Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus stagnē – neliels darījumu skaita kritums šogad novērots visos reģionos. Trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma. Īpašnieki turpina turēt savā īpašumā kvalitatīvu LIZ kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veidotais Lauku īpašumu indekss.

Dinamiski mainās arī pircēja ‘portrets’ - šogad aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem EUR. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ALTUM iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmie trīs ceturkšņi / 2024

• 5450 - kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-1%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Latvijas Zemes fonds kopš darbības uzsākšanas šā gada 1.jūlijā no zemes īpašniekiem atpircis 572 hektārus zemes, un šo zemes iegādes darījumu kopējā summa ir 1 miljons eiro, teikts paziņojumā medijiem.

«Savas darbības pirmajos 6 mēnešos ALTUM pārvaldītais Zemes fonds no 40 īpašniekiem ir atpircis vairāk nekā 570 hektārus zemes. Šogad noslēgti arī pirmie zemes nomas līgumi, kas ļauj ar pārliecību teikt, ka pirmās zemes platības jau ir atgrieztas lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Plānojam, ka 2016.gadā Zemes fonds iegādāsies vēl aptuveni 1000 hektārus zemes, un šo darījumu apjoms būs 2 – 2,5 miljonu eiro apmērā,» stāsta ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Lielākās platības Zemes fonds šobrīd ir nopircis Zemgalē – iegādāti 186 hektāri zemes, kurai seko Vidzeme (130 hektāri), Kurzeme (93 hektāri), Latgale (92 hektāri). Mazākais platību apjoms ir Rīgas reģionā, kurā Zemes fonds noslēdzis septiņus darījumus par kopumā 58 hektāru iegādi.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 7.martā, skatot grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, lēma par virkni priekšlikumu, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību, informē Saeimas Preses dienestā.

Kopumā likumā izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Deputāti otrdien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā. Tāpat, lai izskaustu fiktīvus zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus, deputāti noteica, ka pēc 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatā notiks pēc pašvaldības komisijas atļaujas saņemšanas.

Saeima, otrreiz caurlūkojot grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, lēma, ka ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā, būs jāprot latviešu valoda, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, taču Valsts prezidents tos nosūtīja parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Izmaiņas paredz stiprināt valsts valodas prasības ārzemniekiem, kuri vēlas iegādāties zemi Latvijā. Noteikts, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē. Iepriekš Saeimā atbalstītajā variantā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām tika noteikts prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē un valsts valodā prezentēt zemes turpmākas izmantošanas plānu lauksaimniecībā, kā arī atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Tāpat precizētas prasības par zemes plāna prezentēšanu pašvaldību komisijās. Iepriekš parlaments lēma, ka tas attieksies uz visiem darījumiem, taču šodien Saeima lēma, ka pašvaldību komisijas to varēs prasīt tikai nepieciešamības gadījumā. Grozījumi paredz, ka pašvaldību komisijas nepieciešamības gadījumā varēs uzaicināt personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.

Saeima ceturtdien, 23.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā, grozījumi paredz gan fiziskajām, gan juridiskajām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē. Tāpat personām būs jāspēj valsts valodā prezentēt plānu par zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā un atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Daudzās Eiropas valstīs eksistē dažādi gana kolorīti nosacījumi, kā ierobežot ārzemnieku iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi, lai gan formāli viņi zemi iegādāties drīkst.

Latvijā jau labu laiku turpina mutuļot diskusijas par to, kā un vai ārzemniekiem būtu jāaizliedz pirkt lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Uzreiz jāpiebilst, ka līdz ar šā gada 1. maiju ir beidzies 10 gadu periods, kurā ES dalībvalstu pilsoņiem vismaz formāli bija liegts Latvijā lauksaimniecības zemi pirkt. Neformāli ārzemnieki zemi Latvijā tāpat pirka – vai nu caur savu SIA vai kopā ar kādu Latvijas pilsoni, līdz ar to pēc Valsts zemes dienesta datiem pašlaik jau 15% Latvijas zemes pieder ārzemniekiem. Viedoklis par zemes pirkšanas ierobežojumiem Latvijas publiskajā telpā zvārojas starp diviem grāvjiem, kur viens ir «brīvais tirgus regulē visu» un otrs – «zeme ir mūsu galvenā nacionālā bagātība, un mēs viņu nevienam nedosim». Objektīva viedokļa formulēšanai ir derīgi paskatīties, kā šo jautājumu risina citās ES valstīs, tostarp tādās, kur brīvais tirgus šī vārda visplašākajā nozīmē ieviests jau krietni sen.

