Uzņēmumi un arī iedzīvotāji lielāku uzmanību pievērš atkritumu šķirošanai, tādējādi veicinot atkritumu pārstrādi
«Cilvēki kļūst atbildīgāki pret apkārtējo vidi. Pirms 25 gadiem tika runāts par to, ka atkritumi ir jāmet konteinerā. Tagad par to nevienam šaubu nav, un 98% iedzīvotāju ir noslēgti līgumi par atkritumu izvešanu. Iemācījāmies nemest atkritumus mežā, neaprakt zemē un nededzināt, tagad mācām atkritumus arī šķirot,» stāsta a/s Latvijas zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis. Uzņēmums ik pa laikam veic aptaujas, kurās jautā, vai cilvēki šķiro atkritumus un ko tieši šķiro. Atklājies, ka, piemēram, 64% iedzīvotāju atzīst, ka glabā mājās mazās nolietotās elektroiekārtas. «Varu saderēt, ka gandrīz katram mājās atvilktnē ir vecs mobilais telefons. Kāpēc nenodod? Vietu neaizņem. Tā tas telefons stāv, baterija sāk tecēt, un to mēs turam nakts skapītī pie savas galvas,» uzsver K. Zakulis.
Latvijā ir izveidoti 50 šķirošanas laukumi, tomēr, kā stāsta Zaļā punkta direktors, Rīgā situācija ar šiem laukumiem ir švaka, proti, galvaspilsētā to nav. Tuvākais atrodas Stopiņu pagastā, Rumbulā. Pēc viņa skaidrotā, šķirošanas laukums ir tāda vieta, kur iedzīvotājs sestdien var aizbraukt ar savu automašīnu un tur atstāt pudeles, vecos žurnālus, četras auto riepas, veco ledusskapi utt., un tas ir bez maksas.
«Es aicinātu Rīgas pašvaldību rast iespēju, ja ir kāds brīvs laukums, mēģināt to atvēlēt šādiem mērķiem. Nevar bezgalīgi celt lielveikalus un autostāvvietas, ir jāceļ arī citi infrastruktūras objekti, kas nodrošina vides ilgtspēju,» uzsver K. Zakulis.
Visu rakstu Jādod iespēja šķirot atkritumus lasiet 5. septembra laikrakstā Dienas Bizness.