Populāras sludinājumu vietnes stratēģijas maiņa, daudzkārt sadārdzinot īpašumu sludinājumu izvietošanas maksu, apgrūtinās potenciālo pircēju vai nomnieku meklējumus, jo turpmāk īpašumu sludinājumus interneta vidē būs jāmeklē vairākās e-vietnēs, bet vienlaikus tas palīdzēs atsijāt tirgū esošos piedāvājumus, kuri nu būs atrodami par patiesām cenām reālā laikā, t.i., e-vidē būs daudz kvalitatīvāks piedāvājums, norāda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Augstāka sludinājuma izvietošanas maksa ir no pagājušās nedēļas nogales, skaidro asociācijā: «Sludinājuma izmaksas ir atkarīgas no objekta pārdošanas cenas. Piemēram, dzīvoklis Purvciemā. Ja tas maksā 35000 EUR, sludinājuma cena ir 3,50 EUR, ja 50 000 EUR, tad cena ir 5 EUR, ja 100 000 EUR, tad 7 EUR, ja 250 000 EUR, tad 10 EUR.»

LANĪDA biedra - nekustamo īpašumu uzņēmuma Ober Haus - valdes priekšsēdētāja Aija Āboliņa skaidro: «Līdz šim bija ierasts, ka vienā populārā interneta vietnē bija atrodams plašs dažādu īpašumu piedāvājuma klāsts, kurā ieskatījās gan tie, kas meklēja īpašumus pirkšanai vai īrēšanai, kā arī privātpersonas, kas gatavojās pārdot vai izīrēt savus īpašumus, gan arī nekustamo īpašumu aģenti izvietoja savus piedāvājumus. Nule kā mainījusies šīs interneta vietnes stratēģija, daudzkārt paaugstinot maksu par šādu sludinājumu izvietošanu, kas novedīs pie tā, ka gan privātpersonas, gan atsevišķi individuālie aģenti pārdomās, vai par tik augstu maksu izvietot savus sludinājumus šai vietnē, un meklēs citas iespējas, kā parādīt objektus e-vidē. Līdz ar to potenciālajiem pircējiem un īrniekiem sava īpašuma atrašanas process kļūs ļoti apgrūtinošs, jo sludinājumi būs jāmeklē daudzās interneta vietnēs: gan city24.lv, gan arī nekustamo īpašumu kompāniju mājas lapās.»

Valsts SIA Latvijas Vēstnesis pagājušajā gadā apgrozīja 2,07 miljonus latu, kas ir par 10,5% mazāk nekā 2011. gadā, liecina Lursoft dati.

Ieņēmumu lielāko daļu jeb 93,7% veidoja apmaksātās oficiālās publikācijas. Apgrozījuma kritums pērn saistāms ar šo publikāciju skaita samazinājumu, skaidro Valsts SIA Latvijas Vēstnesis.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 368 tūkstošus latu.

Pērn Latvijas Vēstneša galvenais uzdevums bijis nodrošināt elastīgu pāreju uz oficiālo publikāciju elektroniskā formātā, kā to noteica Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums, kas stājās spēkā 2012. gada 1. jūlijā. Likums nosaka, ka informācija turpmāk tiek publicēta elektroniski tīmekļa vietnē vestnesis.lv, atgādina uzņēmuma vadība.

Valsts SIA Latvijas Vēstnesis reģistrēta 1993. gadā un nodarbojas ar laikrakstu izdošanu, datu apstrādi un uzturēšanu un interneta portālu darbību, liecina Lursoft dati. Pērn uzņēmumā strādāja vidēji 75 darbinieki. Uzņēmuma valdē darbojas trīs amatpersonas – valdes priekšsēdētāja Daina Ābele, kā arī valdes locekļi Aivars Maldups un Matīss Markus.

