Pašvaldību rīcība, dibinot savus uzņēmumus un iesaistoties tūrisma pakalpojumu biznesā, nereti apdraud vietējo uzņēmējdarbību reģionos, intervijā Latvijas Radio sacīja Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele.

Kā norādīja Ziemele, nereti pastāv viedoklis, ka, ja valsts vai pašvaldība ko dara uzņēmējdarbības jomā, tad tas ir labi. Taču tas ne vienmēr ir labi, uzsvēra lauku tūrisma asociācijas vadītāja sakot, ka ir jomas, kurās pašvaldībām nevajagot «bāzties iekšā», bet tās jāatstāj uzņēmēju un brīvā tirgus ziņā.

Kā uzsvēra Ziemele, valstij un pašvaldībām nevajadzētu dibināt viesnīcas, nodarboties ar ēdināšanas pakalpojumiem, velosipēdu nomu un citām lietām, ar kurām labi tiktu galā uzņēmēji. Pretējā gadījumā cilvēki vairs neredz perspektīvu laukos nodarboties ar uzņēmējdarbību un pamet reģionus.

Lauku ceļotājs jau pērn decembrī aktualizēja, ka lauku tūrisma uzņēmējdarbību apdraud negodīga konkurence un pieaugoša birokrātija. Pēc Ziemeles teiktā, situācija pusgada laikā nav uzlabojusies.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" plāno Latviju ārzemēs popularizēt ar ābolu sidru, intervijā sacīja organizācijas prezidente Asnāte Ziemele.

"Ir sidra popularizēšanas plāni, un ne tik daudz kā alkoholiska dzēriena reklāma, bet tā, ka tie ir mūsu Latvijas āboli, ar ko mēs gribam būt lepni, tie ir mūsu ābeļdārzi un iegūtā produkcija, kuru mākam pārstrādāt - gan sulās, gan bezalkoholiskajā, gan alkoholiskajā sidrā," skaidroja Ziemele.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka sidra popularizēšanas projekts ir Baltijas mēroga, un "Lauku ceļotājs" jau iesniedzis vienu projektu mērķa sasniegšanai. Turklāt plānots projekts arī sidra eksportam.

Ziemele pauda, ka Baltijā ražotais sidrs pasaulē tiek augstu novērtēts, piemēram, sidra pasākumā Amerikā, kur piedalījās 1300 dalībnieku, Latvija tika nosaukta kā viena no izcilākajām sidra valstīm, kas, pēc Ziemeles teiktā, tik mazai valstij kā Latvija ir ļoti liels panākums.

Latvijā daļa viesu māju īpašnieku apsver iespēju rudenī, kad sāksies apkures sezona, slēgt mītnes, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

"Par rudeni mums ir diezgan skarbas domas. Mēs baidāmies no tā, kas mūs sagaida, - no cenām par apkuri un elektrību un citām izmaksām. Tāpēc daļa no saimniekiem apsver viesu mājas aizvēršanu, tad, kad pienāks apkures sezona un beigsies aktīvā ceļošanas sezona," teica Ziemele.

Vienlaikus viņa minēja, ka šovasar salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaru viesu mājās notiek krietni vairāk dažādu pasākumu, kamēr individuālo ceļotāju un nakšņotāju ir mazāk.

Pēc Ziemeles teiktā, individuālo ceļotāju skaita kritums varētu būt saistīts ar to, ka iedzīvotāji šogad vairāk dodas ārvalstu ceļojumos, kā arī saistībā ar augstajām degvielas cenām.

Tāpat viņa atzina, ka viesu māju īpašnieki ir palielinājuši pakalpojumu cenas. "Saimnieki ceļ cenas tur, kur tas ir iespējams un par tik, cik ir iespējams. Par 10-15%, varbūt, ir celtas cenas, taču izmaksas ir cēlušās par 30%," sacīja Ziemele.

Latvijas lauku tūrismā joprojām lielākā problēma ir darbinieku trūkums, teica biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

«Darbinieku trūkums mums aizvien ir lielākā problēma lauku tūrismā, un šī problēma šobrīd daudzās vietās tiek risināta, piesaistot cilvēkus no Baltkrievijas, Krievijas. Tā mums ir sāpe, ka cilvēkus nevar noturēt. Protams, to visu iespaido arī sezonalitāte,» teica Ziemele.

Viņa atzina, ka dažkārt vietējie klienti ir neapmierināti ar to, ka Latvijas lauku tūrisma mītnēs tiek nodarbināti ārvalstnieki, kuri nepārzina latviešu valodu. Taču tas drīz vien būs vienīgais iespējamais risinājums, ņemot vērā lielo no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju skaitu, kura dēļ Latvijas laukos trūkst darbinieku.

