Mūsu valstij ir visas iespējas un nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nākotnē kļūtu par tehnoloģiju uzņēmumu lielvalsti, kas radītu būtisku ietekmi gan kopējā tautsaimniecībā, gan katra iedzīvotāja individuālajā labklājībā. Jautājums tikai – vai un kā mēs šīs iespējas izmantojam?
Šobrīd esam labās starta pozīcijās, gan domājot par sabiedrības digitālajām prasmēm, gan digitālo infrastruktūru, tomēr nedrīkstam pie tā apstāties, un ir jāmeklē risinājumi, kas ļautu turpināt attīstību, tostarp, radot jaunus talantus, kas pārvalda gan tehnoloģiju, gan biznesa prasmes.
Raugoties uz tehnoloģiju nozares attīstību Latvijā, var teikt, ka šobrīd esam zināmā viduspunktā – starts ir bijis labs, jau vēsturiski mums bijuši cilvēki ar kvalitatīvu izglītību matemātikā un fizikā, tāpat jāmin arī interneta infrastruktūras attīstība (Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 91,4% Latvijas iedzīvotāju internetu ikdienā lieto regulāri). Un, lai gan sabiedrībā ik pa laikam var dzirdēt pārmetumus valsts sektora digitalizācijā, tomēr publisko pakalpojumu digitalizēšanā esam apsteiguši citas valstis. Tāpat ir arī virkne uzņēmumu, kas ir gan izmantojuši digitalizāciju izaugsmei, gan arī IT uzņēmumi, kas sekmīgi strādā visā pasaulē. Šobrīd mums jāatbild uz jautājumu – kā izmantot šīs iespējas un spert nākamos attīstības soļus, vienlaikus risinot tos aspektus, kas mūs kavē?
Ieguldīt, nevis pavadīt laiku tehnoloģijās
Viena no lietām, ko varam mainīt, ir mūsu domāšana un attieksme pret tehnoloģijām. Esam pieraduši, ka lielie tehnoloģiju uzņēmumi tiek dibināti lielās ekonomikās, piemēram, ASV vai Ķīnā, īsti nenoticot, kā tādas iespējas ir arī mums pašiem. Tehnoloģiju uzņēmumu panākumu pamatā ir talanti, prasmes un izglītība. Infrastruktūra sniedz iespējas šīs zināšanas trenēt un izmantot praksē, bet ir nepieciešami uzņēmēji un prasmīgi cilvēkresursi, lai šo infrastruktūru konvertētu panākumos. Izmantot tehnoloģijas gudri savas labklājības celšanai, nozīmē to, ka mēs nevis “pavadām laiku ekrānā”, bet ieguldām laiku, lai apgūtu jaunas prasmes. Šodien, kad mākslīgais intelekts paver jaunus apvāršņus tehnoloģiju nozarē, tie prasmes un talants ir uzņēmēju izaugsmes kapitāls. Tieši tāpēc es ar prieku iesaistījos “StartSchool” dibināšanā – lai aizvien vairāk cilvēku Latvijā tehnoloģijās investētu laiku, nevis tērētu to.
Latvija un Igaunija: kopīgais un atšķirīgais
Mērķtiecīgi veidota un īstenota valsts politika ir paātrinājums tehnoloģiju biznesa attīstībai. Kāpēc Igaunijā jau sen ir vairāki “vienradži”? Tāpēc, ka 90. gados, kad Igaunijas valsts mērķtiecīgi aprīkoja ikvienu skolu ar datorklasi, tie bija būtiski ieguldījumi cilvēkresursu attīstībā, un tieši šie cilvēki pēc 5 vai 10 gadiem izveidoja pirmos “vienradžus”. Tehnoloģiju prasmēm, zināšanām un talantiem jāiet kopsolī ar politisko atbalstu nozarei attīstībai.
Arī pirmie celmlauži Igaunijas tehnoloģiju sektorā - uzņēmums “Skype” - iedvesmoja un izaudzināja veselu paaudzi, kas turpināja iet viņu aizsākto ceļu – būvēt tehnoloģiju uzņēmumus. Digitālās Igaunijas veiksmes stāsts auga kā sniega bumba - sekmīgākie uzņēmumi, kas strādājuši un guvuši panākumus pasaulē, atgriezās un izvēlējās ieguldīt savas valsts cilvēku kapitālā - izglītībā. Vienlaicīgi arī starptautiski uzņēmumi sāka ieguldīt izslavētajā Igaunijas IT nozarē aizvien vairāk. Panākumi vairoja panākumus – gan ar sekmīgu valsts politiku, gan ar līderu motivāciju, gan ar konkrētu finansiālu atbalstu. Tieši to šobrīd apņēmušies paveikt visi tie Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi, kuri pievienojušies “StartSchool” – ieguldīt savā valstī, vairot cilvēka kapitālu, zināšanas, praktiskās iemaņas un galu galā – panākumus.
Negaidīt valsts atbalstu, bet rīkoties pašiem
Gadu gaitā iepazīstot Igaunijas pieredzi, esmu daudz salīdzinājusi situāciju tehnoloģiju nozarē abās valstīs. Ir skaidrs, ka nevaram gaidīt un paļauties tikai un vienīgi uz valsts atbalstu, ir jārīkojas arī pašiem. Valsts var iedot starta kapitālu (vairāk vai mazāk), mudināt spert pirmos soļus, lai saņemtu sākotnējo atbalstu (“sēklas naudu”) un nodrošināt labvēlīgu normatīvo regulējumu vai nodokļu atlaides, bet pats svarīgākais ir zinoši un motivēti cilvēki, kuri ir gatavi paši dibināt jaunuzņēmumus vai strādāt jau esošos uzņēmumos.
Velosipēds nav jāizgudro no jauna, tas ir tikai jāpilnveido savām vajadzībām un mērķiem. Pasaulē ir dažādas pārbaudītas izglītības programmas, kas fokusēti palīdz risināt cilvēkresursu trūkumu IT nozarē. Viena no šīm skolām ir “Qwasar”, kas ir plaši atzīta un guvusi panākumu Silīcija ielejā ASV. Tieši tā kalpo par pamatu arī mūsu jaunajai mācību programmai Latvijā. Pateicoties pašmāju uzņēmēju iesaistei, tā būs pielāgota tieši Latvijas biznesa videi un sniegs iespēju apgūt gan tehnoloģiju, gan biznesa prasmes. Nospraustais mērķis – iemācīties programmēt un risināt problēmas, izmantojot IT zināšanās, kā arī pārvērst šīs spējas ienesīgā biznesā – piesaistīt investīcijas, veidot zīmolu un tā atpazīstamību, izvēlēties darbības nišu un saprast tirgu, kā arī gūt daudzas citas uzņēmējdarbībā vajadzīgas zināšanas.
Valsts resursi ir ierobežoti, lai spētu sniegt atbalstu ikvienam. Šodienas situācijā, kad sabiedrība un uzņēmējdarbība joprojām cīnās ar COVID-19 sekām, valsts primārais uzdevums ir atbalstīt tos, kuriem klājas vissmagāk. Tikpat kritiski ir sniegt palīdzību Ukrainas tautai, kura cīnās par mūsu visu brīvību. Man ir liels prieks, ka tieši šobrīd pašmāju tehnoloģiju uzņēmumi ir apvienojuši savus spēku, lai ieguldītu savā valstī – uzņemtos atbildību un sniegtu pienesumu turīgākai Latvijai nākotnē.