Vēloties īrēt dzīvokli vai iegādāties mašīnu, nereti nākas dienām ilgi pārskatīt sludinājumus, lai atrastu īsto, turklāt bieži gadās, ka kāds cits kāroto «noceļ» no paša degungala, tāpēc scn.lv piedāvā sludinājumu monitoringu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs ietaupām laiku cilvēkiem, kuri meklē māju vai mašīnu. Ja cilvēks vēlas nopirkt, piemēram, 2004. gada Audi A4 un tobrīd sludinājumos nav piedāvājuma, katru dienu jāpārbauda, vai nav pievienots kāds jauns, jāpārlūko visi sludinājumi. Mēs reizi minūtē skenējam visus ss.lv un latauto.lv sludinājumus un izsūtām e-pastu, ja kāds no tiem atbilst meklētājam. Ja ir labs darījums, tas ļauj meklētājam pirmajam par to uzzināt. Ja nu vēl kāds meklē tieši to pašu, sludinājumi tiek izsūtīti reizē un vinnētājs ir tas, kurš pirmais piezvana sludinājuma ievietotājam,» raksturo Kristaps Kovaļevskis, sludinājumu monitoringa rīka scn.lv attīstītājs. Vaicāts, vai ss.lv nav pretenziju, ka scn.lv monitorē tajā ievietotos sludinājumus, Kristaps teic, ka viņu rīks nepārpublicē paziņojumus, bet tieši aizved cilvēkus uz ss.lv. Viņš gan piekrīt iespējai, ka tas varētu ss.lv samazināt apmeklētāju skaitu un «klikšķus», tomēr uzskata, ka rīks ss.lv pamatbiznesu netraucē.

Oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludināts starptautisks konkurss uz Latvijas Universitātes rektora/-es amata vietu.

Augstākās izglītības likums noteic, ka viena persona nevar pretendēt uz rektora amatu vairāk par diviem izpildes termiņiem.

Pašreizējam Latvijas Universitātes rektoram profesoram Indriķim Muižniekam šis ir jau otrais izpildes termiņš, kas tuvojas noslēgumam, līdz ar to oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir izsludināts atklāts konkurss uz rektora/-es amata vietu.

Pretendentiem/-ēm ir izvirzītas pamatprasības, lai varētu kandidēt uz LU rektora amatu:

Lai nodrošināta oficiālā izdevēja «Latvijas Vēstnesis» turpmāku darbību, nākamajos trīs gados no valsts budžeta ir nepieciešami 2 256 070 eiro, teikts Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā ziņojumā, ko šodien prezentēs Ministru kabineta sēdē.

Tajā skaidrots, ka 2017.gadā izdevējs darbojies ar 254 529 eiro lieliem zaudējumiem, kas segti no «Latvijas Vēstneša» uzkrājumiem, savukārt 2018.gadā prognozēts, ka izdevēja ieņēmumi turpinās samazināties un plānoto zaudējumu segšanai būs nepieciešami 723 222 eiro.

Ņemot vērā pieaugošos zaudējumos, pastāv nopietns risks, ka izdevējs jau nākamgad nespēs īstenot savus uzdevumus, tostarp normatīvo aktu publicēšanu un konsolidēšanu, skaidro TM.

Informatīvajā ziņojumā arī norādīts, ka 2017.gadā starptautiskā auditorkompānija SIA «Pricewaterhouse Coopers» veica vispārīgu izdevēja efektivitātes, lietderības un atbilstības izvērtējumu. Galā ziņojumā auditorkompānija norādīja, ka analīzes rezultātā nav konstatētas pazīmes, kas liecinātu par esošo resursu neefektīvu izmantošanu.

Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus. Termiņu ievērošana ir temats, ko iedzīvotāji izprot vismazāk, norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Taču līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarīto, atstājot viņus bez mantotā īpašuma.