Ziemele arī atzīmēja, ka Latvijas lauku tūrisma uzņēmējiem īpaši trūkst pavāru. «Laukos milzīga problēma ir ar pavāriem, ar šefpavāriem. Labām kafejnīcām ir problēmas noturēt labus apkalpotājus, un tad, protams, mēs dabūjam sūdzības no tūristiem, kas brauc uz piejūras pilsētām ieturēt pusdienas vai vakariņas un ilgi gaida ēdienu. Kapacitāte ir ārkārtīgi vāja - sestdienas, svētdienas tūrisma pieplūdumu nevar pārgremot,» teica Ziemele, piebilstot, ka ne vienmēr uzņēmējs spēj optimizēt izdevumus, vienkāršot ēdienkarti vai padarīt ātrāku apkalpošanu.

Pēc Covid-19 krīzes un ārkārtējās situācijas daudzi laukos esošie ēdinātāji varētu vairs neatsākt darbu, pirmdien intervijā Latvijas Radio bažas pauda Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

"Latvijas laukos jau tāpat mēs nevarējām lepoties ar daudziem restorāniem un krodziņiem. Mēs neesam tauta, kas mīl pavadīt vakarus krogos. Šis trieciens [Covid-19 izplatība un ārkārtējā situācija] būs ļoti, ļoti smags. Mums ir bail, ka pēc šī daudzi vairs neatvērsies," teica Ziemele.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka viesu izmitināšanā strādājošie mazie lauka tūrisma uzņēmēji, proti, tie, kuriem pieder nelielas mītnes vai kempingi, kas uzņem nelielu skaitu viesu, izdzīvos, jo tie turpina apkalpot viesus, taču visgrūtāk klājas lielajiem uzņēmumiem, kuri orientējas uz liela skaita klientu apkalpošanu.

Ziemele norādīja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ ir mainījusies cilvēku uzvedība, priekšroku dodot atpūtas vietām, kas nav lielas un atrodas nomaļākās vietās.

Šovasar atklāts garās distances pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti – Jūrtaka, kas popularizēs veselīgu dzīvesveidu un veicinās lauku tūrismu

Jūrtaka sākas pie Lietuvas–Latvijas robežas Nidas ciemā un finišē pie Tallinas ostas Igaunijā.

Tā kā maršruts ir veicams abos virzienos, Tallina var būt arī starta punkts. Kopējais takas garums ir 1200 km, no kuriem 580 km ved gar jūru Latvijas teritorijā, bet 620 km – Igaunijā. Igauņu valodā takas nosaukums ir Ranniku Matkarada.

Tā ir sadalīta pa dienām un grūtības pakāpēm, kas ļauj ikvienam izvēlēties sev piemērotāko distanci. Projekts tapis Igaunijas–Latvijas programmas projekta Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā ietvaros, tas saņēmis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 926,3 tūkst. eiro apjomā un sadarbības partneru līdzfinansējumu 163,5 tūkst. eiro. Projekta realizēšanā iesaistījušies astoņi partneri – Kurzemes plānošanas reģions, Vidzemes Tūrisma asociācija, Saulkrastu, Salacgrīvas un Carnikavas novadu pašvaldības, Rietumigaunijas tūrisma asociācija, Igaunijas Lauku tūrisma organizācija un Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, kas bija šī projekta vadošais partneris. Viesmīlības biznesā un zivju pārstrādē iesaistītie uzņēmēji takas izveidi vērtē pozitīvi un tajā saskata nozīmīgu biznesa artavu.

Piekrastes pārgājienu maršruts Jūrtaka kļuvis pieejamāks ar sabiedrisko transportu, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs.

Jūrtaka ir garākais pārgājienu maršruts Baltijā, kas stiepjas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti 1200 km garumā, no kuriem 580 km ir Latvijā un 620 km Igaunijas teritorijā. Takas maršruts ir sadalīts 8 daļās – vienas dienas posmos. Katrai dienai ir pieejams detalizēts apraksts ar informāciju par apskates objektiem, posma ceļa segumiem, attālumiem, šķēršļiem un pieejamajiem pakalpojumiem (ēdināšanas vietām, naktsmītnēm u.c.). Maršrutiem ir dažādas grūtības pakāpes. Brīžiem taka ved pa smilšainu liedagu, brīžiem – pa akmeņiem un sīkiem oļiem nokaisītu pludmali. Reizēm tā līkumo cauri piejūras mežiem, piekrastes pļavām, vai piestāj zvejnieku ciematiņos.

