Pilnsabiedrība "BeReRix", turpinot dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Centrālā multimodālā mezgla viadukta būvniecības darbus, veiks Prāgas un Dzirnavu ielas pārvadu daļēju demontāžu, saglabājot netraucētu esošo vilcienu satiksmi, informē "BeReRix" pārstāvji.

Lai nodrošinātu gājējiem un transportam drošu pārvietošanos, demontāžas darbu laikā ir plānoti pārvietošanās un braukšanas ierobežojumi abos slēgtajos tuneļos zem pārvadiem. Par izmaiņām pilsētvidē informēs izvietotās norādes un ceļazīmes.

No 6. līdz 19.jūnijam satiksmei būs slēgts Prāgas ielas tunelis un iela posmā no 13.janvāra ielas līdz Rīgas starptautiskajai autoostai (Prāgas ielā 1). Gājējiem Prāgas ielas tunelis būs slēgts četras dienas no 6.jūnija līdz 9.jūnijam. Gājēju un satiksmes plūsmas šajā laikā tiks organizētas pa 13.janvāra un Maskavas ielām, kā arī caur Rīgas Centrāltirgu un pa Gogoļa ielu.

Dzirnavu ielas pārvada un tuneļa demontāžas darbus posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai veiks no šodienas līdz 19.jūnijam. Šajā laikā būs slēgta transporta un gājēju pārvietošanās. Vilcienu pasažieriem šajā laikā būs slēgtas arī Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas peronu izejas uz Dzirnavu ielu. Satiksmes un gājēju plūsmas tiks organizētas pa paralēlajām pilsētas ielām - Satekles un Gogoļa, kā arī Turgeņeva, Timoteja, Abrenes un Lāčplēša ielām.

Pilnsabiedrība “BERERIX” turpina Rail Baltica projektā paredzētos Centrālā multimodālā mezgla viadukta būvniecības darbus un to laikā ir plānots veikt Prāgas un Dzirnavu ielas pārvadu daļēju demontāžu, saglabājot netraucētu esošo vilcienu satiksmi.

Lai nodrošinātu gājējiem un transportam drošu pārvietošanos, demontāžas darbu laikā ir plānoti pārvietošanās un braukšanas ierobežojumi abos slēgtajos tuneļos zem pārvadiem. Par izmaiņām pilsētvidē informēs izvietotās norādes un ceļazīmes. Aicinām iedzīvotājus un pilsētas viesus sekot līdzi norādēm un jau savlaicīgi ieplānot laiku un ērtāko pārvietošanās maršrutu, lai nokļūtu izvēlētajā galamērķī.

No 6. līdz 19. jūnijam satiksmei būs slēgts Prāgas ielas tunelis un iela, posmā no 13.janvāra ielas līdz Rīgas starptautiskajai autoostai (Prāgas ielā 1). Gājējiem Prāgas ielas tunelis būs slēgts četras dienas no 6. līdz 9. jūnijam. Gājēju un satiksmes plūsmas šajā laikā tiks organizētas pa 13. janvāra un Maskavas ielām, kā arī caur Rīgas Centrāltirgu un pa Gogoļa ielu.

Turpinoties Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūvei lidostā Rīga, 7.decembrī, Rail Baltica starptautiskās stacijas būvlaukumā iebetonēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Pasākums iezīmē būtiskas pārmaiņas būvlaukumā, būvniecības darbiem no zemes līmeņa pakāpeniski pārejot uz redzamākām aprisēm.

Šajā būvniecībai tradicionālajā un simboliskajā pasākumā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Rail Baltica projekta īstenotāji un partneri - satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Eiropas Dzelzceļa līniju valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, RB Rail AS valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, būvnieku apvienības B.S.L. Infra izpildkomitejas loceklis Haralds Gorress (Harald Gorres), būvniecības uzraugu Forma 2 valdes loceklis Edgars Krasņikovs, lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa, pašvaldību pārstāvji - Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis, Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Kārkliņš.

Vēloties atbalstīt Ukrainas ekonomiku un sniegt cilvēkiem jaunas izklaides iespējas, Kijivā 29.aprīlī tiks atklāts jauns Latvijas uzņēmuma Aerodium Technologies vēja tunelis.