«Mantojuma lietas ir ļoti dažādas, tomēr visas prasa precīzi izpildīt likumā noteikto. Tas cilvēkiem nereti šķiet sarežģīti, lai arī tā nebūt nav. Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos tas ir novedis pat pie tā, ka īpašums kļūst par bez mantinieka īpašumu. Tomēr visbiežāk mantinieku bezdarbība paver durvis iespējamai krāpniecībai vai negodprātīgu radinieku rīcībai, atstājot mantinieku bez īpašuma. Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus, es pat teiktu – nekavējoties. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas jau gandrīz 163 000 lietas,» informē Sandra Stīpniece.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā noslēgušās starptautiskās bārmeņu sacensības World Class Baltic. Sacensību pusfināls un fināls pulcēja 30 labākos bārmeņus no Baltijas valstīm.

Lai kvalificētos World Class pusfinālam, konkursa dalībnieki piedalījās pusgadu ilgās meistarklasēs. Pusfinālā dalībniekiem bija jāveic divi pārbaudījumi. Pirmajā pārbaudījumā bārmeņi pārsteidza ar saviem «Asiņainās Mērijas» kokteiļiem, radot žūrijai mājas ballītes atmosfēru, kā arī pierādīja savu meistarību, žūrijai prezentējot savu signature serve. Rezultātā tika noskaidrots fināla dalībnieku Top3.

Savukārt finālā dalībnieki parādīja savu izpratni par planētas ilgtspējas problēmām un to risināšanu Balt-Eco pārbaudījumā, kā arī Speed Round parbaudījumā sešās minūtēs bija jāpagatavo seši kokteļi un aklajā testā jāatpazīst Diageo Single malt viskiji.

Standarta sludinājumi vairs nestrādā un nepieciešami jauni paņēmieni, lai uzrunātu potenciālos darbiniekus

Pēdējā laikā arvien biežāk pamanāmi interesanti un spilgti darba sludinājumi. Tradicionālos un samērā konservatīvos sludinājumus cilvēki mēdz pat nepamanīt, tāpēc ar īpaši atšķirīgiem paziņojumiem par vakancēm cilvēki labprāt dalās sociālajos tīklos, tādējādi atšķirīgos sludinājumus vēl vairāk izceļot.

«Interesantu un netradicionālu darba sludinājumu kļūst vairāk,» piekrīt Eva Selga, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas prezidente. Šādu darba sludinājumu parādīšanos viņa skaidro ar to, ka no standarta sludinājumiem nereti nav atdeves, un jādomā, kā citādi uzrunāt potenciālos darbiniekus. Vienlaikus šādi sludinājumi varētu būt kā atbildes reakcija tam, ka darba tirgus kļūst mazāks.

Viena no meklētākajām precēm sludinājumos ir mazlietoti un lietoti auto. Auto tirgus šobrīd ir plašs un potenciālajiem pircējiem ir ērti un pārskatāmi veidi, kā aplūkot un iegādāties auto. Lietotas automašīnas pārdošanas iespējas interneta mājaslapās jeb sludinājuma ievietošana vēl nekad nav bijusi tik vienkārša kā tagad. Kur un kā pārdot auto pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk? Lasi tālāk, lai noskaidrotu!

Auto sludinājumi Latvijā – kur tie atrodami?

Šobrīd lielākā daļa auditorijas un potenciālo pircēju ir atrodami tieši digitālajā vidē. Ja vēlies kaut ko pārdot, tajā skaitā auto, tad internets būtu lieliska vieta, kur to darīt. Auto sludinājumi Latvijā ir pieejami vairākās interneta vietnēs. Piemēram - Andele Mandele speciāli šim nolūkam ir izveidojusi transporta sadaļu ar auto un rezerves daļu pirkšanas un pārdošanas iespējām. Pēc dažādiem parametriem, vēlmēm un vajadzībām, potenciālais pircējs var meklēt sev vēlamo auto, un iegādāties to bez starpniekiem - tieši no pārdevēja. Tieši tik vienkārši! Turpinājumā uzzini, kā ātrāk pārdot savu auto.

Farmācijas kompānijai AS Olainfarm piederošā SIA Latvija aptieka sev pievienos iepriekš iegādātos aptieku uzņēmumus, liecina Firmas.lv informācija.