Lauku tūrismā situācija ir krietni labāka nekā nozarē kopumā, lauku sētās viesus uzņem, ievērojot drošības noteikumus. Veiktie pakalpojumi nav radījuši jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus. Cilvēkiem ir jādod iespēja strādāt arī citās nozarēs, jo pusgadu ilgu mājsēdi nav iespējams ievērot.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd, 2021.gada sākumā, ir reālā situācija lauku tūrismā Latvijā?

Lauku tūrisms Latvijā nekad nav bijis slēgts. Tie, kas no biznesa pozīcijām ir varējuši strādāt, tie ir strādājuši. Protams, ir atsevišķi pakalpojumi, kuri bija jāizņem. Piemēram, spa pakalpojumi nav atļauti vai arī pasākumi, kas saistīti ar lielāku cilvēku daudzuma pulcēšanos, bija liegti, kā ballītes, kāzas un tamlīdzīgi. Apkalpošana ar ēdiena piegādi numuriņā ir atļauta. Visu laiku atļautās robežās lauku tūrisms strādā.

Pats nesen biju uz Pokaiņu mežu. Cilvēku bija daudz. Arī ārpusē ļaudis, kas nebija no vienas mājsaimniecības, lietoja maskas, kad pusdienoja pie galdiem, lai arī bija atbraukuši vienā automašīnā. Izskatījās mazliet jokaini, bet tāda bija prasība, un, cik jau nu pusdienojot var lietot maskas pie ozola galda laukā, tik to manā acu priekšā centās cītīgi darīt, jo varot būt policijas kontrole. Kā ir ar šiem noteikumiem?

Igaunijas – Latvijas programmas ietvaros top pārgājienu maršruts gar Baltijas jūru no Latvijas dienvidrietumu robežas līdz Tallinai Igaunijā - plānots, ka kopējais maršruta garums būs ap 1100 km un tas iekļausies Eiropas garo distanču kājnieku tūrisma maršrutu tīklā E9, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku Ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Projekta ietvaros, līdz 2019. gada oktobrim, iesaistot vietējo sabiedrību, pašvaldības un uzņēmējus, ir paredzēts dabā apsekot visu maršruta teritoriju, izstrādāt maršruta vizuālo identitāti un marķēšanas vadlīnijas. Tāpat maršruta teritoriju līdz Rietumigaunijai (ieskaitot) ir paredzēts marķēt dabā, uzstādīt informācijas stendus un norādes zīmes.

Maršruts ir paredzēts plašai mērķauditorijai: aktīviem tūristiem, ģimenēm ar bērniem, dabas vērotājiem, vēstures un militārā mantojuma entuziastiem, tāpat arī vietējiem un ārvalstu tūristiem. Lai spētu piedāvāt mērķauditorijai atbilstošus pakalpojumus, ir paredzēts iesaistīt vietējos iedzīvotājus un uzņēmējus: naktsmītņu un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus, tūrisma gidus, vietējo produktu ražotājus un citus.

Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs kopā ar sadarbības partneriem no Igaunijas un Norvēģijas izstrādājusi rokasgrāmatu lauku mazajiem uzņēmējiem.

Rokasgrāmata sniedz praktisku, pieredzē balstītu informāciju uzņēmējiem. Īpaši noderīga rokasgrāmatā sniegtā informācija ir pārtikas ražošanas sektora uzņēmējiem, kuri maksimāli daudz laika velta pašam ražošanas procesam un produkta kvalitātei, kā arī lauksaimniecības vai pārtikas ražošanas profesionāļiem, jo šiem uzņēmējiem nereti trūkst zināšanu tādās jomās kā mūsdienīgs mārketings un pārdošana, kā arī trūkst laika rūpīgi izpētīt iespējas un informāciju par tirdzniecības paplašināšanu, atverot savu veikalu.

Projekta partneri secinājuši, ka līdzīgas problēmas pastāv gan Latvijā, gan Igaunijā, gan Norvēģijā.

Projektā kopīgiem spēkiem izveidota noderīga un viegli pieejama rokasgrāmata mazajiem uzņēmējiem, kas pieejama arī tiešsaistes formā. Rokasgrāmata sniedz visaptverošu pārskatu par jomām, kas jāņem vērā, atverot savu veikalu - sākot no likumdošanas formalitātēm līdz tādām «viltībām» kā aromātu un apgaismojuma nozīme veikala telpās. Rokasgrāmatā ir apkopotas norādes uz detalizētākiem informācijas avotiem un veiksmīgu mazo uzņēmēju pieredzes stāsti. Izstrādātajai rokasgrāmatai ir kopīga struktūra, taču saturu katrs partneris veidojis pats, ņemot vērā uzņēmēju situāciju un mācību vajadzības savā valstī. Katrs partneris arī pielāgoja rokasgrāmatas saturu apmācībai tiešsaistē un nodrošināja, ka tā uzņēmējiem pieejama internetā.