Vēja tunelis ir daļa no 2022. gadā atklātā T/C Respublika, kas ar 300 000 m2 lielu tirdzniecības platību ierindojas lielāko Eiropas tirdzniecības centru topa ceturtajā vietā. Tā izveidē Ukrainas franšīzes turētāji investējuši apmēram piecus miljonus eiro

Atklāšanas pasākumā savu meistarību demonstrēs lidotāji no Ukrainas, Latvijas, Lielbritānijas un Polijas. Pasākuma laikā īpaši tiks uzsvērts, ka vēja tunelis ir Latvijā ražots produkts, un tiks akcentēta arī draudzība un sadarbība starp Latvijas un Ukrainas tautām. Kopējais atklāšanas pasākuma budžets pārsniedz 100 000 eiro.

“Cilvēki Latvijā bieži vien domā, ka kara dēļ Ukrainā viss ir apstājies, ka izklaides pasākumi šobrīd ir nevietā. Bet tā nav tiesa, jo Ukrainas partneri bija iniciatori šī projekta atvēršanai tieši šobrīd. Tam ir vairāki iemesli: cilvēki ir noguruši no negācijas un viņiem ir nepieciešama iespēja atslābināties un izjust arī pozitīvas emocijas; bērni aug arī kara laikā un viņu bērnību jāmēģina padarīt laimīgu arī šajos apstākļos; jebkura komercdarbība ar nodokļiem pilda Ukrainas valsts kasi un tādā veidā palīdz kaldināt uzvaru; jebkurš uzņēmums ienākot Ukrainā šajos apstākļos demonstrē ticību uzvarai un iedrošina arī citus investorus rīkoties līdzīgi!,” komentē Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns.

Eiropas Savienības (ES) 2021.-2027.gada finanšu perioda otrajā uzsaukumā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošanai piešķīrusi vairāk nekā 928 miljonus eiro, informē "Rail Baltica" kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.

Šis apjomīgais finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegs 1,1 miljardu eiro, ļaujot turpināt "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras izbūvi.

Eiropas Komisija no 2022.gada finansējuma programmas uzsaukumam iesniegtajiem 353 projektiem atbalstījusi 107 projektus. Kopējais finansējuma apjoms stratēģiskiem ieguldījumiem transporta infrastruktūras attīstībai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pārsniegs sešu miljardus eiro.

Prioritāte finansējuma saņemšanai ir galvenajiem pārrobežu dzelzceļa savienojumiem Eiropas Transporta (TEN-T) pamattīklā, un "Rail Baltica" ir starp visvairāk atbalstītajiem Eiropas projektiem.

Janvāra beigās tiks sākti būvdarbi vērienīgā projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” mērķis ir nodrošināt drošu un ērtu pārvietošanos gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam Centrālajai stacijas piegulošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

“Plašā teritorijā ap Centrālo staciju - līdz autoostai un Daugavas krastmalai, iekļaujot publisko telpu ap Centrāltirgu līdz pat Puškina ielai – šogad tiks veikta pārbūve, kas šo pilsētas daļu pārvērtīs teju pilnībā. Būvdarbi sāksies jau tuvākajās nedēļās, līdz gada beigām tos ir plānots pabeigt. Kā visi būvdarbi, arī šie radīs īslaicīgas neērtības, bet ceru, ka būvnieks remontdarbu laikā prasmīgi organizēs visa veida satiksmi, maksimāli novēršot apgrūtinājumus rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Šī ir ļoti nozīmīga investīcija Rīgā, raugoties – gan no pilsētas tēla viedokļa, gan finansiāli, jo tiek ieguldīti gandrīz 30 miljoni eiro, no kuriem absolūti lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Šodien tiks sākti 28 miljonus eiro vērtie "Rail Baltica" integrēšanas projekti Rīgas centra infrastruktūrā, sākot pārbūves darbus Ģenerāļa Radziņa krastmalā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.

Līdz ar to iedzīvotājiem būšot jārēķinās ar nopietniem satiksmes ierobežojumiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, 11.novembra krastmalā un 13.janvāra ielā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) stāstīja, ka pirmos četrus "Rail Baltica" integrēšanas projektus Rīgas centra infrastruktūrā jāpabeidz jau šogad, piebilstot, ka kopumā paredzēti 40 projekti.