Latvijas aptiekai paredzēts pievienot SIA Rūpes Farm aptieka, kas atrodas Rīgā, SIA Stefānijas aptieka, kas atrodas Olainē, SIA Jūras aptieka, kas atrodas Ventspilī, SIA Gostiņu aptieka, kas atrodas Olainē, SIA Nikafarm, kas atrodas Olainē, un SIA FB1, kas arī atrodas Olainē.

Kā aģentūrai LETA skaidro Latvijas aptieka valdes loceklis Ilmārs Pajuste, šie aptieku uzņēmumi iegādāti laika posmā no 2015.gada decembra līdz 2016.gada beigām. Visas šo uzņēmumu pārvaldītās aptiekas ar zīmolu "Latvijas aptieka" sākušas strādāt pērn.

Kopumā 2016.gada beigās zīmola Latvijas aptieka tīklu veidoja 63 aptiekas. Reorganizācija ir noslēdzošais uzņēmumu pievienošanas posms uzņēmumam "Latvijas aptieka", norāda Pajuste.

No Latvijas tiks aizliegts eksportēt zāles, kuras vietējā tirgū nepieciešamas ārkārtējā situācijā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) rīkojums.

Zāļu valsts aģentūrai ar rīkojumu uzdots izveidot sarakstu ar ārkārtējā situācijā nepieciešamajām zālēm, ņemot vērā Pasaules Veselības Organizācijas rekomendācijas Covid-19 ārstēšanai un veicot kopējo Latvijas zāļu pieejamības riska analīzi, publicēt to savā tīmekļa vietnē un nepieciešamības gadījumā veikt tā aktualizāciju.

Rīkojums paredz aizliegt farmaceitiskās darbības uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zāļu vairumtirdzniecību, veikt Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē publicētajā sarakstā minēto zāļu, kas paredzētas Latvijas tirgum, eksportu uz trešajām valstīm, kā arī to izvešanu uz Eiropas Ekonomikas zonas valstīm.

Rīkojums izdots, ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju, lai aizsargātu Latvijas pacientu dzīvības un veselības intereses Covid-19 infekcijas izplatības laikā, kā arī mazinātu risku, ka piegāžu traucējumu dēļ Latvijas pacientiem nebūs pieejamas nepieciešamās zāles, bet neskarot valstu savstarpējos palīdzības lūgumus gadījumos, kas tiek individuāli izvērtēti, un pamatojoties uz Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojuma Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteiktām tiesībām veselības ministram.

Latvijas zemes fonda pārvaldītāja būs akciju sabiedrība Attīstības finanšu institūcija, otrdien lēma valdība.

Latvijas zemes fonda mērķis ir nacionālā līmenī veicināt lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību un pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī lauksaimniecības zemes platību saglabāšanu.

Saskaņā ar likumu Par zemes privatizāciju lauku apvidos Latvijas zemes fonda pārvaldītājs kā privāto tiesību subjekts veiks darījumus ar lauksaimniecības zemi, slēdzot nekustamā īpašuma nomas, pirkuma vai maiņas darījumus. Kārtību, kādā Latvijas zemes fonda pārvaldītājs veic darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, tajā skaitā iznomā, pērk, pārdod un maina lauksaimniecības zemi, noteiks Ministru kabinets. Tāpat likumā noteikts, ka Latvijas zemes fonda pārvaldītājam sava darbība jāuzsāk ne vēlāk kā 2015. gada 1.jūlijā.

Ne tikai Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA), bet arī Latvijas Universitāte (LU), iespējams, pretlikumīgi piešķīrusi doktora grādus, ir pārliecināta Nodokļu maksātāju biedrība (NMB).

Ziņa papildināta ar LU komentāru.

Db.lv jau rakstīja, ka Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) konstatēti pārkāpumi saistībā ar doktora zinātnisko grādu piešķiršanu. Tādēļ sākta lieta pret RPIVA rektori Daci Markus. Izglītības un zinātnes ministrija ir konstatējusi vismaz astoņus gadījumus, kad RPIVA ir piešķīrusi doktora zinātnisko grādu.