Energoresursu un pārtikas cenu kāpuma laikā lauku tūrisma uzņēmēji sākuši strādāt pēc iepriekšēja pieteikuma, intervijā sacīja Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

Taujāta par energoresursu cenu kāpuma kompensējošajiem mehānismiem, Ziemele norādīja, ka lauku viesmīlības uzņēmēji ietaupa, piemēram, strādājot tikai pēc iepriekšēja pieprasījuma un arī tad tikai no ceturtdienas līdz svētdienai, vai patur vaļā tikai vienu no brīvdienu mājām, lai arī iepriekš atvērtas bija piecas. Tāpat daudzi saimnieki ir uzstādījuši saules paneļus, pārgājuši uz malkas apkuri vai granulām.

Vienlaikus asociācijas prezidente minēja, ka uzņēmēji taupa, arī samazinot darbaspēku līdz minimumam.

"Ja novembrī viesu nav vispār, tad nevar paturēt darbiniekus. Tiem uzņēmējiem, kuri ir tuvāk Rīgai, darbinieku nav vispār, ir ļoti lielas grūtības sameklēt labus darbiniekus," uzsvēra Ziemele.

Piektdien, 31. martā, ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzklausīja tūrisma organizāciju vadītāju un ekspertu viedokli par Finanšu ministrijas (FM) rosināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem un tā ietekmi uz nozari, informē Ekonomikas ministrija.

Tūrisma organizācijas norāda, ka šāds solis nozarei ir bīstams - Latvija kā tūrisma galamērķis zaudētu savu konkurētspēju, daudziem nozarē strādājošajiem darbība būtu jāpārtrauc, kas palielinātu bezdarbu, t.sk. reģionos, un atstātu negatīvu ietekmi uz reģionu pašvaldību budžetu ieņēmumiem, kā arī padarītu bezjēdzīgas līdzšinējos gados valsts veiktās investīcijas tūristu piesaistei no ārvalstīm.

FM iecerējusi celt PVN likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%.

Īstenojot FM ieceri, Latvijā naktsmājām piemērojamais nodoklis būtu vairāk nekā divas reizes augstāks kā Igaunijā un Lietuvā, un trīs reizes augstāks kā Polijā. Nākamgad visas Baltijas valstis svinēs savu simtgadi, ko apmeklēs arī ārvalstu tūristi. Ja Latvija kļūs mazāk konkurētspējīga, viesi vairāk brauks uz Lietuvu un Igauniju, un Latvijas ne tikai aizvadītajos gados veiktie, bet arī 100gades ietvaros plānotie ieguldījumi tūristu piesaistei kļūs par zaudējumiem. Otrs būtiskais fakts – arī tūrisma nozares uzņēmumi šobrīd gatavo un iesniedz projektus investīciju piesaistei no ES fondiem. Mainot nodokļus, mainīsies kalkulācijas un biznesa plāni var sagrūt.

Z/s Vilciņi, kas atrodas Saukas pagastā, Viesītes novadā saimnieko Sabīne Zupa ar vīru. Viņu saimniecībā iespējams iegādāties dažādu sugu un šķirņu inkubācijas olas, cālēnus, pīlēnus, zoslēnus, jaunputnus un trušus.

Šajās brīvdienās no 4. līdz 6. maijam Lauku ceļotājs aicina pilsētniekus uz Latvijas laukiem, kad notiks akcija Atvērtās dienas laukos. Šajā akcijā, kurā piedalīsies 130 dalībnieku (gan saimniecības, gan ražotāji) savas durvis atvērs arī z/s Vilciņi, kuru sētā ikvienam viesim būs iespēja noskaidrot, kas ir olu inkubācija, kā notiek olu savākšana, inkubēšana un kas notiek tad, kad no olas izšķiļas cālis. «Uz dzīvi savā dzimtajā pusē pārcēlos pirms aptuveni septiņiem gadiem, jo pēc Viesītes vidusskolas beigšanas kopā ar mammu un viņas māsu pārcēlāmies uz Liepāju, kur ģimenei piederēja ēdināšanas uzņēmums. Nolēmu atgriezties mājās, bet pie putnkopības pievērsos pamazām. Sākumā sākām pašu patēriņam audzēt trušus un arī tagad mūsu saimniecībā ir desmit garauši. Pēc tam sākām audzēt arī dažādu šķirņu putnus ne tikai savām, bet arī citu vajadzībām. Kopumā saimniecībā ir 15 h zemes un vīrs paralēli algotajam darbam audzē arī graudus, bet manai mammai blakus saimniecībā ir ķiploku audzēšanas lauki,» portālam db.lv teic S. Zupa, kura ar aizrautību stāsta par ikvienu lauku sētas iemītnieku un zina vārdā nosaukt teju ikvienu no 130 putniem. Tiesa reizēm gadās arī nelaime, kad purnus iekāro meža zvēri.