Darbi notiks paralēli "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem, kā arī "Rīgas satiksmes" tramvaja sliežu pārbūves darbiem.

Noslēdzoties būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgus pusē, nedēļas nogalē plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas – satiksme turpmāk tiks nodrošināta pa jau pārbūvēto ielas posmu.

Kopumā darbi Rīgas domes projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noris atbilstoši grafikam.

Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgu pusē ir veikta pilna ielas seguma konstrukcijas pārbūve, tostarp atjaunota tilta pār pilsētas kanālu viena puse. Pēc satiksmes pārvirzīšanas būvdarbi tiks uzsākti otrā Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē. Būvdarbi atbilstoši kalendārajam grafikam norisinās arī pārējos projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā objektos.

Jau ziņots, ka februārī tika uzsākti būvdarbi Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Augustā ekspluatācijā ir nodots pirmais apjomīgais infrastruktūras objekts uz Latvijas – Baltkrievijas robežas: 30 metru garais tunelis, kas būtiski atvieglo robežapsardzību pie Daugavpils - Polockas dzelzceļa līnijas. informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

“Ar katru dienu mēs aizvien uzskatāmāk redzam, kā uz Latvijas un Eiropas Savienības austrumu robežas veidojas moderna robežapsardzības infrastruktūra, kas ļauj robežsargiem labāk un operatīvāk pildīt savus pienākumus. Valdībā ir atbalstīts mobilizācijas plāns, kā arī rasts risinājums nepieciešamā finansējuma piesaistei, tādēļ esam apņēmušies līdz šā gada beigām pabeigt žoga izbūvi Latvijas – Baltkrievijas robežas sausajās zonās, bet gar upēm un ezeriem – līdz nākamā gada vidum. Rastie risinājumi ļauj mobilizēt spēkus arī modernas robežapsardzības infrastruktūras izbūvei 16,7 km garā posmā gar Daugavu,” uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Projektēšanas inženieru trūkums katrā uzņēmumā atsevišķi ir atrisināms, veidojot spēcīgu projektēšanas inženieru biroju, kas spēj apkalpot desmitiem dažādu pieprasījumu no ražotājiem un jaunu produktu radītājiem, vienlaikus noturot labākos profesijas pārstāvjus Latvijā. Tieši to ir paveicis vēja tuneļu projektētājs Kristians Rimkus, dibinot un izveidojot industriālo iekārtu projektēšanas biroju WEMPS

Secinājums ir viens – no visa tā inženieru pulka, kas Latvijā ir, īstu projektētāju ir pavisam neliels segments. Lielākā daļa ir ražošanas inženieri. Tādu, kuri spēj iekārtas izgudrot, katastrofāli trūkst. Šāda problēma Skandināvijā pastāvēja jau pirms 20 gadiem, un šobrīd inženieru trūkuma vilnis ir sasniedzis arī Latviju gandrīz visos tautsaimniecības segmentos.

Projektētāju biroja objektīvā nepieciešamība

“Viņu vienkārši nav! Līdzīgi kā ar programmētājiem, kad pirms desmit gadiem sākās cīņa par labajiem, kas spēj izdarīt, šobrīd trūkuma vilnis ir sasniedzis projektēšanas inženierus mašīnbūvē. Loģiski, ka visiem nepietiek, un WEMPS risinājums, veidojot projektētāju biroju, ir mēģinājums šo problēmu risināt,” stāsta K. Rimkus, piebilstot, ka viņi nav izgudrojuši divriteni, bet rīkojušies pēc skandināvu parauga, kad jauna produkta vai risinājuma radītājs nav tas pats uzņēmums, kas šo produktu piedāvā tirgū. Specializēts projektēšanas uzņēmums ar daudz lielāku inženieru skaitu un kapacitāti šo funkciju var paveikt ātrāk un kvalitatīvāk.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā pabeigta robežžoga izbūve uz Latvijas - Baltkrievijas robežas.