Šā gada pirmajos 6 mēnešos Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds iegādājies 68 jaunus īpašumus 1096 hektāru platībā, to iegādē ieguldot aptuveni 3 miljonus eiro. Salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn, darījumu skaits ir pieaudzis par 70%, savukārt iegādāto platību apjoms – par 26%, informē Altum.

Zemes fonds strādā kopš 2015. gada 1. jūlija. Fonda īpašumā uz šī gada jūnija beigām ir vairāk nekā 3000 hektāru zemes (179 īpašumi), kas iegādāti ar mērķi tos saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. Īpašumu iegādē kopš fonda darbības sākuma ieguldīti 7,8 miljoni eiro. Šobrīd fonds mēnesī saņem vidēji 40 jaunus zemes pārdošanas pieteikumus.

«Redzam pozitīvu tendenci, ka samazinās gadījumi, kad Zemes fonds atsaka īpašuma iegādi, jo tas neatbilst zemes iegādes kritērijiem. Ja sākotnēji no desmit piedāvātiem īpašumiem fonds kā lietderīgus varēja nopirkt vidēji divus īpašumus, tad šobrīd jau katrs otrais piedāvātais īpašums ir atbilstošs fonda darbības mērķim, un attiecīgi fondam ir lietderīgi to iegādāties. Darījumu skaita pieaugumu ir ietekmējusi arī 15% kapitāla pieauguma nodokļa atcelšana darījumiem, kuros lauksaimniecības zeme tiek pārdota Zemes fondam,» stāsta Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Lai sniegtu atbalstu lauksaimniekiem, kuriem nepieciešami līdzekļi attīstībai vai saimniecības finanšu plūsmas stabilizēšanai, sākot ar šā gada novembri Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds sāks piedāvāt jaunu pakalpojumu – reverso nomu, informē Altum.

Reversās nomas pakalpojums lauksaimniekiem dos iespēju pārdot īpašumu Zemes fondam un, nomājot to no fonda, turpināt lietot ražošanai. Lauksaimniekiem tas ļaus iegūt darbības turpināšanai un attīstībai nepieciešamos finanšu resursus, kad tie nav pieejami komercbankā, stabilizēt naudas plūsmu, vienlaikus saglabājot garantētas savas zemes atpirkšanas tiesības par garantētu cenu.

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs: «Būtiski, ka reversā noma saimniecībai ļauj ne tikai iegūt tai nepieciešamos finanšu resursus, bet arī sniedz skaidrus un pārskatāmus līguma nosacījumus – noslēdzot reversās nomas darījumu ar Zemes fondu, uzreiz tiks noteikta zemes atpakaļpirkuma cena un termiņš, kā arī tiks noslēgts zemes nomas līgums. Pirmos reversās nomas darījumus plānojam veikt jau šogad, savukārt nākamajā gadā prognozējam reversās nomas darījumus aptuveni 3 miljonu eiro apmērā. Reversā noma pēc būtības ir vēl viens valsts atbalsta instruments, kas veicina, lai lauksaimniecības zeme tiek izmantota lauksaimnieciskajai ražošanai un palīdz lauku saimniekiem noturēties laukos. Reversās nomas pakalpojumu izstrādājām, balstoties uz lauksaimnieku pieprasījumu, ciešā sadarbībā ar Zemkopības ministriju un lauksaimnieku organizācijām.»