Kā vēsta laikrakstos Latvijas Zinātnes Vēstnesis un Latvijas Vēstnesis publicētie paziņojumi, Latvijas Universitāte laika periodā no 2008. līdz 2012. gadam piešķīrusi vismaz divus mākslas doktora grādus, neņemot vērā faktu, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem augstskolai šādas tiesības tomēr nav deleģētas, norāda NMB pārstāvji.

AS "Valmieras stikla šķiedra" kā darba devēju pārstāvis un Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrība kā darba ņēmēju pārstāvis 5.aprīlī ir noslēguši stikla šķiedras nozares ģenerālvienošanos, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Puses vienojās stikla šķiedras nozarē strādājošo darba ņēmēju minimālo bruto darba samaksas apmēru mēneša normālā darba laika ietvaros noteikt atbilstoši darbinieku kvalifikācijas līmeņiem.

Tostarp puses vienojās augstākajam kvalifikācijas līmenim paredzēt darba samaksu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir divas reizes lielāks jeb 1400 eiro, vidējam kvalifikācijas līmenim paredzēt darba samaksu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir par 50% lielāks jeb 1050 eiro, bet zemākajam kvalifikācijas līmenim paredzēt atalgojumu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir par 20% lielāks jeb 840 eiro.

Rīdziniekiem no 1.februāra siltums būs lētāks par 4,4%, salīdzinot ar janvāri, kas ir 42,81 lats par megavatstundu (Ls/mWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē Rīgas siltums.

Siltuma cena kļūšot zemāka arī martā un aprīlī, pateicoties samazinātajai dabasgāzes tirdzniecības cenai februārī un prognozēm nākamajiem diviem mēnešiem.

Rīgas siltuma padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko norāda, ka arī martā un aprīlī uzņēmums varēs samazināt siltuma cenu par 4,4%, salīdzinot ar janvāri, jo tiek prognozēts dabasgāzes tirdzniecības cenas kritums arī šiem mēnešiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā uzņēmums iesniedzis jauno siltumenerģijas tarifu projektu, kā rezultātā nākotnē siltums būs vēl par 3% lētāks, salīdzinot ar pašreizējo tarifu. Tas esot iespējams, pateicoties attīstītajiem zaļās enerģijas projektiem siltumcentrālēs Ziepniekkalns un Zasulauks.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 15. decembrī atzinusi AS “Gaso” dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifus par metodikai atbilstošiem.

Jaunie tarifi spēkā stāsies 2023. gada 1. janvārī un paredz izmaiņas visās lietotāju grupās mainīgajai un fiksētajai daļai, kā arī sezonālajam sadales tarifam. Tarifi būs spēkā tarifu periodam līdz 2023. gada 31. decembrim.

Sadales pakalpojuma tarifu izmaiņas saistītas ar ievērojamu dabasgāzes cenas pieaugumu, kā arī būtisku lietotājiem nodotās dabasgāzes daudzuma kritumu. SPRK apstiprinātie AS “Gaso” tarifi ir spēkā kopš 2021. gada 1. jūlija.

Gaso no nākamā gada plāno palielināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus 

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai...

“Dabasgāzes cenas straujais pieaugums ietekmējis AS “Gaso”, gan paaugstinot tā tehnoloģiskā patēriņa un zudumu izmaksas, gan arī veicinot patēriņa samazināšanos. Šo faktoru kopums atbilst tiem kritērijiem, kas dod AS “Gaso” tiesības tarifus pārskatīt un tuvināt tos ekonomiski pamatotām faktiskajām izmaksām,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.

