sajust krīzes ietekmi, jo Turcijas uzņēmumiem būs grūti samaksāt tos parādus, kas ir ārvalstu valūtā».

Publicēts jaunākais "Economist Intelligence Unit’s" veiktais pētījums "Worldwide Cost of Living Survey", kurā apkopota informācija par pilsētām pasaulē, kurās dzīvošana izmaksā visdārgāk.

Jaunajā pētījumā vērojama līderu maiņa, un pirmo vietu zaudējusi Parīze, nokrītot uz piekto vietu, bet pirmajā vietā ierindojas trīs pilsētas, kas notiek tikai otro reizi, kopš tiek veikts pētījums.

Kā liecina pētījuma dati, vidēji rēķinot cenu izmaiņas visās pasaules pilsētās, dzīves dārdzība 133 pasaules pilsētās sarukusi par aptuveni 4%. To lielā mērā veicinājis ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, ASV ekonomikas stiprināšanās un pasaules centrālo banku ietekme uz pasaules valūtām.

Eiropā informācija apkopota par 37 pilsētām. "Mērens iekšzemes pieprasījums un vājas pasaules enerģētikas cenas pēdējā gada laikā Eiropā nav radījušas būtisku spiedienu uz inflāciju," skaidro pētījuma autori.