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži nopirkto meža zemes portfeli teju vai dubultojis, šogad iepirkums tiks turpināts

Pēc trīs gadu (2009. – 2011.) nosacītās piespiedu pauzes a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn no meža zemes pārdevējiem – gan fiziskām, gan juridiskām personām – iegādājusies 1258 ha, kas gan ir teju par 200 ha mazāk nekā 2012. gadā, kad pēc tā brīža zemkopības ministres (pašreizējās valdības vadītājas) Laimdotas Straujumas uzdevuma atsāka zemes pirkšanu. «Līdz 2012. gadam LVM bija iegādājušies aptuveni 3000 ha, bet tagad divu gadu laikā jau gandrīz tikpat – 2700 ha,» tā uz jautājumu, kā pildīts akcionāra uzstādījums meža zemes iepirkšanā, atbild LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītajam Latvijas Zemes fondam šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir pārdoti vairāk nekā 200 jauni lauksaimniecības zemes īpašumi, kuru iegādē ir ieguldīti 14 miljoni eiro. Iegādāto īpašumu kopējā platība ir teju 5000 ha platībā, no kuriem 130 īpašumi 2900 ha platībā ir pārdoti reversajā nomā.

Kopumā ir pieaudzis pieprasījums pēc fonda piedāvātajiem pakalpojumiem, jo, salīdzinot ar 2018. gada tādu pašu periodu, šogad darījumu skaits ir dubultojies – pieaugušas gan iegādāto zemju kopējās platības, gan darījumos ieguldītie finanšu līdzekļi.

Šobrīd Latvijas Zemes fonda portfelī ir 636 lauksaimniecības zemes īpašumi 12 700 ha platībā, kuru iegādē kopš fonda darbības sākuma ir ieguldīti 35 miljoni eiro. 237 īpašumi 5000 ha platībā ir iegādāti ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām jeb reversajā nomā.

Ina Alksne, Latvijas Zemes fonda vadītāja, skaidro: «Iegādātie īpašumi ļoti ātri atgriežas apritē – īsā laikā faktiski visi īpašumi tiek iznomāti lauksaimnieciskajai darbībai. Joprojām redzam, ka nomas pieprasījums pārsniedz fonda piedāvājumu, un aktīvākajos reģionos – Zemgalē un Kurzemē – uz viena īpašuma nomu vidēji piesakās 3-4 saimniecības. Liels pieprasījums ir arī pēc fonda sakoptajiem un lauksaimniecības apritē atgrieztajiem īpašumiem. Zemes fonds par saviem līdzekļiem ik gadu sakopj vismaz 50 hektārus ilgstoši nekoptu zemju un iznomā tās lauksaimniekiem. Mūsu iespējas ļauj sakopto zemju platības būtiski palielināt, vienlaikus mūs ierobežo sadarbības partneru trūkums šādu darbu veikšanai.

Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds kopš darbības sākuma ir iegādājies 290 īpašumus 5000 hektāru platībā, darījumos kopumā ieguldot 13,2 miljonus eiro. Šogad darījumos plānots ieguldīt aptuveni 10 miljonus eiro.

Pēdējā pusgada laikā Zemes fonda īpašumu portfelī būtiski pieaudzis reversās nomas darījumos iegādāto īpašumu īpatsvars. Šā gada aprīlī tas veidoja jau 12% no fonda īpašumiem.

Kopumā pieprasījums pēc Zemes fonda pakalpojumiem saglabājas stabili augsts ar pieaugošu tendenci. Šogad 1. ceturksnī Zemes fonds veicis jaunus darījumus 2 miljonu eiro apmērā, iegādājoties 640 hektārus. Tas ir par 28% vairāk nekā pagājušā gada 1. ceturksnī platību ziņā un par 66% vairāk ieguldīto resursu ziņā. Būtiski, ka privātpersonas, pārdodot zemi fondam, saskaņā ar likumu tiek atbrīvotas no 20% Iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