Līdz 2024.gada beigām turpinās nepieciešamās infrastruktūras - patruļtaku, laipu un citu robežas aizsardzībai nepieciešamo risinājumu izbūve pilnā robežas 173 kilometru garumā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gadā tika pabeigta žoga izbūve sauszemes posmos (112 km), šogad soli pa solim līdz jūlija beigām notika žoga izbūve gar publiskajiem ūdeņiem. Kopumā robežas žogs izbūvēts gandrīz 145 km garumā. Patlaban VNĪ vadībā turpinās nepieciešamās infrastruktūras izbūve, kā arī citu risinājumu izbūve divos posmos - Daugavas posmā un posmā ap Riču ezeru, kur nav paredzēts robežas žogs.

"Mēs dzīvojam hibrīdkara apstākļos, kad būtiski ir demonstrēt skaidru un pārliecinošu rīcību, ejot uz mūsu valstisko mērķi - izveidot modernāko Eiropas Savienības austrumu robežas apsardzību. Latvijas - Baltkrievijas robežas žoga izbūve ir notikusi profesionāli un plānotajos termiņos, tādēļ vēlos pateikties visiem robežas apsardzības infrastruktūras izbūvē iesaistītajiem, bet īpaši valsts kapitālsabiedrībām VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" par intensīvo darbu un augsto darbu izpildes kvalitāti valsts uzticēto uzdevumu izpildē. Tas ir ieguldījums kā Latvijas, tā Eiropas Savienības drošības stiprināšanā," uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Uz Vidzemes šosejas (A2) turpinās remontdarbi posmā no "Sēnītes" līdz Siguldai, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Darbi notiek labās puses brauktuvē virzienā uz Siguldu, to laikā satiksme organizēta par kreisās puses brauktuvi, kur noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 kilometri stundā.

Labās puses brauktuvē pašlaik darbi notiek no "Sēnītes" līdz Egļupei, bet atlikušā labās brauktuves posma izbūvi plānots uzsākt tuvākajā laikā. Posmā sakārto ūdens atvadi, rok grāvjus un ceļa nodalījuma joslu atbrīvo no krūmiem. Vietās, kur paredzēta ceļa segas pilnā pārbūve, izbūvē drenējošo slāni. Citur notiek reciklētās kārtas izbūve, un pie Egļupes iesākta asfalta apakškārtas izbūve.

Gaujas ciematā atjauno gājēju un velosipēdistu tuneli zem Vidzemes šosejas, kur paredzēts sākt tuneļa hidroizolācijas un jauno dzelzsbetona atbalstsienu izbūvi. Paralēli šiem darbiem pie tuneļa notiek lietus kanalizācijas izbūve.

Saistībā ar Salu tilta kompleksa 2. kārtas būvdarbu atsākšanu laikā no 14.aprīļa līdz 17.jūlijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Maskavas ielā - nobrauktuve no Lāčplēša ielas uz Maskavas ielu virzienā no pilsētas centra, pie Lāčplēša ielas un Maskavas ielas krustojuma, kā arī tiks ierobežota satiksme Lāčplēša ielā, uz satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu, kā arī tiks slēgts gājēju tunelis Maskavas ielā zem Lāčplēša ielas.

Minētajā laika posmā tiks ierobežota satiksme arī Maskavas ielā pretī ēkai Maskavas ielā 51 un 53, kā arī tiks ierobežota satiksme un slēgta gājēju kustība Mazajā Krasta ielā pie uzbrauktuves uz Maskavas ielu. Tāpat tiks slēgta gājēju kustība virzienā no pilsētas centra uz uzbrauktuves/nobrauktuves Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Salu tilta kompleksa 2. kārtas būvdarbu ietvaros ir paredzēta satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu pārbūve Lāčplēša ielā, gājēju tuneļa zem Lāčplēša ielas Maskavas ielā pārbūve, kā arī uzbrauktuves/nobrauktuves izbūve Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Ķekavas apvedceļa projektā būvdarbi turpināsies bez tehnoloģiskā pārtraukuma, darbu ietvaros būvēs pārvadus – uzstādīs veidņus un veiks stiegrošanu, kā arī piegādās objektā beramos materiālus – šķembas, granti un smilti.

Labvēlīgos laikapstākļos paredzēts veikt arī komunikāciju izbūvi, zemes darbus un betonēšanu.