Ekonomikas ministrija strādā pie risinājumiem, lai tūrisma uzņēmējiem varētu nodrošināt papildu finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības turpināšanai, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Feldberga.

Viņa norādīja, ka ministrija ir uzklausījusi tūrisma nozares uzņēmēju priekšlikumus nepieciešamajam atbalstam, un strādā pie tiem, domājot ilgtermiņā, ne tikai krīzes periodam.

Tāpat Feldberga atzīmēja, ka tiek vērtēts esošā atbalsta instrumenta pienesums, proti, uzņēmumiem pieejamais grants 30% apmērā no iemaksātajiem darba nodokļiem gada laikā.

Ar kadastrālo reformu un nodokli nogremdēs Rīgas viesnīcas 

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā...

"Mēs klausāmies nozarē ļoti. Plāns ir sadarboties ar tūrisma nozarē dažādu pakalpojumu pārstāvjiem ziemas mēnešos, kad situācija var pasliktināties," sacīja ministrijas pārstāve, norādot, ka atbalsta pasākumi jāizstrādā tā, lai tie derētu dažādu jomu uzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava atzīmēja, ka 30.septembris bija pēdējā diena, kad varēja pieteikties grantam tūrisma nozares darbinieku algu subsidēšanai. Kopējā piešķirtā summa šim grantam bija 19,2 miljoni eiro, bet līdz 30.septembrim LIAA saņēma 800 pieteikumu, kuru kopējā summa algu subsidēšanai bija 14 miljoni eiro. Patlaban vēl notiek pieteikuma vērtēšana, līdz ar to pieprasītā gala summa būs zināma vēlāk.

Tāpat viņa sacīja, ka LIAA ir gatava ieviest un administrēt šos atbalsta pasākumus arī turpmāk.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca atzīmēja, ka patlaban nav apkopota informācija, cik tūrisma nozares uzņēmumu plāno pārtraukt darbību, bet šādu uzņēmumu būs. Šobrīd apgrozījumu kritums tūrisma operatoriem un aģentiem ir mērāms 98% apmērā, savukārt gadā kopumā apgrozījuma kritums varētu būt 90% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Viņa prognozēja, ka ar esošo atbalstu - grantu darbinieku algu subsidēšanai - tūrisma operatori varēs izdzīvot līdz oktobra beigām. Ja valsts atbalsts neturpināsies, 2021.gada sākumā gaidāmas tūrisma operatoru likvidācijas.

"Ja mēs tagad nevaram strādāt - kad tad?," pauda asociācijas vadītāja, piebilstot, ka ir nepieciešama skaidrība par ceļojumiem ārpus Latvijas robežām.

Vienlaikus Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis atzina, ka gan Ekonomikas ministrija, gan arī Veselības ministrija nāk klajā ar vērtīgiem un loģiskiem piedāvājumiem, taču tie tiek realizēti pārāk lēni.

"Lielās viesnīcas ir atkarīgas no valsts atbalsta, jo "izturēt no septembra līdz nākamā gada 1.jūnijam, kad varētu atsākties aktīvā tūrisma sezona, ar to plāno "caurraudzīti" no šīs vasaras darbības, nepietiks," teica J.Naglis.

Naglis norādīja, ka krīzi palīdzētu "līganāk" pārvarēt, ja atjaunotu "Baltijas burbuli".

Savukārt Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele pastāstīja, ka, salīdzinot ar starptautisko tūrismu, lauku tūrisms cieta vismazāk. Iemesls tam varētu būt tas, ka lauku tūrisms vienmēr ir bijis orientēts uz vietējo tūristu.

Neskatoties uz to, ka vasaras periodu lauku tūrisms pārdzīvoja stabili, Ziemele atzīmēja, ka nav zudušas bažas, vai turpmāk pieprasījums būs tik pat labs. Viņa sacīja, ka lauku tūrismu biedē fakts, ka Latvijas ekonomikai var neklāties labi, kas varētu būtiski samazināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem.

Atpūtnieki pirmām kārtām lūko pēc piknika vietām, kuras var izmantot bez maksas. Par komerciālu piedāvājumu piknika vietas var kļūt ar papildu «āķīšiem»

Nav īsti skaidrs, kā radies vārds «pikniks», bet jēga ir saprotama – doties dabā, zaļumos, līdzi ņemot kaut ko ēdamu. Vikipēdijas šķirklī var lasīt norādi, ka pikniks ir maltīte dabā, tomēr atšķirībā no dienišķās maizes, ko bauda zemnieki, uz brīdi piesēžot, lai notiesātu azaidu, piknika obligātā sastāvdaļa ir atpūta. Tātad – daba, maltīte un vaļas brīdis. Ja pievēršas vietai, kur pikniks var notikt, pirmajā mirklī varētu domāt – kas gan cilvēkam daudz vajadzīgs? Zaļa zālīte? Vēlams, lai tā būtu īsi nopļauta. Ceļš, kas uz to aizved? Vēlams – līdzens. Galds, soli, lai būtu ērtāk, vēlmes pēc ērtībām aug arī piknikotājiem.