«Šobrīd 99% no mūsu iegādātajiem īpašumiem jau ir iznomāti lauksaimniecības vajadzībām, faktiski visi iegādātie īpašumi ātri atgriežas darbībā. Kopš reversās nomas pakalpojuma ieviešanas pērnā gada rudenī, zemes īpašnieki fondam ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām pārdevuši 600 hektārus lauksaimniecības zemes. Šajos darījumos esam ieguldījuši 1,9 miljonus eiro. Redzam, ka lauksaimnieki novērtē un izmanto iespēju ar reversās nomas palīdzību saimniecībai ne tikai iegūt tālākai attīstībai nepieciešamos finanšu resursus, bet arī to, ka līgums paredz skaidrus un pārskatāmus nosacījumus – noslēdzot reversās nomas darījumu, uzreiz tiek noteikta zemes atpakaļpirkuma cena un termiņš, kā arī noslēgts zemes nomas līgums,» saka Altum Zemes fonda vadītāja Ina Alksne.

Latvijā šī gada vasarā tika pārsniegti ļoti daudzi maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Tāpat pieredzējām ne vienu vien tropisku nakti. Karstuma mīļi, ļoti iespējams, to sauca par paradīzi zemes virsū, bet kā tas ietekmēja lauksaimniecības nozari? Graudaugu augšanai tomēr nepieciešami atbilstoši laikapstākļi.

“Jā, ziemāju raža, cik dzirdam no lauksaimniekiem, šogad ir mazāka, pats grauds ir sausāks un mazāks, taču vienlaikus graudu cenas dēļ pieprasījuma ir augstākas, tādējādi nav tā, ka graudkopji no tā īpaši ciestu. Lai vai kā, aicinām jebkuru lauksaimnieku, sevišķi mazo vai pavisam jauno, – skatīties uz savu darbību plašāk un tālejošāk, neliekot uzsvaru tikai uz vienas sezonas rezultātiem. Un, lai to varētu panākt, saimniecības attīstībai nereti nepieciešams papildu finansējums,” skaidro Lande.lv klientu konsultants Haralds Neimanis.

Kāda, jūsuprāt, izskatās lauksaimniecības nozares nākotne?

Tas, ko esam novērojuši, ir, ka pandēmija atgrieza cilvēkus vairāk pie dabas. Vai tas novedīs viņus pie profesionālās lauksaimniecības, to mēs nezinām, bet kādu daļu tas noteikti iedvesmos. Pēc pasaules datiem spriežot, līdz 2050. gadam pieprasījums pēc pārtikas pieaugs par 70%, jo populācija aug. Ko tas nozīmē? Lai visi cilvēki būtu nodrošināti ar pārtiku, vajadzēs arvien efektīvāk ražot. Tādējādi darbs būs. Tomēr, lai tas būtu paveicams tīri praktiski, lauksaimniekiem būs nopietni jāieguldās un jāattīstās, piemēram, jāizmanto savā saimniecībā modernā jeb precīzā lauksaimniecība – jauni kombaini, GPS tehnoloģijas utt., kam lielākoties nepieciešams papildu finansējums. Zemnieku vidū šobrīd aktīvi notiek arī paaudžu maiņa, un kurš gan jaunais vēlas strādāt ar vecu traktoru un saņemt mazu atalgojumu? Tāpēc mēs iedrošinam augt un attīstīties, nebaidoties ieguldīt ilgtermiņa izaugsmē, jo lauksaimniecības nozare būs aktuāla vienmēr. Turklāt mēs redzam, ka pandēmijas ietekmē daudzi lauksaimnieki ir kļuvuši vēl aktīvāki, spiež gāzes, nevis bremzes pedāli, un tas ir apsveicami! Inflācijas dēļ graudu iepirkuma cenas pakāpās, tādējādi šobrīd situācija vērojama salīdzinoši stabila.

Slēdzot darījumu par nekustamo īpašumu, neatkarīgi no tā, vai esat pircēja vai pārdevēja lomā, pats svarīgākais ir noskaidrot visu informāciju, kas saistīta ar īpašumu. Tas ļaus izvairīties no problēmām, kas saistītas ar pārpratumiem vai kādas puses negodprātīgu rīcību. Informācijas meklēšanā ērti izmantot dažādus e-pakalpojumus.