Sadales tarifa ietekme uz lietotājiem

Tarifu fiksētā daļa (maksa par pieslēgumu) visām lietotāju grupām pieaugs vienādi – par 22%, savukārt tarifu mainīgās daļas (atkarīga no dabasgāzes patēriņa) palielinājums katrai patēriņa grupai (kopā ir astoņas) ir atšķirīgs, jo to ietekmē katras tarifu grupas trīs gadu vidējā dabasgāzes patēriņa apjoma izmaiņas. Izmaiņas skars arī sezonālā tarifa patērētājus (85% no dabasgāzes apjoma patērē no 1. maija līdz 30. novembrim).

Savukārt AS “Gaso” tarifu izmaiņu ietekme uz AS “Latvijas Gāze” saistīto lietotāju (mājsaimniecību) gala rēķinu būs salīdzinoši neliela. Ņemot vērā AS “Latvijas Gāze” š.g. 9. decembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētos saistīto lietotāju (mājsaimniecību) tarifus 2023. gada 1. pusgadam (kuros ietverti arī jaunie AS “Gaso” tarifi), lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai (ar patēriņu 4 m3 mēnesī), ikmēneša maksājums palielināsies par 1,53 eiro (14%), savukārt lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei (ar patēriņu 200 m3 mēnesī), – 4,50 eiro (2%).

Lai precīzi uzzinātu, kāda būs konkrētās mājsaimniecības mēneša maksa par patērēto dabasgāzi, stājoties spēkā jaunajiem tarifiem, SPRK aicina izmantot AS “Latvijas Gāze” tīmekļvietnē pieejamo tarifu kalkulatoru.

Izmaiņas AS “Gaso” sadales sistēmas pakalpojuma tarifos ietekmēs arī pārējos dabasgāzes sistēmas lietotājus, tai skaitā siltumapgādes komersantus, kuri jaunās izmaksas ietvers līdz ar nākamo tarifu pārskatīšanu.

Sadales tarifa izvērtējums

Dabasgāzes sadales operators AS “Gaso” diferencēto dabasgāzes sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķinu un pamatojumu jaunajiem tarifiem SPRK iesniedza š.g. 24. novembrī, kā arī 25. novembrī publicēja oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Izvērtējot AS “Gaso” tarifu aprēķinu nākamajam tarifu periodam (2023. gada 1. janvāris līdz 2023. gada 31. decembris), SPRK secina, ka tie ir aprēķināti atbilstoši metodikai, ņemot vērā regulatīvā rēķina atlikumu par pirmo tarifu periodu (2021. gada 1. jūlijs līdz 2022. gada 31.decembris), uz nākamo tarifu periodu attiecināmo ieņēmu korekcijas daļu un veikto lietotājiem nodotā dabasgāzes daudzuma korekciju.

Dabasgāzes cena biržā ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi (ko nevar ietekmēt SPRK), turklāt arī ievērojami lielākā daļa – šobrīd vairāk nekā 90%. Lietotāja maksājums par dabasgāzi atkarīgs arī no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus un nodokļus regulē nacionālā līmenī.

SPRK nosaka dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku un apstiprina šos tarifus, kā arī dabasgāzes tarifa aprēķināšanas metodiku saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām), savukārt akcīzes un pievienotās vērtības nodokli nosaka valstī pastāvošā likumdošana. Ar dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tiek nodrošināta noteikta dabasgāzes daudzuma transportēšana no dabasgāzes pārvades sistēmas līdz dabasgāzes apgādes sistēmas piederības robežai, tajā skaitā sadales sistēmas jaudas uzturēšana un attīstīšana.

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tarifi no nākamā gada 1.marta varētu pieaugt 4,3 līdz 4,9 reizes, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais paziņojums par tarifu projektu.

Paziņojumā teikts, ka AST 15.oktobrī iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Projekts paredz, ka lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu (kV), līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu (kW) gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd.

Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, elektroenerģijas pārvades tarifs plānots 0,00891 eiro par kWh, kas ir pieaugums gandrīz 4,5 reizes, bet maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 15,115 eiro par kW gadā, kas ir pieaugums par 50%.