Kopš būvdarbu sākuma 2021. gada decembrī Ķekavas apvedceļa trasē notiek ceļa konstruktīvo kārtu izbūve, jau vairāk nekā pusē jaunās apvedceļa trases ir ieklāta asfaltbetona seguma apakškārta. Izbūvēti gandrīz 80% projektā paredzēto caurteku zem pamatceļa un darbi notiek pie visām jaunajām būvēm – pārvadiem, tuneļiem u.c. Ir pilnībā pārbūvēts maģistrālais ūdensvads pie Valdlaučiem, kā arī gāzes vads.

Jau vēstīts, ka Baložu ielas satiksmes mezglā trases (9,1. km) kopš novembra vidus satiksmei atvērts jaunizbūvētais tunelis, kas savieno Rāmavu un Baložus, un tur turpinās citi nepieciešamie būvdarbi. Gandrīz pabeigta arī Osvalda kanāla gājēju tuneļa izbūve, kā arī Ķekavas upītes, Osvalda kanāla un Misas kanāla caurtekas. Savukārt Butlera kanāla caurtekas izbūve ir pilnībā pabeigta.

Vasaras karstumā turpinās vēsturiskās Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas Lāčplēša ielā 25, Rīgā pārbūve mūsdienīgā teātra kompleksā.

Šobrīd tapušas aptuveni trešdaļa jaunās teātra ēkas galveno būvkonstrukciju un redzamas skatītāju zāles aprises. Pabeigti Smiļģa zāles balkona un mazās “black-box” zāles betonēšanas darbi, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šobrīd strauji top kopējais ēkas apjoms - pagalmā notiek otrā stāva, t.sk. lielās “black-box” zāles izbūve. Teātra vajadzībām top galvenais ieejas vestibils, divas jaunās “black-box" zāles, trīs mēģinājumu zāles, noliktavas un citas JRT vajadzībām nepieciešamās telpas. Pazemes un pirmā stāva līmenī pabeigta darbnīcu konstrukciju izbūve, kas ļaus īstenot “teātris - māja” konceptu – no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei – visu varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Noslēgušies Livonijas ordeņa Siguldas pils vēsturiskā mūra atjaunošanas darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Pirmie ārkārtas remontdarbi tika uzsākti jau 2023.gadā pavasarī, kad pēc straujās klimata maiņas ziemā tika konstatētas plaisas un nestabili akmeņi Livonijas ordeņa pils dienvidu torņa ārējā mūrī. Lai novērstu risku pilsdrupu apmeklētājiem, tika izbūvēts koka drošības tunelis. Eksperti, apsekojot mūri, konstatēja nestabilu un kustīgu akmeņu mūra posmus, lāstekas torņa logu ailās, kā arī to, ka plašās mūra zonās mūrjava kļuvusi stipri irdena un zaudējusi saistvielu.

Tāpēc pašvaldība pieņēma lēmumu veikt visa dienvidu torņa mūra ārkārtas restaurāciju, un steidzamības kārtā tika izstrādāts torņa mūru ārkārtas atjaunošanas darbu plāns, lai novērstu lietus ūdeņu iekļūšanu torņa mūra konstrukcijās, stabilizētu un nostiprinātu mūra čaulu, kā arī aizpildītu mūra izskalojumus ar kaļķa bāzes injekciju javu.

No sešiem saņemtajiem piedāvājumiem ārējās robežas infrastruktūras augstas gatavības posmu izbūves projektā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Citrus Solutions" piedāvājums par 31,4 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētais būvkomersants veiks projektā paredzētos darbus visos deviņos augstas gatavības posmos. Līguma parakstīšana ar būvkomersantu notiks pēc finansējuma piešķiršanas, atklāj Griškevičs, piebilstot, ka tas varētu būt marta sākumā.

Valdība otrdien uzklausīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par valsts ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gaitu un paveiktajiem darbiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, savukārt VNĪ Ministru kabinetam prezentēja cenu aptaujas rezultātus, kurā par saimnieciski visdevīgāko atzīts "Citrus Solutions" piedāvājums.

Ar Ministru kabineta lēmumu otrdien atbalstīta arī papildu dzeloņstiepļu žoga izbūve 22,8 kilometru garumā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Dzeloņstiepļu iegādei, žoga izbūvei un tehniskās uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams finansējums 2022.gadam ir ne vairāk kā 2 329 271 eiro.

SIA Citrus Solutions neauditētie finanšu dati liecina, ka 2023. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 67,57 miljonus eiro (2022. gadā attiecīgi – 57,92 miljoni eiro). Tas ir 17 % pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un arī uzņēmuma vēsturiski lielākais apgrozījums.