Informāciju par noderīgiem e-pakalpojumiem, kas var palīdzēt nekustamā īpašuma iegādē, apkopota vietnē mana.latvija.lv dzīves situācijā «Nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana».

Zemesgrāmatas un kadastra informācija

Pirms nekustamā īpašuma iegādes noteikti jāpārliecinās, vai tas ir ierakstīts Zemesgrāmatā un arī par darījuma objekta sastāvu, proti, vai pārdevējs ir īpašnieks visam īpašumam, vai, iespējams, būve uz zemes pieder kādam citam. Tāpat Zemesgrāmatā var pārliecināties, vai nekustamais īpašums nav ieķīlāts, izīrēts vai iznomāts kādai trešajai personai. Šis aspekts ir būtisks, ņemot vērā, ka Zemesgrāmatā ierakstītās tiesības, tajā skaitā nomas līgums būs saistošs arī jaunajam īpašniekam.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu trīs miljonu eiro apmērā vienai no lielākajām slaucamo govju fermām Latvijā SIA Agro Kaķenieki lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei un skābbarības krātuvju būvniecībai.

SIA Agro Kaķenieki iegādājušies papildu 109 hektārus lauksaimniecības zemes. Vienlaikus par piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikta skābbarības tvertņu un arī kūtsmēslu krātuves izbūve.

“Papildu lauksaimniecības zemes iegāde gan paplašinās saimniecības teritoriju, gan ļaus mums pašiem efektīvāk iegūt lopbarībai nepieciešamās izejvielas. Svarīgs solis turpmākai uzņēmuma attīstībai ir arī skābbarības krātuvju izbūve, tādējādi uzlabojot liellopiem nepieciešamās barības uzglabāšanas apstākļus. Jaunu kūtsmēslu krātuvju būvniecība dos iespēju uzglabāt kūtsmēslus atbilstoši noteiktajām vides prasībām,” norāda Vasilijs Pravdivecs, SIA Agro-Kaķenieki valdes priekšsēdētājs.

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītajam Latvijas Zemes fondam šī gada pirmajos 9 mēnešos ir pārdoti vairāk nekā 200 jauni lauksaimniecības zemes īpašumi, kuru iegādē ir ieguldīti 14 miljoni eiro, informē Altum.

Iegādāto īpašumu kopējā platība ir teju 5000 ha platībā, no kuriem 130 īpašumi 2900 ha platībā ir pārdoti reversajā nomā.

Kopumā ir pieaudzis pieprasījums pēc fonda piedāvātajiem pakalpojumiem, jo, salīdzinājumā ar 2018. gada tādu pašu periodu, šogad darījumu skaits ir dubultojies – pieaugušas gan iegādāto zemju kopējās platības, gan darījumos ieguldītie finanšu līdzekļi.

Patlaban Zemes fonda portfelī ir 636 lauksaimniecības zemes īpašumi 12 700 ha platībā, kuru iegādē kopš fonda darbības sākuma ir ieguldīti 35 miljoni eiro. 237 īpašumi 5000 ha platībā ir iegādāti ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām jeb reversajā nomā.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Katrs trešais lauksaimnieks šogad plāno pat vairāk nekā 200 tūkst. eiro lielus ieguldījumus saimniecībā. Līdz ar investīciju apjomu palielināšanu, laukos uzlabojas efektivitāte un aug peļņa, liecina Swedbank veiktās aptaujas dati.

Aptaujas dati liecina, ka saimniecības apgrozījumu un peļņu šogad plāno palielināt tie lauksaimnieki, kas apsaimnieko no 200 ha līdz pat vairāk nekā 1000 ha zemes. Visbiežāk tās ir saimniecības Zemgalē, likumsakarīgi, ka tas ir arī viens no pelnošākajiem reģioniem. Pēdējo piecu gadu laikā peļņa no viena hektāra pirms nodokļiem un amortizācijas Zemgalē ir vidēji 330 eiro, Kurzemē – 280 eiro, Latgalē – 250 eiro.