Privātie dīķi un ezeri piedāvā garantētu lomu, taču vairums makšķernieku copes laikā gūto gandarījumu necenšas mērīt kilogramos; trofeju mednieki un procesa baudītāji dodas arī uz ārvalstīm, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir aptuveni 80 tūkstoši makšķernieku, kas gada laikā iegādājas makšķernieku kartes un makšķerē publiskos ūdeņos. Privātās ūdenstilpnes copētājiem ir pieejamas gan daudzos Latvijas viesu namos, gan lauku saimniecībās, gan zivjaudzētavās, kuras paralēli zivju audzēšanai piedāvā makšķerēšanas komercpakalpojumus. Tādus piedāvā arī valsts zivju audzētavas, piemēram, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zivju audzētava Tome.

Papildu serviss

Lielākā daļa makšķernieku izvēlas publiskās ūdenstilpnes vai dodas uz copi ārzemēs. Privātajos dīķos un ezeros makšķerē aptuveni 10% no visiem makšķerniekiem, lēš Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas (LMSF) viceprezidents Jānis Stikuts. Viņš uzskata, ka komerciālo ūdenstilpņu uzturētājiem tas nav pamatbizness, bet gan servisa pakalpojums, jo aptuveni 30–40% no lauku tūristiem vēlas, lai viesu nams būtu ūdens tuvumā un tā piedāvājumu klāstā būtu arī iespēja pamakšķerēt. Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs vadītāja Asnate Ziemele norāda, ka 168 no aptuveni 700 viesu mājām, kas ir Lauku ceļotāja biedri vai sadarbības partneri, atrodas zivīm bagātu ezeru, upju vai dīķu tuvumā. Tur iespējams uzzināt visu par labākajām copes vietām apkārtnē, izīrēt laivu un makšķerēšanas inventāru, kā arī pagatavot maltīti no iegūtā loma. Lai makšķerētu publiskos ūdeņos, ir jāiegādājas īpaša karte. To var izdarīt makšķerēšanas piederumu veikalos, makšķernieku klubos, benzīntankos u.c. Populārākās makšķerēšanas vietas ir tur, kur komercmakšķerēšana apaudzēta ar papildu servisu un atpūtas iespējām, atzīst zivju audzētavas Tome vadītājs Ivars Putviķis. Viņaprāt, populārākie komercdīķi Latvijā ir Sillakas Liepas pagastā, Makšķernieku paradīze Vallē un Alberta dīķi Upesciemā.

Lauku tūrismā Covid-19 pandēmija bija labs laiks no biznesa viedokļa, kaut arī nebija ārvalstu tūristu; pašlaik pašmāju uzņēmējiem par viesiem ir jākonkurē ar visu pasauli, vienlaikus daudzi ārvalstu potenciālie ceļotāji tieši ģeopolitiskās situācijas dēļ Latviju nevēlas apmeklēt.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele. Viņa atzīst, ka Latvijā dabas, arī putnu un zvēru ir daudz, bet diemžēl šis produkts ir ļoti slikti iesaiņots, tāpēc grūti pārdodams.

Fragments no intervijas

Kas mainīsies lauku tūrismā pavasarī?

Pavasaris atnāk ar siltumu, un cilvēki daudz labprātāk brīvdienas pavada ārpus mājām. Arī ārvalstu, jo īpaši tālāku zemju tūristi maijā – jūnijā sāk savu aktīvo sezonu. 2024. gadā ir vairāk rezervāciju, nekā bija 2023. un 2022. gadā. Un tas nozīmē, ka tālāko ārvalstu tūristi sāk atkal atgriezties. Protams, lēmums un arī rezervācijas tiek veiktas daudz vēlāk. Tas nenotiek tāpēc, ka cilvēkiem nebūtu naudas, par ko ceļot, bet gan tāpēc, ka nav skaidrs, kāda būs tālākā ģeopolitiskās situācijas attīstība. Vēl viens faktors, kas ietekmē visa veida tūrismu, ir ekonomiskās situācijas perspektīva, jo īpaši, ja pašlaik daudzviet tiek novērota stagnācija vai pat recesija. Piemēram, nesen runāju ar tūrisma organizatoru no Austrālijas, kurš skaidroja, ka šajā valstī, kas ir ļoti tālu no militārā konflikta zonām Tuvajos Austrumos un Ukrainā, cilvēki ir piesardzīgi un nogaidoši. Līdzīga aina novērojama arī Amerikā un Eiropā, jo cilvēki ir piebremzējuši ar izklaidēm, jo īpaši luksusa izklaidēm, taču par laimi lauku tūrisms nebūt nav luksusa izklaide.