“Skatoties uz priekšu, arī 2024. gadā prognozējam stabilu biznesa kāpumu, jo turpinās darbi pie Austrumu robežas (Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas) izbūves un Liepājas cietuma kompleksa būvniecība. Jau gada sākumā ir noslēgti jauni līgumi par noteiktu valsts aizsardzības militāro objektu būvniecību un vairāku objektu inženiersistēmu uzturēšanas darbiem. Uzņēmums turpina aktīvi strādāt pie savas konkurētspējas uzlabošanas, veicot procesu efektivizāciju, būvniecības tehnoloģiju pilnveidošanu un darbinieku kompetenču attīstību,” saka Dāvis Eniks, SIA Citrus Solutions izpilddirektors.

Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs, norāda, ka SIA Citrus Solutions ir svarīga loma Tet grupā: “Esmu gandarīts, ka Citrus Solutions veiksmīgi realizē uzņēmuma stratēģiju, kas saistīta ar projektu realizāciju pēc “projektē un būvē” principa. Uzņēmums realizē vairāku valsts nozīmes un kritiskās infrastruktūras objektu būvniecību un ir izveidojis atbildīga aizsardzības un drošības industrijas dalībnieka reputāciju. Citrus Solutions turpina veiksmīgi strādāt un būt viens no tirgus līderiem arī savas uzņēmējdarbības sākotnējā biznesa jomā – optiskā interneta tīklu projektēšanā, būvniecībā un uzturēšanā.”

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atkārtoti izsludinātajā cenu aptaujā no sešiem pretendentiem saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu atkārtoti ir iesniegusi SIA "Citrus Solutions", kuras iesniegtais piedāvājums atkārtoti bija ar kopumā visīsāko projekta īstenošanas termiņu un zemākajām izmaksām, kas ir īpaši svarīgi valsts drošības nodrošināšanai, informē VNĪ.

Iesniegtais piedāvājums - 53,57 miljoni eiro (ar PVN) - ir lielāks par SIA "Citrus Solutions" februāra beigās iesniegto piedāvājumu (38,09 miljoni eiro). Projekta jaunais īstenošanas termiņš žoga izbūvei trīs posmos ir līdz 2022.gada nogalei, trīs posmos līdz 2023.gada janvāra beigām un trīs posmos līdz 2023.gada februāra beigām. Izvērtējot divus iespējamos scenārijus - cenu aptauju ar un bez indeksācijas iespējām -, par saimnieciski izdevīgāko atzīts scenārijs bez cenu indeksācijas, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2022.gada 8.martā izsludinātajā jaunajā, slēgtajā cenu aptaujā par deviņu Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas robežas augstas gatavības posmu infrastruktūras izbūvi piedalījās 6 būvkomersanti, kuri bija iesnieguši savus piedāvājumus arī pirmajā cenu aptaujā. Būvkomersanti iesniedza piedāvājumus ar un bez indeksācijas iespējām. Pārējo pretendentu iesniegtie piedāvājumi bija ar kopumā garākiem projekta īstenošanas termiņiem un augstākām piedāvājumu summām.

Diskutējot par Latvijas cilvēkkapitāla dimensiju – finanšu kapitālu – , eksperti norāda, ka esam pietuvojušies kritiskam punktam.

Lai nodrošinātu valsts izaugsmi, radītu jaunas darba vietas un dotu iespēju augt cilvēkiem un sabiedrībai, uz mūsu kopējās darāmo darbu tāfeles jābūt tādiem atslēgvārdiem kā “Vairāk un jaudīgāki lielie uzņēmumi”, “Kapitāla tirgus attīstība”, “Nacionālo čempionu tunelis”, “Ambīciju un finanšu pratības vairošana”, “Uzņēmējdarbības vieglums”. Tie kā vieni no būtiskākajiem fokusiem izskanēja augsta līmeņa ekspertu forumā “Cilvēkkapitāla stratēģija Latvijas izaugsmei un labklājībai”.

Par to, kā cilvēkkapitāls ietekmē finanšu kapitālu (un otrādi) forumā diskutēja “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, uzņēmuma “Virši–A” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība un uzņēmuma “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.