Peļņas pieaugums lauksaimniekiem ļauj uzņemties lielākas finansiālās saistības un arī ātrāk tās atdot, tādā veidā straujāk modernizēties un palielināt efektivitāti. Aptaujas dati liecina, ka bankas aizdevumu investīcijām šogad plāno piesaistīt gandrīz trešdaļa lauksaimnieku. Domājot par attīstības plāniem, zemnieki atzīst, ka lielākoties plāno ieguldīt naudu graudu kaltēs un torņos. Citās saimniecībās tiek atjaunots tehnikas parks, kā arī joprojām ir liela interese par lauksaimniecības zemes pirkšanu.

Pērnā gada līzinga un faktoringa nozares dati precīzi atspoguļo mēreni pozitīvās tendences Latvijas tautsaimniecībā. Salīdzinot 2016. gada un 2015. gada trīs ceturkšņus, līzinga jauno darījumu apjoms nozarē pieaudzis par 4,8%, bet faktoringa jaunie limiti pieauguši par 5,4%. Līzinga un faktoringa portfelis valstī pieaudzis par 10,5%, sasniedzot 1,5 miljardus eiro, skaidro Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Līzings Latvijā nostiprinājies kā ērts un uzticams pakalpojums ar skaidru regulējumu. Jau vairākus gadus Latvija ir vienā no trim – četrām vadošajām vietām pasaulē līzinga portfeļa apjomu ziņā, salīdzinot pret iekšzemes kopproduktu.

«Pērnajā gadā bija vērojams pieaugums gan lauksaimniecības tehnikas, gan komerctransporta līzingā, jaunajiem līzinga darījumiem palielinoties par 14,1%, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, kā arī auto līzingā, kur jaunie līzinga darījumi, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni pieauguši par 18,8%. Jaunu vieglo automašīnu līzinga darījumu apjomi pērn pieauguši par 25%. Palielinājusies arī kopējā auto līzinga finansējuma popularitāte – 54% no visām jaunajām vieglajām automašīnām tika iegādātas, izmantojot līzinga finansējumu. 2015. gadā tie bija 50%,» komentē I. Šmits.

Lauksaimniecības zemes pircējiem profesionālās zināšanas neprasīs, bet vajadzēs zināt latviešu valodu viszemākajā līmenī; saistītajām personām kopā nevarēs būt vairāk par 4000 ha

To paredz Saeimas akceptētie grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», par kuriem diskusijas parlamentā un ārpus tā notika vairāk nekā pusgadu.

Grozījumi paredz no likuma izslēgt nosacījumu, ka zemi drīkst pirkt personas, kas vismaz pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmušas ES tiešos maksājumus. Izslēgta arī norma, kas paredz saimniecībām vai uzņēmumiem zemes iegādē nosacījumu par to, ka ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas jāveido vismaz viena trešdaļa no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem pēdējo trīs gadu laikā. Tāpat juridiskām personām vairs neprasīs, lai vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība. Par šīm normām EK pret Latviju ierosinājusi pārkāpuma procedūru, pamatojoties uz to, ka ierobežojumiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem.

Klimatneitralitātes sasniegšana ir kļuvusi par globālu mērķi, ar kura palīdzību valdības un uzņēmumi visā pasaulē cenšas mazināt cilvēces negatīvo ietekmi uz vidi. Nereti oglekļa emisiju samazināšana tiek piesaukta kā viens no pirmajiem soļiem šī mērķa sasniegšanai.

Taču svarīgi atcerēties, ka oglekli nepieciešams arī piesaistīt un uzkrāt, un mežs ir bieži vien nenovērtēta ekosistēma, ar kuras palīdzību to iespējams panākt.