Projektā Tradicionālo augļu, dārzeņu un dekoratīvo augu šķirņu atjaunošana: vēsturisko dārzu tūrisms jeb saīsināti - Vēsturiskie dārzi tūrismā, apvienojusies dārzkopības un tūrisma profesionāļu komanda – Latvijas un Lietuvas dārzkopības institūti, muzeji un lauku tūrisma asociācijas, lai kopīgiem spēkiem radītu jaunu, uz vēsturisko dārzu vērtībām balstītu tūrisma piedāvājumu.

Kopīgais mērķis ir izcelt dārzkopības tradīcijas un iesaistīt tūrisma piedāvājumā dārzus, kuros tiek audzētas tradicionāli Latvijas un Lietuvas dārzos sastopamās, kā arī mūsu dārzkopju selekcionētās augļu, dārzeņu, garšaugu un puķu šķirnes. Šajā projektā ir vēlme panākt, lai selekcionāri un dārzkopji atver savus dārzus apmeklētājiem un parāda vietējo, vēsturisko šķirņu priekšrocības un labās īpašības.

Projekts tiek realizēts Interreg Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ietvaros no Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF). Kopējais projekta budžets visiem iesaistītajiem projekta partneriem (6 partneri) ir 830 733.23 eiro, no tā 706 123.23 eiro ERAF finansējums.

Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" Zaļā sertifikāta piešķiršanas kritērijos kā ieteicami ir iekļauti arī ilgtspējīgas mobilitātes kritēriji, tai skaitā e-auto uzlādes pakalpojuma sniegšana.

Zaļā sertifikāta komisija savā ikgadējā apsekojuma braucienā informēja par elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojuma izveides iespējām, kā arī testēja uzlādes pieslēgumus, informē biedrības "Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība" valdes priekšsēdētājs, Zaļā sertifikāta komisijas loceklis Arnis Bergs.

Komisijas braucienā tika atklātas divas jaunas elektromobiļu uzlādes vietas – lauku saimniecībā "Liepsalas" (Mārupes nov.) un Berķenes muižā (Vilces pag., Jelgavas nov.).

Abās vietās ir parastās rozetes uzlādes pieslēgumi, savukārt Berķenes muižā – arī trīs fāzu rozetes izpildījumā.

Protams, parastās rozetes pieslēgumam ir zināmi ierobežojumi – lēna uzlāde, salīdzinoši zemāks uzlādes lietderības koeficients. Lai uzstādītu specializēto e-auto uzlādes pieslēgumu, ir jāiegulda sākot no aptuveni 400 eiro, kas bez valsts atbalsta vairumam lauku tūrisma komersantu nešķiet efektīvs ieguldījums, kā arī nepieciešama attiecīga elektroenerģijas brīvā jauda.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, paredzot atteikties no normas par obligāto videonovērošanu alkohola mazumtirdzniecības vietās.

Saeima vienojās izslēgt no likuma normu, kas paredz alkoholisko dzērienu tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā un pircēju individuālās apkalpošanas vietā nodrošināt nepārtraukto videonovērošanu, kā arī ieraksta saglabāšanu vismaz septiņas dienas.

Likuma izmaiņas arī paredz - norma par to, ka alkoholu nevar tirgot telpās ar tirdzniecības zāli, mazāku par 20 kvadrātmetriem, neattieksies uz mazo ražotāju produkcijas mazumtirdzniecību.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, prasību par videonovērošanu likumā iekļāva ar mērķi novērst situācijas, kad alkoholiskie dzērieni ir viegli pieejami jebkuram veikala apmeklētājam, arī nepilngadīgām personām un jauniešiem. Sākotnēji tika izvirzīts priekšlikums, kurā noteikts alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības aizliegums tikai lielveikalos, ja alkoholiskie dzērieni nav izvietoti atsevišķi norobežotā nodaļā, kas aprīkota ar videonovērošanu.

Tūrisma Krīzes vadības komiteja (TKVK) uzskata, ka lēmums par ierobežojumu atcelšanu ir jāpieņem nekavējoties. Valsts budžeta zaudētais nodokļu apmērs ir pārāk liels, lai nozarei ierobežojumus atceltu tikai šī gada aprīlī.