Otrdien, 14. aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas kārtībā, kādā piešķir valsts atbalstu lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Izmaiņas noteikumos paredz palielināt aizdevumiem paredzēto kopējo finansējumu par 10 miljoniem eiro, tādējādi šim mērķim paredzētā kopsumma sasniegusi jau 40 miljonus eiro.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk visas ar aizdevumu saistītās funkcijas veic akciju sabiedrība Attīstības finanšu institūcija, kas dibināta, apvienojot akciju sabiedrību Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum, sabiedrību ar ierobežotu atbildību Latvijas Garantiju aģentūra un valsts akciju sabiedrību Lauku attīstības fonds. Līdz ar to izmaiņas noteikumos paredz samazināt ar lēmuma pieņemšanu saistīto termiņu. Lielākie ieguvēji no apvienošanās būs jaunie klienti, jo iesniegums tiks izskatīts ātrāk un arī lēmums par finansējuma izsniegšanu tiks pieņemts īsākā termiņā.

Jau ziņots, ka VAS Lauku attīstības fonds līdz 2015. gada 31. martam ir pieņēmis lēmumu par 582 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 29,4 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 14 981 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 2065 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi.

Oktobrī maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka administrators atguvis aktīvus 2,5 miljonu latu vērtībā, liecina publikācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

2,5 miljoni latu veido atgūtie kredīti, savukārt pagājušajā mēnesī no kustamās mantas un nekustamo īpašumu pārdošanas nav bijuši nekādi ieņēmumi. Septembrī kopējā summa no atgūtiem kredītiem veidoja 4,36 miljonus latu, savukārt no kustamās mantas pārdošanas nopelnīti 756,8 tūkstoši latu, bet no nekustamo īpašumu pārdošanas – 644,7 tūkstoši latu.

Kopējais bankas saistību apjoms oktobra beigās bija 510 miljonu latu apmērā, savukārt aktīvu vērtība bija 268 miljoni latu.

Pārdošanai turētā kustamā un nekustamā īpašuma vērtība bija 6,23 miljoni latu.

Db.lv jau rakstīja, ka Krājbankas administrators un administratora palīgs līdz oktobra beigām atlīdzībās saņēmuši 2,12 miljonus latu.

Februārī notiks maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka prasījuma tiesību pret SIA TeleMedia Centrs un tās meitas uzņēmumiem SIA Radio Trīs un SIA Radio Zemgale.

Kā liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, prasījuma tiesību izsoles sākumcena ir 140,56 tūkstoši latu.

Izsole notiks 14.februārī plkst.14 Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15.

Db.lv jau rakstīja, ka februāra vidū notiks arī AS Krājbanka piederošās SIA SILVA Invest kapitāldaļas, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Kopumā tiks izsolītas 17 290 SIA SILVA Invest, kapitāldaļas, kas veido 100% no uzņēmuma pamatkapitāla. Izsoles sākumcena ir 485 tūkstoši latu.

Izsole notiks14.februārī plkst.12 Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15.

Nominācijā «e-pakalpojumi» IKT balvu Platīna pele 2013 no Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) saņēma datu vizualizācijas aplikācija Infogr.am, kuras izstrādātājs ir Infogram.

Nominācijā «E-biznesa risinājumi un inovācijas» IKT balvu saņēma Jelgavas pilsētas skolēnu un iedzīvotāju personalizēta bezkontaktu karte, ko pasūtīja Jelgavas autobusu parks, bet galvenais izstrādātājs bija SEB banka. Savukārt nominācijā «Labākais e-skolotājs» balvu saņēma Laura Katkeviča, Liepājas Raiņa 6.vidusskolas angļu valodas skolotāja, kreatīvās angļu valodas skolotāja, un Roberts Rožkalns, direktora vietnieks izglītības jomā (multimediju speciālists), kreatīvās angļu valodas skolotājs, informātikas skolotājs.