Klimata pārmaiņas jāpēta ilgtermiņā

Sabiedrības izglītošana par klimata pārmaiņām un to radīto ietekmi vienmēr ir bijis izaicinājums, jo īstermiņā šīs pārmaiņas ir grūti sajūtamas. Mežzinātnes institūtā mēs pētām dabā notiekošos procesus ilgtermiņā un redzam klimata pārmaiņu ietekmi. Vienkāršāk to saskatīt organismiem ar īsāku dzīves ciklu. Piemēram, atsevišķu dendrofāgo kukaiņu (dēvētu par kaitēkļiem) atbildes reakcija uz garākām un siltākām vasarām ir bieža vairāku paaudžu veidošana gadā, kas būtiski ietekmē mežaudzes. Tāpat biežāk novērojam citas iepriekš reti konstatējamas dendrofāgu sugas un to klātbūtnes sekas – koku bojāeju. Līdzīgi vizuāli viegli uztverams klimata pārmaiņu vēstnesis ir vētru postījumi, kuru kļuvis vairāk. Koku atbildes reakcija ir grūtāk pamanāma, tomēr konstatējama, analizējot to pieaugumu ilgākā laika posmā. Pārmaiņas var redzēt arī citās ekosistēmās, piemēram, jūrā un citās ūdenstilpēs. Tur slāpekļa ieneses un temperatūras paaugstināšanās dēļ zilaļģes ir kļuvušas par problēmu, kurai uzmanību pievērš arī medijos.

Jaunā saimniece Alma Bērziņa Vecsaules pagasta zemnieku saimniecībā «Jundas» audzē liellopu gaļas šķirņu krustojumu lopus gaļas iegūšanai.

Lai Latvijā audzētā gaļa kļūtu arvien līdzīgāka un kvalitatīvāka lielajos apjomos, viņasprāt, būtiski būtu sadarboties visām zemnieku saimniecībām, kas ražo liellopa gaļu. Tāpat svarīgi ir veicināt eksportu, jo tas ir nozares galveno ienākumu pamats.

A. Bērziņa uzauga Bauskas pusē, kur viņas vecākiem ir augkopības saimniecība. Esot lauksaimnieku vidē, A. Bērziņa ievēroja, ka gaļas liellopu nozarei ir ļoti lielas izaugsmes iespējas. Tāpēc viņa iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur 2015. gadā ieguva laukkopības, agronoma diplomu. «Sākumā domāju, ka palīdzēšu vecākiem biznesā vai strādāšu graudaugu selekcijas sektorā. Taču studējot, paralēli arī strādāju ar gaļas liellopu audzētājiem saistītā uzņēmumā, kur mani pamanīja Šveices uzņēmēji un gadu vēlāk piedāvāja vadīt viņu izveidoto uzņēmumu «Baltic Vianco» Latvijā,» atceras A. Bērziņa.

Latvijas Zemes fondā parakstīti pirmie trīs pirkuma līgumi par lauksaimniecības zemes iegādi, kas paredz īpašumu iegādi Skrundas, Lielvārdes un Vānes pagastā, informē fonda pārstāve Kristīne Grauziņa.

Vēl divus līgumus šonedēļ plānots parakstīt par īpašumu iegādi Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā un Ventspils novada Tārgales pagastā.

Savukārt kopumā kopš šā gada 1.jūlija līdz 25.augustam ir saņemti 217 īpašumu pārdošanas pieteikumi, no tiem jūlijā - 163, augustā - 54. Vislielākā pieteikumu iesniegšanas aktivitāte bija pirmajās dienās jūlija sākumā, kad trīs dienu laikā tika iesniegti 55 pieteikumi. Šobrīd katru dienu tiek iesniegti divi trīs darījumu pieteikumi.

Piedāvājumi ir no visas Latvijas teritorijas, visvairāk pieteikumu - aptuveni trešdaļa - ir no Latgales, bet vismazāk - 10% - no Vidzemes. No Zemgales un Kurzemes aptuveni piektā daļa pieteikumu, bet Pierīgā atrodas aptuveni 15% piedāvāto īpašumu.