“Lēmums par ierobežojumu ieviešanu tika pieņemts vienā dienā, tāpēc uzskatām - lēmums par ierobežojumu atcelšanu arī ir jāpieņem vienas dienas laikā. Tā ir pēdējā iespēja valdībai beidzot dzīvē īstenot savu uzstādījumu – “ātri ciet – ātri vaļā”, jo līdz šim tas nekad nav darbojies,“ norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

TKVK uzsver, ka katra diena ar ierobežojumiem, kuros nozares uzņēmumi var īstenot savu darbību TIKAI 30% apmērā, visiem izmaksā pārāk dārgi. Veiktie aprēķini liecina, ka TKVK ietilpstošās sektoru pienesums budžetā (neskaitot PVN grupu nodrošinātos ieņēmumus) 2019. gadā bija 506, 5 milj. EUR jeb apmēram 10,1 milj. EUR nedēļā; 2020. gadā – gandrīz 366 milj. EUR jeb 7,32 milj. EUR/nedēļā, 2021. gada aplēses rāda, ka tie varētu būt TIKAI apm. 300 milj. EUR gadā jeb 5-6 milj./nedēļā.

Latvijas iedzīvotājiem vietējos ceļojumos populārākais galamērķis ir Latgale, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma atzina Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Kopumā ceļošana pa Latviju izraisot arvien lielāku interesi gan ārvalstu, gan vietējiem tūristiem. Pērn reģionālais tūrisms palielinājies par aptuveni 17%.

Kā atzina Ziemele, Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk no sirds priecājas par lauku tūrisma iespējām un ceļo vairāk. Populāra esot laivošana, velotūrisms, kā arī pārgājieni, pēdējiem no tiem gan pietrūkstot infrastruktūras.

Iecienītākais reģions Latvijas tūristiem ir Latgale. Tās tiešie konkurenti esot Sāremā sala Igaunijā un Kuršu kāpa Lietuvā.

Arī ārvalstu tūristiem Latvija kļūstot arvien populārāka, jo ir labs un interesants galamērķis.

Kā norādīja Lauku ceļotāja vadītāja, ārvalstu tūristi ir labi maksātāji un uzturas ilgi. Daudz Latviju apmeklējot Vācijas tūristi. Visdevīgākie gan esot japāņu tūristi, bet to ir maz. Pēdējā laikā arī lietuvieši sākuši «atstāt» naudu Latvijas tūrisma objektos.

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšana izmitināšanas pakalpojumiem no 12% uz 21% atbaidīs tūristus un radīs problēmas nozarei

Tādas sekas prognozēja tūrisma organizāciju vadītāji, tiekoties ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, lai pārrunātu Finanšu ministrijas iecerēto PVN likmes celšanu ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem un tā ietekmi uz nozari. PVN samazinātās likmes atcelšana vairākiem produktiem un pakalpojumiem tiek vērtēta kā kompensējošs pasākums iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšānai no pašreizējiem 23% līdz 20% un neapliekamā minimuma palielināšanai līdz 300 eiro mēnesī, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Šis PVN kāpums nogalinās ļoti daudzus lauku uzņēmējus, jo viņi nespēs noturēt zemas cenas un zaudēs tūristu plūsmu,» ideju vērtē Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnate Ziemele. «2016. gada dati liecina, ka cilvēki ceļo tikpat, taču tērē mazāk. Lauku uzņēmējam būtisks ir apgrozījums. No tā tiek uzturēts īpašums, maksātas algas. Tāpēc, lai saglabātu viesu plūsmu, cenas tiek turētas zemas, un tās palielināt nav iespējams,» skaidro A. Ziemele.

Ir pabeigts un gājējiem sagatavots garās distances pārgājiena maršruta "Mežtaka" Ziemeļu daļas posms Latvijā un šobrīd notiek "Mežtakas" Dienvidu daļas izpēte un apsekojumi Kurzemē un Lietuvā.

"Mežtakas" Ziemeļu daļas posms ir pilnībā marķēts no Rīgas līdz Igaunijas robežai pie Apes un Kornetiem.

"Mežtaka" ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11 daļa Baltijas valstīs, kas ved cauri Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skaistākajiem mežiem un nacionālajiem parkiem. Tā sākas no Polijas/Lietuvas robežas pie Lazdiju (Lazdijai) pilsētas, ved cauri Latvijai, iegriežoties Rīgā, un nonāk Tallinā.

Kopējais "Mežtakas" Ziemeļu daļas garums ir 1050 km, tā ir sadalīta 50 posmos, katrs no tiem ir veicams vienā vai divās dienās. Latvijas teritorijā Ziemeļu daļas pārgājiena maršruts stiepjas 340 kilometru garumā, to veido 15 posmi, bet Igaunijā takas 720 kilometri ir sadalīti 35 posmos.