Kopumā IKT balvas Platīna pele 2013 žūrija bija izraudzījusies deviņus pretendentus, no kuriem trīs tika apbalvoti. Paralēli vadošajā biznesa portālā www.db.lv līdz trešdienai norisinājās balsošana par LIKTA žūrijas izraudzītajiem deviņiem pretendentiem, lai izraudzītos trīs sabiedrības simpātiju specbalvas. Tās LIKTA konferencē pasniedza Dienas Biznesa galvenais redaktors Gatis Madžiņš.

Uz Latvijas robežas ieviesti papildus noteikumi, lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra vīrusa ienešanu Eiropas Savienībā no dažām trešajām valstīm vai trešo valstu teritoriju daļām, kurās ir apstiprināta mēra klātbūtne.

Grozījumi Zemkopības ministrijas noteikumos nosaka, ka visiem transportlīdzekļiem, kas būs pārvadājuši dzīvus dzīvniekus un dzīvnieku barību un iebrauks Latvijas Republikas teritorijā no inficētajiem apgabaliem (Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas), jābūt atbilstoši iztīrītiem un dezinficētiem.

Turpmāk transportlīdzekļa vadītājam būs jāuzrāda un jāapliecina transportlīdzekļa tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas procedūru veikšanas laiks un izmantotie līdzekļi, norādot informāciju atsevišķā dokumentā (deklarācijā).

Tāpat grozījumi noteikumos paredz kārtību un rīcību, ja kontroles laikā tiek konstatēts, ka transportlīdzeklis ir nepietiekami tīrīts, mazgāts, dezinficēts. Noteikumi paredz, ka par atbilstoši veiktām tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas procedūrām Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors transportlīdzekļa vadītājam izsniegs sertifikātu.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Ministru kabinets 2012. gada 20. novembrī pieņēma noteikumus Nr. 783 «Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 237 «Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi»», kas publicēti 2012. gada 22. novembra laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 184 (4787) un kuri stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.

2012. gada 21. jūnijā Saeimā tika pieņemts likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»», (publicēts 2012. gada 12. jūlija laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 109 (4712)).

Saskaņā ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī noteikts:

1. Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu līdzšinējo 3000 latu vietā. Līdz ar to nodokļu maksātājiem ar 2013. gada 1. janvāri būs jādeklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu.

Otrdien, 17.martā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Grozījumi noteikumos sagatavoti, lai precizētu Āfrikas cūku mēra riska zonas Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā un Lietuvas Republikā, informē ZM pārstāve Viktorija Kalniņa.

Ar šiem grozījumiem noteikumos tiek noteikts, ka Āfrikas cūku mēra I riska zonas teritorijā papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem ietilpst Alūksnes novada Ilzenes, Zeltiņu, Kalncempju, Annas, Malienas, Jaunannas, Mālupes un Liepnas pagasts, kā arī Apes novada Virešu pagasts. Savukārt Āfrikas cūku mēra II riska zonas teritorijā papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem ietilpst Alūksnes novada Veclaicenes, Jaunlaicenes, Ziemeru, Alsviķu, Mārkalnes, Jaunalūksnes un Pededzes pagasts, kā arī Apes novada Gaujienas, Trapenes un Apes pagasts. Izmaiņas Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorijās izdarītas, lai ieviestu Eiropas Komisijas 2015. gada 13.februāra Īstenošanas lēmumā 2015/251/ES, ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, noteiktās prasības.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākta likvidējamās AS Trasta komercbanka bankrota procedūra, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Kreditoriem un citām personām jāpiesaka savas prasības un citas pretenzijas 3 mēnešu laikā no paziņojuma publikācijas dienas izdevumā Latvijas Vēstnesis. Administrators maksātnespējas procesā ir esošais likvidators Ilmārs Krūms.

Db.lv jau rakstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir saņēmusi un izvērtējusi Trasta komercbanka likvidatora Ilmāra Krūma iesniegumu bankas maksātnespējas procesa uzsākšanai un iesniegusi to Vidzemes priekšpilsētas tiesā apstiprinājumam, vienlaicīgi lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora Armanda Rasas apstiprināšanu, informē FKTK.